Galvaspilsēta – Berne
Iedzīvotāju skaits valstī - 8,888 miljoni (2023.g.)
Teritorija – 41 285 km2
Šengenas līguma valsts
Valūta – Šveices franks (CHF), 1 CHF = 0,88 EUR
Valsts valoda – vācu, franču, itāļu, reto romāņu valodas.
Starptautiskais tālruņu kods 00 41
Šveicē oficiālās valodas ir vācu, franču, itāliešu un romāņu valodas, un atkarībā no reģiona var būt dažādas valodas prasības. Lai atrastu darbu, ir ļoti ieteicams zināt vismaz vienu no šīm valodām, jo darba devēji bieži sagaida vietējo valodu prasmes. Angļu valoda var būt noderīga, īpaši starptautiskās kompānijās un augsti kvalificētās nozarēs, taču nevienmēr ir pietiekama.
Lielākā daļa vakanču Šveicē tiek izsludinātas internetā. Dažādas tīmekļa vietnes piedāvā mērķtiecīgu darba meklēšanu pēc darbības jomas (piemēram, celtniecība, ēdināšana, veselības aprūpes pakalpojumi, IT utt.). Vēl viena iespēja ir reģistrēties privātā nodarbinātības aģentūrā. Šo aģentūru sniegtie pakalpojumi darba meklētājiem parasti ir bez maksas; ja ar jums tiek noslēgts darba līgums, jūsu darba devējam tiks lūgts segt pakalpojuma izmaksas.
Šveicē vakances ļoti bieži tiek izsludinātas īpašos pielikumos arī galvenajos dienas laikrakstos. Vispazīstamākie pielikumi ir: “Emploi&Formation”, izdevis Le Temps Ženēvā, “Emploi”, izdevis 24Heures Lozannā, “Stellefant”, izdevis Basler Zeitung, “Stellenmarkt”, publicēts Bundā un Berner Zeitung, “Stellen-Anzeiger” un “NZZ Executive”, kas parādās Neue Zürcher Zeitung, un “Alpha”, kas ir atrodami Cīrihes izdevumos Tages-Anzeiger un SonntagsZeitung un Corriere del Ticino.
Galvenās darba meklēšanas iespējas:
Darba meklēšana Šveicē - https://www.job-room.ch/#/home
Kantoni ir atbildīgi par atļauju izsniegšanu. Ja vēlaties saņemt detalizētu informāciju par administratīvajām formalitātēm saistībā ar atļauju izsniegšanu (pieteikuma vieta, aizpildāmās veidlapas, procedūras ilgums utt.), lūdzu, sazinieties ar kompetentajām kantonu iestādēm.
Migrācijas valsts sekretariāts SEM - https://www.sem.admin.ch/sem/it/home/themen/fza_schweiz-eu-efta/eu-efta_buerger_schweiz.html
Latvijā atrodas Šveices Konfederācijas vēstniecība. Lai saņemtu informāciju par spēkā esošajiem noteikumiem uzturēšanās jautājumos un saņemtu ceļošanas dokumentus Šveicē varat sazināties ar:
Šveices vēstniecību - Smilšu ielā 8 LV-1050 Rīga Latvija Aldaru iela 2/4 (Ieeja apmeklētājiem pēc pieraksta); tālrunis - +371 67 33 83 51
Mājas lapa: https://www.eda.admin.ch/riga
Ja plānojat uzturēties ilgāk par 3 mēnešiem (piemēram, strādāt vai studēt), jums būs jāreģistrējas Šveicē.
Piesakieties reģistrācijai vietējā pārvaldes iestādē (t.i., kantonālajā administrācijā) 14 dienu laikā pēc iebraukšanas valstī.
Jums būs nepieciešams uzrādīt:
Pasi vai personas apliecību
Pierādījumu par ienākumiem (ja strādājat vai esat pašnodarbināts) vai finanšu līdzekļu apliecinājumu (ja neplānojat strādāt)
Dzīvesvietas adreses pierādījumu (piemēram, īres līgumu)
Veselības apdrošināšanas apliecinājumu, jo Šveicē ir obligāta veselības apdrošināšana.
