Galvaspilsēta – Tallina
Iedzīvotāju skaits valstī- 1.3 milj.
Teritorija – 45 227 km2
Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004.gada 1.maija
Valsts valoda – igauņu valoda
Vairāk lietotās svešvalodas - angļu, krievu, somu un vācu valoda
Valūta – Eiro (EUR)
Starptautiskais tālruņa kods 00 372
Lai veiksmīgi atrastu darbu Igaunijā, Jums būs nepieciešamas igauņu valodas zināšanas. Igaunijā igauņu valoda ir valsts valoda, un tā tiek lietota gan valsts institūcijās, gan lielākajā daļā darba vietu. Papildus igauņu valodai darba meklēšanā noderīgas var būt arī krievu, somu, un, atsevišķos gadījumos, angļu vai vācu valodas zināšanas.
Ieteicams uzsākt darba meklēšanu jau pirms došanās uz Igauniju.
Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds piedāvā plašu informāciju par darba tirgus situāciju, darba iespējām, reģistrācijas procedūrām un aktuālajām vakancēm. To visu var atrast viņu mājaslapā:
www.tootukassa.ee.
Igaunijas EURES konsultanti ir pieejami, lai sniegtu padomus un konsultācijas par darba iespējām, kā arī par darba un dzīvošanas nosacījumiem Igaunijā. Sīkāku informāciju meklējiet:
www.eures.ee.
Eiropas darba mobilitātes portāls EURES piedāvā plašu informāciju par piedāvātajām darba vakancēm, kā arī par darba un dzīvošanas nosacījumiem Igaunijā un citās Eiropas valstīs. Vairāk informācijas pieejams:
www.eures.europa.eu.
Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fonda vakanču un CV portāls piedāvā aktuālās darba vakances, kā arī iespēju reģistrēt savu CV. Šo pakalpojumu varat izmantot šeit:
www.tootukassa.ee/toopakkumised
Darba sludinājumi publiskajā sektorā Igaunijā ir pieejami vietnē:
www.avalikteenistus.ee/konkursiveeb
Pazīstamākie darba meklēšanas portāli Igaunijā:
CV Keskus: www.cvkeskus.ee
CV-Online: www.cv.ee
EkspressJob: https://eekuulutused.delfi.ee/
Visās lielākajās Igaunijas universitātēs ir pieejami karjeras pakalpojumi, kas palīdz universitāšu studentiem atrast darbu un prakses vietas.
Karjeras centri ir pieejami visās Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda apgabalu nodaļās. Šie centri sniedz informāciju un konsultācijas par izglītību, darba tirgu un profesijas jautājumiem.
Daudzi Igaunijas darba devēji piedalās darba gadatirgos, lai atrastu darbiniekus. Šie darba un karjeras gadatirgi tiek organizēti Bezdarba apdrošināšanas fonda ietvaros. Gadatirgos tiek piedāvāti vietējie un starptautiskie darba piedāvājumi, kā arī dalībniekiem tiek dota iespēja:
Iegūt informāciju par Bezdarba apdrošināšanas fonda piedāvātajiem pakalpojumiem,
Uzzināt par dzīves un darba apstākļiem citās valstīs,
Saņemt bezmaksas karjeras konsultācijas,
Piedalīties semināros un diskusiju paneļos.
Papildu informācija par darba meklēšanu Igaunijā ir pieejama vietnē:
www.workinestonia.com
Lai uzturētos Igaunijā ilgāku laiku, ir jāņem vērā vairāki faktori, atkarībā no tā, vai esat ES pilsonis vai trešās valsts pilsonis. Šeit ir daži galvenie aspekti:
Nav nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja līdz 90 dienām, ja ceļojat kā tūristi vai īslaicīgi dzīvojat.
Ja vēlaties uzturēties ilgāk par 90 dienām, Jums jāreģistrē sava uzturēšanās Igaunijā. To var izdarīt vietējā Igaunijas migrācijas dienestā.
