Informatīvs buklets par darba un dzīves apstākļiem Zviedrijā (angļu valodā.)
Galvaspilsēta – Stokholma
Iedzīvotāju skaits valstī 10 miljoni
Teritorija – 528,447 km2
Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1995.gada
Valsts valoda – zviedru valoda
Vairāk lietotās svešvalodas - angļu, vācu un skandināvu valodas
Valūta – Zviedrijas krona (SEK)
Starptautiskais tālruņa kods 00 46
Lai veiksmīgi atrastu darbu Zviedrijā, ir svarīgi zināt zviedru valodu. Ja plānojat dzīvot un strādāt Zviedrijā, valodas apguve ir būtiska. Bez vismaz pamatzināšanām zviedru valodā darba atrašana var būt apgrūtināta. Papildus var noderēt arī angļu, vācu vai citas skandināvu valodas zināšanas.
Zviedru valodu iespējams apgūt tiešsaistē. Zviedrijas institūts piedāvā dažādu līmeņu kursus. Tīmekļa kurss “Learning Swedish” (www.learningswedish.se) piedāvā bezmaksas zviedru valodas apguvi līdz A2 līmenim. Turklāt ir pieejams arī maksas kurss “Learning Swedish PLUS”, kurā iekļauts skolotāja atbalsts.
Darba meklētājiem, kuri ir kļuvuši par Zviedrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un kuriem piešķirts personīgais identifikācijas numurs (personnummer), ir iespēja saņemt informāciju par bezmaksas zviedru valodas kursiem (SFI – Svenska för invandrare), sazinoties ar vietējo pašvaldību (kommun).
Darba meklēšanā noderīgi var būt Zviedrijas Nodarbinātības dienesta ( AMS ) pakalpojumi, par kuriem var iegūt informāciju:
Informācija par darba un dzīves apstākļiem Zviedrijā, darba piedāvājumi:
Uzturēšanās atļauja Zviedrijā (Uppehållstillstånd)
Ja Jūs neesat Zviedrijas vai citas ES/EEZ valsts pilsonis un vēlaties dzīvot Zviedrijā ilgāk par 90 dienām, Jums nepieciešama uzturēšanās atļauja. To izsniedz Zviedrijas Migrācijas pārvalde (Migrationsverket).
Darba atļauja – ja esat atradis darbu un darba devējs ir gatavs Jūs nodarbināt.
Studiju atļauja – ja esat uzņemts akreditētā Zviedrijas augstskolā.
Ģimenes apvienošana – ja Jūsu laulātais/partneris vai ģimenes loceklis jau dzīvo Zviedrijā.
Patvērums vai alternatīva aizsardzība – ja piesakāties bēgļa statusam.
Citi gadījumi – piemēram, uzņēmējdarbība, pētniecība, brīvprātīgais darbs.
Pieteikumu jāiesniedz tiešsaistē vai Zviedrijas vēstniecībā savā valstī.
Parasti atļauja jāsaņem pirms ierašanās Zviedrijā (izņemot ES/EEZ pilsoņus).
Nepieciešams maksāt pieteikuma maksu (summa atkarīga no atļaujas veida).
Derīga pase
Uzturēšanās iemesla pierādījumi (darba līgums, studiju apstiprinājums utt.)
Finansiālā nodrošinājuma apliecinājums
Apdrošināšana (dažos gadījumos)
Tiek izsniegta uz konkrētu laika periodu (piem., 1 vai 2 gadi), ar iespēju pagarināt
Pēc četru līdz piecu gadu nepārtrauktas dzīves Zviedrijā ir iespēja pieteikties pastāvīgai uzturēšanās atļaujai.
Zviedrijas Migrācijas pārvalde (Migrationsverket):
👉 www.migrationsverket.se
Ja plānojat dzīvot Zviedrijā ilgāk par 12 mēnešiem, Jums ir jāreģistrējas Zviedrijas Tautas reģistrā (Folkbokföring), kuru uztur Zviedrijas Nodokļu pārvalde (Skatteverket). Reģistrācija ir būtisks solis, jo tā ļauj Jums saņemt:
Zviedrijas personas kodu (personnummer)
Piekļuvi veselības aprūpei
Sociālajiem pakalpojumiem
Bankas konta atvēršanu
Līgumu slēgšanu (piem., īres, interneta, mobilā sakara u.c.)
