No idejām līdz konkrētiem risinājumiem
Domnīcas sniedza vairākus konkrētus priekšlikumus, tostarp:
- Diferencēt atbalstu pēc funkcionālo ierobežojumu pakāpes un subsidētajās darbavietās ilgāk nodarbināt cilvēkus ar smagākiem traucējumiem un vecumā 55 gadi un vairāk.
- Turpināt atbalstu pēc subsidētas nodarbinātības perioda, piemēram, kompensējot VSAOI.
- Nodrošināt mācības reālā darba vidē – “skola iet uz darba vietu” – ar mentoru atbalstu un pielāgotu mācību saturu.
- Konsultēt darba devējus par dažādu invaliditātes veidu specifiku un veidot iekļaujošu kolektīvu kultūru.
- Veicināt sabiedrības izpratni un empātiju par cilvēku ar invaliditāti potenciālu darba tirgū.
Klienta pieredze kā attīstības vadmotīvs
Trešajā domnīcā dalībnieki izstrādāja “klienta pieredzes ceļojuma karti”, kas parādīja, ka atbalsts nepieciešams visos nodarbinātības posmos — no lēmuma pieņemšanas līdz darba attiecību noturēšanai.
Svarīgākie atzinumi:
- nepieciešams NVA, NVO un darba devēju sadarbības tīkls ar regulāru atgriezenisko saiti;
- jāstiprina motivācija un informētība par darba iespējām;
- būtiska ir priekšstatu maiņa sabiedrībā un uzņēmumos — redzēt cilvēku, nevis diagnozi.
Uzmanības centrā – darba izmēģinājumu pilotprojekts
Ceturtās domnīcas uzmanības centrā bija pilotprojekts “Darba izmēģinājumi cilvēkiem ar invaliditāti”, kas darba meklētājiem ar invaliditāti piedāvās iespēju praktiski pārbaudīt savas spējas reālā darba vidē. Pilotprojekta īstenošana paredzēta 2026. gadā.
Domnīcas dalībnieki, strādājot piecās darba grupās, padziļināti izvērtēja jauno pakalpojumu un visus tā īstenošanā paredzētos posmus, analizēja potenciālos riskus un izstrādāja priekšlikumus pilotprojekta pilnveidei. Visi bija vienisprātis – pilotprojektam ir būtisks potenciāls un tas spēs sniegt reālu ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti ceļā uz ilgtspējīgām darba attiecībām. Tika uzsvērts, ka sākotnēji svarīgi iesaistīt piemērotākos darba devējus un klientus, lai nodrošinātu veiksmīgu pilotprojekta ieviešanu un gūtu vērtīgus secinājumus pirms plašākas komunikācijas. Izšķiroša loma būs karjeras konsultantiem, jo viņi izvērtēs gan klienta piemērotību darba vietai, gan darba devēja atbilstību pirms izmēģinājuma uzsākšanas. Karjeras konsultantu zināšanas par dažādu invaliditātes veidu specifiku jāstiprina, sadarbojoties ar NVO. Plānoto pilotprojektu domnīcas dalībnieki vērtē kā būtisku soli ceļā uz iekļaujošāku darba tirgu.
Sadarbība kā pamats pārmaiņām
NVA direktore Evita Simsone: “Iekļaujoša nodarbinātība ir NVA darba stratēģisks virziens, un iekļaujoša darba vide sākas ar spēju saskatīt cilvēka potenciālu, nevis ierobežojumus. Domnīcas apliecina, ka risinājumi top dialogā. Apvienojot valsts, nevalstisko organizāciju un darba devēju pieredzi, varam no idejām nonākt pie konkrētiem risinājumiem, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti veiksmīgi iekļauties darba tirgū.”
Domnīcu dalībnieki vienojās, ka iekļaujošas nodarbinātības veicināšana prasa pastāvīgu dialogu starp visām iesaistītajām pusēm. Domnīcu cikls parādīja, ka iekļaujoša nodarbinātība nav tikai sociāls mērķis — tā ir investīcija sabiedrības izaugsmē. Cilvēku ar invaliditāti potenciāls, ja tas tiek saskatīts un atbalstīts, sniedz ieguvumu gan uzņēmumiem, gan valstij kopumā. Efektīvai iekļaušanai vajadzīga sadarbība, empātija un ticība katra cilvēka spējām.
