Ar redzes traucējumiem saistīta invaliditāte dažādi ietekmē vizuālas informācijas, piemēram, teksta, attēlu, apkārtējo norišu, ķermeņa valodas, mīmikas uztveri.

Optiskās korekcijas līdzekļu (briļļu vai kontaktlēcu) nēsāšana pati par sevi nenorāda uz nopietniem redzes traucējumiem, kas potenciāli varētu apgrūtināt iekļaušanos darba vidē un darba pienākumu veikšanu, jo vairumā gadījumu redzi ir iespējams pilnībā koriģēt.

Redzes invaliditātes gadījumā pat ar iespējami stiprākajām brillēm vai kontaktlēcām redzi var koriģēt tikai daļēji, kā arī redzes spējas ietekmē fragmentārs redzes lauks (no redzes lauka atlicis viens vai vairāki fragmenti), individuāla vajadzība pēc apgaismojuma (spilgtāks apgaismojums, piem., individuāla galda lampa, vai krēslaina telpa pat gaišā dienas laikā), samazināts kontrastjutīgums. 

Smagākos redzes traucējumus daļēji var kompensēt, izmantojot tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, ekrānlasošu programmatūru, runas sintezatoru, diktofonu, lupas, datorpeles teksta palielināšanai, kas dod iespēju iegūt un apstrādāt informāciju. Orientēties apkārtējā vidē cilvēkam ar smagiem redzes traucējumiem palīdz asistents - pavadonis, baltais spieķis un/vai suns pavadonis.

Vājredzīgiem cilvēkiem ir tā saucamā “redzes atmiņa”, viņi vieglāk spēj orientēties apkārtējā vidē, ja tā ir pazīstama. Darbā ar datoru izmanto operētājsistēmas un citu datorprogrammu piedāvātās iespējas.

Kāds darbs ir piemērots?

Cilvēkiem ar redzes invaliditāti darba pienākumu veikšanā palīdz citas maņas: tauste, dzirde un oža. Specializētas datortehnoloģijas, kas ir pielāgotas personas ar redzes traucējumiem vajadzībām, paver cilvēkiem iespējas strādāt dažādās profesionālās darbības jomās, paplašinot savas nodarbinātības iespējas.

Cilvēki ar redzes invaliditāti, kuriem ir stabils redzes atlikums, var sekmīgi strādāt vairākās profesionālās darbības jomās, piemēram:

  • Vadība - projekta vadītājs, saimniecības vadītājs
  • Administrēšana - biroja vadītājs, arhīva pārzinis;
  • Informācijas tehnoloģijās - datorsistēmu un datortīklu administrators, datorsistēmu testētājs (izmantojot atbilstošo pielāgojumu);
  • Mākslā un kultūrā - instrumentu mūziķis, ansambļu un koru koncertmeistars, mūzikas instrumentu skaņotājs;
  • Amatniecībā – cepurnieks, pinējs;
  • Humanitārās zinātnēs - bibliotekārs tulks;
  • Jurisprudencē – jurists;
  • Lauksaimniecībā - stādu audzētājs, dārznieka palīgs, mehanizētās slaukšanas operators;
  • Pakalpojumu jomā - pastnieks, kopēšanas iekārtu operators, šuvējs (aizkaru, dvieļu, gultas veļas izgatavošana, izmantojot šujmašīnas ar drošības aprīkojumu), apkopējs, sētnieks;
  • Tirdzniecībā - tirdzniecības aģents;
  • Izglītībā - mūzikas, sporta, vēstures skolotājs, interešu pulciņa vadītājs;
  • Sociālajā darbā - sociālais rehabilitētājs, sociālais darbinieks.