Pase vai personas apliecība
Uzturēšanās atļauja (ja nepieciešama – piemēram, trešo valstu pilsoņiem)
Adrese Zviedrijā (īres līgums, dzīvesvietas apliecinājums)
Informācija par ierašanās iemeslu (darbs, ģimene, studijas u.c.)
Reģistrācija notiek klātienē tuvākajā Skatteverket birojā. Vizīti var iepriekš pieteikt tiešsaistē:
👉 www.skatteverket.se
Pēc reģistrācijas Jums tiks piešķirts personnummer, kas ir svarīgākais identifikācijas numurs Zviedrijā. Tas nepieciešams gandrīz visur: medicīnā, darbā, izglītībā, bankā utt.
ES/EEZ valstu pilsoņiem nav nepieciešama uzturēšanās atļauja, taču reģistrācija Folkbokföring joprojām ir obligāta, ja plānojat uzturēties ilgāk par 12 mēnešiem.
Ja uzturēsieties īsāku laiku, var būt pietiekami reģistrēties kā pagaidu iedzīvotājam (ar koordinācijas numuru – samordningsnummer).
CV (meritförteckning): vienkāršs, strukturēts, bez liekiem rotājumiem. Zviedri novērtē skaidrību un faktiem balstītu pieeju.
Pieteikuma vēstule (personligt brev): īsa, personalizēta katram darba devējam. Izskaidro, kāpēc tieši Tu esi piemērots šai pozīcijai.
📝 Padoms: Zviedrijā bieži vērtē arī sociālās prasmes un spēju strādāt komandā – uzsver to!
Iesniedz savu CV un motivācijas vēstuli tiešsaistē.
Dažos gadījumos vajadzēs aizpildīt arī īpašu pieteikuma formu.
Norādi, vai Tev jau ir personnummer (ja esi Zviedrijā), taču tas nav obligāti, ja vēl esi ārpus valsts.
Zviedru uzņēmumi dod priekšroku neformālām, bet profesionālām intervijām.
Parasti intervijas ir tiešsaistē vai klātienē, un bieži notiek vairākās kārtās.
Gatavojies jautājumiem par sadarbību, stresa situācijām, kā arī motivāciju strādāt konkrētajā uzņēmumā.
Ja esi no ārpus ES/EEZ valsts, darba devējam ir jāapstiprina Tava nodarbināšana caur Migrationsverket, un Tev jāpieprasa uzturēšanās atļauja darba nolūkos.
Ja esi ES pilsonis, vari sākt strādāt uzreiz, bet reģistrācija Skatteverket (lai saņemtu personnummer) ir ļoti svarīga.
Ja meklē pirmo darbu vai īstermiņa iespējas, meklē vārdu “extrajobb” vai “sommarjobb”.
Izmanto arī kontaktus un tīklus – Zviedrijā personīgā rekomendācija bieži palīdz!
Reglamentētās profesijas un kvalifikācija Zviedrijā: Reglamentēta profesija ir tāda, kuras darbībai šajā jomā ir nepieciešama licence vai reģistrācija. Ja profesija nav reglamentēta, jums ir atļauts strādāt tajā bez oficiālas nevienas iestādes atzīšanas. Dažas no reglamentētajām profesijām Zviedrijā ir ārsti, zobārsti, elektriķi, veterinārārsti, juristi, psihologi un apsargi. Lai iegūtu pilnu Zviedrijas reglamentēto profesiju sarakstu un informāciju par to, kuras iestādes ir atbildīgas par prakses licenču izsniegšanu, lūdzu, apmeklējiet vietni www.uhr.se
Ārvalsts diplomu atzīšana:
Ja vēlies strādāt Zviedrijā, tad iepazīsties ar informāciju un uzzini vairāk par dzīves un darba nosacījumiem Zviedrijā:
Ja esat reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un dodaties uz Zviedriju darba meklējumos vai strādāt, informējiet par šiem plāniem savu nodarbinātības aģentu. Kā arī atcerieties 1 darba dienas laikā paziņot NVA par darba uzsākšanu. Plašāka informācija: www.nva.gov.lv
Ja Zviedrijā vēlaties strādāt reglamentētā profesijā, Jums noteikti būs jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra Zviedrijas ENIC- NARIC centrā http://www.uhr.se
Ja nepieciešams, paziņojiet Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodomu strādāt Zviedrijā vai noskaidrojiet, kā nodokļu maksājumus un nodokļu saistības ietekmēs darbs Zviedrijā.