Uzturēšanās reģistrācija ir nepieciešama, ja Jūs plānojat dzīvot Igaunijā ilgāk par 3 mēnešiem. Tas jāizdara ne vēlāk kā pēc 3 mēnešu uzturēšanās Igaunijā.
Lai iegūtu personu apliecinošu dokumentu (ID karti), Jums jāapmeklē Igaunijas migrācijas dienests un jāiesniedz pieteikums.
Vīza un uzturēšanās atļauja ir nepieciešama, ja Jūs neesat ES pilsonis. Pieteikšanās šīm atļaujām tiek veikta Igaunijas vēstniecībā vai konsulātā Jūsu mītnes valstī.
Uzturēšanās atļauja darbam vai studijām Igaunijā tiek piešķirta atkarībā no Jūsu statusa (piemēram, darba atļauja, izglītības iestādes apstiprinājums).
Papildus nosacījumi var ietvert veselības apdrošināšanu, pietiekamus iztikas līdzekļus un citus dokumentus, kas apliecina Jūsu uzturēšanās mērķi.
Ja Jūs meklējat darbu Igaunijā, Jums jāpārliecinās, ka Jums ir pietiekami līdzekļi dzīvošanai, kā arī jāreģistrējas Igaunijas bezdarba apdrošināšanas fondā, lai saņemtu sociālo nodrošinājumu un palīdzību darba meklēšanā.
Reģistrēšanās vietējā pašvaldībā ir nepieciešama arī tad, ja Jūs plānojat uzturēties ilgāk par 90 dienām. Tāpat Jums būs jānorāda sava dzīvesvieta un jāsakārto visi administratīvie jautājumi, kas attiecas uz nodokļiem un veselības apdrošināšanu.
Ja Jūs iegūstat darba vietu Igaunijā, Jums būs jāparaksta darba līgums, kas noteiks Jūsu tiesības uz darba atļaujām, atpūtas dienām un citiem darba apstākļiem.
Ir svarīgi nodrošināt, ka Jūsu veselības apdrošināšana ir spēkā, jo bez tās Jums būs jāsedz medicīniskie izdevumi, ja nebūs ārkārtas situācija.
Ja Jums ir jautājumi par konkrētiem uzturēšanās nosacījumiem vai nepieciešamajiem dokumentiem, ieteicams sazināties ar Igaunijas migrācijas dienestu vai pārstāvniecību.
Lai pieteiktos darbam Igaunijā, Jums jāievēro šādi soļi:
Darba meklēšanas portāli: Sāciet meklēt darba piedāvājumus, izmantojot populāros Igaunijas darba meklēšanas portālus, piemēram:
Bezdarba apdrošināšanas fonds: Tāpat varat aplūkot darba vakances, kas pieejamas Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fondā www.tootukassa.ee.
CV: Sagatavojiet CV (Eiropas standarta formātā – Europass CV ir vispārpieņemts).
Pieteikuma vēstule: Sagatavojiet pieteikuma vēstuli, kurā izklāstiet savu motivāciju un pieredzi. Pieteikuma vēstulē jānorāda, kāpēc esat piemērots konkrētajam darbam un kā jūsu iepriekšējā pieredze atbilst amata prasībām.
Papildu dokumenti: Dažos gadījumos, īpaši, ja pieteikums attiecas uz specifiskām profesijām, var būt nepieciešami papildu dokumenti, piemēram, izglītības sertifikāti, rekomendācijas vēstules vai citi profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi.
Tiešsaistes pieteikšanās: Lielākā daļa darba devēju Igaunijā pieņem pieteikumus tiešsaistē caur darba meklēšanas portāliem. Reģistrējieties portālā un augšupielādējiet savu CV un pieteikuma vēstuli.
