Stilizēts grafiks ar datu punktiem tumši zilā un oranžā krāsu gammā.

2025. gada beigās, salīdzinot ar 2024. gada beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājās par 2 881 personu jeb 6,2% (no 46 553 līdz 43 672 reģistrētiem bezdarbniekiem). Vislielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits tika fiksēts 2025. gada februāra beigās – 49 889 bezdarbnieki, bet vismazākais oktobra beigās – 40 854 bezdarbnieki.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī gada laikā samazinājās par 0,3 procentpunktiem – no 5,3% līdz 5,0%. Viszemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2025. gadā bija septembrī un oktobrī – 4,7%, bet visaugstākais tika fiksēts februāra beigās – 5,7%.

Ik gadu rudens beigās un ziemas mēnešos sezonalitātes ietekmē tiek novērots neliels reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums, savukārt sākoties pavasarim, vērojama bezdarba līmeņa samazināšanās.

Tabula Nr.1

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrētā bezdarba līmenis valstī mēneša beigās 2025. g., %

 

Jan

Feb

Mar

Apr

Mai

Jūn

Jūl

Aug

Sep

Okt

Nov

Dec

Reģistrētā bezdarba līmenis

5,5

5,7

5,5

5,1

4,9

5,0

5,0

4,9

4,7

4,7

4,8

5,0

Reģistrēto bezdarbnieku skaits

48827

49889

47897

44861

43111

43414

43894

43011

41108

40854

41671

43672

Reģionu griezumā viszemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2025. gada decembra beigās bija Rīgas reģionā (3,7%); salīdzinājumā ar 2024. gada beigām tas samazinājās par 0,2 procentpunktiem. Visaugstākais reģistrētā bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 10,1%; salīdzinājumā ar 2024. gada beigām tas samazinājās par 0,2 procentpunktiem. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis 2025. gada decembra beigās bija 5,5% (par 0,1 procentpunktu augstāks nekā 2024. gada beigās), Vidzemes reģionā – 4,6% (par 0,8 procentpunktiem zemāks nekā 2024. gada beigās) un Zemgales reģionā – 4,9% (par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2024. gada beigās).

Reģionu griezumā viszemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2025. gada decembra beigās bija Rīgas reģionā (3,7%); salīdzinājumā ar 2024. gada beigām tas samazinājās par 0,2 procentpunktiem. Visaugstākais reģistrētā bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 10,1%; salīdzinājumā ar 2024. gada beigām tas samazinājās par 0,2 procentpunktiem. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis 2025. gada decembra beigās bija 5,5% (par 0,1 procentpunktu augstāks nekā 2024. gada beigās), Vidzemes reģionā – 4,6% (par 0,8 procentpunktiem zemāks nekā 2024. gada beigās) un Zemgales reģionā – 4,9% (par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2024. gada beigās).

Bezdarbnieka statusa piešķiršana un noņemšana

2025.gadā bezdarbnieka statuss piešķirts 88 696 personām (par 4,0% mazāk nekā 2024.gadā), bet noņemts 92 140 personām (par 4,7% mazāk nekā 2024.gadā).

Tabula Nr.2

Bezdarbnieka statusa izmaiņas 2025.gadā

 

Jan

Feb

Mar

Apr

Mai

Jūn

Jūl

Aug

Sep

Okt

Nov

Dec

Piešķirts bezdarbnieka statuss 2025.gadā

9847

8203

6954

6377

6365

7565

7709

6390

7361

7361

7126

7438

Noņemts bezdarbnieka statuss 2025.gadā

7628

7177

8999

9471

8160

7299

7277

7315

9300

7675

6351

5488

Visvairāk bezdarbnieka statuss piešķirts janvārī – 9 847 personām, bet vismazāk maijā – 6 365 personām. Bezdarbnieka statuss noņemts visvairāk aprīlī – 9 471 personai, bet vismazāk decembrī – 5 488 personām.

2025.gadā darbā iekārtojās 54 121 bezdarbnieks.

Reģistrēto bezdarbnieku statistiskais portrets

2025. gada decembra beigās no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita 52,4% bija sievietes (2024.gada beigās – 53,0%), bet 47,6% vīrieši (2024.gada beigās 47,0%).

Sadalījumā pēc iegūtā izglītības līmeņa, visvairāk uzskaitē bija bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 32,1% (2024.gada beigās – 32,2%). Augstākā izglītība bija 24,6% bezdarbnieku (2024.gada beigās – 24%), vispārējā vidējā izglītība – 24,1% (2024.gada biegās – 25,0%), pamatizglītība 16,1% (2024.gada beigās – 15,8%). Zemāka par pamatizglītību bija 2,3% bezdarbnieku (2024.gada beigās – 2,0%).

Sadalījumā pēc vecuma, visvairāk uzskaitē bija bezdarbnieki vecuma grupā 60 gadi un vairāk – 14,8% (2024.gada beigās – 14,3%). Otra lielākā grupa bija bezdarbnieki vecumā 35 – 39 gadi – 12,6% (2024.gada beigās – 12,6%). Vismazāk uzskaitē bija jaunieši vecumā 15 – 19 gadi – 1,1% (2024. gada beigās – 1,0%) un 20 – 24 gadu vecuma grupas pārstāvji – 7,7% (2024.gada beigās – 7,3%).

