Atvars pirms došanās prom no Latvijas bija izmācījies pavāru un uzsācis karjeru, taču neesot varējis atrast labi apmaksātu darbu, tāpēc nolēmis kopā ar draugu doties uz Īriju. Uz šādu soli abus pamudinājis cits paziņa, kas dzīvi Īrijā iztēlojis rožainās krāsās, taču realitāte izrādījusies citāda: “Aizbraucām, neviens tur īsti mums nepalīdzēja. Paši palēnām sākām”, atmiņās kavējas Atvars: “No sākuma mēs vispār nodzīvojām divas nedēļas Dublinā lidostā. Visur kur gājām nekas nesanāca - cilvēki jau priekšā vai pilns, vai bez darba.” Drīz vien nolēmuši veiksmi izmēģināt Lielbritānijā, viņš stāsta: “Vienkārši uzrakstījām vienam čomam uz Donkasteru, nopirkām biļetes, aizlidojām uz turieni un tad sākām staigāt pa darba iekārtošanas aģentūrām. Angļu valoda jau nebija nekāda, vienkārši pāris frāzes iemācījāmies, grūžam pasi nu un tā... Tur jau nebija neviena cilvēka no Latvijas, ļoti maz iebraucēju bija tajā laikā, kad mēs aizbraucām.”

Darbu izdevies atrast tikai pēc pusgada, jo neviens nav gribējis pieņemt darbiniekus bez angļu valodas zināšanām. Beidzot palaimējies atrast darbu rūpnīcā, kas ražo plastmasas ūdens caurules. “No sākuma strādāju par līnijas operatoru. Tieši kur izgatavo produkciju - nāk truba ārā, tad man viņa jāgriež ar lielu mašīnu, jātin visa ruļļos. Ļoti grūts bija tas pasākums”, savus kādreizējos darba pienākumus raksturo Atvars. Pēc trīs gadiem šajā darbā viņš ieguvis autokāra vadīšanas tiesības un atradis atbilstošu darbu: “Nostrādāju vēl kādus septiņus gadus tur. Fūres lādēju. Tas bija nedaudz vieglāk.”, atceras Atvars.

Arī esot ārvalstīs, Atvars bijis informēts par Latvijas darba tirgū notiekošo: “Zvanīja no Latvijas, teica, ka tur treknie gadi, vienu rīģipša loksni pieskrūvējot, varot 50 latus dienā dabūt. Likās varbūt jābrauc atpakaļ, bet neaizbraucu tajā laikā un arī nenožēloju, jo izrādījās, ka tas bums bija tikai gadu vai divus. Es nostrādāju [ārvalstīs] desmit gadus, man arī pensija būs no turienes”.

Par iemesliem, kāpēc visbeidzot tomēr nolēmis atgriezties, Atvars stāsta: “Man apnika viss tur - visu laiku viens un tas pats, nekas nemainās - darbs, māja, darbs, māja. Neko Tu neredzi, kas notiek dzīvē tikai...  Man jau īstenībā katru dienu gribējās uz mājām. No sākuma varbūt, kad naudu sāku pelnīt lielu, tad bija aizrautība, bet, kad viss nopirkts, viss ir, tev vienkārši trūkst kaut kas sirdī un gribas atpakaļ uz mājām.

Tad man piedzima meita un meita ar māti arī gribēja uz Latviju. Viņas sāka Latvijā dzīvot un es tur viens pats visu laiku strādāju un dzīvoju. Un beigās es domāju - ne, ne es arī gribu uz mājām, pietiek man te.”

Iejusties atkal Latvijā viņam neesot bijis grūti, atzīst Atvars: “Es uzskatu, ka priekš sirds ir daudz labāk. Tur, tev nav ar viņiem par ko pasmieties, viņiem ir savādāka mentalitāte - viņi ir savādāki. Es jūtos labāk te - mājas paliek mājas.”