Plašāka informācija VID mājas lapā: www.vid.gov.lv – sadaļā „Iedzīvotāju ienākuma nodoklis” - "Jautājumi un atbildes"
VID konsultatīvais tālr. Zvanot no Latvijas un ārvalstīm - (00 371) 67120000
Neaizmirstiet paņemt līdzi:
Pirms darba uzsākšanas jābūt rakstveidā noslēgtam darba līgumam. Zviedrijā darba nosacījumi tiek noteikti kolektīvajā līgumā starp darba devēju un arodbiedrību. Ieteicams darba līgumu noslēgt rakstiski.
Parastais darba laiks ir 40 stundas nedēļā, taču daudzi uzņēmumi ievēro aptuveni 35-38 stundas nedēļā.
Darba stundu regulējums tiek pārbaudīts, lai nodrošinātu, ka darbinieki nedarbotos ilgāk par normatīviem darba laikiem.
Alga tiek noteikta līgumā un ir saskaņota ar darba devēju. Tā parasti tiek izmaksāta reizi mēnesī.
Zviedrijā ir valsts minimālā alga tikai dažiem sektoriem, taču lielākajā daļā jomu darba līgumos ir izstrādāti nozares standarti. Darba algas lielums Zviedrijā parasti tiek noteikts saskaņā ar kolektīvo līgumu attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē. Zviedrijā nav atsevišķa valsts noteiktā minimālā darba alga. Darba samaksa katrā sektorā tiek noteikta, vienojoties darba devēju organizācijām un attiecīgajām arodbiedrībām. Koplīgumi ir saistoši, ja Jums nemaksā saskaņā ar koplīgumu, jāvēršas savā arodbiedrībā vai darba inspekcijā. Plašāka informācija par arodbiedrībām: www.saco.se; www.tco.se; www.lo.se
Statistika par par vidējām algām Zviedrijā pēc profesijas ir pieejama Zviedrijas statistikas tīmekļa vietnē – www.scb.se
Ir arī pārmaksas un piemaksas par virsstundām un svētku dienām.
Atvaļinājuma laiks ir vismaz 25 dienas gadā, un tas tiek piedāvāts visiem darbiniekiem, neatkarīgi no darba līguma veida.
Atvaļinājuma nauda tiek norakstīta darba devēja darba līgumā un tiek izmaksāta darbiniekiem, kad viņi atrodas atvaļinājumā.
Sociālās tiesības un labumi:
Darbiniekiem ir piekļuve valsts veselības apdrošināšanai, pensijām, bezdarba pabalstiem un citiem sociālajiem labumiem.
Darbiniekiem ir tiesības uz slimības atvaļinājumu, kas ir apmaksāts līdz 14 dienām pirmajās dienās (parasti no valsts apmaksātas apdrošināšanas).
Vecāku atvaļinājums: Zviedrijā ir ļoti laba vecāku atvaļinājuma sistēma, kas nodrošina līdz pat 480 dienām apmaksātu atvaļinājumu, kurš var tikt sadalīts starp abiem vecākiem.
Plašāka informācija par darba tiesībām Zviedrijā atrodama – Zviedrijas Darba inspekcijas (darba vides pārvalde) mājas lapā – www.av.se
Zviedrijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek piemērots gan uz algas ienākumiem, gan uz citiem ienākumiem (piemēram, peļņu no uzņēmējdarbības). Šis nodoklis ir sadalīts divās daļās:
Valsts ienākuma nodoklis – tas ir progresīvs nodoklis, kura likmes palielinās atkarībā no ienākumu līmeņa.
Pašvaldību ienākuma nodoklis – šis nodoklis tiek piemērots visiem iedzīvotājiem un tiek noteikts atsevišķi katrā pašvaldībā (komunē). Tā vidējā likme ir aptuveni 30%, taču tā var atšķirties atkarībā no reģiona.
Piemērs:
Ja tava gada alga ir zemākā sliekšņa (līdz apmēram 500 000 SEK), tad ienākumu nodokļa kopējā likme var būt aptuveni 30-35%.