Pēc reģistrēšanās jūs saņemsiet A veida uzturēšanās karti, kas apliecina jūsu tiesības dzīvot un strādāt Šveicē.
Tiek izsniegta uz laiku līdz 5 gadiem un tiek piešķirta cilvēkiem, kas vēlas strādāt vai studēt Šveicē.
Lai iegūtu šo atļauju, jums būs jāuzrāda darba līgums vai atbalsta līdzekļu apliecinājums, kā arī veselības apdrošināšanas apliecinājums.
Tiek piešķirta pēc vairākiem gadiem, kad jūs esat dzīvojis Šveicē ilgāk nekā 5 gadus ar B atļauju. Tā ir pastāvīga uzturēšanās atļauja, un tā sniedz lielākas tiesības attiecībā uz darbu, sociālajiem pabalstiem un mobilitāti Šveicē.
Aizpildīt pieteikuma veidlapu un iesniegt to atbilstošajā kantonālajā iestādē.
Iesniegt nepieciešamos dokumentus, piemēram, darba līgumu, pierādījumus par ienākumiem, veselības apdrošināšanas apliecinājumu un dzīvesvietas pierādījumus.
Dažreiz ir nepieciešama arī kriminalitātes pārbaude, lai pārliecinātos, ka jūs neesat bijis iesaistīts smagos pārkāpumos.
Ja jums tiek piešķirta B atļauja, varēsiet strādāt un dzīvot Šveicē atbilstoši noteikumiem, ko nosaka jūsu darba līgums un uzturēšanās atļaujas veids. Atļauja var tikt pagarināta, ja saglabājat darba attiecības vai izpildāt citas prasības.
Ja jūs plānojat uzturēties Šveicē ilgāk par sākotnējo termiņu, būs jāveic atļaujas pagarināšana. Šis process ir atkarīgs no jūsu darba statusa, dzīvesvietas un citām dzīvesvietas prasībām. B atļauja parasti tiek pagarināta līdz 5 gadiem, ja jūs turpināt dzīvot un strādāt valstī.
Veselības apdrošināšana: Šveicē visiem iedzīvotājiem, tostarp ārzemniekiem, ir jābūt obligātai veselības apdrošināšanai.
Darba atļaujas: Ja jūs neesat ES pilsonis, darba atļauja var būt nepieciešama, ja plānojat strādāt Šveicē. Darba atļauja tiek piešķirta kopā ar uzturēšanās atļauju, ja esat atradis darbu.
CV (Curriculum Vitae) ir ļoti svarīgs, lai izceltos darba tirgū. Tam jābūt skaidram un pārskatāmam. Šveicē ir bieži sastopama prasība, lai CV būtu ar fotogrāfiju, taču tā nav obligāta. Ja tiek pieprasīta, fotogrāfijai jābūt profesionālai. CV būtu jāietver šāda informācija:
Personīgā informācija (vārds, uzvārds, kontaktinformācija)
Izglītība un profesionālā kvalifikācija
Darba pieredze (pārskatāmi, norādot darba devējus un darba pienākumus)
Valodu prasmes
Papildu prasmes, piemēram, datorprasmes vai citas nozīmīgas prasmes.
Motivācijas vēstule ir būtiska, lai parādītu savu motivāciju strādāt tieši šajā uzņēmumā un kāpēc jūs esat vispiemērotākais kandidāts. Tajā ir jābūt konkrētām atsaucēm uz vakanci, uzsverot savu pieredzi un prasmes, kas atbilst darba aprakstam. Motivācijas vēstulei jābūt īsai, taču informatīvai, un jānorāda, kā jūs varat pievienot vērtību uzņēmumam.
Kad esat sagatavojis CV un motivācijas vēstuli, jūs varat sākt pieteikšanās procesu:
Tiešsaistē: Visvairāk pieprasītās vakances tiek ievietotas darba portālos, piemēram, jobs.ch vai jobup.ch. Šajās platformās varat viegli izveidot profilu, augšupielādēt savu CV un motivācijas vēstuli un pieteikties konkrētām vakancēm.
