No 8. līdz 12.aprīlim Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) visā Latvijā rīkoja akciju “Karjeras dienas darba meklētājiem”, lai veicinātu darba devēju un darba meklētāju satikšanos. Piedalīties akcijā un saņemt atbalstu darba meklēšanā un karjeras veidošanā varēja ikviens iedzīvotājs, kurš meklēja darbu vai vēlējās to mainīt. Piedāvājam ieskatu dažu mediju publikācijās par NVA Karjeras dienu akcijas norisi.
"Alūksnes un Malienas Ziņas" (Alūksne):"Pagājušajā nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Alūksnes filiālē notika Karjeras dienas. Tajās piedalījās gan potenciālie darba meklētāji, gan vecāko klašu skolu jaunatne. Tā bija iespēja uzzināt par darba un tālākās izglītības iespējām mūsu novadā, gan arī ieklausīties veiksmes stāstos, realizējot savas biznesa idejas. Trenējas darba interviju simulācijās Pirmajā Karjeras nedēļas dienā aģentūras Alūksnes filiālē viesojās Sociālā aprūpes centra “Pīlādži” vadītāja Liene Ūbele, pastāstot par darba iespējām jaunatvērtajā aprūpes centrā. Vēlāk klātesošos uzrunāja Latvijas Universitātes Alūksnes filiāles direktore Anita Pētersone, informējot jauniešus par studiju iespējām un jaunajām studiju programmām tepat, mūsu pilsētā.
Pēc tam notika “Darba interviju simulācijas” - praktiskais treniņš, kad jaunieši pārmaiņus iejutās gan darba devēja, gan potenciālā darba ņēmēja lomā, lai saprastu, kam šo procedūru veikt ir vieglāk – darba devējam vai darba ņēmējam. Treniņus individuāli un grupā vadīja NVA Alūksnes filiāles karjeras konsultantes Sanita Rušķe un Kristīne Virka. Ieklausās veterinārārstes pieredzē Trešdien aģentūras filiālē viesojās Alūksnes novada vidusskolas 12. klases skolēni, un vispirms viņi noskatījās filiāles nodarbinātības organizatores Anitas Muratovas sagatavoto prezentāciju par NVA pakalpojumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Tikties ar jauniešiem un dalīties savā pieredzē todien bija uzaicinātas arī vairākas alūksnietes, kuras savu karjeru spējušas uzsākt, vispirms piedaloties gan pašvaldības, gan NVA rīkotajos projektu konkursos.
Aģentūras pasākuma “Komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” dalībniece veterinārārste Sarma Ločmele saistoši un interesanti jauniešus iepazīstināja ar viņas izveidoto biznesa projektu “Veterināro pakalpojumu sniegšana”. Sarma kādu laiku bijusi bezdarbniece un šajā laikā apmeklējusi dažādus kursus, tajā skaitā arī mācījusies projektu rakstīšanu. Pēc kursu pabeigšanas, A. Muratovas aicināta un iedrošināta, Sarma uzrakstījusi minēto biznesa projektu, kas ticis atbalstīts. Tā sava biznesa uzsākšanai S. Ločmele ieguvusi starta kapitālu - divus tūkstošus eiro. Viņa atzina, ka projektu uzrakstīt nebija grūti, taču vispirms jāzina, kādu mērķi vēlies sasniegt, kādā jomā strādāt, un tas, vai saražoto produkciju vai sniegto pakalpojumu spēsi arī pārdot. “Priecājos, ka toreiz man bija drosme rakstīt un iesniegt šo projektu. Dalība tajā ir beigusies, bet es uzsākto darbu turpinu. Protams, veterinārija ir smags un nopietns bizness, bet man tā ir sirdslieta, tādēļ arī pirms tam studēju sešus gadus klātienē, lai apgūtu šo profesiju. Veterinārārstam jābūt arī mobilam, tas nav tikai darbs uz vietas, dažreiz dienā nobraucu vairākus simtus kilometru, lai nokļūtu pie saslimušā dzīvnieka, jo gotiņu neviens pie ārsta nevedīs. Tas arī sadārdzina darba izmaksas, kas jāņem vērā, rakstot projektu,” atklāja S. Ločmele.
