Cilvēki ar kustību traucējumiem var veikt dažādus viņiem piemērotus darbus.

Darba piemērotība ir atkarīga no kustību traucējuma smaguma un veida.

Cilvēkiem ar kustību traucējumiem nav ieteicami darbi, kas

  • prasa lielu fizisko aktivitāti un piepūli,
  • ilgstošas statiskas pozas,
  • smagumu celšanu,
  • ilgstošu vai biežu staigāšanu,
  • stāvēšanu.

Cilvēkiem ar kustību traucējumiem riteņkrēslā piemēroti ir darbi, ko var veikt sēdus.

Cilvēkiem ar roku kustību traucējumiem piemēroti darbi, kur nav jāpiepūlē rokas un pirksti.

Piemēroti darbi cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir piemēroti darbi bez lielas fiziskas aktivitātes un piepūles, piemēram:

  • datortehniķis, programmētājs, datortīklu un datorsistēmu administrators;
  • ekonomists, statistiķis, grāmatvedis, norēķinu speciālists;
  • zobu tehniķis, farmaceits;
  • arhitekts, rakstnieks;
  • apģērbu modelētājs, juvelieris;
  • filologs, tulks, bibliotekārs;
  • interešu pulciņu vadītājs;
  • klientu apkalpošanas speciālists.

Cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir īpaši jāpielāgo darba vieta.

Atkarībā no darba veida jānodrošina:

  • iespēja iekļūt darba vietā ar ratiņkrēslu;
  • iespēja pie darba novietot pielāgoto automobili;
  • uzbrauktuves un citi pielāgojumi;
  • iespēja iekļūt darba koplietošanas telpās, ģērbtuvē, tualetē, virtuvē;
  • darba virsma ar regulējamu augstumu;
  • ergonomisks krēsls;
  • regulējams datora monitors;
  • ergonomiska pele un tastatūra utt.

 

Palīglīdzekļu veidu darbam un nepieciešamību nosaka ergoterapeits.

Kā palīdzēt iejusties darba kolektīvā cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Cilvēkam ar kustību traucējumiem jājūtas kā līdzvērtīgam sarunu partnerim.

Pārlieku liela uzmanība un palīdzības piedāvājums var būt traucējošs.

Ilgākas sarunas laikā kolēģim ir jāapsēžas, lai arī cilvēks riteņkrēslā justos labi.

Runājot ar cilvēku, ir jāskatās acīs.

Sasveicinoties var paspiest roku pat tad, ja cilvēkam ir vāji roku muskuļi.

Var lietot tādus izteicienus kā “ejam”, “aiziet”, “paskrienam”, jo tas pauž vēlmi doties ceļā, bet neuzsver cilvēka ar kustību traucējumiem ierobežotās spējas.