Informatīvs buklets par darba un dzīves apstākļiem Zviedrijā (angļu valodā.) 

Galvaspilsēta – Stokholma
Iedzīvotāju skaits valstī 10 miljoni
Teritorija – 528,447  km2
Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1995.gada
Valsts valoda 
– zviedru valoda
Vairāk lietotās svešvalodas - angļu, vācu un skandināvu valodas
Valūta – Zviedrijas krona (SEK)
Starptautiskais tālruņa kods 00 46

Lai veiksmīgi atrastu darbu, jāzina zviedru valoda. Ja vēlaties dzīvot un strādāt Zviedrijā, valodas apguve ir ļoti svarīga. Jums būs grūti iegūt darbu bez vismaz pamata zviedru valodas zināšanām; Noder angļu, vācu un skandināvu valodas zināšanas. Jūs varat mācīties zviedru valodu tiešsaistē. Zviedrijas institūts piedāvā dažādu līmeņu kursus. Zviedrijas institūts - www.Learningswedish.se  ir tīmekļa kurss zviedru valodai līdz A2 līmenim, kas tiek piedāvāts bez maksas. Learning Swedish PLUS ir kurss ar skolotāju atbalstu, kas ir pieejams par maksu. Darba meklētājiem, kuri kļuvuši par Zviedrijas valsts rezidentiem un kuriem ir piešķirts identifikācijas numurs var kontaktēties ar vietējo pašvaldību par informāciju par bezmaksas zviedru valodas kursiem.

Darba meklēšanā noderīgi var būt Zviedrijas Nodarbinātības dienesta ( AMS ) pakalpojumi, par kuriem var  iegūt informāciju:  

  • Internetā - www.arbetsformedlingen.se
  • Klientu apkalpošanas centros (tālrunis 00 46 771 416 416)
  • Platsbanken - www.arbetsformedlingen.se/platsbanken - Jūs varat sākt darba meklēšanu šeit, Zviedrijas lielākajā un apmeklētākajā nodarbinātības vietnē.
  • personīgi ierodoties vietējās AMS nodaļās

Informācija par darba un dzīves apstākļiem Zviedrijā, darba piedāvājumi:

  • Latvijas pilsoņiem ir brīva piekļuve Zviedrijas darba tirgum un darbam Zviedrijā nav nepieciešamas darba atļaujas.
  • Latvijas nepilsoņiem darbam Zviedrijā parasti nepieciešama uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt. Personām, kas vēlas uzturēties Zviedrijā ilgāk par 90 dienām vai arī plāno strādāt Zviedrijā, ir jāiesniedz vēstniecībā pieteikums uzturēšanās atļaujas vai uzturēšanās un darba atļaujas iegūšanai. Papildus informācija par uzturēšanās atļaujām: Zviedrijas vēstniecībā Rīgā – www.swedenabroad.com
  • Bez uzturēšanās reģistrācijas Latvijas pilsoņi var strādāt un uzturēties Zviedrijā līdz 3 mēnešiem.
  • Ja Latvijas pilsonis vēlas uzturēties Zviedrijā ilgāk par 3 mēnešiem, ir vajadzīga uzturēšanās atļauja. To var saņemt Zviedrijas Migrācijas pārvaldē (Migrationsverkat) līdzi ņemot derīgu pasi un dokumentu, kas apliecina darba tiesisko attiecību pamatu (darba līgums), pašnodarbinātām personām līdzi jāņem uzņēmuma reģistrācijas apliecība.
  • Informācija par uzturēšanās atļaujām, pieteikuma formas ES pilsoņiem atrodas Zviedrijas Migrācijas pārvaldes mājas lapā internetā: www.migrationsverket.se

Pieteikumā darbam iekļauj:

  • pieteikuma vēstuli, parasti ne garāku par 1 lappusi. Norāda mērķi saistībā ar vēlmi strādāt noteiktā profesijā, iemeslu, kāpēc piesakāties darbā un kāpēc tieši jūs būtu piemērots konkrētajam darbam;
  • CV ( 1-2 lappuses), zviedru valodā, ja nav norādīta cita valoda,  drukātā veidā, norādot savus personas datus, tālruņa numuru, darba pieredzi, izglītību, valodu prasmi. CV sagatavošanai var izmantot ES standarta CV paraugu www.europass.lv;
  • fotogrāfiju parasti nav nepieciešams pievienot;
  • rekomendācijas vēstules, atsauksmes - var iesniegt arī pēc intervijas
  • kvalifikāciju apstiprinošus dokumentus, ja darba devējs pieprasa.
  • Daudzos darba sludinājumos Zviedrijā ir norādīti tālruņa numuri, uz kuriem varat zvanīt, ja jums ir kādi jautājumi par šo amatu. Darbavietas apmeklēšana klātienē, lai pieteiktos darbam, Zviedrijā nav tik izplatīta kā daudzās citās valstīs. Tomēr tā var būt laba metode pakalpojumu profesijās, piemēram, mazumtirdzniecībā, viesnīcās un restorānos. Ierasts, ka visu profesiju darba meklētāji sūta savu CV un motivācijas vēstuli uzņēmumiem, kuros ir ieinteresēti strādāt, pat ja viņiem šobrīd nav izsludināta neviena vakance. 

Darba intervija:

Ja piesakāties darbam Zviedrijā no ārvalstīm, jūsu pirmā intervija var notikt, izmantojot tālruņa vai video konferences (piemēram, Skype). Ja  esat uzaicināts apmeklēt interviju Zviedrijā, ņemiet vērā, ka dažu valstu pilsoņiem var būt nepieciešama vīza. Sīkāku informāciju skatiet Migrācijas aģentūras tīmekļa vietnē. (Migration Agency)

Reglamentētās profesijas un kvalifikācija Zviedrijā: Reglamentēta profesija ir tāda, kuras darbībai šajā jomā ir nepieciešama licence vai reģistrācija. Ja profesija nav reglamentēta, jums ir atļauts strādāt tajā bez oficiālas nevienas iestādes atzīšanas. Dažas no reglamentētajām profesijām Zviedrijā ir ārsti, zobārsti, elektriķi, veterinārārsti, juristi, psihologi un apsargi. Lai iegūtu pilnu Zviedrijas reglamentēto profesiju sarakstu un informāciju par to, kuras iestādes ir atbildīgas par prakses licenču izsniegšanu, lūdzu, apmeklējiet vietni www.uhr.se

Ārvalsts diplomu atzīšana:

Ja vēlies strādāt Zviedrijā, tad iepazīsties ar informāciju un uzzini vairāk par dzīves un darba nosacījumiem Zviedrijā:

Ja esat reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un dodaties uz Zviedriju darba meklējumos vai strādāt, informējiet par šiem plāniem savu nodarbinātības aģentu. Kā arī atcerieties 1 darba dienas laikā paziņot NVA par darba uzsākšanu. Plašāka informācija: www.nva.gov.lv

Ja Zviedrijā vēlaties strādāt reglamentētā profesijā, Jums noteikti būs jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra Zviedrijas ENIC- NARIC centrā http://www.uhr.se

Ja nepieciešams, paziņojiet Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodomu strādāt Zviedrijā vai noskaidrojiet, kā nodokļu maksājumus un nodokļu saistības ietekmēs darbs Zviedrijā.

Plašāka informācija VID mājas lapā: www.vid.gov.lv – sadaļā „Iedzīvotāju ienākuma nodoklis” - "Jautājumi un atbildes"

VID konsultatīvais tālr. Zvanot no Latvijas un ārvalstīm - (00 371) 67120000  

Neaizmirstiet paņemt līdzi:

  • Pasi;
  • Eiropas Veselības apdrošināšanas karti (EVAK), lai Zviedrijā saņemtu bezmaksas neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību. EVAK karti bez maksas iespējams saņemt Nacionālajā veselības dienestā. Plašāka informācija: www.vmnvd.gov.lv;
  • U1 dokumentu "Periodi, kas jāņem vērā, lai izmaksātu bezdarbnieka pabalstu", lai Jūs varētu apliecināt Zviedrijā savu Latvijas nodarbinātības un apdrošināšanas periodu – www.vsaa.gov.lv;
  • U2 dokumentu "Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšanu", lai Jūs Zviedrijā varētu turpināt saņemt Latvijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu (līdz 3 mēnešiem no izbraukšanas dienas, šis periods var tikt pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem) – www.vsaa.gov.lv;
  • E 104 veidlapu - ja, pēc nodarbinātības Latvijā, esat nodarbināts Zviedrijā un vēlaties pieprasīt slimības vai maternitātes pabalstus tur – www.vsaa.gov.lv;
  • izglītības dokumentu tulkojumus zviedru valodā (pēc nepieciešamības);
  • CV, pieteikuma vēstuli zviedru valodā (pēc nepieciešamības);
  • pietiekamā apmērā iztikas līdzekļus dzīvošanai vai mājupceļam;
  • bankas norēķinu kartes;
  • dokumentu formāta fotogrāfijas;
  • autovadītāja apliecību.
  • 7 dienu laikā jāreģistrējas Zviedrijas nodarbinātības dienesta birojā: www.arbetsformedlingen.se un jāiesniedz U2 dokuments, ja esat bezdarbnieks un vēlaties Zviedrijā turpināt saņemt Latvijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu. (U2 dokumentu iespējams saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā www.vsaa.gov.lv)
  • Jāreģistrējas tuvākajā Zviedrijas valsts nodokļu pārvaldē (Skatteverket), lai saņemtu Zviedrijas nacionālo reģistrācijas numuru. Tas ir numurs, ko piešķir Zviedrijas nodokļu administrācija (Skatteverket) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas un strādā Zviedrijas teritorijā. Šim numuram ir divi paveidi. Saņemamais numura paveids ir atkarīgs no uzturēšanās ilguma Zviedrijā - vai plānots uzturēties ilgāk vai mazāk par vienu gadu. Šim numuram būs nozīme arī dažādu pakalpojumu saņemšanai, piemēram, tas nepieciešams, lai varētu atvērt kontu bankā - www.skatteverket.se.
  • Jāsazinās ar Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas pārvaldi, lai noskaidrotu savu sociālās apdrošināšanas statusu - www.forsakringskassan.se
  • Jāgriežas tuvākajā Zviedrijas Migrācijas pārvaldē, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, ja vēlaties strādāt un uzturēties Zviedrijā ilgāk par 3 mēnešiem - www.migrationsverket.se
  • Jāreģistrējas tuvākajā Zviedrijas Nodarbinātības dienesta birojā, ja vēlaties saņemt palīdzību darba meklēšanā -  www.arbetsformedlingen.se
  • Jāpaziņo Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei www.pmlp.gov.lv savas dzīvesvietas adrese Zviedrijā, ja atrodaties Zviedrijā ilgāk par sešiem mēnešiem

Ikvienam ES pilsonim ir tiesības strādāt citā ES dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz šīs valsts pilsoņiem. Vienas ES dalībvalsts pilsonim, kas strādā citā ES dalībvalstī, darba nosacījumu ziņā (piemēram, alga, atbrīvošana no darba un atjaunošana darbā) ir tiesības uz tieši tādu pašu attieksmi, kādu saņem viņa kolēģi, kas ir attiecīgās valsts pilsoņi.

Pirms darba uzsākšanas jābūt rakstveidā noslēgtam darba līgumam. Zviedrijā darba nosacījumi tiek noteikti kolektīvajā līgumā starp darba devēju un arodbiedrību. Ieteicams darba līgumu noslēgt rakstiski.

