Vasaras brīvlaiks skolēniem sen vairs nav tikai atpūtas laiks – tā ir arī lieliska iespēja piepelnīties. Daļa jauniešu darba gaitām gatavojas jau laikus, apzinot paziņu loku un aizrunājot vietu kādā sev zināmā uzņēmumā, bet daļa paļaujas uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenoto skolēnu vasaras nodarbinātības programmu.
Kā portālam Jauns.lv atklāja NVA pārstāve Signe Bierande, skolēnu vasaras nodarbinātības programma arī šogad ir izpelnījusies milzu atsaucību. Jauniešu vēlme strādāt, iegūt pirmo darba pieredzi un nopelnīt ievērojami pārsniedz pieejamo vakanču skaitu. Lai gan darba devēju atsaucība ir vērā ņemama un šogad programmā iesaistījušies 792 uzņēmēji un iestādes, nodrošinot 7887 apstiprinātas darba vietas, konkurence jauniešu vidū ir patiešām sīva – uz šīm vietām līdz 13. jūlijam bija reģistrējušies jau 14 470 skolēnu.
Bierande īpaši izceļ skolēnu lielo interesi un uzņēmību. Viņa secina, ka mūsdienu jaunieši ir daudz aktīvāki, jo daudzi vairs negaida brīdi, kad tiks oficiāli izsludinātas brīvās vakances. Tā vietā skolēni jau laikus paši dodas pie uzņēmējiem, jautā, vai tie piedalīsies NVA programmā, un tādējādi veiksmīgi aizrunā sev darba vietas.
Jāņem vērā, ka apkopotā informācija uz 13. jūliju vēl neatspoguļo galējos statistikas datus, jo jaunieši aktīvi turpina izmantot šo iespēju. Tomēr, neraugoties uz lielo gribētāju skaitu, Bierande atgādina, ka līdz pat 15. augustam skolēniem joprojām ir iespēja reģistrēties un pieteikties NVA izsludinātajām vasaras darba vakancēm, kuras var atrast aģentūras mājas lapā.
Visvairāk vakanču tirdzniecībā
Visvairāk vakanču skolēniem šovasar ir tirdzniecības un mārketinga jomā, piedāvājot 1901 darba vietu. Ievērojamu interesi piesaistīt jauniešus izrādījusi arī valsts pārvalde, kas ierindojas otrajā vietā ar 1084 vakancēm. Trešajā vietā ierindojas ēdināšanas un pārtikas rūpniecības nozare, kurā pieejamas 898 darba vietas, bet tām seko ražošana (704) un tūrisma un viesnīcu joma (633). Tikmēr vissarežģītāk darbu vasarā atrast ir tiem skolēniem, kurus interesē specifiskākas jomas, piemēram, mediju un sabiedrisko attiecību nozarē apstiprinātas vien septiņas vakances, bet jurisprudencē un drošības dienestos – katrā pa divām.
Ko jauniešiem uztic darīt?
Aplūkojot konkrētos amatus, redzams, ka visbiežāk skolēniem piedāvā vienkāršus, bet praktiskus un uzņumiem ļoti vajadzīgus ikdienas darbus. Absolūts līderis pieprasījuma ziņā ir palīgstrādnieka amats (1841 darba vieta). Tam seko pārdevēju palīgi ar 677 vakancēm un skolotāju palīgi, kuriem sarūpēti 537 darba piedāvājumi. Savukārt pieprasītāko amatu topu noslēdz labiekārtošanas strādnieki, kuriem atvēlētas 418 vietas, kā arī mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji ar 348 darba iespējām. Tāpat daudziem skolēniem ir iespēja izmēģināt spēkus klientu apkalpošanā, kļūstot par viesmīļiem (325 vietas) vai bistro pakalpojumu darbiniekiem (131). Aktīvi tika meklēti arī virtuves darbinieki (237) un preču izvietotāji (206), dodot jauniešiem plašas iespējas izvēlēties sev piemērotāko pirmo darba pieredzi.
"Biju domājusi, ka nopelnīšu mazāk!"
Sešpadsmitgadīgā Armanda Lūcija portālam Jauns.lv atklāj, ka šovasar pirmo reizi izmēģināja spēkus algotā darbā, un atzīst, ka pieredze izvērtusies krietni veiksmīgāka, nekā cerēts. Savas darba gaitas jauniete sāka plānot ļoti savlaicīgi – darbu "Rīgas mežos" viņa sarunājusi jau aprīlī. Armandas Lūcijas ikdienas pienākums bija palīdzēt dārzniekiem. "Bija jāravē, jāstāda puķes un jāgrābj lapas. Nu, jā, tādi dārza darbiņi," stāsta jauniete, atzīstot, ka darbs viņai nesagādāja lielas grūtības: "Nē, man jau bija pieredze laukos, tādēļ es neteiktu, ka bija ļoti grūti." Turklāt darbs svaigā gaisā bijusi apzināta izvēle. "Man šovasar bija apņemšanās, ka vēlos vairāk pabūt ārā," atklāj meitene. Kopumā "Rīgas mežos" jauniete nostrādāja vienu mēnesi un pēc šīs pieredzes īpaši uzteic darba devēja un kolēģu attieksmi: "Man ļoti patika, jo bija saprotoši vadītāji."