Sveces lej joprojām Una Tetere-Teterovska vidusskolēniem pastāstīja par savu pieredzi, startējot Alūksnes novada pašvaldības projektu konkursā “Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai Alūksnes novadā”. Arī Una guvusi atbalstu savai biznesa idejai, un tā viņai bijusi sveču liešana. “Domājot par savu biznesu, to nedrīkst uzsākt ar domu dzīties pēc naudas, bet mēģināt darīt to, kas patīk pašam. Arī es biznesā pārvērtu savu hobiju,” saka Una. Viņa atceras, ka bērnībā bieži lējusi sveces, vēlāk jau to darījusi kopā ar draugu, lai gatavotu dāvanas vecākiem. Kādu laiku Una pavadījusi Rīgā, bet, kad atgriezusies Alūksnē, viņai nav bijis darba. Tad pēc kārtējiem Ziemassvētkiem un viņas izlietajām svecēm draugi mudinājuši šo nodarbi pārvērst biznesā. Tā arī viss sākās, 2012. gadā Una ieguva atbalstu jauniešu biznesa ideju konkursā un par šo naudu iegādājās vaska kausējamo katlu un citu šai nodarbei nepieciešamo. Kaut arī U. Tetere – Teterovska nu jau ieguvusi pastāvīgu darbu pašvaldībā, viņa turpina arī šo nodarbi.
Audzē “Igaunīšu zemenes” “Tolaik man bija 16 gadi, un ļoti gribējās nopelnīt savu naudu. darbs “Maximā” mani nevilināja, bet pie zemniekiem mani māte strādāt nelaida,” tā savu veiksmes stāstu sāk Sintija Ilsjāne. Viņa, lai nopelnītu savu naudu, sākusi audzēt zemenes, bet 2012. gadā startējusi pašvaldības rīkotajā biznesa ideju konkursā. Ideja tikusi atbalstīta, meitene reģistrējusies par saimnieciskās darbības veicēju un lēnām virzījusies uz priekšu. 2015. gadā viņa uzrakstījusi nākamo projektu, ko iesniegusi Lauku atbalsta dienestā, tur iegūstot 15 tūkstošus eiro, lai paplašinātu mazo lauku saimniecību. Par iegūto naudu iegādājusies darba rīkus, ieguvusi augstāko izglītību lauksaimniecības jomā. “Projektus rakstīju pati, īpašu priekšzināšanu man nebija, vajadzīgo meklēju internetā, bet izpratnei par to jomu, kur cilvēks vēlas darboties, gan ir jābūt. Sākumā man bija četras govis, tad truši, bet tas bizness man nepatika.
Lai gan ieguldījums bija liels, atdeves nebija, tomēr pie tā neapstājos. Visā šajā neveiksmē man ieguvums bija zināšanas, pieredze, bet vēlāk tas ir darbs, darbs, darbs un vēlreiz darbs. Tagad man jau ir plaši zemeņu lauki, un visi manas zemenes pazīst kā “Igaunīšu zemenes”,” stāsta Sintija, kura paralēli tagad strādā arī par vecāko inspektori Valsts robežsardzē. Šuj lelles un sedziņas bērniem Madara Zaķe Alūksnes novada pašvaldības izsludinātajā ideju konkursā piedalījās 2017. gada nogalē, viņas projekts tika apstiprināts un tam piešķirts finansējums. Arī pašlaik viņa vēl ir projektā, sniedz atskaites un aktīvi darbojas. Madara šuj rotaļlietas mazākiem un lielākiem bērniem. Projektu uzsākusi tad, kad no Rīgas Alūksnes novadā atgriezusies pēc ilgākas prombūtnes. Rotaļlietas Madara vispirms sākusi šūt savam bērnam, tad arī dāvināt draugu mazuļiem. Iedvesma aizrauties ar šo nodarbi biznesa līmenī tad arī nākusi no draugiem.