  • Darba laiks 40 stundas nedēļā. Vecākiem ar bērniem līdz astoņu gadu vecumam, ir tiesības strādāt līdz pat 25% mazāk darba stundu. Darba stundu likums (angļu valodā) www.government.se/government-policy/labour-law-and-work-environment/1982673-working-hours-act/
  • 3-6 mēnešu pārbaudes laiks;
  • Virsstundu skaits ir ierobežots. Virsstundām nevajadzētu pārsniegt 48 stundas nedēļā, 50 stundas mēnesī vai 200 stundas gadā.
  • Visi darbinieki Zviedrijā saņem vismaz piecas nedēļas apmaksātu atvaļinājumu gadā.

Darba samaksa – darba algas lielums Zviedrijā parasti tiek noteikts saskaņā ar kolektīvo līgumu attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē. Zviedrijā nav atsevišķa valsts noteiktā minimālā darba alga. Darba samaksa katrā sektorā tiek noteikta, vienojoties darba devēju organizācijām un attiecīgajām arodbiedrībām. Koplīgumi ir saistoši, ja Jums nemaksā saskaņā ar koplīgumu, jāvēršas savā arodbiedrībā vai darba inspekcijā. Plašāka informācija par arodbiedrībām: www.saco.sewww.tco.sewww.lo.se  

Statistika par par vidējām algām Zviedrijā pēc profesijas ir pieejama Zviedrijas statistikas tīmekļa vietnē – www.scb.se

Plašāka informācija par darba tiesībām Zviedrijā atrodama – Zviedrijas Darba inspekcijas (darba vides pārvalde) mājas lapā – www.av.se

Ja strādājat Zviedrijā ilgāk par sešiem mēnešiem, tiek piemēroti parastie Zviedrijas ienākuma nodokļa noteikumi. Jums būs jāmaksā pašvaldības nodoklis, kas mainās atkarībā no tā, kurā pašvaldībā dzīvojat. Tas, vai jums ir jāmaksā arī valsts nodoklis, ir atkarīgs no jūsu ienākumiem.

Gan fiziskām, gan juridiskām personām ir pienākums iesniegt ienākuma nodokļa deklarāciju katru gadu (jāiesniedz līdz 1. maijam).

Jūsu darba devējs ieturēs jūsu ienākuma nodokli no jūsu algas.

Ja dzīvojat ārzemēs un strādājat Zviedrijā mazāk par sešiem mēnešiem, varat izvēlēties maksāt speciālo ienākuma nodokli (SINK), kas tādā gadījumā var būt izdevīgi, taču jūs nevarat saņemt nodokļu atvieglojumus par jebkādiem izdevumiem. Vairāk par Zviedrijas nodokļu sistēmu varat uzzināt nodokļu aģentūras mājaslapā: www.skatteverket.se.

Zviedrijas sociālo apdrošināšanu galvenokārt finansē no darba devēju iemaksām, un tikai neliela daļa tiek segta ar individuālajām iemaksām. Sociālo apdrošināšanu administrē Försäkringskassan, un sīkāku informāciju par to atradīsiet - https://www.forsakringskassan.se/

Uz ikvienu, kas ir saņēmis uzturēšanās atļauju Zviedrijā, attiecas Nacionālā sociālās apdrošināšanas sistēma. Jums jābūt reģistrētam vietējā sociālās apdrošināšanas iestādē (Főrsakringskasse).

Zviedrijā vispārējā sociālā nodrošinājuma shēmā ir iekļautas šādas nozares:

  • veselības apdrošināšana;
  • pabalsti sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
  • invaliditātes pabalsti;
  • vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas;
  • bezdarba apdrošināšanu;
  • ģimenes pabalsti un vecāku apdrošināšana.

Papildu apdrošināšanu iespējams veikt ar apdrošināšanas kompāniju starpniecību – to dažkārt piedāvā jūsu arodbiedrība.

Kādas izmaksas tiek segtas?