Neredzīgi cilvēki var veikt darba pienākumus, kuros dominējošas ir citas maņas vai kuros redzes funkciju var kompensēt, izmantojot specializētās datorprogrammas un citas komunikācijas tehnoloģijas; tālruni ar runas funkciju u.c. Iespējamo darbu piemēri:

  • Socioloģijā - intervētājs (pa tālruni un izmantojot ekrānlasošo programmu);
  • Tirdzniecībā - tirdzniecības aģents (pa tālruni);
  • Mākslā un kultūrā – instrumentu mūziķis, mūzikas instrumentu skaņotājs, koncertmeistars;
  • Amatniecībā - pinējs, adītājs, tamborētājs;
  • Komunikācijas - sabiedrisko attiecību speciālists
  • Izglītībā – mūzikas skolotājs, interešu pulciņa audzinātājs;
  • Humanitārās zinātnēs – tulks;
  • Pakalpojumu jomā - masieris, klientu apkalpošanas operators (pa tālruni).

Neredzīgiem cilvēkiem nereti īpaši attīstīta sajūtu uztvere, piemēram, atšķirt smaržas, izšķirt garšas, kas ir ļoti nozīmīga atsevišķās profesijās, var būt īpaši attīstīta muzikālā dzirde.

Vai būs jāpielāgo darba vieta?

Veidojot darba vietu neredzīgam vai vājredzīgam darbiniekam, ir svarīgi nodrošināt izteiktus krāsu (tumšā un gaišā) kontrastus, atbilstošu apgaismojumu, drošu un pārskatāmu telpas iekārtojumu, izvairoties no šķēršļiem un sīkām detaļām. Iekārtojot darba vietu, ir nepieciešama līdzdalība no kolēģiem, kas pārzina instrumentu, iekārtu un tehnoloģiju darbību, izpildes norisi un galaprodukta un/vai pakalpojuma kvalitāti, lai kopā ar ergoterapeitu noteiktu, kādi darbam nepieciešamie palīgmateriāli un palīglīdzekļi ir vajadzīgi.

Neredzīgajiem rakstot un lasot ir jāizmanto audiotaktilās metodes, datoru aprīkojot ar speciālā (Braila) raksta rindu un ekrānlasošo programmu. Vājredzīgajiem ir svarīgi nodrošināt piemērotu apgaismojumu, var būt nepieciešama teksta palielinājuma vai runas sintēzes datorprogramma. Daļa vājredzīgo lieto speciālās brilles un/vai lupas, turklāt vairumā biroja programmas pieļauj burtu lieluma un attēla kontrasta maiņu.

Neredzīgs vai vājredzīgs darbinieks jāiepazīstina ar telpu iekārtojumu un jāpārliecinās, ka novērsta iespēja nokļūt veselībai vai dzīvībai bīstamā situācijā. Izpētot telpas, cilvēks spēs informēt par vietām, kur būtu jāizvieto atbilstoši orientieri. Nav vēlams bieži mainīt darba vietas iekārtojumu, jo, ja darbinieks pie tā ir pieradis, viņam ir vieglāk orientēties.

Kā veidot komunikāciju?

Komunikācijas procesā neredzīgie nevar, bet vājredzīgajiem ir grūti saskatīt sarunas partnera sejas izteiksmi, mīmiku, acu skatienu u.c. vizuāli uztveramas īpatnības, taču dzirdes uztvere palīdz viņiem orientēties saskarsmē pēc sarunu partnera balss un tās īpatnībām (tonalitātes, diapazona, tembra, skaļuma, augstuma), runas īpatnībām (stila, struktūras, leksikas, tempa, intonācijas). Ņemot vērā vizuālās komunikācijas apgrūtinājumu vai neesamību, pirms cilvēka ar redzes invaliditāti ienākšanas kolektīvā vēlams pārrunāt individuālās komunikācijas nianses un iepazīstināt ar tām redzīgos kolēģus. Tas var palīdzēt izvairīties no pārpratumiem.

Darba telpā svarīga laba akustika, taču jāizvairās no trokšņa, jo informācijas uztvere ar dzirdes palīdzību šiem darbiniekiem ir īpaši nozīmīga.