Tabula Nr.3

Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa vecuma grupām 2025.gada 31.decembrī

Vecuma grupa

Bezdarbnieku skaits

Īpatsvars % no kopskaita

15 - 19

462

1,1

20 - 24

3352

7,7

25 - 29

3475

8,0

30 - 34

4400

10,1

35 - 39

5489

12,6

40 - 44

5005

11,5

45 - 49

4480

10,3

50 - 54

5131

11,7

55 - 59

5417

12,4

60 un vairāk

6461

14,8

Kopā

43672

 

No kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita 66,2% bija uzskaitē līdz 6 mēnešiem (2024.gada beigās – 65,1%), 18,5% uzskaitē bija no 6 līdz 12 mēnešiem (2024.gada beigās – 19,6%). Ilgāk par gadu uzskaitē atradās 15,2% bezdarbnieku (2024.gada beigās – 15,3%).

Sadalījumā pēc profesiju pamatgrupas, kurā bezdarbnieki vēlas iekārtoties darbā, redzams, ka 27,5% bezdarbnieku meklē darbu vienkāršajās profesijās (palīgstrādnieks, apkopējs, gadījuma darbu strādnieks, sētnieks, ceha strādnieks) (2024.gada beigās darbu vienkāršajās profesijās meklēja 27,6% bezdarbnieku). 13,9% (2024.gada beigās – 13,7%) darbu meklēja pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku profesijās (dežurants, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, pārdevējs konsultants, pavārs, administrators). 13,0% vēlējās iekārtoties darbā speciālistu profesijās (2024. gada beigās – 12,9%) (biroja administrators, tirdzniecības pārdevējs, pārdošanas speciālists, grāmatveža palīgs, lietvedis).

Tabula Nr.4

Bezdarbnieku sadalījums pa profesiju pamatgrupām, kurās klienti meklē darbu, 2025.gada 31.decembris

Profesiju pamatgrupa, kurā meklē darbu

Bezdarbnieku skaits

Īpatsvars % no kopskaita

Armijas profesijas

53

0,1

Vadītāji

1889

4,3

Vecākie speciālisti

5349

12,3

Speciālisti

5676

13

Kalpotāji

2702

6,2

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki

6068

13,9

Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki

550

1,3

Kvalificēti strādnieki un amatnieki

4113

9,4

Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri

3548

8,1

Vienkāršās profesijas

12030

27,5

Nav norādīta

1694

3,9

Kopā

43672

 

NVA reģistrētās brīvās darbavietas

2025. gada laikā NVA reģistrētas 93 700 brīvās darbavietas, kas ir par  4484 jeb 5,0% vairāk nekā 2024.gadā.

Vislielākā skaitā 2025.gadā reģistrētas vienkāršās profesijas (31,3%) (palīgstrādnieki, būvstrādnieki, ceha strādnieki, apkopēji, sezonas lauksaimniecības strādnieki) (2024.gadā – 31,2%), otra lielākā grupa ir vecāko speciālistu profesijas (15,3%) (māsas/vispārējās aprūpes māsas, vecākie eksperti, projekta vadītāji, izglītības metodiķi, vispārējās pamatizglītības skolotāji) (2024.gadā – 16,4%). Trešā lielākā grupa ir kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijas (15,1%) (metālmateriālu metinātāji, betonētāji, metāla konstrukciju atslēdznieki, elektriķi, elektromontieri) (2024.gadā – 13,1%).

Tabula Nr.5

Reģistrēto brīvo darbavietu skaits 2025.gadā

Profesiju pamatgrupa

Reģistrēto brīvo darbavietu skaits

Īpatsvars % no kopskaita

Armijas profesijas

135

0,1%

Vadītāji

2190

2,3%

Vecākie speciālisti

14372

15,3%

Speciālisti

6566

7,0%

Kalpotāji

3251

3,5%

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki

11217

12,0%

Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki

556

0,6%

Kvalificēti strādnieki un amatnieki

14187

15,1%

Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri

11867

12,7%

Vienkāršās profesijas

29359

31,3%

Kopā

93700

 

Reģionu griezumā visvairāk brīvo darbavietu tika reģistrēts Rīgas reģionā – 63,4% (2024. gadā – 67,4%). Otrs lielākais reģistrēto brīvo darbavietu skaits bija Vidzemes reģionā – 9,8% (2024. gadā – 8,6%) un Zemgales reģionā – 9,8% (2024. gadā – 8,5%). Kurzemes reģionā tika reģistrēti 9,3% brīvo darbavietu (2024. gadā – 7,8%), bet Latgales reģionā – 7,7% brīvo darbavietu (2024. gadā – 7,7%). 2025. gada 31. decembrī uzskaitē bija 9 015 NVA reģistrētas brīvās darbavietas, kas ir par 6 471 jeb 41,8% mazāk, salīdzinot ar 2024. gada decembra beigām.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Jaunumi