Galvaspilsēta - Zagreba
Kopējais iedzīvotāju skaits valstī - ~4,11 milj.
Teritorija – 56 542 km²
Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2013.gada 1.jūlija
Valsts valoda – horvātu
Valūta – Kuna (HRK)
Starptautiskais tālruņa kods 00 385
Informatīvs buklet par dzīves un darba apstākļiem Horvātijā 2014.gads (angļu valodā) 
Lai veiksmīgi atrastu darbu Horvātijā, ir nepieciešamas horvātu valodas zināšanas vismaz sarunvalodas līmenī. Atkarībā no darba vietas un veida noderīgas var būt angļu, vācu un itāļu valodu zināšanas.
Galvenās darba meklēšanas iespējas:
Horvātijas valsts Nodarbinātības dienests:
Hrvatski zavod za zapošljavanje- http://burzarada.hzz.hr
Horvātijas nodarbinātības dienestā reģistrētās vakances - http://burzarada.hzz.hr/Posloprimac_RadnaMjesta.aspx
Valsts sektora vakances tiek publicētas Horvātijas oficiālajā vēstnesī NARODNE NOVINE: http://narodne-novine.nn.hr/default.aspx.
www.eures.europa.eu - Eiropas darba mobilitātes portāls
Ieteikumi darba meklētājiem, CV tiešsaistē, informācija par brīvajām darbavietām, kā arī dzīves un darba apstākļiem Horvātijā un pārējās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Šveicē.
Privātās un pagaidu darba aģentūras
Darba meklētājiem ir iespēja kļūt par pagaidu darba aģentūru darbinieku. Šajā gadījumā darbiniekam būs jāslēdz darba līgums ar aģentūru, kas nozīmēs veikt darba pienākumus pie darba devēja, kam nepieciešami papildus strādnieki pagaidu darbu veikšanai. Šeit pieejams pagaidu darba aģentūru saraksts: http://data.gov.hr/dataset/popis-agencija-za-privremeno-zaposljavanje/resource/54393271-cb2c-41c0-b3be-bd81ebfb2872
Meklējot darbu ārvalstī, Jums ir tiesības vērsties pie privātām darba aģentūrām Latvijā vai ārpus tās, piemēram, Horvātijas privātajās darba aģentūrās.
www.nva.gov.lv – Latvijā reģistrētās darbiekārtošanas aģentūras; meklējiet sadaļu Licencētās darbiekārtošanas firmas (www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=75). Ņemiet vērā, ka Latvijā darba sameklēšana ir bezmaksas pakalpojums un privātās darba aģentūras klientiem - darba meklētājiem nedrīkst uzspiest savus maksas pakalpojumus, piemēram, CV sastādīšana, kā obligāto daļu no darba meklēšanas pakalpojuma.
Laikraksti un žurnāli
Darba sludinājumus var meklēt arī laikrakstos un specializētajos izdevumos.
Šajā tīmekļa vietnē ir pieejams saraksts ar dažiem internetā publicētiem laikrakstiem horvātu, angļu un itāļu valodās http://www.onlinenewspapers.com/croatia.htm
Internets
Darba piedāvājumu meklēšanai citviet internetā var izmantot specializētos darba meklēšanas portālus.
Esiet uzmanīgi un ņemiet vērā, ka bieži vien šie portāli neuzņemas atbildību par tajos ievietotās informācijas saturu.