Uzņēmuma mājaslapā: Daudzi lieli uzņēmumi ir izveidojuši karjeras lapas, kur var tieši pieteikties darba vakancēm. Dažreiz darba sludinājumi tiek publicēti tikai uzņēmuma oficiālajā mājaslapā.
Personīgi vai caur aģentūrām: Ja esat konkrēti ieinteresēts strādāt konkrētā uzņēmumā, ir iespējams sūtīt tieši viņiem CV un motivācijas vēstuli, pat ja viņi nav norādījuši konkrētu vakanci.
Ja jūs tiekat uzaicināts uz interviju, sagatavojieties, rūpīgi izpētot uzņēmumu, tā misiju un vērtības. Intervijās Šveicē bieži tiek novērtēta arī profesionālā attieksme, punktualitāte un sagatavotība. Daži ieteikumi:
Sagatavojiet atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, piemēram, kāpēc jūs interesē šis darbs, kādas ir jūsu stiprās un vājās puses, kā jūs varētu palīdzēt uzņēmumam.
Ja jums ir kādi jautājumi par uzņēmumu vai vakanci, uzdodiet tos intervijā – tas parādīs jūsu interesi un iniciatīvu.
Atcerieties, ka darba intervija Šveicē parasti ir ļoti profesionāla un koncentrēta uz jūsu prasmēm un pieredzi, nevis uz personīgām lietām.
Ja jūs neesat Šveices pilsonis vai Eiropas Savienības (ES) pilsonis, tad būs nepieciešama darba atļauja. Šveicē darba atļauju piešķir tikai tad, ja darba devējs ir pierādījis, ka nevar atrast piemērotu kandidātu no vietējā darba tirgus vai ES. Ja jūs esat ES pilsonis, jums būs tiesības strādāt bez papildu atļaujām. Ja jūs neesat ES pilsonis, darba atļauja ir nepieciešama, un to var iegūt, kad darba devējs ir apstiprinājis darba piedāvājumu.
Pēc pieteikšanās uz vakancēm ir svarīgi sekot līdzi atbildēm no darba devējiem. Ja neesat saņēmis atbildi pēc dažām nedēļām, varat pieklājīgi atgādināt par savu pieteikumu, rakstot darba devējam vai personāla atlases speciālistam.
Ja jums piedāvā darbu, pārliecinieties, ka esat apsvēris visus piedāvājumā norādītos nosacījumus, piemēram, darba līgumu, darba stundu skaitu, atalgojumu, darba vietu un citus nosacījumus. Ja viss atbilst jūsu prasībām, varat pieņemt darba piedāvājumu un sākt darbu.
Pieteikšanās darbam Šveicē ir līdzīga citām valstīm, taču ņemiet vērā vietējās darba kultūras īpatnības, piemēram, valodas prasības un augstu profesionalitātes līmeni. Sagatavojieties rūpīgi, izpētiet uzņēmumus un darba tirgu, kā arī sniedziet skaidru un precīzu informāciju par savām prasmēm un pieredzi.
izglītības dokumentu tulkojumus (ja nepieciešams). Eiropas valstu diplomu atzīšana Šveicē: www.sbfi.admin.ch; www.enic-naric.net, www.enic.ch/
Neaizmirstiet paņemt līdzi:
Ierodoties Šveicē, 14 dienu laikā un jebkurā gadījumā pirms darba attiecību uzsākšanas ir jāreģistrējas attiecīgajās iestādēs pašvaldībā, kurā ierodaties. Tāpat jāinformē elektroenerģijas piegādātājs, kas nodrošina iedzīvotājus ar ūdeni un elektrību, un 3 mēnešu laikā jānokārto veselības apdrošināšana. Kā arī jums ir 1 gada laikā ir jānomaina Jūsu vadītāja apliecība pret Šveices apliecību jūsu kantona Ceļu satiksmes birojā.
Darba tiesības Šveicē regulē dažādi likumi un noteikumi, kas nosaka darba attiecību struktūru, darba apstākļus, algu, atvaļinājumus un citus būtiskus aspektus, kas jāievēro gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Šveices darba tiesību sistēma tiek balstīta uz Federālās darba likuma (Arbeitsgesetz), kolektīvajiem līgumiem un individuālajiem darba līgumiem.
