Projekts Nr. 7.1.2.2./16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” 2018.gada 24.maijā norisinājās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotā Latvijas Republikas simtgadei veltīta starptautiskā konference “Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt”, kurā Latvijas un ārvalstu amatpersonas un eksperti sprieda par mūsdienu darba tirgus tendencēm un izaicinājumiem, nodarbinātības dienestu lomu, globalizācijas, demogrāfijas un digitālo tehnoloģiju ietekmi, kā arī Latvijas darba tirgus attīstību starptautiskajā kontekstā.
Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darba mobilitātes komisāre Marianne Thyssen savā video uzrunā teica, ka konference sniedz būtisku ieguldījumu diskusijā par Eiropas Savienības labklājības veicināšanu. Darba tirgus mainās, šīs izmaiņas ietekmē globalizācija, demogrāfija un tehnoloģiju attīstība. Labā ziņa ir tā, ka šodien cilvēki Eiropas Savienībā dzīvo ilgāku un veselīgāku mūžu, taču jau 2050.gadā trešdaļai no Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs vairāk nekā 65 gadi.
Sabiedrības novecošanās viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, kas ietekmē ilgtspējīgu attīstību un sociālo stabilitāti. Savukārt tehnoloģiju attīstība veicina gan jaunu darba vietu rašanos, gan jaunus izaicinājumus. Labklājības ministrs Jānis Reirs: „Pārmaiņu process darba tirgū mūsdienās ir nemitīgs, tomēr joprojām ir pieprasīti kvalificēti un labi izglītoti darbinieki. Ir jādomā par darba tirgus mobilitāti un prasmju uzlabošanu gan darba devējiem, gan ņēmējiem, kā arī cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, jo tur slēpjas milzīgs potenciāls!
Darba tirgum attīstoties, mūsu sagaida daudzi jauni izaicinājumi un uzdevumi, kurus identificējam, analizējam un risinām NVA rīkotajā starptautiskajā konferencē.”
NVA direktore Evita Simsone: “Nodarbinātības dienestu lielākais izaicinājums šodien – spēja pielāgoties pārmaiņām darba tirgū, kuram raksturīga straujā attīstība, digitalizācija un robotizācijas ienākšana. Bez digitālām prasmēm nākotnes darba tirgū iztikt nebūs iespējams, jau šobrīd 90% profesiju ir nepieciešamas datorprasmes. Digitalizācijas rezultātā ražošana sāk atgriezties Eiropā, un Latvijai ražošana ir būtiska. Jaunas darba formas pieprasa un pieprasīs jaunas kompetences un prasmes.
Nepieciešamo prasmju komplekts kļūs aizvien sarežģītāks, būs nepieciešams nemitīgi pilnveidot digitālās prasmes un mūžizglītības ietvaros regulāri būs jāapgūst jaunas prasmes. Savu nozīmību nezaudēs arī tādas prasmes kā pašorganizēšanās, vadībprasme, komunikācija, komandas darbs. Nodarbinātības dienestiem jābūt ne tikai kā tiltam, kas savieno darba devēju un darba ņēmēju, bet arī jākļūst par mediatoru starp šodienas ikdienu un daudzsološo nākotni. Mākslīgais intelekts un roboti – tas ir izaicinājums un iespējas vai nākotnes sadarbības partneris?
Daudzas profesijas zaudēs savu nozīmi, daudzas - izzudīs. Aizvien svarīgāka kļūst individualizēta un personalizēta pieeja katram NVA klientam – gan darba devējam, lai palīdzētu viņam atrast vajadzīgo darbinieku, gan bezdarbniekam un darba meklētājam, lai izprastu, kādas tieši zināšanas, iemaņas un prasmes konkrētajam cilvēkam ir nepieciešamas, lai atbilstu pieprasījumam un iekļautos mūsdienu darba tirgū.”
Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības dienestu tīkla PES valdes priekšsēdētājs Fons Leroy, runājot par nodarbinātības dienestu lomu digitālajā laikmetā un darba tirgus mainības apstākļos, uzsvēra nodarbinātības dienestu savstarpējās mācīšanās nozīmi, kā arī nepieciešamību nodrošināt klientiem 21.gadsimtam atbilstošas prasmes. Par Igaunijas un Lietuvas pieredzi nodarbinātības veicināšanā stāstīja Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda valdes priekšsēdētājs Meelis Paavel un Lietuvas nodarbinātības dienesta direktore Ligita Valalyte.
Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta Baltijas valstu un Somijas nodaļas vadītāja Muriel Guin uzstāšanās bija veltīta pārmaiņu vadībai: Eiropas darba tirgus tendencēm, izaicinājumiem un risinājumiem, savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direkcijas Nodarbinātības analīzes un politikas nodaļas vadītājs Mark Keese raksturoja Latvijas darba tirgu no starptautiskās perspektīvas, gatavojoties nākotnei. Mark Keese norādīja uz nepieciešamību nodarbinātības dienestiem, risinot darba spēka nodrošinājuma jautājumus, izstrādāt darba devēju iesaistīšanas stratēģiju, sniegt atbalstu ne tikai tiem, kas jau ir zaudējuši darbu, bet arī nodarbinātām personām, palīdzēt vismazāk aizsargātajiem darba ņēmējiem, veicināt gan reģionālo, gan profesionālo darba mobilitāti.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pievērsa uzmanību LDDK lomai nodarbinātības attīstībā Latvijā, runājot par kvalificētā darbaspēka pieejamību, L.Meņģelsone uzsvēra, ka nepieciešama ir darba attiecību regulējuma elastība; darba devēju iesaiste bezdarbnieku un nodarbināto mācībās, profesionālās izglītības satura reformā, darba vidē balstītu mācību un prakšu īstenošanā; konkurētspējīgi darba nodokļi, sabalansēta imigrācijas politika, kolektīvās pārrunas par novecošanās pārvaldības jautājumiem. Finanšu ekspertes Ilzes Jurkānes prezentācijas tēma bija “Motivācija kā būtisks aspekts darba tirgū”.
Latvijas darba tirgus pagātnes pieredzi un nākotnes modelēšanu prezentēja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. AS “Rīgas piena kombināts” personāla nodaļas vadītāja Evita Osīte runāja par mūsdienu darba formām, savukārt AS “Grindeks” Personāla departamenta vadītāja Ilze Ogle – par praktisko darba vidi. SIA “CEMEX” Juridiskās nodaļas vadītājas Evita Gošas prezentācija bija veltīta dažādības vadībai un tās nozīmei uzņēmumā, bet SIA “We Build Parks” valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons stāstīja par uzņēmējdarbību laika griežos. Pirmās Latvijas sabiedrības, kas veltīta meiteņu un sieviešu izglītībai un iedvesmojumam par tehnoloģijām, “RigaTechGirls” līdzradītāja Edīte Millere informēja par inovācijām IT darba tirgū. Amatpersonas, nodarbinātības, finanšu un personāla vadības eksperti piedalījās paneļdiskusijās “Darbaspēka rezerves Latvijā, to mobilizācija” un “Tehnoloģiskās attīstības ietekme uz darba tirgiem.”