E-pasts: Ja darba devējs norāda iespēju pieteikties pa e-pastu, nosūtiet savu pieteikumu uz norādīto e-pasta adresi, pievienojot CV un pieteikuma vēstuli.
Ja darba devējs izvēlas jūsu pieteikumu, viņi var sazināties ar jums, lai vienotos par interviju. Igaunijā intervijas parasti notiek personiski, bet daži darba devēji var piedāvāt arī attālinātas intervijas, piemēram, pa Skype.
Sagatavojieties intervijai, izpētot uzņēmumu un darba piedāvājumu. Iegūstiet zināšanas par uzņēmuma vērtībām, misiju un produktu vai pakalpojumiem.
Ja tiekat izvēlēts darbam, darba devējs jums nosūtīs darba līgumu, kuru būs jāparaksta pirms darba uzsākšanas.
Darba līguma parakstīšana ir obligāta un nepieciešama, lai iegūtu darba tiesības un veiktu nodokļu maksājumus.
Ja jūs neesat ES pilsonis un Jums ir nepieciešama darba atļauja, tad darba devējam būs jāiesniedz pieteikums darba atļaujai Igaunijas migrācijas dienestā. Pārliecinieties, ka esat sagatavojis visus nepieciešamos dokumentus, piemēram, darba līgumu un pases kopiju.
Ja plānojat dzīvot un strādāt Igaunijā ilgāk par 3 mēnešiem, Jums jāveic reģistrācija Igaunijā. Tā ietver uzturēšanās reģistrāciju un dzīvesvietas paziņošanu, ja Jūs to vēl neesat izdarījuši.
Papildu padomi:
Valodu zināšanas: Igaunijā galvenā valoda ir igauņu, taču daudzos uzņēmumos tiek pieņemti arī darbinieki, kuri runā angliski vai krieviski. Ja iespējams, ir ieteicams uzlabot savas igauņu valodas zināšanas.
Kultūras atšķirības: Igaunijas darba tirgū tiek novērtēta punktualitāte, efektivitāte un profesionālisms. Sagatavojoties intervijai, ņemiet vērā šos aspektus.
Neaizmirstiet paņemt līdzi:
Rakstiskajā darba līgumā ir jāiekļauj šādi galvenie punkti:
Darba devēja un darbinieka vārds, adrese un citi identifikācijas dati.
Darba pienākumi: Jāsaka, kāds darbs jāveic, kāda ir amata nosaukums un darba apraksts.
Darba vieta: Precīza darba vieta vai vietas, kurās darbinieks būs jāstrādā.
Darba laiks: Nosaka darba laiku (piemēram, 40 stundas nedēļā) un atpūtas laiku, ja tas ir attiecināms uz konkrētu nozari.
Atalgojums: Tiek norādīta alga un tās aprēķināšanas kārtība, piemaksas, prēmijas, darba samaksas izmaksas termiņi.
Darba attiecību sākums un, ja nepieciešams, beigu datums: Ja līgums ir uz nenoteiktu laiku, šis punkts nav nepieciešams.
Proba laiks: Ja piemērojams, norāda pārbaudes laiku (parasti līdz 6 mēnešiem).
Brīvdienas un atvaļinājums: Atvaļinājuma un brīvdienu noteikumi, tostarp atvaļinājuma dienu skaits gadā (parasti 28 kalendārās dienas gadā).
Citi darba apstākļi: Citi svarīgi nosacījumi, kas varētu būt specifiski attiecīgajai nozarei, piemēram, darba drošības noteikumi vai privātuma politikas.
Darba līgums uz nenoteiktu laiku: Visbiežāk izmantotais darba līguma veids Igaunijā. Tas tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku, un tam nav nepieciešama noteikta beigu datuma norāde.
Darba līgums uz noteiktu laiku: Tiek izmantots, ja darbs tiek veikts uz noteiktu periodu (piemēram, sezonāli vai uz konkrētu projektu). Tas jānorāda līgumā.