Darba līgums tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku. Tas var būt rakstisks vai mutisks, taču darba līgumiem rakstiskā formā ir priekšrocības, jo tie sniedz skaidrību par darba nosacījumiem.
Neierobežoti līgumi: Šveicē darbinieki bieži strādā pēc neierobežotiem darba līgumiem, kas nozīmē, ka viņi tiek nodarbināti uz nenoteiktu laiku, līdz abi puses vienojas par darba attiecību pārtraukšanu.
Noteikta laika līgumi: Darba līgumi, kas ir uz laiku, arī tiek izmantoti, taču tie ir biežāk sastopami sezonālajos vai īslaicīgajos darbos.
Darba laiks: Standarta darba laiks Šveicē ir līdz 45 stundām nedēļā (parasti 9 stundas dienā). Atkarībā no nozares un kolektīvajiem līgumiem darba laiks var atšķirties.
Pauzes: Ja darba diena pārsniedz 5,5 stundas, darbiniekiem ir tiesības uz vismaz 30 minūšu pusdienu pārtraukumu. Ja darba diena ir garāka par 9 stundām, pārtraukums jābūt vismaz 1 stundu.
Atvaļinājums: Šveicē darbiniekiem ir tiesības uz 4 nedēļām (20 darba dienām) atvaļinājumu gadā. Tomēr dažas nozares vai uzņēmumi var piedāvāt vairāk atvaļinājuma dienu.
Sabiedrisko brīvdienu apmaksa: Ja darbs jāveic valsts vai kantonālajos brīvdienās, darbiniekiem par šo darbu jāsaņem papildu samaksa vai jāpiešķir papildu atvaļinājuma dienas.
Minimālā alga: Šveicē nav oficiāli noteikta minimālās algas likme, jo darba samaksu nosaka kolektīvie līgumi un darba devējs, ņemot vērā nozares un kantona specifiku. Dažos kantonos un nozarēs minimālās algas tomēr ir noteiktas. Piemēram, Cīrihē un Ženēvā minimālās algas līmenis ir augstāks nekā citās Šveices daļās.
Algu izmaksa: Darba devējiem ir jāizmaksā alga saskaņā ar darba līgumu. Algai jābūt izmaksātai vismaz vienu reizi mēnesī, un darbiniekam jāsaņem darba samaksa norakstāma veidā.
Sociālā apdrošināšana: Darbiniekiem Šveicē ir jābūt apdrošinātiem sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas ietver pensijas apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu un bezdarba apdrošināšanu.
Pensijas sistēma: Šveices pensijas sistēma sastāv no trīs pīlāriem:
Valsts pensija (1. pīlārs) – obligāta visiem darbiniekiem.
Uzņēmuma pensijas fonds (2. pīlārs) – obligāts, ja darbinieks pelna vairāk par noteiktu slieksni.
Privātās pensijas iemaksas (3. pīlārs) – brīvprātīgs papildinājums, ko var veikt darbinieks pēc vēlēšanās.
Darba drošība: Šveicē tiek stingri uzraudzīta darba drošība. Darba devējiem jānodrošina droši darba apstākļi un jāveic regulāras pārbaudes, lai novērstu nelaimes gadījumus un veselības problēmas.
Veselības aprūpe: Visiem Šveices iedzīvotājiem ir jābūt veselības apdrošināšanai. Ja darbinieks ir reģistrēts Šveices sociālās apdrošināšanas sistēmā, viņam ir tiesības uz veselības aprūpi.
Bezdarba pabalsti: Ja darbinieks zaudē darbu, viņam ir tiesības saņemt bezdarba pabalstu, ja viņš ir bijis apdrošināts bezdarba apdrošināšanā un ir aktīvi meklējis jaunu darbu.
Atlaišana: Darba attiecības var tikt izbeigtas gan no darba devēja, gan darbinieka puses. Šveices darba likumdošana paredz:
Atlaišanas paziņošanas periods: Paziņojuma termiņš ir atkarīgs no darba pieredzes ilguma. Parasti tas ir 1 mēnesis, ja darba attiecības ir ilgāk par 1 gadu.
