Krāslavas filiāle

Novada tīmekļa vietne:

www.kraslava.lv 

Krāslavas novads ir pašvaldība Latvijas dienvidaustrumu daļā, Latgalē. Daugavas kreisajā krastā iestiepjas Augšzemes augstienes austrumu stūris, taču pārsvarā novada teritorija atrodas Latgales augstienes dienvidaustrumos. Krāslavas novads robežojas ar Daugavpils, Dagdas, Aglonas novadiem un Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabalu. Krāslavas pilsēta atrodas Daugavas abos krastos. Novada administratīvais centrs ir Krāslavas pilsēta, reģionālās attīstības centrs, tajā atrodas arī pašvaldības administrācija. Krāslava atrodas 275 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas, 44 km attālumā no Daugavpils un 95 km attālumā no Rēzeknes. Pašvaldības teritorija atrodas Latgales plānošanas reģionā. Novadā ir 11 pagasti: Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasti.


2019. gada sākumā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Krāslavas novadā dzīvo 14 542, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem – 16 184 iedzīvotāji; iedzīvotāju blīvums – 14 cilv./km2.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopējā teritorijas platība ir 1079 km2. Krāslavas novada teritorijā pārsvarā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme (~49 % no teritorijas), 35% no teritorijas aizņem meži, samērā liels ir virszemes ūdeņu tīkls (aptuveni 9,5 % no teritorijas). Lielākie ezeri – Sīvers, Drīdzis, Ārdavs. Lielākās upes – Daugava, Rosica, Indrica.
Teritoriju šķērso valsts galvenais autoceļš A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) un stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras posms Daugavpils (pasažieru stacija)–Indra-valsts robeža.


Novada teritorijā atrodas trīs dabas parki, daļa aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, divi dabas liegumi un vairāki dabas pieminekļi. Novada teritorijā atrodas daudzi kultūras pieminekļi, nozīmīgākie - Krāslavas pilsētas vēsturiskais centrs, Krāslavas pils apbūve ar parku un parka arhitektūru, Krāslavas katoļu baznīca, vēsturiskas ēkas Krāslavas pilsētā, Aulejas katoļu baznīca, Indricas katoļu baznīca u.c.
Krāslavas novada telpisko struktūru veido Krāslavas pilsēta kā administratīvais centrs, Indra kā novada nozīmes centrs un Aulejas, Kombuļu, Robežnieku, Piedrujas, Izvaltas, Augstkalnes, Ezerkalna, Skaistas, Kaplavas un Kalniešu ciemi kā vietējās nozīmes centri.
Novada galvenā vērtība ir radoši, talantīgi un uzņēmīgi ļaudis. No šejienes cēlušies pazīstami filosofi, sportisti, mākslinieki, literāti, mediķi un zinātnieki.


Nozīmīgi novada teritorijas attīstības resursi ir ezeri. Tiem ir liela nozīme apdzīvoto vietu, tūrisma un rekreācijas, zivsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru attīstībā.

 

tabula

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūra un Centrālā statistikas pārvalde

 


Darba iespējas novadā

Nodarbinātība un darba iespējas

Ar Krāslavas novadā reģistrētajām vakancēm varat iepazīties Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālā https://cvvp.nva.gov.lv/ . Pieejami dažādi atlases kritēriji: vieta, darbības joma, uzņēmums, u.c.


2019. gadā NVA Krāslavas filiālē tika reģistrētas 345 brīvas darba vietas. No tām 41 – vienkāršajās profesijās; iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri – 103; pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki – 65; kvalificēti amatnieki un strādnieki – 65; speciālisti – 21, vecākie speciālisti – 19 vakances; kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki - 19.


Ekonomika un uzņēmējdarbības vide
Viena no Krāslavas novada ilgtermiņa prioritātēm ir labvēlīgas vides radīšana uzņēmējdarbībai un investīcijām. Novada ekonomiskās attīstības stūrakmens ir lauksaimnieciskā un pārtikas ražošana, kokapstrāde, vieglā rūpniecība, tūrisms. Prioritāro nozaru attīstība pakārtoti ietekmē saistītos vidējos un mazos uzņēmumus, kuri nodrošina nozarei nepieciešamos izejmateriālus un izejvielas (koksne, lauksaimnieciskā produkcija utt.). Līdztekus tam tiek meklēti jauni attīstības veidi un iespējas pakalpojumu sfērā – būvniecības, mazumtirdzniecības, autotransporta apkopes, veselības un skaistumkopšanas, sabiedriskās ēdināšanas nozarēs.


Krāslavas novada pašvaldības darba prioritātes uzņēmējdarbības veicināšanai – saglabāt un stiprināt esošos uzņēmumus, motivēt tos ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, uzlabot uzņēmējdarbības infrastruktūru, sekmēt jaunu, inovatīvu un kvalitatīvu produktu ražošanu un mārketingu, piesaistīt papildu investīcijas, radīt jaunas darbavietas, kā arī izmantot Eiropas Savienības ārējo robežu kā iespēju.
2018. gadā ir izveidota preču zīme “Ražots Krāslavas novadā”, kuras mērķis ir atbalstīt Krāslavas novadā ražojošos un pakalpojumu sniedzošos uzņēmumus, veicināt Krāslavas novada vietējo produktu realizāciju un atpazīstamību, pārdošanas apjoma pieaugumu, tādējādi sekmējot Krāslavas novada popularizēšanu.


