Zoja Privalova pēc Daugavpils 10.vidusskolas absolvēšanas 2000. gadā turpinājusi mācības Koledžā RRC Jūrmalā, kurā ieguvusi diplomu specialitātē “komercdarbinieks rūpniecībā”. “Prakses laikā es atbraucu uz Daugavpili un biju praksē pašvaldības SIA “Labiekārtošana-D” grāmatvedības un lietvedības nodaļās. Kopš tā laika mana dzīve bija saistīta ar datoru, grāmatvedību un dokumentiem,” viņa teic. Darbs ar datoru un dokumentiem Zojai patīkot, darbā visvairāk iedvesmojot, ja uzdoto iespējams izpildīt ātri un kvalitatīvi, tādējādi palīdzot cilvēkiem.
2017. gadā viņa piedalījās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajā “Atvērto durvju dienas personām ar invaliditāti uzņēmumos”, kuras ietvaros apmeklējusi divus uzņēmumus. Zoja stāsta, ka iesaistījusies, jo vēlējusies iepazīt iespējamo darba vietu un uzzināt vairāk par vakancēm. “Vienkārši atnākot uz organizāciju vai uzņēmumu neviens neko nerādīs, nestāstīs. Piedaloties šajā pasākumā, ir lieliska iespēja parunāt tieši ar darba devēju, apskatīt darba apstākļus un uzzināt vairāk informācijas, detaļas ”, viņa spriež, piebilstot: “Ļoti novērtēju šo iespēju, ka tādi pasākumi notiek un cilvēkiem ar invaliditāti ir iespēja apmeklēt darba vietas.”
Viņa atzīst, ka cilvēkiem ar invaliditāti atrast darbu ir ļoti grūti: “Bieži vien darba devēji nevēlās iedziļināties cilvēka ar invaliditāti smagajā situācijā un pielāgot darba vietu, darbu konkrētām cilvēkam. Es arī bieži esmu bez darba.” Zoja vērtē, ka ar pašas spēkiem pastāvīgu darbu atrast ir grūti, taču ar NVA palīdzību tas ir iespējams.
Pašlaik Zoja NVA pasākuma “Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” ietvaros strādā par asistentu cilvēkiem ar invaliditāti. Darba devējs izprotot viņas vajadzības un arī kolektīvā iejusties bijis viegli. “Pēc rakstura es esmu “viegls” cilvēks, daudz komunicēju ar cilvēkiem, piedalos pasākumos kā brīvprātīgais”, viņa teic, piemetinot, ka veidojot attiecības ar kolēģiem esot būt draugam un prast izklausīt cilvēku. Arī ikdienas darbā viņai ir svarīgi izprast cilvēkus, viņa stāsta: “Manā darbā ir ļoti svarīgi saprast cilvēka noskaņojumu, viņa šīs dienas vajadzības un pēc iespējas palīdzēt, lai mana palīdzība nebūtu velta un būtu redzama gan vārdos, gan darbos. Katru darba dienu nepieciešams uzklausīt, palīdzēt un iedvesmot dzīvot tālāk. Mēs vienmēr cenšamies padarīt ikdienas darbu ar cilvēkiem cik vien iespējams iejūtīgi, ar individuālu pieeju. Šāda pozitīva attieksme arī man uzlabo garastāvokli uz visu dienu. Man patīk kad viss un visiem ir labi, kaut dažreiz tā nesanāk. Darbs ar cilvēkiem ir patīkams, lai arī tas ir ļoti atbildīgs un prasa daudz enerģijas.”
Zoja stāsta, ka arī brīvajā laikā Zoja palīdz cilvēkiem ar invaliditāti: “Apmācu cilvēkus - invalīdus ar mazākām attīstības spējām pielietot un risināt uzdevumus ar galda spēlēm, rotaļlietām, dažāda veida kartītēm, kas attīsta loģisko domāšanu.” Vaicāta kā vēlētos attīstīt savu karjeru, viņa atbild: “Ja varētu brīvi fantazēt, tad es gribētu savu dzīvi saistīt ar skolotāja lomu cilvēkiem - invalīdiem ar mazākām attīstības spējām. To gribētu darīt savā darba kabinetā un brīvā formā. Bet sākumā vajadzētu mazliet pamācīties un saņemt izglītību.”