Atlaišana bez paziņošanas: Darba devējs var atlaist darbinieku bez paziņošanas, ja darbinieks ir pārkāpis darba līguma nosacījumus (piemēram, noziegums vai darba sliktas izpildes gadījumi).
Brīvdienas: Šveicē katram kantonam ir savi valsts svētki, un daži uzņēmumi var piedāvāt papildu brīvdienas. Darbiniekiem ir tiesības uz brīvdienām, kas tiek samaksātas atbilstoši likumdošanai.
Slimības atvaļinājums: Ja darbinieks saslimst, viņam ir tiesības uz slimības atvaļinājumu. Ja slimība ilgst vairāk nekā 3 dienas, darba devējam ir jānoraksta darba atvaļinājuma dienas.
Ja rodas strīdi starp darba devēju un darbinieku, Šveicē ir vairākas iespējas, kā risināt strīdus:
Darba tiesas: Strīdi tiek risināti darba tiesās, un darbiniekiem ir tiesības prasīt atlīdzību, ja viņu tiesības ir pārkāptas.
Kolektīvās sarunas: Ja darba devējs ir noslēdzis kolektīvos līgumus ar arodbiedrībām, var notikt sarunas, lai atrisinātu strīdu.
Arodbiedrības Šveicē ir svarīgas, un darbiniekiem ir tiesības pievienoties arodbiedrībām, kas aizstāv viņu intereses darba vietās, piemēram, nosakot algas un darba apstākļus.
Nodokļu sistēma Šveicē ir sarežģīta un balstīta uz federālu un kantonālu (reģionālu) līmeni. Šveicē pastāv trīs galvenie nodokļu veidi: federālie nodokļi, kantonālie nodokļi un komunālie nodokļi. Šveices nodokļu sistēma ir ļoti decentralizēta, un katrs kantons nosaka savus nodokļu likmes, kas var ievērojami atšķirties.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Šveicē tiek piemērots gan federālā, gan kantonālā līmenī. Nodokļa likmes atšķiras atkarībā no kantona un pašvaldības, un arī atkarībā no ienākumu līmeņa.
Federālais ienākuma nodoklis: Šveices federālajai valdībai ir noteikta skala ienākuma nodokļa likmēm, kas svārstās no 0% līdz 11,5%.
Kantonālie un komunālie ienākumu nodokļi: Katrs kantons nosaka savas ienākuma nodokļa likmes, kas var būt daudz augstākas par federālajām likmēm. Tāpat katra pašvaldība (komūna) piemēro papildu nodokli, kas var būt atšķirīgs pat tajā pašā kantonā.
Piemēram, kantonā Cīrihē ienākuma nodoklis var būt augstāks nekā, piemēram, kantonā Zūrihē.
Visiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šveicē šī sistēma ietver vairākus svarīgus aspektus:
Pensijas apdrošināšana (AHV): Pensiju sistēma ir sadalīta trīs pīlāros:
1. pīlārs: Obligātā valsts pensijas apdrošināšana, kas nodrošina minimālās dzīves līmeņa garantijas.
2. pīlārs: Uzņēmuma pensiju fondi, kas attiecas uz darbiniekiem, kuriem ir darba līgums.
3. pīlārs: Privātā pensiju apdrošināšana, kas ir brīvprātīga un papildina divus pirmos pīlārus.
Darba devēja un darbinieka sociālās apdrošināšanas iemaksas: Gan darba devējs, gan darbinieks maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šīs iemaksas ietver pensijas apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu, invaliditātes apdrošināšanu un bezdarba apdrošināšanu.
Iemaksu likmes: Sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes kopumā var sasniegt 10–12% no bruto ienākumiem, un tās tiek dalītas starp darba devēju un darbinieku.
Šveicē ir spēkā Pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kuru piemēro preču un pakalpojumu tirdzniecībai. Šveices PVN ir šāds:
Standarta PVN likme: 7,7%.