Normālais darba laiks: Igaunijā darba laiks ir parasti 40 stundas nedēļā, ja nav citu nosacījumu attiecīgajā nozarē.
Atpūtas laiks: Darbiniekiem ir tiesības uz regulārām atpūtām (parasti 11 stundu pārtraukums starp darba dienām) un nedēļas brīvdienām (parasti 1 diena nedēļā, parasti sestdiena vai svētdiena).
Pārstrādāšanās: Ja darbinieks strādā vairāk nekā parasti, tas ir jāapmaksā ar piemaksām, saskaņā ar darba līgumu un likumu.
Minimālā alga: Igaunijā ir noteikta minimālā alga, kuru darba devējam ir jāievēro, tomēr atalgojums var būt lielāks atkarībā no konkrētās darba pozīcijas un darbinieka pieredzes.
Piemaksas: Dažos darba līgumos tiek norādītas piemaksas par papildu darbu vai svētku dienām.
Darba samaksas izmaksas termiņi: Līgumā jābūt norādītam, kad un kā darba devējs izmaksā algu – parasti reizi mēnesī.
Ja tiek noteikts pārbaudes laiks, tas parasti nepārsniedz 6 mēnešus. Šajā periodā darbiniekam ir iespēja pierādīt savu kompetenci, un darba devējs var lemt, vai turpināt darba attiecības.
Ikgadējais atvaļinājums: Darbiniekiem ir tiesības uz 28 kalendārajām dienām atvaļinājuma gadā, ja vien nav vienošanās, kas nosaka citus nosacījumus.
Slimības atvaļinājums: Ja darbinieks saslimst, viņam ir tiesības uz slimības atvaļinājumu saskaņā ar Igaunijas likumdošanu.
Darba attiecību izbeigšana: Darba līgums var tikt izbeigts gan no darbinieka puses, gan no darba devēja puses. Ja līgums tiek izbeigts no darba devēja puses, tam jābūt pamatotam (piemēram, saistībā ar darbinieka darbības trūkumiem vai uzņēmuma finansiālajām problēmām).
Paziņošanas periods: Paziņošanas periods parasti ir 15 līdz 30 dienas, atkarībā no darba līguma nosacījumiem un attiecīgā amata.
Tiesības uz darba aizsardzību un drošību: Darbiniekiem ir tiesības uz drošu darba vidi. Ja rodas darba drošības problēmas, darbiniekiem ir tiesības veikt sūdzības un saņemt aizsardzību.
Konfidencialitāte: Dažos darba līgumos ir iekļauti nosacījumi par konfidencialitāti vai darba devēja intelektuālā īpašuma aizsardzību.
Darba līgums Igaunijā ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu likumīgas attiecības starp darba devēju un darbinieku, un tā ir jāizstrādā atbilstoši likumiem, lai izvairītos no problēmām darba attiecībās.
Plašāka informācija par darba tiesībām atrodama Igaunijas Darba inspekcijas mājas lapā www.ti.ee
Igaunijā ir vairāki galvenie nodokļu veidi, kas tiek piemēroti gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem. Šie nodokļi ir būtiski ekonomikai, nodrošinot valsts finanses un labklājību.
Fiziskām personām: Igaunijā tiek piemērots plakanš ienākuma nodoklis, kas ir 22%. Tas attiecas uz visiem ienākumiem, tostarp algām, peļņu un citiem ienākumiem.
Uzņēmumiem: Uzņēmumiem tiek piemērots ienākuma nodoklis par peļņu, kas tiek sadalīta vai izmaksāta kā dividendes. Ja uzņēmums saglabā peļņu, tas nav apliekams ar nodokli līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, un tad tiek piemērota 22% nodokļa likme.
Darba devējam: Darba devējs maksā 33,8% no darbinieka bruto algas sociālajos nodokļos. Šie nodokļi ietver pensijas apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu, un bezdarba apdrošināšanu.