Vispārējais sociālās apdrošināšanas režīms ir obligāts, izņemot no ienākumiem atkarīgo bezdarba apdrošināšanas daļu. Sociālās apdrošināšanas sistēmā ietilpst apdrošināšanas, kuras ir atkarīgas no dzīvesvietas un kas paredz garantēto summu un pabalstus, un apdrošināšanas, kas attiecas uz nodarbinātību, nosedzot ienākumu zaudēšanu. Sistēma sedz visu to personu riskus, kurasdzīvo (deklarētā dzīves vieta) vai strādā Zviedrijā. Katra persona, kura apmetas uz dzīvi Zviedrijā, tiek uzskatīta kā šajā valstī dzīvojoša, ja var pieņemt, ka tās uzturēšanās ilgums valstī pārsniegs vienu gadu. Katra persona, kura dzīvo Zviedrijā, pametot valsti, tiek uzskatīta par Zviedrijas iedzīvotāju, ja ārzemēs pavadītais laika posms ir vienāds vai mazāks par vienu gadu. Zviedrijas sociālā nodrošinājuma sistēma izveidota, pamatojoties uz valsts apdrošināšanas principu. Tomēr aizsargāto cilvēku grupa nav definēta atbilstoši noteiktam sociālajam  statusam, un starp darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām atšķirības nav. Tomēr pašnodarbinātām personām ir vispārīgās sistēmas sociālā aizsardzība. 

Veselības apdrošināšanas sistēma - visi Zviedrijas iedzīvotāji ir apdrošināti nacionālās veselības apdrošināšanas sistēmas ietvaros. Par medicīnisko aprūpi un par uzturēšanos slimnīcā pacientam ir jāmaksā nodeva. Zviedrijā strādājošiem citu ES/EEZ valstu pilsoņiem ir tiesības uz tādu pašu aprūpi, kā tās rezidentiem. Jūs un Jūsu ģimenes locekļi, samaksājot pacienta nodevu, varat gūt vispārējo ārstu un stacionāro aprūpi, ar noteikumu, ka Jūs strādājat Zviedrijā, meklējat šeit darbu vai arī šeit ir Jūsu dzīvesvieta. Pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecību un bērnu veselības aprūpi, ir bez maksas. Visas personas, kurām patstāvīgā dzīves vieta ir Zviedrijā, ir pakļautas veselības apdrošināšanai, t.i. viņām ir tiesības uz pakalpojumiem, kas atkarīgi no dzīvesvietas. Visi Zviedrijas rezidenti, sākot ar mēnesi, kurā tiem ir pilni 16 dzīves gadi, automātiski tiek iekļauti reģionālajā sabiedriskajā apdrošināšanas sistēmā. Katrs, kas strādā Zviedrijā, ir apdrošināts attiecībā uz pakalpojumiem, kas attiecas uz nodarbinātību.

Bezdarba apdrošināšana 

Bezdarba apdrošināšana Zviedrijā nav daļa no sociālās apdrošināšanas, ko pārvalda Försäkringskassan. Bezdarba apdrošināšana lielā mērā tiek finansēta no valsts līdzekļiem, tā ir Nodarbinātības ministrijas (Arbetsmarknadsdepartementet) kompetencē. Tā sastāv no divām daļām: pamata apdrošināšanas un brīvprātīgās apdrošināšanas, kas atkarīga no ienākumiem. Pamata apdrošināšana sedz personas,kuras sasniegušas vismaz 20 gadu vecumu un nav brīvprātīgi apdrošinātas. Brīvprātīgā un no ienākumiem atkarīga apdrošināšana ir pieejama pēc izvēles.

Ja jūs zaudējat darbu, zināmos apstākļos jums ir tiesības saņemt bezdarbnieka kompensāciju uz ienākumiem balstītas kompensācijas vai pamatsummas veidā. Lai saņemtu uz ienākumiem balstīto kompensāciju, jums ir jānostrādā:

 - vismaz 60 darba stundas sešos no pēdējiem 12 mēnešiem vai vismaz 40 stundas kalendārajā mēnesī un kopumā 420 stundas sešu mēnešu laikā pēc kārtas pēdējo 12 mēnešu laikā.

Ja jūs neatbilstat nosacījumam par pievienošanos, bet atbilstat darba nosacījumam, jums ir tiesības saņemt pamatsummu sākot ar jūsu 20. dzimšanas dienu.

