 |
Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts ilgākam darba mūžam” Nr.7.3.2.0/16/1/001
“Problēma
ar cilvēku virs 50 gadiem nodarbinātību nav tik liela, kā varbūt sākumā
izskatās, jo lielākoties grūtības slēpjas stereotipos. Un ne tikai no
darba devēju, bet arī pašu cilvēku puses: nereti paši cilvēki vienkārši
baidās pieteikties uz vakancēm, jo stereotipi ir tādi, ka viņi it kā
nevienam nav vajadzīgi,” šādu viedokli pauda Kristīne Bulkovska, AS
“Swedbank” Jelgavas filiāles klientu apkalpošanas vadītāja, seminārā
“Pieredze, zināšanas un veselība ilgākam darba mūžam”, kas 12. decembrī
norisinājās Ozolnieku Tautas namā. Semināru Eiropas Sociālā fonda
projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” ietvaros rīkoja Nodarbinātības
valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar saviem sociālajiem partneriem –
Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo
arodbiedrību savienību (LBAS). Semināra eksperte, AS
“Swedbank” Jelgavas filiāles klientu apkalpošanas vadītāja norādīja:
“Pieredzes bagātajiem cilvēkiem ir pavisam cita attieksme pret darbu –
viņi daudz labāk strādā komandā un komandas mērķu labad, arī viņu
motivācija ir pats darbs un tas, ka viņi tiek novērtēti.” Savukārt
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta koordinatore, darba
vides eksperte Dace Helmane norādīja uz vairākiem riskiem: “Lai gan
darba devēju aptauja rāda, ka gandrīz 90 procentu darba devēju apgalvo –
jā, mēs esam gatavi nodarbināt cilvēkus pirmspensijas vai pensijas
vecumā, tomēr reālā aina ir mazliet cita: tieši šī personu grupa ļoti
bieži saskaras ar diskrimināciju darbavietā. Un ļoti bieži tas nav
saistīts tieši ar viņu vecumu, bet gan citām “blakusparādībām” –
hroniskām veselības problēmām, kas traucē ieņemt noteiktus amatus,
dažkārt invaliditāti. Tādēļ, ja runājam par valsts, pašvaldību un
uzņēmēju sadarbību, tad te noteikti ir, kur augt, jo sadarbība bieži
vien ir sadrumstalota,” uzskata eksperte, piebilstot, ka tāpēc jo īpaši
nozīmīgi ir šādi projekti kā “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kas ļauj
labāk organizēt visu iesaistīto pušu sadarbību. Viņai
piekrīt arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš:
“Pašvaldības un uzņēmēji var sadarboties, lai risinātu brieduma gadu
cilvēku nodarbinātības problemātiku, jo nav jau nekāds noslēpums, ka
strauji mainīgajos darba tirgus apstākļos cilvēkiem, kuri sasnieguši 50
gadu slieksni, ir grūtāk piemēroties, iekļauties modernajā tehnoloģiju
pasaulē, tādēļ ir jāpalīdz, jārod mehānismi, kas, no vienas puses, ļautu
cilvēkiem vieglāk adaptēties, bet, no otras, ieinteresētu uzņēmējus,
valsts un pašvaldību iestāžu vadītājus izprast šo cilvēku vajadzības un,
pats galvenais, novērtēt viņu iespējas – pieredzi, zināšanu bagāžu un
atbildības sajūtu, kā arī viņu potenciālo devumu uzņēmuma vai iestādes
attīstībā.” Jelgavas mērs min arī konkrētus piemērus pašvaldības aktīvai
rīcībai: “Piemēram, mūsu pašvaldība un pašvaldības pārziņā esošais
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs aktīvi sadarbojas ar
uzņēmējiem, organizējot kursus un realizējot programmas tieši pēc
uzņēmēju pasūtījuma: uzņēmējiem ir vajadzīgi cilvēki ar noteiktām
kompetencēm konkrētu pienākumu veikšanai, bet mēs spējam nodrošināt
apmācību programmas,” stāsta Jelgavas mērs, uzsverot, ka Zemgales
reģiona Kompetenču attīstības centrā šobrīd cilvēkiem vecumā virs 50
gadiem tiek piedāvātas vairāk nekā 200 programmas pārapmācībai un
pārkvalifikācijai, kā arī kvalifikācijas nostiprināšanas profesionālie
eksāmeni, kas dod iespēju cilvēkiem bez formālās izglītības, bet ar
iegūto profesionālo pieredzi saņemt dokumentu par savām prasmēm un
spējām profesijā. Lai arī teju trešdaļa visu Latvijā
nodarbināto cilvēku ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem, tomēr šī vecuma
cilvēki visbiežāk saskaras arī ar potenciālā bezdarba risku, turklāt,
pieaugot strādājošā vecumam, palielinās arī citu vecumam atbilstošu
vajadzību un risku skaits. Personām virs 50 gadu vecuma ir svarīgi tādi
motivējošie faktori kā viņu veselības stāvoklim atbilstoša darba vide,
iespējas pielietot savas zināšanas un pilnveidot esošo kompetenci, kā
arī atrast savai kvalifikācijai un darba pieredzei atbilstošu
nodarbinātības veidu. Ļoti svarīgs aspekts darba mūža paildzināšanai ir
mūžizglītība. Kā liecina apkopotā statistiskā informācija, cilvēki
vecumā virs piecdesmit gadiem galvenokārt saskaras ar trīs problēmām:
pirmkārt, darba vides jautājumi, kas šajā vecumā kļūst arvien aktuālāki.