Darbiniekam: Darbiniekiem tiek piemēroti ienākuma nodoklis (22%) un bezdarba apdrošināšanas iemaksas (1,6%).
Standarta likme ir 22%.
Samazinātā likme tiek piemērota dažām precēm un pakalpojumiem, piemēram, 9% tiek piemērots izmitināšanas pakalpojumiem un dažiem preses izdevumiem.
Igaunijā tiek piemēroti akcīzes nodokļi uz precēm, piemēram:
Alkohols,
Tabaka,
Degviela,
E-šķidrumi.
Akcīzes nodokļi tiek regulāri paaugstināti, lai veicinātu veselības veicināšanu un samazinātu vides piesārņojumu.
No 2025. gada tiek ieviests gada transportlīdzekļu nodoklis, kuru maksā visi reģistrētie transportlīdzekļi. Šis nodoklis tiek aprēķināts atkarībā no transportlīdzekļa svara un CO₂ emisijas.
Igaunijā tiek piemērots zemes nodoklis gan dzīvojamām, gan komerciālām zemēm.
Dzīvojamām zemēm: līdz 1% no zemes taksācijas vērtības.
Komerczemei: līdz 2% no zemes taksācijas vērtības.
Dividendēm tiek piemērots ienākuma nodoklis 22% apmērā, ja tās tiek sadalītas uzņēmuma īpašniekiem.
Igaunijā nav tieša uzņēmumu ienākuma nodokļa uz saglabāto peļņu. Uzņēmumi maksā nodokļus tikai tad, ja peļņa tiek sadalīta vai izmaksāta kā dividendes.
Darba devēji maksā 0,8% no darbinieku bruto algas par bezdarba apdrošināšanu.
Plašāka informācija par nodokļu sistēmu, nodokļu likmēm, deklarācijām un citām nodokļu saistībām Igaunijā: www.emta.ee
Igaunijā ir pieejami vairāki tiešsaistes kalkulatori, kas palīdz aprēķināt darba algu pēc nodokļu atskaitīšanas. Šie kalkulatori ņem vērā Igaunijā piemērojamās nodokļu likmes, sociālās apdrošināšanas iemaksas un citas svarīgas sastāvdaļas, kas ietekmē neto algu.
Lūk, daži populāri kalkulatori, kurus var izmantot Igaunijā:
Viens no vispopulārākajiem darba algas kalkulatoriem Igaunijā.
Ņem vērā Igaunijā piemērojamās nodokļu likmes un citas atskaitīšanas.
Ļauj aprēķināt gan bruto, gan neto algu.
Piekļuve kalkulatoram: CV Keskus kalkulators
Nodokļu kalkulators no Igaunijas nodokļu un muitas pārvaldes (Eesti Maksu- ja Tolliamet).
Šis kalkulators ļauj aprēķināt darba algas nodokļus un citas saistītās iemaksas.
Piekļuve kalkulatoram: Tax Calculator
Kalkulators, kas paredzēts Igaunijas darba devējiem un darbiniekiem, lai aprēķinātu nodokļus un atskaitījumus no algas.
Ļauj aprēķināt algu pēc visām Igaunijas nodokļu likmēm un nodokļu atvieglojumiem.
Piekļuve kalkulatoram: Palk Kalkulaator
Izmantojot šos kalkulatorus, jūs varat aprēķināt neto algu un iegūt precīzu priekšstatu par to, kādi būs jūsu ienākumi pēc nodokļu atskaitīšanas Igaunijā.
Veselības apdrošināšana
Igaunijā veselības apdrošināšana ir obligāta un tiek nodrošināta caur Igaunijas Veselības apdrošināšanas fondu (EHIF – Estonian Health Insurance Fund).
Visas personas, kas strādā Igaunijā, maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai iegūtu tiesības uz veselības aprūpi.