ES nepilsoņiem, tostarp Latvijas nepilsoņiem darbam Horvātijā nepieciešama darba atļauja. Papildus informācija par darba atļaujām: Horvātijas iekšlietu ministrijas mājas lapā (horvātu valodā) – www.mup.gov.hr; Ārlietu un Eiropas lietu ministrijas mājas lapā (angļu valodā): www.mvep.hr ; Investīciju un konkurētspējas aģentūras mājas lapā (horvātu valodā un angļu valodā): www.aik-invest.hr
Ja paredzēts uzturēties Horvātijā ilgāk kā trīs mēnešus, ir nepieciešama uzturēšanās reģistrēšana. Lai varētu saņemt uzturēšanās reģistrācijas atļauju, ir jāvēršas vietējā policijas departamentā. Piesakoties uzturēšanās reģistrācijai, personai tiks izsniegts identifikācijas numurs. Identifikācijas numuru var saņemt arī pirms uzturēšanās reģistrācijas, griežoties kompetentajā nodokļu birojā: www.porezna-uprava.hr/en/Pages/PIN.aspx
Informāciju par uzturēšanās nosacījumiem var atrast:
Horvātijas Iekšlietu ministrijas mājas lapā: www.mup.hr;
Investīciju un konkurētspējas aģentūras mājas lapā: www.aik-invest.hr/en/investment-guide/stay-and-work-permits-and-visas/;
Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrijas mājas lapā: www.mvep.hr/en/consular-information/travel-information/;
Iepazīties ar likumu par ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Horvātijā var šeit: http://narodne-novine.nn.hr/clanci/sluzbeni/2011_11_130_2600.html.
Parasti metode, kā pieteikties darba vakancei ir norādīta sludinājumā. Tādēļ CV un pieteikuma vēstule ir jāiesniedz tādā valodā, kā tiek prasīts vakancē. CV optimālais apjoms ir 1 A4 formāta lapa, nav vēlams pārsniegt 2 lapu robežu.
Darba devēji parasti ir ieinteresēti saņemt CV horvātu valodā, kur hronoloģiski ir uzskaitīti personas dati, izglītība, prasmes, darba pieredze, kā arī nosauktas personas intereses un hobiji. Atsauksmes no iepriekšēja darba devēja nav obligātās, taču tas būs kā pluss, ja tās pievienosiet.
Piesakoties valsts sektora vakancēm, jāpievieno ne tikai CV, bet arī dokumenti, kas apliecina kvalifikāciju, uzturēšanos, pilsonību u.c.
Vairumā gadījumu nav nepieciešams pievienot CV savu fotogrāfiju, tomēr atsevišķos gadījumos tas ir ieteicams.
Ja darba devējs pieprasa, tad pieteikumam pievieno arī izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas, ieskaitot kursu apliecību kopijas, kas apliecina profesionālo atbilstību.
Atsevišķi darba devēji CV vietā lūdz kandidātus aizpildīt uzņēmuma izveidotās pieteikumu formas.
CV sastādīšanai ieteicams lietot Eiropas standarta CV – Europass CV.
www.europass.lv - Europass CV paraugi, veidlapas 27 valodās un ieteikumi CV sastādīšanai.
Darba intervijas laikā pretendentos tiek novērtētas profesionālās kompetences, atbilstība amatam un personiskās īpašības, godīgums, kārtīgums, mērķtiecīgums un pārliecība par savām spējām. Lai iegūtu daudzpusīgus padomus, kā sevi pasniegt darba devējam un kā izturēties darba intervijas laikā, apmeklējiet: www.hzz.hr/default.aspx?id=11146.
Ja Horvātijā vēlaties strādāt reglamentētā profesijā, Jums noteikti būs jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūra Nacionālā akadēmiskās informācijas centrā – Horvātijas NARIC https://www.azvo.hr/en.
Ja vēlies strādāt Horvātijā, tad iepazīsties ar informāciju, ko būtu jāzina pirms doties peļņā uz ārzemēm Latvijas EURES mājas lapā un LR Iekšlietu Ministrijas mājas lapā, un uzzini vairāk par dzīves un darba nosacījumiem Horvātijā:
Noderīgs rīks, lai pārliecinātos par savu gatavību doties uz ārzemēm, ir Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) izveidotā interneta vietne http://brauktvainebraukt.lv.
Ja esat reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un dodaties uz Horvātiju darba meklējumos vai strādāt, informējiet par šiem plāniem savu nodarbinātības aģentu. Kā arī atcerieties vienas darba dienas laikā paziņot NVA par darba uzsākšanu. Plašāka informācija: www.nva.gov.lv
Ja dodaties strādāt uz Horvātiju, noskaidrojiet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā par turpmākajiem nosacījumiem ģimenes pabalstu saņemšanā. Plašāka informācija: www.vsaa.gov.lv – sadaļā „Pakalpojumi Eiropas Savienība”.