Doma tālāk raisīties Madarai sākusi pēc projektu vadības kursiem, kurus viņa apmeklēja, būdama bezdarbniece. Sākumā Madara uzšuvusi sešas lelles un dažas bērnu sedziņas un ar šo produkciju devusies uz gadatirgu, kur viņai neko nenopirka. Tā sākumā bijusi ļoti traumējoša pieredze. Tomēr, lai gan jutusies ļoti bēdīga, viņa nemeta visu pie malas, bet devās atkal uz nākamo tirdziņu. Madara laika gaitā uzlabojusi savas prasmes un tagad izstrādājumus pārsvarā šuj pēc pasūtījumiem internetā. Stāsta par brīvprātīgā darba pieredzi Ilze Zvejniece trešajā Karjeras dienā potenciālajiem darba meklētājiem pastāstīja par savu pieredzi, strādājot gan Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, gan biedrībā “Alūksnes un Apes novada fonds”. Viņa atklāja, ka brīvprātīgais darbs var būt laba iespēja satikt cilvēkus un izveidot jaunus kontaktus, pierādīt sevi kā labu un uzticamu darbinieku un kolēģi. “Tā ir ne tikai pieredze, ko ierakstīt CV, bet reālas iespējas atrast darbu.
Cilvēkus ietekmē apkārt notiekošais un dažkārt viņi no tā, ka “man nekas nesanāks” vai “man tas neizdosies”, nemaz nemēģina atrast un saskatīt iespējas – bet katrā cilvēkā mīt potenciāls!” uzsvēra I. Zvejniece. Viņa stāstīja arī par to, ka pirmo soli uz pārmaiņām spert ir visgrūtāk, un novēlēja visiem klātesošajiem nebaidīties to darīt un iziet ārpus savas komforta zonas, lai mēģinātu dzīvot savādāk. Savukārt Aleksandra Rakstiņa dalījās pieredzē par savu dalību NVA ESF projektā “Apmācība pie darba devēja” un to, kā caur šo projektu viņa kļuvusi par grāmatvedi – ar minimālām zināšanām grāmatvedībā pirms sešiem mēnešiem uzsāka dalību projektā un tagad jau ir pilntiesīga SIAIA “Millennium” grāmatvede. A. Rakstiņa atzina, ka ir ļoti pateicīga par šo iespēju nodarbinātības aģentūrai. Aleksandra startējusi arī pašvaldības rīkotajā “Jauniešu biznesa ideju konkursā komercdarbības uzsākšanai Alūksnes novadā” ar savu biznesa projektu “Kalifornijas slieku audzēšana un biohumusa ražošana”. Pašlaik gan ar to vairāk nodarbojas viņas vīrs, izmantojot saražoto biohumusu graudkopībā savā bioloģiskajā saimniecībā. Visas trīs Karjeras dienas bija piesātinātas ar pozitīvu un rosinošu informāciju. Skolēni atzina, ka bijis saistoši dzirdēt šos veiksmes stāstus tieši no vietējiem jauniešiem, cilvēkiem, kas nesen vēl bijuši bezdarbnieki, bet tagad, pateicoties iespējai startēt projektu konkursos, realizē savas biznesa idejas." "Auseklis" (Limbaži):"(..)
Aktivitātē Darba interviju simulācijas bija gan grupas, gan individuālas nodarbības, kurās varēja praktiski izmēģināt savas prasmes komunicēt ar darba devēju. Grupas nodarbībā, ko vadīja filiāles karjeras konsultante Ramona Kočāne, bija iespēja iejusties gan intervējamā, gan intervētāja lomā. Individuāli strādāja arī karjeras konsultante Ilze Trezune. Secinājumi par to, cik viegli vai grūti dabūt darbu pēc darba intervijas, bija viennozīmīgi – svarīgi ir tai sagatavoties. Visi bija gandarīti, ka varēja gūt pieredzi, trenējoties atbildēt uz sarežģītākajiem darba intervijas jautājumiem. (..) Par iespējām atbalsta saņemšanai biznesa iesācējiem stāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu biroja vadītājs Aigars Legzdiņš. Novada speciālists informēja arī par Lauku atbalsta dienesta pakalpojumiem. Savukārt filiāles vadītāja Baiba Boldāne-Platace iepazīstināja ar NVA piedāvājumu uzņēmējdarbības atbalstam bezdarbniekiem – biznesa plānu iesniegšanu izvērtēšanai līdz 5000 eiro. Pasākumā piedalījās pagājušajā gadā atbalstītā biznesa plāna par saldējuma ražošanu un realizāciju īstenotāja Ieva Čapiņa. Viņa stāstīja par savu pieredzi biznesa plāna realizācijā, atbildēja uz interesentu jautājumiem. Pasākuma aktivitātē Darba iespējas reģionā filiāles vadītāja iepazīstināja ar nodarbinātības situāciju valstī un Limbažu filiālē.