Veselības apdrošināšana nodrošina bezmaksas veselības pakalpojumus, piemēram, vizītes pie ārsta, slimības ārstēšanu un slimības pabalstus.
Tiem, kas nav apdrošināti caur darba devēju, ir iespēja iegādāties veselības apdrošināšanu pašiem.
Pensijas sistēma
Igaunijas pensijas sistēma sastāv no trīs daļām: valsts pensija, profesionālās pensijas un privātās pensijas.
Valsts pensija tiek piešķirta personām, kas ir sasniegušas pensijas vecumu un ir veikušas iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā.
Profesionālās pensijas ir saistītas ar darba devējiem, un tās tiek izmaksātas atkarībā no darba devēja piedāvātajām priekšrocībām.
Privātās pensijas ir brīvprātīgas iemaksas uzkrājumu pensiju plānos, kuras var izvēlēties cilvēki, lai uzkrātu papildu līdzekļus pensijai.
Bezdarbnieku apdrošināšana
Bezdarbnieku apdrošināšanas sistēma tiek administrēta caur Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fondu.
Tiem, kas ir zaudējuši darbu un atbilst noteiktiem nosacījumiem, ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Bezdarbniekiem tiek nodrošināta arī palīdzība darba meklēšanā un apmācībās, lai palielinātu iespējas atrast jaunu darbu.
Invaliditātes pabalsti
Igaunijā invaliditātes pabalsti tiek nodrošināti cilvēkiem ar ilgstošām vai nopietnām invaliditātēm.
Pabalsts tiek izmaksāts atkarībā no invaliditātes pakāpes un no tā, cik ilgi persona ir veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Invaliditātes pabalstus administrē Igaunijas Sociālo lietu ministrija un tiek piešķirti pēc individuālām novērtēšanas procedūrām.
Ģimenes pabalsti
Igaunijā ģimenes ar bērniem var saņemt dažādus pabalstus, piemēram, bērnu pabalstus, pabalstus par bērna aprūpi un dzemdību pabalstus.
Bērnu pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna 16 gadu vecumam (vai līdz 19 gadu vecumam, ja bērns turpina mācīties skolā).
Tiek nodrošināti arī citi atbalsta veidi, piemēram, māmiņu un tēvu pabalsti, kas tiek piešķirti, lai palīdzētu ģimenēm audzināt bērnus.
Sociālā palīdzība un atbalsts
Igaunijā ir pieejami arī dažādi pabalsti un atbalsta veidi personām, kuras saskaras ar ārkārtas situācijām vai nepieciešamību pēc papildu palīdzības.
Sociālā palīdzība tiek piešķirta, ja persona ir nonākusi trūkumā un nevar nodrošināt minimālos iztikas līdzekļus sev un savai ģimenei.
Sociālās palīdzības sistēma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka katram iedzīvotājam ir iespēja dzīvot cienīgu dzīvi, pat ja viņš sastop grūtības.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas Igaunijā tiek veikta gan no darba ņēmēja, gan darba devēja puses:
Darba ņēmējam ir jāmaksā noteikta daļa no savas algas (aptuveni 1,6% līdz 2,0% no bruto algas) pensiju sistēmai un veselības apdrošināšanai.
Darba devējs maksā lielāku daļu, kas ietver sociālās apdrošināšanas iemaksas (aptuveni 33% no bruto algas), kas ietver pensiju apdrošināšanu, bezdarba apdrošināšanu, darba slimību un invaliditātes apdrošināšanu.
Igaunijas sociālās drošības sistēma ir visaptveroša un piedāvā dažādus atbalsta veidus iedzīvotājiem. Tā ir balstīta uz sociālās apdrošināšanas iemaksām, un tā nodrošina veselības aprūpi, pensijas, bezdarbnieku pabalstus un ģimenes atbalstu. Sistēma ir vērsta uz to, lai veicinātu sabiedrības labklājību un sniegtu atbalstu tiem, kas saskaras ar grūtībām.