Ja vēlaties strādāt Horvātijā, jums, iespējams, vajadzēs panākt, lai oficiāli atzītu jūsu profesionālo kvalifikāciju (apmācību un profesionālo pieredzi), ja jūsu profesija Horvātijā ir reglamentēta.
To, vai jūsu profesija Horvātijā ir reglamentēta, varat pārbaudīt reglamentēto profesiju datubāzē http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/regprof. Šī datubāze piedāvā ziņas, kuras profesijas ir reglamentētas, kurās valstīs un kādas iestādes tās reglamentējušas. Ja savu profesiju datubāzē neatrodat, varat sazināties ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kontaktpunktu Horvātijā www.azvo.hr/hr.
Ja nepieciešams, paziņojiet Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par nodomu strādāt Horvātijā vai noskaidrojiet, kā nodokļu maksājumus un nodokļu saistības ietekmēs darbs Horvātijā.
Plašāka informācija VID mājas lapā: www.vid.gov.lv – sadaļā „Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”
VID maksas informatīvais tālrunis 1898 (zvanot no Latvijas); (00 371) 67001898 (zvanot no ārvalstīm).
Neaizmirstiet paņemt līdzi:
Ja vēlaties saņemt palīdzību darba meklēšanā, reģistrējieties vietējā nodarbinātības dienestā: Hrvatski zavod za zapošljavanje (http://burzarada.hzz.hr).
Ja vēlaties turpināt saņemt Latvijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu, kamēr uzturaties un meklējat darbu Horvātijā, septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no Latvijas reģistrējieties vietējā Horvātijas Nodarbinātības dienestā, iesniedzot U2 dokumentu.
(Parūpējieties savlaicīgi noformēt U2 dokumentu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Latvijā! www.vsaa.gov.lv)
Reģistrējieties vietējā Policijas departamentā un noformējiet uzturēšanās reģistrācijas atauju, ja paliekat Horvātijā ilgāk par 3 mēnešiem. Vairāk informācijas Horvātijas Iekšlietu ministrijas mājas lapā www.mup.hr. Reģistrējoties tiks izsniegts personas identifikācijas numurs, kuru būs nepieciešams uzrādīt, vēršoties dažādās valsts institūcijās, lai saņemtu dažādus pabalstus, kā arī uzsākot darba attiecības. Personas identifikācijas numurs arī būs nepieciešams, lai atvērtu bankas kontu, vai ,lai reģistrētos kā telekomunikāciju pakalpojumu lietotājs (Horvātijas telekomunikāciju operatoru saraksts: http://novac.net/help-info/operateri/). Personas identifikācijas numuru var saņemt arī pirms uzturēšanās reģistrācijas noformēšanas. Šajā gadījumā personas identifikācijas numuru ir jāpieprasa kompetentajā Horvātijas nodokļu dienestā. Lai saņemtu plašāku informāciju par identifikācijas numura piešķiršanu, apmeklējiet Horvātijas nodokļu dienesta mājas lapu: www.porezna-uprava.hr/en/Pages/PIN.aspx.
Jāvēršas Horvātijas nodokļu dienestā - www.porezna-uprava.hr, lai saņemtu nodokļu karti, kuru jāuzrāda darba devējam pirms darba attiecību uzsākšanas.
Lai savas uzturēšanās un nodarbinātības laikā Horvātijā saņemtu veselības aprūpi, reģistrējies pie ģimenes ārsta. Vairāk informācijas saņemsiet, kontaktējoties ar Horvātijas veselības apdrošināšanas fondu (HRVATSKI ZAVOD ZA ZDRAVSTVENO OSIGURANJE): www.hzzo.hr/en/
Paziņojiet jauno dzīvesvietas adresi Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei www.pmlp.gov.lv triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.
Ārvalstu dzīvesvietu var reģistrēt arī elektroniski portālā www.latvija.lv izmantojot e-pakalpojumu: Iesniegums par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs
Ikvienam ES pilsonim ir tiesības strādāt citā ES dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz šīs valsts pilsoņiem. Vienas ES dalībvalsts pilsonim, kas strādā citā ES dalībvalstī, darba nosacījumu ziņā (piemēram, alga, atbrīvošana no darba un atjaunošana darbā) ir tiesības uz tieši tādu pašu attieksmi, kādu saņem viņa kolēģi, kas ir attiecīgās valsts pilsoņi.
