Latvija ir demokrātiska, parlamentāra Republika. Valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Plašāku informāciju par politisko, administratīvo un tiesību sistēmu

Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pašreizējā sociālo apdrošināšanas iemaksu likme ir 35,09% (ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem) no darbinieka ienākumiem, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darbinieks.

No 2020.gada maksimālais gada neapliekamais minimums tiek paaugstināts līdz 3600 euro gadā (300 euro mēnesī) un apliekamos ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, līdz 6000 euro gadā (500 euro mēnesī). Tādējādi no 2020.gada maksimālais neapliekamais minimums 300 euro mēnesī tiks piemērots tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 euro mēnesī.

Atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu 2020.gadā mēnesī  ir 250 euro

 Plašāku informāciju par ienākumu un nodokļu sistēmu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Dzīves līmenis Latvijā, salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm, ir zemāks. Arī vidējā darba alga salīdzinoši nav konkurētspējīga. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 2019.gada 3. ceturksnī bija EUR 1091 (bruto). Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa bija EUR 1124 (bruto). Savukārt, privātajā sektorā strādājošo alga bija EUR 1078 (bruto). Darba samaksa Latvijas reģionos ir atšķirīga, visaugstākā tā ir galvaspilsētā un tās reģionā, viszemākā vidējā darba samaksa ir Latvijas Austrumu daļā – Latgales reģionā.

Ar atsevišķu produktu un pakalpojumu vidējām mazumtirdzniecības cenām var iepazīties Centrālā statistikas biroja mājas lapā.

Latvijas pilsētu iedzīvotāji pārsvarā dzīvo daudzdzīvokļu namos. Lauku rajonu iedzīvotāji galvenokārt – privātmājās. Dzīvokļu tirgus īpatnība Latvijā ir diezgan ievērojamā cenu atšķirība starp Rīgu, atsevišķām pilsētām un pagastiem tuvu Rīgai un pārējo valsts teritoriju.

Vidēji mēnesī par īres un komunālajiem maksājumiem tiek tērēti 30 – 40 % no vidējās darba algas.

Plašāku informāciju par dzīves vietu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Plašāku informāciju par dzīves vietas atrašanu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Veselības aprūpes pakalpojumus sniedz gan valsts, gan pašvaldības, gan privātās ārstniecības iestādes. Saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams tikai ārstniecības iestādēs, kuras noslēgušas līgumus ar Nacionālo veselības dienestu.

Informāciju par veselības aprūpes saņemšanas iespējām un pacientu maksājumiem var iegūt ārstniecības iestādē, kā arī Nacionālajā veselības dienestā (www.vmnvd.gov.lv) un reģionālajās slimokasēs, kā arī pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234.

Plašāku informāciju par veselības aprūpes sistēmu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst latviešu valodā. Citā valodā to var iegūt pēc mazākumtautību izglītības programmām vai arī privātās izglītības iestādēs. Latvijas izglītības sistēmu veido 6 līmeņi: pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, pēcvidējā izglītība, augstākā izglītība, pēcdiploma studijas.

Plašāku informāciju par izglītības sistēmu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Plašāku informāciju par izglītības iestādēm un to meklēšanu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Latvija ir neliela, bet ļoti skaista zeme, kur ir daudz interesantu tūrisma objektu. Rīgu var uzskatīt par Latvijas kultūras metropoli, jo šeit ir sakoncentrēts milzīgs skaits zinātnes, kultūras un izklaides objektu.

Plašāku informāciju par kultūras un sabiedrisko dzīvi Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Latvijā civilstāvokļa aktu reģistrāciju veic Dzimtsarakstu nodaļas, kuru darbību uzrauga Tieslietu ministrija.

Dzimtsarakstu nodaļa veic civilstāvokļa aktu - laulības, dzimšanas, miršanas - reģistrāciju; vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu; civilstāvokļa aktu ierakstu papildinājumus, labojumus un atjaunošanu; izsniedz ģimenes stāvokli apliecinošus dokumentus laulībām ārvalstīs, atkārtotas dzimšanas, miršanas un laulību apliecības, kā arī arhīva izziņas.

Plašāku informāciju par privāto dzīvi (piedzimšana, laulības, nāve) Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Latvijā ir labi attīstīts autoceļu tīkls, kura savienojumi ar kaimiņvalstīm nodrošina autopārvadājumus jebkurā virzienā.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām ir nodrošināta regulāra autobusu kustība, kā arī regulāra pasažieru vilcienu satiksme.

Latvijā ir vairākās lidostas, no kurām lielākā ir ”Starptautiskā lidosta Rīga”, kura atrodas Latvijas galvaspilsētā - Rīgā, desmit kilometru attālumā no pilsētas centra.

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pieejama regulāra prāmju satiksme uz Zviedrijas un Vācijas pilsētām.

Plašāku informāciju par transportu Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Jūs varat uzsākt darba attiecības ja Jūs esat sasniedzis 15 gadu vecumu. Uzsākot darba attiecības, darbiniekam un darba devējam ir jāslēdz rakstveida darba līgums. Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs — pie darba devēja.

Darba likums paredz divus darba līguma veidus:

Ja darba līgumā nosaka pārbaudes termiņu, tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Pārbaudi nenosaka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

Darba dienas laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas, 40 stundas nedēļā. Darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu. Ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Sestdienās darbs beidzams agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās nosakāms darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā.

Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā. Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā. Vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību.