Sociālo lietu ministrija (Sotsiaalministeerium) www.sm.ee ir atbildīga par sociālo nodrošinājumu un labklājību. Ministrijas pakļautībā strādā:
un divas valsts organizācijas:
kuras pārvalda dažādas sociālā nodrošinājuma jomas, tostarp veic pabalstu, pensiju izmaksu un sociālās koordinācijas Eiropā jautājumu risināšanu.
Sociālo lietu ministrijas kompetencē darbojas arī Veselības pārvalde (Terviseamet) www.terviseamet.ee, Valsts zāļu aģentūra (Ravimiamet) www.ravimiamet.ee un Darba inspekcija (Tööinspektsioon) www.ti.ee.
Informācija par Igaunijas pensiju sistēmu: www.pensionikeskus.ee
Sociālās palīdzības naudas pabalstus un sociālos pakalpojumus līdzīgi kā Latvijā nodrošina vietējās pašvaldības.
Papildus informācija un iespēja saņemt e-pakalpojumus ir pieejama valsts pārvaldes portālā www.eesti.ee.
Dzīvesvieta Igaunijā ir svarīgs aspekts, ja plānojat dzīvot un strādāt šajā valstī. Igaunijā ir pieejami dažādi dzīvesvietas varianti, no kuriem varat izvēlēties atkarībā no savām vēlmēm un budžeta. Šeit ir svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā, meklējot dzīvesvietu Igaunijā:
Igaunijā dzīvesvieta ir jāreģistrē. Ja Jūs plānojat dzīvot Igaunijā ilgāk par 3 mēnešiem, ir nepieciešams reģistrēt savu dzīvesvietu Igaunijas Iedzīvotāju reģistrā. Tas jādara pēc iespējas ātrāk pēc ierašanās valstī.
Reģistrāciju var veikt Igaunijas Pilsonības un migrācijas departamentā (PPA). Jums būs nepieciešama derīga identifikācijas karte vai pase.
Reģistrējot dzīvesvietu, Jūs saņemsiet Igaunijas personu identifikācijas numuru (Isikukood), kas ir nepieciešams, lai piekļūtu dažādiem valsts pakalpojumiem un sistēmām, piemēram, veselības apdrošināšanai, banku kontiem, darba tiesībām u.c.
Igaunijā ir daudz iespēju izvēlēties piemērotu dzīvesvietu, atkarībā no Jūsu vajadzībām un vēlmēm:
Dzīvokļi – Igaunijā ir pieejami gan īrēti, gan iegādājami dzīvokļi. Lielākās pilsētās, piemēram, Tallinā, Tartu un Pērnavā, ir plaša dzīvokļu izvēle. Daudzi cilvēki izvēlas īrēt dzīvokļus, jo īpaši sākotnējā periodā, kad vēl nav skaidrs, vai viņi vēlas palikt valstī ilgtermiņā.
Īres cenas – Dzīvokļa īres cenas galvaspilsētā Tallinā var būt salīdzinoši augstas, bet citās pilsētās, piemēram, Tartu, cenas var būt zemākas. Vidēji mēneša īres cena par vienistabas dzīvokli Tallinā var būt no 400 līdz 600 eiro, bet citās pilsētās cenas var būt sākot no 250 eiro.
Privātmājas – Ja Jūs vēlaties dzīvojamo māju, arī tas ir iespējams, īpaši ārpus lielajām pilsētām. Privātmājas var būt pieejamas gan īrei, gan pārdošanai, bet tās parasti ir dārgākas nekā dzīvokļi.
Kooperatīvās mājas un mājokļi – Igaunijā ir arī iespēja dzīvot kooperatīvajās mājās, kas ir īpašumā vai tiek pārvaldītas ar dažādām mājokļu organizācijām. Šādās mājās dzīvošanas nosacījumi var būt izdevīgāki, bet ir nepieciešams ievērot kooperatīva noteikumus.