Krāslavas novada pašvaldība piešķir arī stipendijas speciālistu piesaistei Krāslavas novadā.


Lielākie pilsētas uzņēmumi:

  • kokapstrādes un mēbeļu ražošana – SIA “Varpa”, SIA “GL Plus”, SIA “Latgran”;
  • apģērbu ražošana – SIA “Nemo”, SIA “IV PLUS”, SIA “S.D. Line”, SIA “NS Fabrika”;
  • pārtikas produktu ražošana – A/S “Krāslavas piens”, SIA “LEKON”, SIA “Krāslavas avots”;
  • metālapstrāde – SIA “Tehnika R”, SIA “GSK”;
  • lauku tūrisms – atpūtas kompleksi “Lejasmalas”, “Dridži”, zirgu sēta “Klajumi”, viesu māja “Ezerkalns”;
  • lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde – z/s “Vaicuļevas”, z/s “Zarečje”, z/s “Druviņi”, z/s “Raudovišķi”, z/s “Birztaliņas”, z/s “Kurmīši”, k/s “Izvalta”;
  • būvniecība – SIA “RH Būve”, SIA “Renesanse K”, SIA “Leven”, SIA “Nordserviss”;
  • tirdzniecība – SIA “Ritms R”, z/s “Sapnis”, SIA “Dilanis T”;
  • iepakošanas pakalpojumi un iepakojuma izgatavošana – AS “Nidl”, SIA “Peter Willemsen”.

Krāslavas novada pagastos ir attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Bioloģisko lauku saimniecību skaits ir pāri 70. Lielākās bioloģiskās saimniecības – z/s “Guntiņi”, z/s “Viesturi”, z/s “Lesņičevka”, z/s Ķurmīši”.
Lielākais nodarbināto skaits Krāslavā ir pārtikas un dzērienu ražošana - 18%, apstrādes rūpniecībā – 7.6%, transporta sektorā – 4.9%, tirdzniecība – 11%, veselības un aprūpes sektorā – 6.1%, lauksaimniecībā - 10.5%, meža nozare – 24%.

 

Vidējā darba samaksa:
Vidējā bruto darba alga Krāslavas novadā (2019. gadā):

  • EUR 700 (Pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu <50);
  • EUR 742 (Sabiedriskajā sektorā);
  • EUR 737 (Pašvaldības struktūrās);
  • EUR 604 (Privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu >=50)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde


Sadzīves apstākļi

Krāslavas novada izglītības iestādes piedāvā daudzveidīgas izglītības programmas, tāpēc tajās mācās skolēni arī no apkārtējām pašvaldībām. Vispārizglītojošās skolas – Krāslavas Valsts ģimnāzija, Krāslavas pamatskola, Krāslavas Varavīksnes vidusskola, Krāslavas Grāfu Plāteru v.n. Poļu pamatskola, Indras pamatskola, Robežnieku pamatskola, Izvaltas pamatskola, Krāslavas Pirmskolas izglītības iestāde „Pienenīte”, Krāslavas Pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis”. Profesionālās ievirzes programmas piedāvā Krāslavas un Indras mākslas skolas, Krāslavas mūzikas skola, kā arī sporta skola. Visdažādākās interešu izglītības programmas piedāvā Krāslavas bērnu un jauniešu centrs. Profesionālo izglītību iespējams iegūt PIKC Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā. Krāslavas novadā darbojās 12 pašvaldības publiskās bibliotēkas. Visas bibliotēkas ir akreditētas, uzlabota infrastruktūra, veikti kosmētiskie remonti, daudz strādāts pie jaunu lasītāju piesaistes.

 

Novadā darbojas akreditēts Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, kurš atrodas vienā no šobrīd apsaimniekotajām Krāslavas pils kompleksa ēkām. Muzejā savākts bagātīgs krājums, kas raksturo Krāslavas novada savdabību un unikalitāti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Krāslavas novadā ir plašas Latgales kulinārā mantojuma tradīcijas, attīstīta sporta infrastruktūra – darbojas Sporta skola, Krāslavas baseins, āra tenisa laukums, uzcelts jauns moderns stadions un skeitparks.

 

Veselības aprūpes pakalpojumus sniedz SIA ”Krāslavas slimnīca”, kas ir vadošā veselības aprūpes iestāde novadā.
Sociālos pakalpojumus, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus novadā nodrošina un organizē Krāslavas novada Sociālais dienests. Novadā darbojas arī veco ļaužu pansionāts „Priedes”, pansionāts “Skuķi” un bērnu sociālās rehabilitācijas centrs „Mūsmājas”.

 

Novada mājaslapā (www.kraslava.lv) var iegūt aktuālo informāciju iedzīvotājiem un novada viesiem, t.sk. par biznesa attīstības iespējām novadā un atbalsta programmām. Pašvaldība savā mājaslapā ievieto aktuālo informāciju par vakantajām amata vietām pašvaldības uzņēmumos un iestādēs. Kā arī novada mājaslapā var, atrast informāciju par izglītības iespējām novadā, sociālo un veselības aprūpi un citu aktuālo informāciju.