Augstākiem ienākumiem nodokļa likmes pieaug līdz caur 60-65% par ļoti augstiem ienākumiem (virs 600 000 SEK gadā).
Zviedrijā ir arī sociālās apdrošināšanas nodoklis, kas tiek piemērots darba devējiem un darbiniekiem. Tas ir paredzēts, lai finansētu pensijas, slimības pabalstus, bezdarbnieku pabalstus un citas sociālās labklājības programmas. Darba devēji parasti maksā lielāko daļu šo nodokļu.
Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas: parasti ap 31% no algas.
Darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas: tās ir 1,5% no ienākumiem, un tās tiek iekļautas iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinos.
Zviedrijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiek piemērots lielākajai daļai preču un pakalpojumu.
Standarta likme ir 25%.
Samazināta likme ir 12% (piemēram, pārtikai) un 6% (piemēram, kultūras pasākumiem, grāmatām).
Kapitāla ienākuma nodoklis tiek piemērots ienākumiem no kapitāla (piemēram, procentiem, dividendes, pārdošanas peļņa).
Šis nodoklis parasti ir 30%.
Mājokļa īpašniekiem ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, kura apmērs tiek aprēķināts atkarībā no īpašuma vērtības.
Dzīvokļu īpašniekiem parasti tiek piemērots jauns nodokļa modelis ar gada likmi, kas ir atkarīga no īpašuma vērtības un atrašanās vietas.
Zviedrijas nodokļi ir augsti, taču tie arī nodrošina plašu sabiedrisko pakalpojumu klāstu:
Bezmaksas veselības aprūpe: ar valsts apmaksātiem ārstiem un slimnīcām.
Bezmaksas izglītība: sākot no bērnudārza līdz augstākajai izglītībai.
Vecāku atvaļinājums un apmaksāta slimības atvaļinājuma sistēma.
Pensiju sistēma, kas ir balstīta uz valsts apdrošināšanu, kas nodrošina vecumdienās saņemtos pabalstus.
Nodokļu atvieglojumi: Zviedrija piedāvā dažādus nodokļu atvieglojumus, piemēram, par bērnu aprūpi, mājokļa renovāciju un daudziem citiem izdevumiem.
Pilsoņu ienākumu deklarācija: Katru gadu pilsoņiem ir jāiesniedz nodokļu deklarācija (Skattedeklaration). Šī deklarācija tiek nosūtīta katram Zviedrijas nodokļu maksātājam.
Maksājumu termiņi un procesi: Zviedrijā nodokļu maksāšanas sistēma ir ļoti efektīva un savlaicīga, un cilvēkiem parasti tiek sniegtas atbilstošas vadlīnijas un atgādinājumi.
Sistēmu pārvalda galvenokārt Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūra (Försäkringskassan).
Tā finansējas no nodokļiem un sociālajām iemaksām.
Sistēma ir balstīta uz iedzīvotāju dzīvesvietu (nevis pilsonību) – tātad, ja dzīvo legāli Zviedrijā, Tev ir tiesības uz lielāko daļu sociālo labumu.
Barnbidrag – valsts bērna pabalsts, automātiski piešķirts visiem bērniem līdz 16 gadiem (ap 1 250 SEK/mēn. par bērnu).
Föräldrapenning – vecāku pabalsts (līdz 480 apmaksātām dienām), kurš tiek sadalīts starp abiem vecākiem. Apmaksas apmērs ir atkarīgs no ienākumiem.
VAB (Vård av barn) – apmaksa vecākiem, ja bērns ir slims un nepieciešama aprūpe mājās.
Sjukpenning – slimības pabalsts, ja esi darbnespējīgs. Pirmos 14 dienas maksā darba devējs, pēc tam – Försäkringskassan.
Slimības pabalsta apmērs parasti ir ap 80% no ienākumiem.
Zviedrijas pensiju sistēma sastāv no trīs daļām:
Valsts pensija (Allmän pension) – balstīta uz darba ienākumiem.
Iemaksu pensija (Premiepension) – daļa, ko pats vari ieguldīt izvēlētos fondos.
Darba devēja pensija (Tjänstepension) – papildpensija, ko maksā darba devējs (ļoti bieži iekļauta darba līgumā).
Ir arī garantētā minimālā pensija tiem, kam nav bijuši pietiekami ienākumi darba mūžā.