Tendences šobrīd – bezdarbnieku skaita samazināšanās un brīvo darbavietu palielinājums. Klātesošie tika iepazīstināti, kā strādāt ar CV un vakanču portālu, lai sekmīgāk meklētu informāciju par brīvajām darbavietām, kā arī, lai ievietotu savu CV darba meklēšanai. Apmeklētāji uzzināja par darba tirgus prognozēm, visvairāk/ vismazāk pieprasītajām profesijām darba tirgū, aģentūrā pieejamo atbalstu darba meklēšanā un nokļūšanā uz darbu." “Kurzemes Vārds” (Liepāja): “Pagājušajā nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs notika akcija “Karjeras dienas darba meklētājiem”. Atbalstu var saņemt ikviens cilvēks, kas meklē darbu vai domā par darba maiņu. “Nav noteikti jābūt bezdarbniekam, lai atnāktu pie karjeras konsultanta,” uzsver NVA Liepājas filiāles karjeras konsultante Linda Niedola, šis pakalpojums ir pieejams katram. Ej savu ceļu uz mērķi Liepājā notika individuālie un grupu treniņi, to skaitā darba interviju simulācijas. Interesenti varēja noklausīties prezentācijas par atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, iepazīties ar jauno uzņēmēju atbalsta iespējām. Savā pieredzē par uzņēmējdarbības atbalsta iegūšanu dalījās fotogrāfe Līga Evaldsone. “2015. gadā pati piedalījos šajā pasākumā - atbalsts mazā biznesa uzsākšanai, mani uzaicināja, lai pastāstu, kā piedalīties šajā projektā. Nokļūstot bezdarbniekos, uzzināju, ka ir šāda iespēja, rakstīju savu biznesa plānu,” viņa pastāstīja “Kurzemes Vārdam”. Par saņemto atbalstu Līga iegādājusies fotostudijas aprīkojumu. Citiem viņa iesaka - ja ir vēlēšanās kaut ko darīt un esi sapratis, ka tā ir tava lieta, tad noteikti vajag iet savu ceļu uz mērķi.
“Projekts nenodrošina to, ka tev izdosies bizness, bet tā ir ļoti laba iespēja, pakāpiens, lai to varētu iesākt,” stāsta L Evaldsone. Togad no kopumā apmēram 150 pieteikumiem no Liepājas apstiprināti tikai divi, konkurss ir liels. “Tagad turpinu iesākto, ieguldījums noteikti joprojām ir labs palīgs manā darbībā,” saka fotogrāfe, “studiju nebūtu varējusi iekārtot tik ātri bez atbalsta.” Viena no Karjeras dienu apmeklētājām Daina nevēlējās atklāt sava biznesa ieceres, taču tieši doma par savu uzņēmējdarbību atvedusi uz NVA filiāli. “Gribēju uzzināt visas nianses - kādas ir iespējas, ko drīkst un ko nedrīkst, kur vērsties. Pieredzes, kā uzsākt visu šo procesu, man nav. Ceru, ka apgūtais palīdzēs, nostiprinājās mana pārliecība, ka vajag to darīt,” viņa teica. Savukārt Emīls Krieviņš vēlas īstenot savu ieceri atjaunojamās enerģijas jomā. “Tā ir saules siltuma izmantošana. Pasaulē daudz lietota, bet Liepājā to vēl nemana. Interesējos būvvaldē par saules kolektoru uzstādīšanu, attieksme ir samērā labvēlīga, vajag tikai saskaņot,” viņš pastāstīja. E. Krieviņš pašlaik mācās mazā