Darba ņēmēja un darba dēvēja attiecības Horvātijā reglamentē Darba likums.
Darba likums horvātu valodā: http://narodne-novine.nn.hr/clanci/sluzbeni/2009_12_149_3635.html
Darba likuma tulkojums angļu valodā: https://www.ilo.org/dyn/natlex/docs/ELECTRONIC/84016/93988/F806760027/HRV84016 English.pdf
Darba līgumu jāslēdz rakstveidā. Pārbaudes laiks nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus, un tam jābūt atrunātam darba līgumā. Darba līguma paraugs horvātu valodā: http://www.iusinfo.hr/Tools/Pdf/Ugovor o radu.pdf
Sezonas darbs galvenokārt ir sastopams viesmīlības un tūrisma jomā (galvenokārt Adrijas jūras reģionā), lauksaimniecībā, tirdzniecībā un pārtikas rūpniecībā. Ja darba devējs darbojas galvenokārt sezonāli, uz sezonas darbiem var attiekties darba līgums, kas noslēgts uz noteiktu laiku pastāvīgu sezonas darbu veikšanai. Šajā gadījumā darba devējam ir pienākums maksāt pensiju iemaksas par darbiniekiem dīkstāves perioda laikā.
Valstī tiek noteikta minimālā alga. Minimālās algas apmērs tiek pārskatīts katru gadu un tās apmērs tiek publicēts Horvātijas oficiālajā Vēstnesī. No 2020. gada minimālās algas apmērs sastāda 546 EUR mēnesī.
Normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā jeb 8 stundas dienā. Atļautās virsstundas – ne vairāk kā 50 stundas nedēļā vai 180 stundas gadā (izņemot kolektīvajā darba līgumā noteiktās virsstundas, kuras nedrīkst pārsniegt 250 darba virsstundas gadā). Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņas/a darba dienas laiks ir vismaz 6 stundas. Pārtraukums tiek apmaksāts, un to ieskaita darba laikā.
Minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums pilna laika strādājošiem ir vismaz 4 kalendārās nedēļas, uz kuru var pretendēt nostrādājot pie darba devēja vismaz 6 mēnešus. Nepilngadīgajiem un cilvēkiem, kas strādā bīstamos darba apstākļos, pienākas papildus atvaļinājums, kas kopā ar ikgadējo atvaļinājumu nepārsniedz 30 darba dienas. Valsts svētku dienas un citas brīvdienas, kas noteiktas ar likumu, netiek iekļautas darbinieka atvaļinājuma periodā.
Kalendārā gada laikā darbiniekam pienākas līdz 7 dienu apmaksāts atvaļinājums svarīgu personisku vajadzību kārtošanai, kā, piemēram, laulības, tuvu radinieku nāve u.c.
Par darba tiesiskajiem pārkāpumiem var ziņot un palīdzību strīdus jautājumu risināšanai meklēt Horvātijas Darba inspekcijā: https://mrms.gov.hr/about/directorate-for-labour-and-safety-at-work-7149/7149
Pašreizējo nodokļu sistēmu Horvātijā veido dažādi nodokļi, kā peļņas nodoklis, ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis (vieglajiem automobiļiem un citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuģiem un lidaparātiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem, kafijai, akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, energoproduktiem un elektrībai), nodoklis par automašīnu apdrošināšanas maksu, īpašuma nodoklis, nodoklis par azartspēļu organizēšanu, kā arī dažādu veidu nodokļi, kas atspoguļo ieņēmumus no vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis – ar šo nodokli apliek iedzīvotāju personīgos ienākumus. Iedzīvotāja ienākuma nodokļa likme ir progresīva, un tā ir 24% vai 36% apmērā atkarībā no personas ienākumiem.
PNV likmes ir 5%, 13% vai 25%.