Samazinātās PVN likmes:
2,5% attiecas uz pārtiku, medikamentiem un dažādiem ikdienas pakalpojumiem.
3,7% tiek piemērota viesnīcu pakalpojumiem.
Uzņēmumiem ir jāveic ienākuma nodoklis, kas tiek piemērots gan federālajā, gan kantonālajā līmenī. Uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes var atšķirties, atkarībā no kantona, un tās var būt no 8% līdz 24%.
Federālais uzņēmuma ienākuma nodoklis ir 8,5%.
Kantonālie uzņēmuma ienākuma nodokļi var ievērojami atšķirties, un tie ir atkarīgi no uzņēmuma atrašanās vietas un tā darbības rakstura.
Šveicē tiek piemērots arī kapitalizācijas nodoklis, kas tiek maksāts par dividendu un kapitāla pieaugumu. Šis nodoklis tiek piemērots gan uzņēmumiem, gan individuāliem ieguldītājiem.
Automašīnu nodoklis: Šveicē tiek piemērots nodoklis uz reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Nodokļa apmērs ir atkarīgs no transportlīdzekļa veida, izlaiduma gada un tā vides ietekmes.
Nekustamā īpašuma nodoklis: Šveicē tiek piemērots nodoklis par īpašuma iegādi un īpašuma ienākumiem. Katrs kantons nosaka savus likumus attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli.
Nodokļu deklarēšana: Iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir jāiesniedz gada nodokļu deklarācija, lai norādītu savus ienākumus un iespējamos atvieglojumus. Deklarācija jāiesniedz parasti līdz marta beigām (gadā pēc iepriekšējā gada).
Nodokļu samaksa: Nodokļu maksājumi tiek veikti parasti divās daļās: viena daļa tiek samaksāta līdz 30. jūnijam, bet otra daļa — līdz 30. novembrim.
Šveicē ir vairāki nodokļu atvieglojumi, kas piemērojami atkarībā no ģimenes stāvokļa, izglītības izdevumiem, veselības aprūpes izdevumiem un citiem faktoriem. Daži no šiem atvieglojumiem ir:
Bērnu atvieglojumi: Vecākiem var piešķirt nodokļu atvieglojumus par bērniem.
Izglītības izdevumi: Izdevumi par izglītību var tikt ņemti vērā nodokļu atvieglojumu aprēķinā.
Veselības aprūpes izdevumi: Ja jums ir veselības apdrošināšana, jūs varat saņemt atvieglojumus par šiem izdevumiem.
Nodokļu kalkulators - http://www.salario-uss.ch/
Federālā nodokļu administrācija:
Informācija par nodokļiem pa kantoniem:
Aargau: www.ag.ch/de/dfr/steuern/steuern.jsp
Basel: www.steuerverwaltung.bs.ch
Berne: www.fin.be.ch/fin/de/index/steuern.html
Geneva: http://ge.ch/impots
Zurich: www.steueramt.zh.ch/internet/finanzdirektion/ksta/de/home.html
Dzīvokļu īres cenas Šveicē ir ļoti atkarīgas no atrašanās vietas. Piemēram:
Cīrihē (Zürich) un Ženēvā (Geneva) ir vienas no visdārgākajām pilsētām, un īres cenas šajās pilsētās var būt ļoti augstas.
Mazākās pilsētās, piemēram, Luzernā, Bernē vai Bazelē, īres cenas var būt nedaudz zemākas, bet tās arī ir augstākas nekā citās Eiropas valstīs.
Vidējās īres cenas par vienistabas dzīvokļiem (studio) lielajās pilsētās var būt no 1,200 līdz 2,000 CHF mēnesī, bet mazākās pilsētās un lauku reģionos tās var svārstīties no 800 līdz 1,500 CHF.
Daudziem cilvēkiem ir jāmeklē dzīvokļi internetā, izmantojot dažādus specializētos portālus. Daži populāri tīmekļa portāli, kur var meklēt īres dzīvokļus, ir:
Homegate (www.homegate.ch)
ImmoScout24 (www.immoscout24.ch)
Anibis (www.anibis.ch)
Comparis (www.comparis.ch)
Šie portāli piedāvā dažādas filtrēšanas iespējas, piemēram, meklēšanu pēc cenas, atrašanās vietas, platības un dzīvokļa veida.