Latvijā ir noteikta valsts minimālā darba alga, kas no 2018.gada 1.janvāra nedrīkst būt mazāka par EUR 430 mēnesī, bet minimālā stundas tarifa likme tiek aprēķināta atbilstoši darba stundām konkrētā mēnesī. Labklājības ministrija ir aprēķinājusi minimālās stundas tarifa likmes apmērus nākamajam gadam pa mēnešiem, un tie ir ievietoti LM tīmekļa vietnē spiediet šeit.

Darbiniekam ir tiesības saņemt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī. Tomēr darbinieks var arī vienoties ar darba devēju par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

Darba devējs par saviem darbiniekiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Sociālo apdrošināšanas iemaksu likme 2019.gadā ir 35,09% no darbinieka ienākumiem, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darbinieks.

Kopš 2018. gada ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme; ienākumu daļai no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23% likme, un ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro, tiks piemērota 31,4% likme.

No 2020.gada maksimālais gada neapliekamais minimums tiek paaugstināts līdz 3600 euro gadā (300 euro mēnesī) un apliekamos ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, līdz 6000 euro gadā (500 euro mēnesī). Tādējādi no 2020.gada maksimālais neapliekamais minimums 300 euro mēnesī tiks piemērots tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 euro mēnesī.

Gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēros gada diferencēto neapliekamo minimumu 2020.gadā, – 14 400 euro.

Nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošo personu 2020. gadā ir  250 EUR mēnesī. 

Pārmaksāto nodokli gada ietvarā var atgūt, nākamajā gadā iesniedzot deklarāciju.

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Darba tiesiskās attiecības var tikt izbeigtas tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos: pušu savstarpējā vienošanās, darba līguma termiņa izbeigšanās, ja darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, darba tiesisko attiecību izbeigšana pēc trešo personu pieprasījuma, darbinieka vai darba devēja uzteikums.

Latvijā nodarbinātību var pārtraukt arī dodoties pensijā, tā var būt:

  • Vecuma pensija
  • Priekšlaicīgā vecuma pensija
  • Izdienas pensija

Ja Jūs vēlaties nodarboties ar saimniecisko darbību, kā pašnodarbināta persona, tad Jums ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājam. Reģistrējoties jāaizpilda pieteikums, kurā jānorāda saimnieciskās darbības veids, ar kuru nodarbosieties un atbilstošu kompetenci apliecinošu dokumentu kopijas. Maksa par reģistrāciju nav paredzēta. Nodokļa maksātāja reģistrācijas apliecība tiks izsniegta 10 dienu laikā pēc pieteikuma veidlapas iesniegšanas.

Reģistrējot saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (www.vid.gov.lv) fiziskai personai ir tiesības izvēlēties maksāt nodokli no peļņas dažādi:

  • patentmaksu par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu;
  • mikrouzņēmuma nodokli atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam (15% apmērā no apgrozījuma jeb ieņēmumiem līdz EUR 40 000 kalendārajā gadā vai 20%, ja ieņēmumi ir lielāki).

Lai Jūs kā pašnodarbināta persona būtu sociāli apdrošināta un varētu saņemt sociālās garantijas, Jums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (www.vsaa.gov.lv) jāaizpilda reģistrācijas lapa par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai un pašam jāveic sociālā nodokļa maksājumi.

Pašnodarbinātajam obligāti jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksa. 2019. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam ir 32,15% un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta jāveic VSAOI 5% apmērā pensiju apdrošināšanai.

Plašāku informāciju par darba apstākļiem Latvijā varat iegūt: www.eures.europa.eu

Latvijā tāpat kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs (turpmāk – dalībvalstis) darbojas regulējums par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu. Šis regulējums (Regula Nr.883/2004 un Regula Nr.987/2009) nodrošina to, ka personas, kuras pārvietojas dalībvalstu teritorijā, nezaudē tiesības uz sociālo drošību.

Der atcerēties arī, ka katrā dalībvalstī ir savi nacionālie likumi un Regulas tiek izmantotas, lai tos koordinētu.

Latvijā sociālās drošības sistēmas veidošanas un darbības principus, personu galvenās sociālās tiesības un pienākumus, to realizēšanas pamatnosacījumus nosaka  likums Par sociālo drošību

Valsts sociālās apdrošināšanas vispārīgos organizatoriskos un finansiālos principus nosaka likums Par valsts sociālo apdrošināšanu

Valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā īsteno Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šī aģentūra administrē arī valsts izdienas pensijas un valsts fondēto pensiju shēmu.

Valsts sociālo pabalstu likums nosaka valsts sociālo pabalstu veidus, to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī ar šiem pabalstiem saistīto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.  

Noderīgi! Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sagatavotie informatīvie materiāli

Plašāka informācija par sociālā nodrošinājuma tiesībām ir pieejama Eiropas Komisijas vietnē http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1117&langId=lv

Noderīgs rīks, lai gūtu priekšstatu par dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmām, un iespēju salīdzināt tās savā starpā sniedz MISSOC salīdzināmas tabulas par sociālo aizsardzību (informācija angļu, vācu un franču valodā)

Latvijas valsts portāls www.latvija.lv

Uzņēmumu reģistrs www.ur.gov.lv

Valsts ieņēmumu dienests www.vid.gov.lv

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra www.vsaa.gov.lv

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra www.liaa.gov.lv

Valsts darba inspekcijas mājas lapā www.vdi.gov.lv

Latvijas likumi www.likumi.lv

Centrālā statistikas pārvalde www.csb.gov.lv

Skaidrojums: tīmekļa vietnes www.eures.europa.eu satur hipersaiti, ar kuru jūs tiekat pāradresēti uz konkrētās tēmas lapu EURES portālā, kur ir iespējams lasīt un gūt plašāku informāciju par katru no jautājumiem.