biznesa vadību un Karjeras dienās vēlējās vairāk uzzināt par atbalsta iespējām. Prāta un ķermeņa atmiņaL. Niedola pastāstīja, ka Karjeras dienās esot liela atsaucība gan no strādājošiem, gan nestrādājošiem cilvēkiem. “Mūsu tēma - darba interviju simulācijas - nav bez pamata. Cilvēki sagatavo CV, motivācijas vēstuli un darba sludinājumu, tā ir laba iespēja pārbaudīt savas iespējas un vēlmes, speciālistam paskatoties uz tām no malas,” teica karjeras konsultante. Karjeras pamatus veido interešu vai vērtību, spēju un darba tirgus vajadzību sabalansēšana, zīmējot uz papīra shēmu, skaidroja L. Niedola: “Veiksme cilvēku sagaida tikai mazajā trīsstūrītī, kur šīs trīs lietas saiet kopā.” Lai tiktu līdz reālai darba intervijai, vispirms ir jāsūta pieteikumi uz vakancēm, kas visprecīzāk atbilst cilvēka prasmēm, spējām un interesēm. Kampaņa esot labs atgādinājums, ka karjeras konsultants ir pieejams, īpaši gadījumos, kad darbs vienmēr pats atradis cilvēku un viņš nav bijis darba intervijās. “Varošiem un kompetentiem darbiniekiem mēdz būt lielas problēmas ar sevis prezentēšanu. Var teikt, ka darba interviju simulēšana ir kā teātris, taču, ja cilvēks to izspēlē, paliek prāta un ķermeņa atmiņa, un tas palīdz iegūt drošības sajūtu un pārliecību par sevi, piedaloties reālās darba pārrunās,” atzina L Niedola.
Tieši darba devēji, kas novērojuši, ka darba meklētājiem trūkst spēju sevi prezentēt, uzsver nepieciešamību darba meklētājiem apgūt darba pārrunu prasmes. Sevišķi vecākā paaudze neesot pieradusi par sevi stāstīt. Liepājas darba tirgū visvairāk vakanču esot jomās, kur visvairāk cilvēku arī strādā. “Divas trešdaļas strādā apkalpojošā sfērā un tirdzniecībā, tur ir visvairāk brīvo darba vietu,” norādīja L. Niedola. Liels pieprasījums ir autopārvadājumu jomā, sabiedriskajā ēdināšanā. Ļoti trūkst programmētāju, darba devēji bieži vien pat neprasot izglītības diplomu, programmēšanas firmas pašas rīko apmācības. Metālapstrādes nozarē ļoti pieprasīti ir metinātāji, kurus arī intensīvi apmāca.” Lsm.lv: “Uzņēmēji un darba meklētāji aktīvi iesaistās Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajās Karjeras dienās. Pasākums sācies pirmdien un turpināsies visu šo nedēļu. Tajā iedzīvotāji visā Latvijā var saņemt atbalstu darba meklēšanā un karjeras veidošanā, piemēram, var iesaistās darba interviju treniņos. Tāpat visi darba meklētāji, ne tikai bezdarbnieki, var apmeklēt darba devēju prezentācijas un uzzināt par piedāvātajām vakancēm. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē Rīgā norit Nacionālo bruņoto spēku (NBS) prezentācija par iespējām tur strādāt. Zālē ap 20 cilvēku. Klausās NBS pārstāvī, uzdod jautājumus. Piemēram, par atalgojumu, kas būtu 900 eiro „uz rokas” un par saistībām.