Daudziem cilvēkiem dzīvesvietu var palīdzēt atrast, izmantojot sociālos tīklus vai vietējās kopienas grupas. Šveicē ir ļoti aktīvas Facebook grupas un WhatsApp grupas, kur cilvēki piedāvā īres dzīvokļus vai meklē līdzdzīvojotājus. Piemēram, grupas kā “Expats in Switzerland” vai “Zurich Apartments” ir lieliskas vietas, kur atrast piedāvājumus un sazināties ar citiem.
Ir arī uzņēmumi, kas piedāvā palīdzību dzīvesvietas atrašanā, piemēram, Nestpick un Rentberry, kas var palīdzēt atrast īres dzīvokļus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Izīrēšanas process Šveicē var būt diezgan formāls, un īpašnieki bieži vien pieprasa dažādus dokumentus, lai pārbaudītu jūsu finansiālo stāvokli un nodrošinātu, ka jūs varēsiet samaksāt īri. Parasti jābūt gataviem iesniegt:
Ienākumu apliecinājums (piemēram, algas izraksti vai darba līgums).
Kredītvēstures pārbaude (kas var tikt pieprasīta, lai pārbaudītu, vai jums nav parādu vai neapmaksātu rēķinu).
Personas identifikācijas dokuments (ID karte vai pase).
Iepriekšējo īres attiecību atsauksmes (ja tās ir pieejamas).
Īrniekiem bieži jāiemaksā drošības depozīts, kas parasti ir viena līdz trīs mēnešu īres maksa. Šis depozīts tiek atgriezts pēc dzīvokļa atgriešanas, ja dzīvoklis ir atstāts labā stāvoklī. Drošības depozīts tiek uzglabāts īpašā kontā, ko kontrolē gan īrnieks, gan izīrētājs.
Lai gan dzīvot lielajās pilsētās Šveicē ir dārgi, dzīvošana mazākos reģionos var būt ievērojami lētāka. Ja jūs strādājat lielajā pilsētā, bet vēlaties dzīvot lētāk, jūs varat apsvērt dzīvi piepilsētās vai mazākos ciemos, kas bieži vien ir labi savienoti ar sabiedrisko transportu.
Sabiedriskais transports: Šveicei ir izcila sabiedriskā transporta sistēma, un lielākās pilsētas un ciemi ir ļoti labi savienoti ar vilcieniem un autobusiem. Dzīvot ārpus pilsētas, bet tomēr netālu no tās, var būt izdevīgi, ja jūs izmantosiet šo transportu.
Pārtikas un komunālie izdevumi: Dzīvojot Šveicē, jums būs jāsedz arī komunālie pakalpojumi, piemēram, elektrība, ūdens, apkure un atkritumu izvešana. Pārtikas cenas Šveicē ir augstas, tāpēc jums jābūt gataviem lieliem ikdienas izdevumiem.
Ja jūs uz Šveici dodaties uz īsu laiku (piemēram, līdz 6 mēnešiem), jūs varat apsvērt īres dzīvokļa vietā dzīvokļa īri ar mēneša maksājumu vai dzīvošanu viesnīcās, hosteļos vai īres dzīvokļos, kas tiek piedāvāti īstermiņā. Piemēram, Airbnb var būt labs risinājums, lai atrastu īstermiņa dzīvesvietu.
Nekustamo īpašumu aģentūras: www.les-agences-immobilieres.ch
Neaizmirstiet apmeklēt iestādes un izņemt visus dokumentus un izziņas, kas liecina par Jūsu legālu darbu Šveicē:
Svarīgi!
Ja pēc nodarbinātības perioda beigām vēlaties pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, tad pabalsts ir jāpieprasa pēdējā nodarbinātības valstī, t.i. Šveicē!
https://www.arbeit.swiss/
www.sem.admin.ch/sem/en/home.html
Informācija šajā rakstā atjaunota 2025.gada aprīlī