Līga iesaistījusies NVA pasākumā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”. Viņa stāsta, ka pārcēlusies no Jelgavas uz Vangažiem, piedzimusi meitiņa, bijis grūti apvienot bērna audzināšanu ar algotu darbu, tāpēc vairākus gadus bijusi bez darba: “Mana dzīvesvieta ir mežā, līdz jebkurai “civilizētai vietai” tālu. Bērniņš pusdeviņos jānogādā bērnudārzā un četros jāizņem. Kurš mani ņems darbā uz sešām stundām?” Iespēju piedalīties “Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos” viņa novērtē: “Sēžot mājās, es jutos kā no dzīves kuģa izmesta. Kaut gan man vīrs pelna un badā nemirām, kad tev katru rītu ir jāiet uz darbu un tu saņem savu naudiņu, tu jūties savādāk - pašvērtējums aug un stimuls dzīvē. Man tas bija tiešām ļoti vērtīgi! Mēs pat esam runājuši darbā “simtniekos”, ka savādāk jūties - no rīta piecelies tev sāp kaut kas, bet tu zini, ka tevi gaida darbā un tu jūties vajadzīgs. Vismaz tie cilvēki ar kuriem es kontaktējos visi saka vienu un to pašu- pilnīgi negribējās dzīvot, tev visas dienas ir vienādas, bet te ir savādāk. Mums nāca viena kundze pirmspensijas vecumā, uzkrāsojusi lūpas, viņa skaidro: ”Es taču nāku uz darbu”. Tas projekts dod cilvēkam cerību, ka viss būs labi, viņam ir kaut kādi plāni - mums jāpabeidz darbs tur, bet ja tu sēdi mājās nav nekā, nekādu plānu.  Paldies, man tas bija tiešām kā salmiņš, lai es tai meža mājā nesajuktu prātā, tā kā paldies es esmu ļoti pateicīga!”

Pēc dalības pasākumā Līga atradusi pārdevējas darbu veikalā.