Pamata noteicošie (jebkuras sistēmas) bezdarbnieka pabalsta noteikumi ir šādi:

  • jums jābūt bezdarbniekam;
  • jums jābūt darbspējīgam;
  • jums nodarbinātības aģentūrā jāreģistrējas kā darba meklētājam;
  • jums jābūt gatavam uzņemties atbilstošu darbu;
  • jums nodarbinātības aģentūrai jāpalīdz izstrādāt jūsu personīgo rīcības plānu;
  • jums aktīvi jāmeklē piemērots darbs.

Plašāka informācija par bezdarba apdrošināšanu, bezdarbnieka pabalstu:  https://www.sverigesakassor.se/om-so/in-english/

Ja jūs kļūstat bezdarbnieks, ir svarīgi reģistrēties Valsts nodarbinātības dienestā (Arbetsförmedlingen) savā pirmajā bezdarba dienā. Pieteikties bezdarba apdrošināšanas fonda pabalstiem var tikai par tām dienām, kad bijāt reģistrēts Valsts nodarbinātības dienestā kā darba meklētājs. Jums ir jāreģistrējas Valsts nodarbinātības dienestā pat tad, ja esat devies uz Zviedriju no citas ES/EEZ valsts vai Šveices, lai meklētu darbu ar U2 sertifikātu.

Pensija -Zviedrijas pensiju sistēma sastāv no trim daļām: valsts pensijas, darba devēja pensijas un jebkuriem jūsu pašu uzkrājumiem. Valsts pensija ir balstīta uz visiem jūsu ienākumiem Zviedrijā visa mūža garumā. Katru gadu  strādājot un maksājot nodokļus, jūs nopelnāt savai valsts pensijai. Lielākā daļa cilvēku, kuri strādājuši Zviedrijā, saņem arī darba pensiju no sava darba devēja. Jūs varat arī privāti krāt savai pensijai bankā vai ar apdrošināšanas kompāniju starpniecību.

Zviedrijā nav noteikts pensionēšanās vecums. Sāciet plānot savu pensiju jau laikus, lai jums būtu laiks pārdomāt un izdarīt sev piemērotu izvēli. Jūsu ziņā ir izlemt, kādā vecumā vēlaties sākt izņemt visu valsts pensiju vai tās daļu, taču jūs to nevarat izdarīt agrāk kā 62 gadu vecumā. Jums ir tiesības strādāt līdz  68 gadu vecuma sasniegšanai. (spēkā no 2020. gada). Dažos gadījumos jūs varat strādāt ilgāk, ja jūs un jūsu darba devējs par to vienojas.

 Plašāka informācija par pensijām - https://www.pensionsmyndigheten.se/forsta-din-pension

Zviedrijā jūs varat iegādāties vai īrēt māju vai dzīvokli. Mājokļa izmaksas Zviedrijā var atšķirties atkarībā no standarta un ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Lielākajās pilsētās ir grūti atrast mājokli, un cenas ir virs vidējā līmeņa valstī. Lielajās pilsētās ir vairāk mājokļu, ko iegādāties un ļoti maz īrēt, kā rezultātā ir augstas īres izmaksas. Mājokli galvenokārt varat atrast internetā tādās vietnēs kā  www.blocket.se.  Atkarībā no izvēlētā mājokļa veida (īrējot vai pērkot), varat sazināties arī ar vietējiem vai reģionālajiem īpašumu īpašniekiem, gan privātajiem, gan pašvaldības. Dažām pašvaldībām ir savas mājokļu aģentūras. Ja vēlaties iegādāties māju, ir tādas vietnes kā www.hemnet.se un www.booli.se, kas reklamē daudzus īpašumus.

Daudzviet Zviedrijā ir pieejami pakalpojumi jauniebraucējiem valstī (invandrarservice), un atbalsta centru darbinieki bieži var palīdzēt ar padomu dzīvesvietas piemeklēšanā.

