ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas.
09.12.2019


NVA ierosinājumi ES struktūrfondu labākai un mērķtiecīgākai apguvei

Atsaucoties uz Finanšu ministrijas Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N. Broka aicinājumu Latvijas atbildīgajām institūcijām iniciēt priekšlikumus ES struktūrfondu administrēšanas prakses pilnveidošanai, lai vienkāršotu administratīvās procedūras un padarītu ES finansējumu pieejamāku, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktors R. Beinarovičs, aicinot izmantot NVA pieredzi, 2007.-2013.gadu plānošanas periodā ierosīnāja šādus iespējamos jaunievedumus struktūrfondu labākai un mērķtiecīgākai apguvei un birokrātisko šķēršļu mazināšanai:

  • Normatīvās bāzes izstrādes gaitā kopīgi apspriest dažādus dokumentu projektus vēl pirms to galīgās redakcijas pieņemšanas Ministru kabinetā.
  • Vienoties par kopēju procesu detalizāciju, skaidrību un savlaicīgu normatīvā regulējuma sakārtošanu, kas nosaka atsevišķu atbalsta pasākumu uzsākšanu, nesagaidot oficiālo Eiropas Komisijas saskaņojumu fondu apguves stratēģiskajiem dokumentiem.
  • Vienoties, lai dažādu institūciju administrētās programmas un pasākumi tiktu realizēti saskaņoti, ar līdzīgiem nosacījumiem, cik tas ir iespējams, piemēram, saistībā ar attiecināmajām izmaksām, vispārējām izmaksām u.c. jautājumiem, bet neaizmirstot arī konkrēto pasākumu specifiku.
  • Precīzi noteikt galvenos risku politikas elementus, kas atvieglotu un uzlabotu kopējo struktūrfondu administrēšanas procesu, piemēram, definējot būtiskuma līmeni drošai finanšu vadībai un pieļaujamos riskus, kurus varētu uzskatīt par maznozīmīgiem, ievērojot kopējo struktūrfondu finansējuma apmēru. Ir zināma pieredze Zviedrijā, Lielbritānijā, Dānijā, kur tiek piemērota 2 % būtiskuma robeža, nosakot to kā maznozīmīgu un pilnīgi pieļaujamu risku.
  • Valsts budžeta plānošanas procesu saskaņot ar struktūrfondu apguves procesu, jo, NVA uzskata, ka valsts budžeta finansēto institūciju projektu ieviešanas risks ir viszemākais un tādējādi būtiski varētu tikt samazināti birokrātiskie šķēršļi, laika un resursu ietilpīgās procedūras.
  • Valsts budžeta plānošanas procesu nodrošināt atsevišķi no projektu budžeta plānošanas, neveicot projektu dokumentu grozījumus precizējot finansējuma izlietojumu pa gadiem.
  • Noteikt virknei attiecināmo izmaksu normatīvus jeb kompensācijas līmeni, piemēram, dažādiem nelieliem transporta izdevumiem, darba algām, darba vietas iekārtošanas, remontu, vispārējo izmaksu limitus u.c, kas būtiski atvieglotu gan veicamās administratīvās kontroles, tai skaitā atskaitīšanas sistēmu par projektu izmaksām, gan pārbaudes projektu īstenošanas vietās. Līdzīgu pieredzi Lauku atbalsta dienests jau pielieto attiecībā uz būvniecības u.c. izmaksām.
  • Vienkāršot līgumu slēgšanas un to grozījumu administrēšanu, paredzot nosacījumus par pieļaujamām izmaiņām jau noslēgtajos līgumos par projektu īstenošanu. Noteikt, ka grozījumus projektos veic tikai gadījumos, ja grozījumi skar projekta mērķi, struktūrfonda finansējuma saņēmēju, projekta ieviešanas termiņu, kopējās izmaksas, sagaidāmo rezultātu un sadarbības partnerus, kā arī ja izmaiņas starp izmaksu kategorijām pārsniedz 30% no kopējām izmaksām (šāda prakse jau darbojas lauku attīstības fondu administrēšanā).
  • Vienoties par līgumu standarta paraugiem, līgumā iekļaujamiem sasniedzamajiem rezultātiem un izmaksu kopsummu, lai katrā līgumu grozījumu reizē nevajadzētu labot visu sākotnēji iesniegto projektu, kas būtiski samazinātu un atvieglotu dokumentu skaitu atbalsta saņēmējam.
  • Nepieciešama vienošanās par nosacījumiem un laika grafiku, ja būs jāveic jauno struktūrfondu administrēšanā iesaistīto institūciju pārbaude (akreditācija) pirms darba uzsākšanas ar 2007. – 2013. gadā pieejamiem fondiem.
  • Vēlama visu iesaistīto institūciju vienota sapratne, plānveida un efektīva rīcība 2004.-2006.gadu perioda struktūrfondu administrēšanas pabeigšanai 2008.gadā, jo sagaidāms daudzu projektu nobeigums un apjomīgu struktūrfondu pieprasījumu un citu atskaišu dokumentu iesniegšana tieši 2008. gadā otrā līmeņa starpniekinstitūcijās un Maksājumu iestādē.

Ievērojot arī Vācijas prezidentūras ierosinājumu atbalstīt Eiropas Komisijas rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai NVA direktors R.Beinarovičs uzsver, ka Latvijas institūcijas ieguvušas ievērojamu praktisko pieredzi 2004.-2006.gadu perioda ES struktūrfondu administrēšanā un finansējuma apguvē, kas ir priekšnoteikums darba efektivitātes kāpināšanai un kopējai struktūrfondu ieviešanas prakses pilnveidošanai, radot iespējas struktūrfondu labākai un mērķtiecīgākai apguvei un birokrātisko šķēršļu mazināšanai.

NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr. papildinformācijai: 67021788;
Iruma.Kravale@nva.gov.lv