Krāj lielajam sapņu ceļojumam
Runājot par finansiālo pusi, Armanda Lūcija ir patīkami pārsteigta. Viņa atklāj, ka saņēmusi krietni vairāk, nekā sākotnēji cerējusi, un piebilst, ka tas ir bijis "patīkams pārsteigums". Tomēr pirmo algu viņa nesteidz izšķiest. Jaunietei ir mērķis iekrāt naudu ceļojumam, kurā viņa dosies pēc pilngadības sasniegšanas. "Es krāju ceļojumam. Kad būs pilngadība, tad es varbūt būšu sakrājusi," apņēmīgi stāsta meitene. Kopumā pirmā darba pieredze izrādījusies tik pozitīva, ka jauniete jau tagad zina, ka nākamgad viņa labprāt atgrieztos šajā pašā darbavietā. "Es domāju, ja paņems, tad es iešu turpat. Ja kaut kas mainīsies, varbūt pameklēšu kaut ko jaunu," viņa noslēdz.
Darbu atrast nav viegli
Tikmēr 16 gadus vecajai Nikolai ir skarbāka pieredze. Pērn meitene bijusi apņēmības pilna strādāt un aktīvi sūtījusi pieteikumus, tiklīdz izsludinātas vakances. Taču viņas centieni nav vainagojušies panākumiem. "Diemžēl neviens no uzņēmumiem man pat neuzrakstīja atbildi – ne to, ka vakance jau aizņemta, par vienkāršu "paldies par pieteikšanos" pat nerunājot," piedzīvotajā dalās jauniete. Šogad Nikola oficiālos pieteikumus vairs nav sūtījusi. Tā vietā viņai izdevies atrast dažādus gadījuma darbiņus, piemēram, tirgojot uzkodas izbraukuma tirdzniecībā. Lai gan arī meitenes mamma mēģinājusi palīdzēt, meklējot darbu caur paziņām, mazpilsētās situācija ir krietni sarežģītāka- uzņēmumu ir maz. Savukārt vietējās kafejnīcās, kur vasarās papildspēki vienmēr ir pieprasīti, bieži tiek tirgots alkohols, kā dēļ nepilngadīgajiem tur liegts strādāt.
Līdzīgs stāsts par sākotnējām grūtībām oficiālā ceļā atrast darbu ir arī 17 gadus vecajam Martinam, kuram nav izdevies iekārtoties strādāt ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību. Pērn gan jaunietis paša spēkiem sarunājis iespēju strādāt celtniecībā. Kā atzīst Martins, pieredze bijusi skarba: "Tas noteikti nebija no vieglākajiem darbiem. Darbs bija ne vien fiziski smags, bet arī ļoti putekļains. Turklāt objekti regulāri mainījās, tāpēc sanāca arī diezgan daudz braukāt." Neskatoties uz grūtībām, gandarījums par paša pirmo nopelnīto naudu bijis ļoti liels, un visu ienākumu jaunietis iztērējis jaunam apģērbam. Šovasar Martins atradis darbu kādā noliktavā Rīgā, atzīstot, ka tur strādāt esot ievērojami vieglāk. Arī mērķis šim gadam ir rūpīgi izplānots: "Šogad esmu nolēmis sakrāt naudu "The Weeknd" koncertam Zviedrijā. Esmu aprēķinājis, ka man pietiks gan pašai biļetei, gan braucienam." Savukārt atlikušo nopelnītās naudas daļu jaunietis tērēšot skolas vajadzībām.
Iespēja ne tikai nopelnīt, bet arī izprast nozari
Kā rāda NVA dati, tieši tirdzniecība ir tā joma, kurā vasarās darbu atrod visvairāk skolēnu. Kamēr citās nozarēs brīvo vietu bieži vien nepietiek, lielie veikalu tīkli gadu no gada ir tā vieta, kur simtiem jauniešu nopelna savu pirmo algu un iegūst reālu darba pieredzi. Jau trīspadsmito vasaru pēc kārtas viens no aktīvākajiem jauniešu nodarbinātājiem ir mazumtirdzniecības tīkls "Maxima Latvija", piedāvājot skolēniem iegūt pirmo praktisko darba pieredzi.
"Šogad no jūnija līdz augustam uzņēmums nodrošina iespēju gūt pieredzi mazumtirdzniecībā vairāk nekā 475 jauniešiem 33 Latvijas pilsētās," portālam Jauns.lv atklāj "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule. Jaunieši tiek nodarbināti gan veikalos, gan pārtikas ražošanas cehos tādos amatos kā preču izvietotājs un iesaiņotājs. Jau šobrīd darbu uzņēmumā uzsākuši vai turpina aptuveni 325 skolēni, bet vēl 150 jaunieši komandai pievienosies augustā.
Uzņēmuma pārstāve uzsver, ka vasaras programma ir ne tikai veids, kā nopelnīt, bet arī lieliska platforma nozares procesu izpratnei. "Šī vasaras programma ir lielisks veids, kā jauniešiem iegūt vērtīgu praktisko pieredzi un izpratni par mazumtirdzniecības nozares procesiem. Vienlaikus mums ir svarīgi nodrošināt augstu efektivitāti un piesaistīt jauniešus darbam tajās struktūrvienībās, kur redzam, ka jaunietim būs iespēja iesaistīties procesos kā pilnvērtīgam komandas spēlētājam," skaidro Dupate-Ugule.
Viņa uzsver, ka interese par vasaras darbu jauniešu vidū ir nemainīgi augsta katru gadu: "Priecē viņu vēlme iesaistīties darba ikdienā. Jaunieši ar atbildību un rūpību pilda uzticētos pienākumus, vienlaikus novērtējot iespēju gūt pirmo darba pieredzi, attīstīt komunikācijas prasmes, sadarbojoties ar kolēģiem un apkalpojot klientus, kā arī nopelnīt savu pirmo naudu kādu ieceru īstenošanai. Īpaši priecē jauniešu novērtējums par atsaucīgo un draudzīgo kolektīvu, kurā vienmēr iespējams saņemt atbalstu,” stāsta “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja.
Avots: Vieni krāj ceļojumam, citi koncertam - skolēni grib strādāt vasarā