Otrkārt, mūžizglītības un karjeras iespējas mainīgajā darba tirgū. Un,
treškārt, veselības saglabāšana. Šie un vēl citi ar brieduma gadu
cilvēku nodarbinātību saistītie jautājumi tika pārrunāti seminārā
Ozolniekos. Viens no Ozolnieku semināra ziņotājiem, LDDK
sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja: “Ir pierādījies, ka
darbinieki šajā vecuma grupā parasti ir ar lielu pieredzi, zināšanu
bagāžu un, kas nav mazsvarīgi, lielākoties arī ar augstu atbildības
līmeni,” akcentējot, ka tomēr, risinot šīs vecuma grupas nodarbinātības
un darba mūža paildzināšanas jautājumus, ir vairāki nozīmīgi riski un
izaicinājumi: “Piemēram, mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība un
iemaņas, īpaši darbā ar jaunajām tehnoloģijām, noteikti ir viens no
izaicinājumiem, bet veselības problemātika un darba spēju saglabāšana –
viens no riskiem,” norāda eksperts. Viņam piekrita arī LBAS vecākais
darba aizsardzības speciālists, darba vides eksperts Mārtiņš Pužulis:
“Elastīgs darba laiks, darba vides iekšējā uzraudzība, veselības
veicināšana, pārkvalifikācija – tie ir jautājumi, kam jāpievērš
pastiprināta uzmanība, lai veicinātu gan ilgāku darba mūžu cilvēkiem
gados, gan nodrošinātu viņu piemērošanos jaunajiem darba apstākļiem,”
norāda eksperts. Bez jau minētajiem ekspertiem seminārā ar
ziņojumiem uzstājās arī sabiedrībā pazīstami eksperti darba vides,
mūžizglītības un veselības jautājumos: Latvijas Lauksaimniecības
universitātes (LLU) vecākais darba aizsardzības speciālists Uldis
Karlsons, LLU lektore, sertificēta sporta ārste Anda Zvīgule un NVA ES
fondu projektu departamenta ESF projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam”
projektu vadītāja Mairita Mēnese, bet semināra diskusijā piedalījās gan
reģiona pašvaldību pārstāvji, gan uzņēmēji, reģiona nevalstisko
organizāciju vadītāji, NVA sociālie partneri. Semināru atklāja Jelgavas
pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un NVA Jelgavas filiāles
vadītāja vietniece Jūlija Lovkova. Seminārs tika rīkots
Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” ietvaros.
“Nav noslēpums, ka tieši nodarbinātības jautājumi ir vieni no
svarīgākajiem cilvēkiem vecuma grupā virs piecdesmit gadiem, tāpēc šīs
problēmas risināšanā jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm,” uzsver
NVA direktore Evita Simsone, norādot, ka seminārā Ozolniekos īpašs
akcents tika likts uz situāciju Zemgales reģionā: “Ir jābūt sadarbībai
gan valsts, gan reģionālā līmenī starp trim galvenajiem “spēlētājiem” –
valsti, darba devējiem un darba ņēmējiem. Tieši šis ir iemesls, kādēļ
semināru ciklu Latvijas reģionos kopīgi rīko NVA kā valsts pārstāvji,
LDDK kā lielākā darba devēju organizācija un LBAS kā darba ņēmējus
apvienojoša organizācija,” uzsver NVA vadītāja. Seminārs tika organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta „Atbalsts ilgākam darba mūžam” Nr.7.3.2.0/16/1/001 ietvaros.
< Atpakaļ |  |