ESF projekts “Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” Nr.7.1.2.2/16/I/001
Lai izzinātu darba tirgus vajadzības un iegūtu darba tirgus īstermiņa prognožu sagatavošanai nepieciešamos datus, no 2020.gada novembra līdz šī gada janvārim notika darba devēju aptauja, ko Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzdevumā veica SIA “RAIT Custom Research Baltic” Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros. Aptaujas rezultātā tika iegūta informācija no 2502 darba devējiem.
Darba devēju aptaujas mērķis ir nodrošināt NVA ar datiem darba tirgus īstermiņa prognožu sagatavošanai ekonometriskajā modelī, lai koriģētu prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu, un izzināt darba tirgus vajadzības.
Darba devēju aptaujā tiek noskaidrots, kādās profesiju grupās un kuros reģionos tuvākajā gadā darba devēji plāno izveidot jaunas darba vietas, likvidēt esošās darba vietas vai nomainīt esošos darbiniekus. Papildus tiek noskaidrots ilgstoši (ilgāk par 3 mēnešiem) neaizpildīto vakanču skaits uzņēmumos pēdējā gada laikā, norādot, kādās profesiju grupās ilgstoši neaizpildītas vakances ir bijušas, un vakanču neaizpildīšanas iemeslus.
Jāņem vērā, ka saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatīšanos 2020.gadā Latvijā divas reizes tika izsludināta ārkārtējā situācija, un valstī noteiktie drošībās pasākumi infekcijas izplatības ierobežošanai būtiski ietekmēja situāciju darba tirgū. Vairāk nekā puse aptaujāto darba devēju (55%) pauduši, ka 2020.gadā viņiem bija samazinājies pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, 32% pieprasījuma samazinājums bija neliels, bet 24% - būtisks. Ja gadu iepriekš par izaugsmi ziņoja 28% darba devēju, tad 2020.gadā - 16%. Ja 2019.gadā uzņēmumu darbības lejupslīde bija novērojama 26% aptaujāto darba devēju, tad 2020.gadā - 47%.
2021.gada laikā darba devēji plāno izveidot kopumā 6 672 jaunas darbavietas, tās varētu piedāvāt 9% no visiem aptaujātajiem darba devējiem. Jauno darbavietu skaits 2021.gadā būs mazāks nekā 2020.gadā, kad darba devēji plānoja izveidot 8 960 jaunas darbavietas. Jaunas darbavietas tiek plānotas saistībā ar darba apjoma kāpumu (54%), saimnieciskās darbības paplašināšanos (40%), jaunu projektu īstenošanu (18%).
Lielākais jauno darbavietu skaits šogad ir prognozēts septītajā profesiju grupā “Kvalificēti strādnieki un amatnieki” (19% plānoto jauno darbavietu), piektajā profesiju grupā “Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki” (19%) un otrajā profesiju grupā “Vecākie speciālisti” (18%). Rīgā 2021.gadā plānots izveidot 60% jauno darbavietu. Plānoto jauno darbavietu īpatsvars, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies Kurzemē, taču samazinājies Pierīgā, Zemgalē un Latgalē.
Savukārt 6% darba devēju 2021.gadā plāno samazināt darbavietas savā uzņēmumā vai iestādē, un tas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad darbavietu samazinājumu plānoja 4% uzņēmēju. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmēto pieprasījuma kritumu samazināt darbavietas šogad plāno 35% darba devēju, 25% aptaujāto darbavietu samazināšanu plāno uzņēmuma vai iestādes saimnieciskās darbības sašaurināšanas dēļ, 18% - saistībā ar pieprasījuma kritumu.
Darbinieku nomaiņu šogad plāno veikt 5% aptaujāto darba devēju. Atbrīvotajās darba vietās visbiežāk būs pieprasīti darbinieki ar profesionālo vai profesionālo vidējo izglītību (40% no visām plānotajām atbrīvotajām darbavietām) un vidējo vispārējo vidējo izglītību (38%). Darbiniekus ar augstāko izglītību atbrīvotajās darbavietās plāno nodarbināt 24% aptaujāto darba devēju.
32% gadījumu darbinieku nomaiņas iemesls ir darba disciplīnas pārkāpumi, bet 27% - darbinieku rotācija. Izplatīts darbinieku nomaiņas iemesls ir arī prasmju neatbilstība - 24% plānotās darbinieku nomaiņas gadījumu.
2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, par 29% ir samazinājies ilgstoši neaizpildīto vakanču skaits. Ilgstošo vakanču struktūrā novērojamas būtiskas izmaiņas: audzis augstas kvalifikācijas profesiju īpatsvars, bet zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars ir samazinājies. Darba devējiem visgrūtāk 2020.gadā bija atrast septītās profesiju grupas “Kvalificēti strādnieki un amatnieki” darbiniekus (31% no visām ilgstošajām vakancēm), trešās profesiju grupas “Speciālisti” darbiniekus (20%) un otrās profesiju grupas “Vecākie speciālisti” darbiniekus (16%).
Visbiežāk minētais ilgstošo vakanču neaizpildīšanas iemesls - atbilstošu kvalificētu speciālistu trūkums (48% ilgstošo vakanču), tad seko finansiālie apsvērumi un zems atalgojums (35%).
Visbiežāk darba devēji norādījuši, ka profesionālo pienākumu veikšanai darbiniekiem nepieciešamas šādas papildu prasmes: saskarsmes un komunikācijas prasmes, valsts valodas zināšanas, krievu valodas zināšanas, plānošanas un laika menedžmenta prasmes, datorprasmes lietotāja līmenī. Valsts valodas prasmju nepieciešamība, līdztekus krievu valodas zināšanām, salīdzinot ar iepriekšējo darba devēju aptauju, ir samazinājusies no 96% darbavietu 2020.gadā līdz 87% darbavietu 2021.gadā. Krievu valodas zināšanas ir trešā aktuālākā papildus prasme – 2021.gadā tā ir nepieciešama 69% vakanču. No 46% līdz 56% vakanču 2021.gadā ir nepieciešamas vai vēlamas angļu valodas zināšanas, organizatoriskās vai vadības prasmes, autovadītāja apliecība un zināšanas darbam ar Microsoft Office.
Darba devēju sadarbība ar NVA vajadzīgo darbinieku piesaistē ir saglabājusies iepriekšējā perioda līmenī. Izmantoja NVA CV un vakanču portālu, pieteica vakances NVA filiālēs klātienē, pa tālruni vai e-pastā visbiežāk vidējie un lielie uzņēmumi.