Algas aprēķināšanas piemērs: http://www.aik-invest.hr/investicijski-vodic/zaposljavanje/place/
un algas aprēķināšanas kalkulators: http://www.aik-invest.hr/investicijski-vodic/zaposljavanje/kalkulator-place/ vai http://www.rrif.hr/kalkulator_placa.html .
Informāciju par atbrīvošanu no nodokļiem un nodokļu atvieglojumiem (horvātu valodā) var saņemt šeit: http://ccenterclient.porezna-uprava.hr/
Informācija par nodokļiem:
Horvātijas Finanšu ministrijas mājas lapā:
- angļu valodā www.porezna-uprava.hr/en
Horvātijas Investīciju un konkurētspējas aģentūras mājas lapā:
- angļu valodā http://www.aik-invest.hr/en/investment-guide/tax-and-customs-system/
- horvātu valodā http://www.aik-invest.hr/investicijski-vodic/porezni-i-carinski-sustav/
Ekonomikas ministrijas mājas lapā:
- horvātu valodā http://www.mingo.hr
Sociālā apdrošināšana ir obligāta visiem Horvātijas iedzīvotājiem.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic obligāti gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, un tās ietur darba devējs no darba algas. Sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms ir 37,2%, kas sadalās šādi – darba ņēmēja daļa: 20%, darba devēja daļa: 17,2%.
20% no sociālās aprosināšanas iemaksām paredzēti pensiju apdrošināšanai, (16,5%)- veselības apdrošināšanai, (1,7%)- nodarbinātībai, (0,5%)- darba traumām. Papildus var tikt paredzēts papildu nodoklis no 0 līdz 18% (atkarībā no dzīvesvietas).
Lai uzzinātu par savām sociālā nodrošinājuma tiesībām Horvātijā:
- apmeklējiet EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības mājas lapu, kurā publicēti sociālo tiesību pārskati par dažādām valstīm, ieskaitot Horvātiju: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=858&langId=lv;
- iepazīstieties ar pārskatu par savām sociālā nodrošinājuma tiesībām Horvātijā angļu valodā;
- izpētiet MISSOC tabulas par ES/EEZ dalībvalstu sistēmām sociālās drošības u.c. jomās angļu, franču vai vācu valodā.
Plašāka informācija ir atrodama šeit:
Veselības ministrija: www.zdravlje.hr/
Sociālās politikas ministrija: www.mspm.hr
Horvātijas pensiju apdrošināšanas institūts: www.mirovinsko.hr
Horvātijas veselības apdrošināšanas fonds: www.hzzo.hr
Horvātijas apdrošinātu personu centrālais reģistrs REGOS (par pensiju apdrošināšanu): www.regos.hr/
Ieteicams dzīvesvietas meklēšanu uzsākt jau pirms Jūs dodaties uz Horvātiju. Augstākas dzīvokļa īres cenas ir lielākajās Horvātijas pilsētās. Piemēram, Zagrebā ir iespējams atrast 50 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar īres maksu no 3800,00- 4500,00 HRK mēnesī (aptuveni 500-600 EUR).
Visaugstākās nekustamo īpašumu cenas ir Splitā (aptuveni HRK 20 700,00/m2), Zagrebā (aptuveni HRK 14 600,00/m2), kam seko Rijeka (aptuveni HRK 11 500,00/m2) un Osijeka (aptuveni HRK 7 600,00/m2).
Nekustamā īpašuma iegādes nodokļa apmērs ir 5 %. Vairāk informācijas var iegūt Finanšu ministrijas nodokļu administrācijas mājas lapā: www.porezna-uprava.hr/en/EN_porezni_sustav/Pages/REAL-ESTATE-TRANSFER-TAX.aspx
Sludinājumi tiek publicēti gandrīz visās vietējās avīzēs: http://www.onlinenewspapers.com/croatia.htm
Dzīvesvietu var meklēt internetā vai arī griezties nekustamajās aģentūras, piemēram:
www.firstpropertycroatia.com/hr/
www.oglasnik.hr/oglasi/nekretnine/index.html
www.realestatecroatia.com/hrv/default.asp
u.c.