Atvars teic, ka pēc atgriešanās Latvijā darbu uzreiz nav meklējis: “Es pusgadu mājās strādāju un haltūrēju, pēc tam es aizgāju uz bezdarbniekiem, un tad es sāku mācīties”. Apguvis dažādas jaunas prasmes, tostarp arī metinātāja amatu, Atvars ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību viegli atradis darbu: “Man palīdzēja NVA Limbažu filiāles nodarbinātības aģente Inga Lāce - ļoti atsaucīga un kompetenta savā jomā, man patika. Atrada numuru, iedeva, es piezvanīju, aizbraucu un mani tur “Lielezerā” pieņēma par metinātāju.  Pelnu vidēji, nav baigi labi, bet nav arī slikta alga. Daudzmaz apmierināts, pagaidām esmu. Ir ļoti pretim nākoša priekšniecība, kas ļauj mācīties. Ja tev dod iespējas, tu jebkurā brīdī vari izrauties, aizskriet, kur tev vajag, neko sliktu nevar teikt.”

Viņš nedomā, ka ārvalstīs gūtā pieredze palīdzējusi Latvijā, tomēr novērtē apgūto: “Tu iemācies visa valodas - krievu valoda, angļu valoda, ja nav slinkums arī poļu valoda vai lietuviešu. Ļoti lielu dzīves pieredzi uzkrāj. Saskaries ar ļoti daudzām nacionalitātēm. Visādi tādi aspekti, ko tu Latvijā nekad dzīvē nesastapsi, jo šeit nav tik daudz imigrantu.”

Atvars uzskata, ka labi apmaksātu darbu Latvijā atrast šobrīd ir viegli, ja ir darba tirgus pieprasījumam atbilstošas prasmes: “Tad tu darbu vari atrast uz sitiena, tā nav problēma. Tagad tak vispār darbaspēka trūkums valstī. Kad tu ieej sludinājumu portālā, tu reāli redzi, ka tev darbs ir pretī.”

Viņš domā, ka valstij būtu jāatbalsta prasmju iegūšana darbam nozarēs, kurās trūkst darbaspēka, taču viņaprāt citu atbalstu remigrantiem sniegt neesot nepieciešams: “Cilvēkiem ir jāiemācās pašiem ķert zivis. Ja dos tās dāvanas, tad pieradīs un negribēs neko darīt, jo lielākā daļa ir slinki, neko negrib darīt un tikai gaida - dodiet, dodiet mums slikti… mūžīgi var bļaut, bet nekas jau uz priekšu nebūs, ja pats neko neizdarīsi.”

Citiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Latvijā, viņš atgādina, ka par sevi ir jācīnās - nekur neviens negaidīs un visu uzreiz neiedos, un iesaka mācīties, lai dzīvē tiktu uz priekšu.


Ja arī tu vēlies atgriezties Latvijā, vari saņemt konsultācijas un atbalstu no Nodarbinātības valsts aģentūras un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES.

Vairāki NVA pakalpojumi pieejami e-vidē, tostarp iesniegumu bezdarbnieka statusa iegūšanai var iesniegt elektroniski, bet meklēt darbu Latvijā var NVA CV un vakanču portālā. Tiešsaistē var gūt priekšstatu par šībrīža tendencēm Latvijas darba tirgū. Izmantojot NVA e-pakalpojumu “Darba tirgus prognozes”, kādās profesiju grupās un kurā reģionā tuvākajā gadā darba devēji plāno izveidot jaunas darba vietas, likvidēt esošās darba vietas vai nomainīt esošos darbiniekus.

Katras NVA filiāles mājaslapā ir atrodama sadaļa “Darba un sadzīves apstākļi”, kurā var iegūt informāciju par darba un izglītības iespējām, algām, pašvaldību pakalpojumiem attiecīgās NVA filiāles teritorijā esošajos novados.

NVA EURES konsultanti varēs sniegt informāciju par darba meklēšanu Latvijā un reģistrēšanos NVA, par tev pieejamo atbalstu un NVA piedāvātajiem pakalpojumiem un aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, par tavām prasmēm un darba pieredzei atbilstošām vakancēm, kā arī par biznesa uzsākšanas iespējām. Tāpat EURES konsultanti sniegs noderīgu informāciju par atgriešanos Latvijā, darba un dzīves apstākļiem, sociālo sistēmu, par citā valstī piešķirta bezdarbnieka pabalsta un pensijas saņemšanu, dokumentu kārtošanas procedūrām un citiem ar likumdošanu saistītajiem jautājumiem.