Jāapmeklē iestādes un jāpaņem visi dokumenti un izziņas, kas liecina par legālu nodarbinātību un saņemtajiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem Zviedrijā:

  • No sava darba devēja vai nodokļu pārvaldes birojā jāsaņem dokumenti par valstī samaksāto ienākuma nodokli;
  • Zviedrijas Bezdarba apdrošināšanas fondā (IAF – www.iaf.se) jāsaņem U1 dokuments par nostrādāto periodu Zviedrijā;
  • Zviedrijas Bezdarba apdrošināšanas fondā (IAF) jāsaņem U2 dokuments, ja vēlaties eksportēt Zviedrijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu uz citu ES/EEZ valsti;
  • Ja pēc nodarbinātības perioda beigām vēlaties pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, tad pabalsts ir jāpieprasa pēdējā nodarbinātības valstī, t.i., Zviedrijā, veicot reģistrēšanos Zviedrijas Nodarbinātības dienesta birojā. Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, ir jābūt Bezdarba apdrošināšanas fonda biedram vismaz vienu gadu un nodarbinātam šajā laikā. Darba zaudēšanas gadījumā jāreģistrējas vietējā nodarbinātības dienesta iestādē. 

Informācija par bezdarba apdrošināšanu un bezdarbnieka pabalstu – www.iaf.sewww.samorg.orgwww.arbetsformedlingen.se.

Neaizmirstiet apmeklēt iestādes un izņemt visus dokumentus un izziņas, kas liecina par Jūsu legālu darbu Zviedrijā.

Buklets “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?”  (izdots 2018.g.)

Info grafika “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?”  (izdots 2018.g.)

  • Septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no Zviedrijas jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā un jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā U2 dokuments, ja meklējot darbu Latvijā vēlaties turpināt saņemt Zviedrijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu www.nva.gov.lv; www.vsaa.gov.lv
  • Jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja ir vēlēšanās saņemt palīdzību darba meklēšanā www.nva.gov.lv
  • Jāreģistrējas pašvaldībā un jādeklarē sava dzīvesvieta, ja uzturēšanās ārvalstīs ir bijusi ilgāka par sešiem mēnešiem.
  • Jāiesniedz Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā U1 dokuments, ja ir nepieciešams apliecināt savu nodarbinātības periodu Zviedrijā www.vsaa.gov.lv
  • Jāiesniedz Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā dokumenti vai izziņas par Zviedrijā piešķirtajiem bērna kopšanas vai ģimenes pabalstiem, ja turpmāk vēlaties pieteikties uz kādu no minētajiem pabalstiem Latvijā www.vsaa.gov.lv
  • No 1.marta līdz 1.jūnijam Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu un dokumenti par Zviedrijā samaksātajiem nodokļiem, ja esat Latvijas nodokļu rezidents un Zviedrijā ir gūti ienākumi www.vid.gov.lv 
  • EURES – Eiropas darba mobilitātes portāls

www.eures.europa.eu

  • Zviedrijas nodarbinātības dienests

www.arbetsformedlingen.se

  • Apdrošināšana bezdarba gadījumā

www.iaf.se

  • Zviedrijas Migrācijas pārvalde

www.migrationsverket.se

  • Zviedrijas Darba vides pārvalde

www.av.se

  • Sociālā un veselības apdrošināšana, veselības aprūpe

www.forsakringskassan.se

www.socialstyrelsen.se

  • Zviedrijas statistikas informācija

www.scb.se

  • Uzņēmumu reģistrs

www.bolagsverket.se

  • Iedzīvotāju reģistrācija, nodokļi, sociālā apdrošināšana

www.skatteverket.se

www.forsakringskassan.se

  • Skolas un universitātes

www.skolverket.se - Informācija par izglītības sistēmu Zviedrijā

www.karlstad.se

www.studera.nu - Informācija par kursiem

www.studyinsweden.se

  • Vispārēja informācija par Zviedriju

www.sweden.se

www.si.se

www.visitsweden.com

Informācija šajā rakstā atjaunota 2022. gada janvārī