Par došanos prom no Horvātijas atceries informēt visas tās iestādes, kurās biji reģistrējies vai norādījis savu personīgo informāciju, piemēram, iedzīvotāju reģistru, vietējo pašvaldību, nodarbinātības dienestu, banku, ceļu satiksmes direkciju, pastu, veselības pakalpojumu sniedzēju, komunālo pakalpojumu nodrošinātājus u.c. Tas palīdzēs izvairīties no iespējamiem pārpratumiem nākotnē.
Atcerieties apmeklēt iestādes, izņemt un saglabāt visus dokumentus un izziņas, kas apliecina legālu nodarbinātību Horvātijā, tajā skaitā:
Ja ārvalstī esi reģistrējies kā bezdarbnieks un, dodoties darba meklējumos uz Latviju, un esi saņēmis U2 dokumentu par bezdarbnieka pabalsta eksportu, tad ārvalsts nacionālajā veselības sistēmas administrācijā Tev būtu vērts pieprasīt arī S1 veidlapu. Tas ļaus saņemt garantētos visa veida veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, un izmaksas par šiem pakalpojumiem tiks segtas no ārvalsts budžeta līdzekļiem. Ārvalsts nacionālajā veselības sistēmas administrācijā saņem Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kas dod tiesības saņemt valsts garantēto neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību. EVAK var būt noderīga laikā, kamēr Latvijā nebūs uzsāktas darba attiecības, jo šajā periodā Tu joprojām paliec sociāli apdrošināts valstī, kur pēdējo reizi strādāji.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) Latvijā atgādina, ka bezdarbnieka pabalsts jāpieprasa tajā ES dalībvalstī, kurā Jūs pēdējo reizi bijāt nodarbināts.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija - Kas jāzina par pabalstiem, pēc darba ES atgriežoties Latvijā.
Ja ģimenē aug bērni, pirms aizbraukšanas parūpējies par to, lai būtu sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina bērnu iegūto izglītību, veselības aprūpi, kā arī saņemtās sociālās garantijas u.c. Tā pat jāpaziņo mītnes valsts kompetentajai iestādei (kas izmaksā ģimenes pabalstus), ka Jūsu pārceļaties uz dzīvi Latvijā. Ģimenes pabalstus maksās tā valsts, kurā ir nodarbināts bērna vecāks. Ja bērna vecāki ir nodarbināti katrs savā dalībvalstī, tad galvenā atbildība pabalstu izmaksā ir valstij, kurā dzīvo bērns. Atgriežoties Latvijā, būs jāiesniedz iesniegums pabalstu piešķiršanai VSAA. Plašāka informācija VSAA mājas lapā https://www.vsaa.gov.lv sadaļā “Kas jāzina par pabalstiem, pēc darba ES atgriežoties Latvijā”
Buklets “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?” 
(izdots 2018.g.)
Info grafika “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?” (izdots 2018.g.)
Ja vēlaties saņemt palīdzību darba meklēšanā, reģistrējieties tuvākajā Valsts nodarbinātības aģentūras filiālē (NVA) www.nva.gov.lv
Ja vēlaties turpināt saņemt Horvātijā piešķirto bezdarbnieka pabalstu, kamēr uzturaties un meklējat darbu Latvijā, septiņu dienu laikā reģistrējieties vietējā NVA, un iesniedziet U2 dokumentu VSAA.
Ja vēlaties apliecināt savu nodarbinātības un apdrošināšanas periodu Horvātijā, iesniedziet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā U1 dokumentu.
Pēc atgriešanās deklarējiet savu dzīvesvietu pašvaldībā vai elektroniski portālā www.latvija.lv, izmantojot PMLP e-pakalpojumu "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana"
Ja Horvātijā ir gūti ienākumi, Valsts ieņēmumu dienestā no 1.marta līdz 1.jūnijam jāiesniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu.
Latvijas rezidentiem, kuri guvuši algota darba ienākumus kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā Horvātijā, tie nav jādeklarē gada ienākumu deklarācijā.
Valsts institūcijas
Transports
Sabiedriskais transports
Vispārēja informācija par Horvātiju
http://eksports.liaa.gov.lv/noderigi/valstu-informacija/horvatija
Informācija šajā rakstā atjaunota 2020. gada aprīlī