No 2026. gada 1. aprīļa spēkā stāsies grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz izmaiņas bezdarbnieka statusa iegūšanas un saglabāšanas nosacījumos, kā arī izmaiņas darba meklētāja statusā.
Īpašu uzmanību izmaiņām Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā aicinām pievērst tiem klientiem, kuri veic saimniecisko darbību vai saņem autoratlīdzības.
Bezdarbnieka statuss
Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) klientiem bija iespēja pieteikties vienam no diviem statusiem – bezdarbnieka statusam vai darba meklētāja statusam. Dažkārt klienti, kuriem bija nepieciešams bezdarbnieka pabalsts, kļūdaini pieteicās darba meklētāja statusam, kas pabalsta saņemšanu neparedz.
No 2026. gada 1. aprīļa būs tikai viens – bezdarbnieka statuss, un NVA CV un vakanču portālā būs iespējams pieteikties tikai šim statusam.
Bezdarbnieka statusu ir tiesīga iegūt persona, kura nestrādā, nav pašnodarbināta likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē un atbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10. pantā noteiktajiem nosacījumiem.
Informācija darba meklētājiem
Darba meklētājam paredzētos NVA pakalpojumus varēs izmantot klienti, kuri aktīvi meklē darbu, nestrādā, negūst ienākumus, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts, nav uzņemti pamatizglītības programmā klātienē. Darba meklētājam paredzētos NVA pakalpojumus varēs izmantot arī personas, kas saņem vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgi).
Darba meklētāji tāpat kā līdz šim varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas atvērto tiešsaistes kursu platformās, piedalīties neformālās izglītības programmu apguvē un citos atbalsta pasākumos, kas nepieciešami, lai veicinātu atgriešanos darba tirgū.
Informācija saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem un autoratlīdzības saņēmējiem
No 2026. gada 1. aprīļa bezdarbnieka statusu nevarēs iegūt persona, kura saņem ienākumus, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
! Bezdarbnieka statusu nevarēs iegūt tajā mēnesī, kurā būs saņemti ienākumi no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības.
Izņēmums – ja autordarbs veikts pirms bezdarbnieka statusa pieprasīšanas, bet autordarba pasūtītājs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personu ir veicis pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas, un persona NVA uzrāda dokumentus, kas apliecina faktisko darba izpildes periodu (autoratlīdzības līgumu, pieņemšanas nodošanas aktu u.c.).
Tātad bezdarbnieka statusa iegūšanas mēnesī saimnieciskās darbības veicēji un individuālie komersanti nedrīkst gūt ienākumus. Savukārt pārējos bezdarbnieka statusa mēnešos ir iespējama īslaicīga nodarbinātība, vienlaikus saglabājot bezdarbnieka statusu.
Bezdarbnieka statusa saglabāšana īslaicīgas nodarbinātības gadījumos
Līdz šim bezdarbnieka statusā esoša persona varēja saglabāt bezdarbnieka statusu, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” bija iegūts divas reizes 12 mēnešu periodā uz laiku, kas kopā nepārsniedza 60 dienas darba ņēmējiem vai divus mēnešus pašnodarbinātajiem, par to informējot NVA.
No 2026. gada 1. aprīļa šajā kārtībā ir izmaiņas. Persona bezdarbnieka statusa laikā varēs neierobežotu reižu skaitu iegūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vai gūt ienākumus, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, uz laiku, kas nepārsniedz 92 dienas darba ņēmējiem vai trīs mēnešus pašnodarbinātajiem.
Tas nozīmē, ka, noslēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku, ja darba periods nepārsniedz 92 dienas, šajā laikā būs iespējams saglabāt bezdarbnieka statusu. Savukārt, ja noslēgts darba līgums uz garāku periodu vai uz nenoteiktu laiku, tad bezdarbnieka statusu persona zaudē ar darba ņēmēja statusa iegūšanas dienu.
Ja bezdarbnieka statusā esoša persona plāno nodarbinātību uz noteiktu laiku vai ienākumu gūšanu no saimnieciskās darbības, par to vienas darba dienas laikā jāinformē NVA!
Piemēri
1. piemērs
Jānis iegūst bezdarbnieka statusu 1. aprīlī, bet 10. aprīlī viņš informē NVA, ka ir noslēdzis darba līgumu par darbu no 1. maija līdz 31. maijam.
Īslaicīgas nodarbinātības laikā Jānis saglabā bezdarbnieka statusu, taču bezdarbnieka pabalsts šajā periodā Jānim netiek izmaksāts.
Pēc 31 nostrādātas dienas Jānim saglabāsies iespēja vēl strādāt uz noteiktu laiku līdz 61 dienai, nezaudējot bezdarbnieka statusu.
2. piemērs
Anna ir saimnieciskās darbības veicēja, kura nodokļus maksā vispārējā kārtībā. Viņa zina, ka aprīlī ienākumu nebūs, tāpēc 2026. gada 1. aprīlī piesakās bezdarbnieka statusam. Piesakoties statusam, Anna apliecina, ka nestrādā un negūst ienākumus. Viņai tiek piešķirts bezdarbnieka statuss.
Maijā Anna informē NVA, ka jūnijā plāno ienākumus no saimnieciskās darbības.
Anna saglabā bezdarbnieka statusu, bezdarbnieka pabalsts jūnijā viņai netiek izmaksāts.
Bezdarbnieka statusa laikā Anna vienu mēnesi būs saņēmusi ienākumus no saimnieciskās darbības, un viņai vēl saglabāsies iespēja gūt ienākumus divus mēnešus, saglabājot bezdarbnieka statusu.