Mājaslapas un portāli – Igaunijā ir vairāki interneta portāli, kas piedāvā plašu dzīvesvietas izvēli. Daži no populārākajiem portāliem ir:
KV.ee – www.kv.ee – Igaunijas lielākais nekustamo īpašumu portāls.
Osta.ee – www.osta.ee – Otra populāra platforma, kas piedāvā dzīvokļus un mājas.
City24.ee – www.city24.ee – Viens no lielākajiem dzīvojamās īpašuma portāliem.
Soov.ee – www.soov.ee – Vietējais portāls ar sludinājumiem par īri un īpašumiem.
Sociālie mediji un grupas – Facebook un citas sociālo mediju platformas arī bieži tiek izmantotas dzīvesvietas meklēšanai. Ir dažādas grupas, kur var atrast piedāvājumus īrei un dalīties ar informāciju par iespējām.
Komunālie pakalpojumi – Dzīvesvietas īres cenā parasti nav iekļauti komunālie pakalpojumi (elektrība, ūdens, siltums), un tie tiek maksāti atsevišķi. Igaunijā parasti tiek uzskatīts, ka komunālie pakalpojumi var izmaksāt no 50 līdz 200 eiro mēnesī, atkarībā no dzīvokļa izmēra un izmantošanas.
Drošības depozīts – Parasti īrē dzīvokļus Igaunijā ir jāiemaksā drošības depozīts, kas var būt līdz vienam mēneša īres maksājumam. Šis depozīts tiek atgriezts, ja dzīvoklis tiek atstāts labā stāvoklī.
Sabiedriskais transports – Igaunijā ir attīstīta sabiedriskā transporta sistēma, īpaši Tallinā, kur sabiedriskais transports ir bezmaksas reģistrētajiem iedzīvotājiem. Tallinā un citās lielajās pilsētās ir pieejamas autobusu, tramvaju, trolejbusu un vilcienu līnijas.
Skolas un bērnudārzi – Igaunijā ir pieejamas valsts un privātās skolas, un ģimenēm ar bērniem ir iespējas izmantot bērnudārzus, kuri bieži vien ir pieejami pēc darba stundām. Tāpat pastāv arī starptautiskās skolas.
Dzīves izmaksas Igaunijā ir samērā pieņemamas, salīdzinot ar citiem Ziemeļeiropas reģioniem. Tallinā dzīves izmaksas var būt augstākas nekā pārējās Igaunijas daļās, bet tās joprojām ir pieejamas salīdzinājumā ar citām Eiropas pilsētām.
Vidēji mēnesī, dzīvojot Tallinā un maksājot par īri, pārtiku un komunālajiem pakalpojumiem, jūs varat sagaidīt izdevumus ap 700–1000 eiro uz vienu personu, atkarībā no dzīvesveida.
Noderīgās interneta vietnes: www.city24.ee, www.estate24.ee, www.kv.ee, www.soov.ee, www.kuldnebors.ee u.c.
Neaizmirstiet apmeklēt iestādes un izņemt visus dokumentus un izziņas, kas liecina par Jūsu legālu darbu Igaunijā:
Svarīgi!
Lai uzzinātu, vai Jums ir tiesības uz kādu no pabalstiem, griezieties tuvākajā Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas kasē www.tootukassa.ee/kontaktid.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) Latvijā atgādina, ka bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa tajā ES dalībvalstī, kurā Jūs pēdējo reizi bijāt nodarbināts.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija - Kas jāzina par pabalstiem, pēc darba ES atgriežoties Latvijā.
Buklets “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?” 
(izdots 2018.g.)
Info grafika “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?” (izdots 2018.g.)
no 1. marta līdz 1.jūnijam iesniedziet Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, ja Igaunijā esiet guvis ienākumus. Papildus informācija: www.vid.gov.lv
Informācija šajā rakstā atjaunota 2025.gada aprīlī