Rekrutēšanas un atlases centru pārstāv seržants Jānis Iesalnieks. „Galvenās prasības ir veselības pārbaude, fiziskā sagatavotība un psiholoģiskais tests. Prasības ir vienkāršotas, un tās var nokārtot praktiski jebkurš. Galvenais ir aizpildīt pieteikuma anketu, pie ģimenes ārsta saņemt izziņu un tad jau doties arī pie mums. Vēl pāris dokumentu, kas jāiesniedz ir, to var visu sakārtot apmēram mēneša laikā un tad jau tuvākajā iesaukumā veiksmīgi sākt militāro karjeru," stāsta Iesalnieks. Pēc prezentācijas pārdomās par savām karjeras iespējām palicis Aleksandrs. Arī Jurģis ir darba meklējumos. „Es tikko arī privāti aprunājos ar kungu, kas vadīja šo lekciju, prezentāciju. Šobrīd es studēju maģistros. Pēc pārrunas ar viņu izlēmām, ka būtu labāk pabeigt maģistra studijas un tad attiecīgi jau domāt tālāk. Es esmu absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, Aviācijas institūtu, esmu pēc profesijas aviācijas transporta inženieris ar mehāniķa kvalifikāciju un uz doto brīdi es turpinu studijas maģistrantūrā," klāsta Jurģis. „Man liekas, ka tas būs grūti. Tas viss izskatās ļoti labi, interesanti, bet es nezinu par savu veselību. Tas ir diezgan interesanti, tā ir liela iespēja izmainīt savu dzīvi. Man vajag pie ģimenes ārsta aiziet un tad paskatīties," saka Aleksandrs. Savukārt kāda sieviete pēc prezentācijas stāsta, ka otro dienu ir bezdarbniece un pirmo reizi piedalās šādā pasākumā. „Mani interesē nevis tieši pats dienests, bet es pēc izglītības esmu klīniskais psihologs un mani interesē tieši atbalsta sniegšana un konsultēšana tiem, kas ir dienestā. Līdz ar to varbūt ikdienā un tādos sludinājumu portālos mēs mazāk redzam tieši tādas vakances, kas saistītas ar psiholoģiskā atbalsta sniegšanu kareivjiem, bet šeit man izstāstīja, kādā nodaļā man vajadzētu vērsties un ar ko vajadzētu runāt, lai es varētu uzzināt vairāk par šīm iespējām," stāsta sieviete. Lekcijas dienā pieteikuma anketu cilvēki nebija aizpildījuši, saka Iesalnieks no NBS. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pērn pēc karjerasdienām bijuši cilvēki, kas nākuši un interesējušies par darbu tālāk. „Redziet, šeit viņi bija ap 20, vienu kareivju vadu, kā mēs runājam, mēs varētu nodibināt. Pāris cilvēki atnāca.
Tāpēc arī mēs esam ieinteresēti aizbraukt un pastāstīt, vai tā būtu kāda skola, vai tas ir kāds pasākums, kur ir vairāki cilvēki. Un it sevišķi jau šīs Karjeras dienas, kas viņiem tiek taisītas," tā Iesalnieks. Karjeras dienās ir arī individuālās konsultācijas. Cilvēkus sagatavot darba intervijām palīdz arī karjeras konsultante Inese Markēviča. „Salīdzinoši ar pagājušo gadu šis gads tieši individuālajiem, kas nāk uz karjeras konsultācijām, neredzēti ātri un daudz bija vēlmes rezervēt vietu. Šodien arī pēcpusdienā pat gaidu draudzenes ar saviem mazajiem bebīšiem. Tātad, es saprotu, jaunās māmiņas. Arī būs kaut kādi noteikti jautājumi, kā meklēt darbu un intervijā kā būt," norāda Markēviča. Ar klientiem izmēģina lomu spēli par iespējamiem darba intervijas scenārijiem. Tā var noskaidrot, piemēram, par zināšanām un prasmēm, ko vajadzētu uzlabot. „Īstenībā jau šis viss process nebija nekas tāds, ko mēs sākām pagājušajā gadā vai šogad. Tas ir bijis visu laiku, bet kaut kāda tāda sajūta, ka tā informācija līdz cilvēkiem nenonāk tā, ka viņi zina – ja man ir vēlme, strādājot paralēli, jau skatīt citu darba vietu vai apgūt citu profesiju, lai nav tāds šāviens miglā, parunāšos ar speciālistu, vai es eju pareizajā virzienā, vai man ir visa informācija, vai es visu esmu ņēmis vērā, pieņemot lēmumu. Tas jau ir bijis tik ilgi, cik, es saprotu, eksistē karjeras konsultanta profesija šeit, Latvijā," pauž Markēviča. Rīgas reģionālajā filiālē uz individuālajām konsultācijām visas vietas jau aizpildītas. Pieteikties konsultācijām pie speciālistiem var arī ārpus Karjeras dienām. Piemēram, Markēviča norāda - šobrīd pēdējais brīdis pieteikties uz konsultācijām maijā. Darba devēju lekcijas Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs šonedēļ turpinās.” NVA foto:“Karjeras dienas darba meklētājiem 2019” Alūksnē “Karjeras dienas darba meklētājiem 2019” Limbažos “Karjeras dienas darba meklētājiem 2019” Liepājā “Karjeras dienas darba meklētājiem 2019” Rīgā