A-kassa (Arbetslöshetskassa) – bezdarba apdrošināšana. Brīvprātīga sistēma, bet ļoti izplatīta.
Ja esi biedrs kādā A-kassa vismaz 12 mēnešus un esi strādājis, Tev var pienākties bezdarba pabalsts.
Apmērs: līdz pat 80% no iepriekšējās algas, ierobežotu laiku.
Pabalsti cilvēkiem ar invaliditāti vai hroniskām slimībām.
Atbalsts aprūpētājiem (piemēram, ja ģimenes loceklim ir īpašas vajadzības).
Palīdzība mājokļa pielāgošanai.
Bostadsbidrag – mājokļa pabalsts ģimenēm ar bērniem vai jaunākiem pieaugušajiem ar zemiem ienākumiem.
Äldreförsörjningsstöd – dzīvesvietas atbalsts vecāka gadagājuma cilvēkiem ar maziem pensijas ienākumiem.
Lai piekļūtu šiem labumiem, nepieciešams:
Personnummer (personas kods)
Reģistrēta dzīvesvieta Zviedrijā (Folkbokföring)
Pieteikšanās Försäkringskassan (tiešsaistē vai klātienē)
Zviedrijā vari dzīvot:
Īrētos dzīvokļos vai mājās
Studentu kopmītnēs (ja studē)
Kooperatīvajos dzīvokļos (bostadsrätt – īpašuma forma, bet ar noteikumiem)
Apakšnomā (andrahand – īres līgums ar citu īrnieku)
Populāras īres meklēšanas vietnes:
Akademisk kvart – studentiem
Förstahandskontrakt – īres līgums tieši ar īpašuma īpašnieku. Ļoti pieprasīts un bieži jāgaida rindā.
Andrahandskontrakt – īre no cita īrnieka (apakšīre). Biežāk pieejams, taču jābūt uzmanīgam un jānoslēdz līgums rakstiski!
📝 Svarīgi: Zviedrijā ir stingri īres tirgus noteikumi, un īres maksas ir regulētas. Nevienam nav tiesību prasīt pārspīlētas summas – pārliecinies, ka līgums ir godīgs.
Ja plāno dzīvot Zviedrijā ilgāk par 12 mēnešiem, Tev obligāti jāreģistrējas Tautas reģistrā (Folkbokföring), kuru uztur Skatteverket (Zviedrijas Nodokļu pārvalde).
🔹 Reģistrācija ļauj:
Saņemt personas kodu (personnummer)
Atvērt bankas kontu
Piekļūt veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem
🌐 Reģistrācijai piesakies:
👉 www.skatteverket.se
Īres cenas atkarīgas no pilsētas:
Stokholmā: 9 000–15 000 SEK/mēn. par 1–2 istabu dzīvokli
Mazākās pilsētās: 5 000–9 000 SEK/mēn.
Komunālie maksājumi: bieži iekļauti īres maksā, bet vari maksāt atsevišķi par elektrību, internetu u.c.
Apdrošināšana: ļoti ieteicams iegādāties mājsaimniecības apdrošināšanu (hemförsäkring) – izmaksā ~100–200 SEK/mēnesī.
Zviedrijā ir liela konkurence par labām dzīvesvietām, īpaši lielajās pilsētās. Sāc meklēt pēc iespējas agrāk!
Ja īrē apakšīrē, prasīt īpašnieka atļauju ir obligāti – pretējā gadījumā var zaudēt dzīvokli.
Ja studē, sazinies ar savu augstskolu – daudzas no tām palīdz studentiem atrast dzīvesvietu.
Jāapmeklē iestādes un jāpaņem visi dokumenti un izziņas, kas liecina par legālu nodarbinātību un saņemtajiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem Zviedrijā:
Informācija par bezdarba apdrošināšanu un bezdarbnieka pabalstu – www.iaf.se; www.samorg.org; www.arbetsformedlingen.se.
Neaizmirstiet apmeklēt iestādes un izņemt visus dokumentus un izziņas, kas liecina par Jūsu legālu darbu Zviedrijā.
Buklets “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?” 
(izdots 2018.g.)
Info grafika “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?” (izdots 2018.g.)
www.skolverket.se - Informācija par izglītības sistēmu Zviedrijā
www.studera.nu - Informācija par kursiem
Informācija šajā rakstā atjaunota 2025. gada aprīlī