ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas.
15.11.2019


Notikusi līdz šim plašākā aktuāliem nodarbinātības jautājumiem veltīta publiska diskusija

Lai meklētu konstruktīvus risinājumus valstiski aktuāliem nodarbinātības jautājumiem, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 29. septembrī rīkoja publisku diskusiju – atklāto forumu „Kas strādās Latvijā?”, kurā piedalījās uzņēmēji, valsts iestāžu amatpersonas, pētnieki, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, nevalstisko organizāciju, pašvaldību, kā arī 17 (izņemot apvienību PCTVL un organizāciju „Nacionālā spēka savienība”) 9. Saeimas vēlēšanās kandidējošo politisko partiju pārstāvji.

Forumā, kuru vadīja žurnālists Jānis Domburs, tika apspriesta šodienas situācija darba tirgū un meklēti ilgtermiņa risinājumi nodarbinātības situācijas uzlabošanai. NVA direktors Ringolds Beinarovičs sniedza pārskatu par situāciju valstī nodarbinātības jomā. Reģistrētais bezdarbs Latvijā samazinājies no 7,7% 2001.gadā līdz 6,9% 2006.gada 2.ceturkšņa beigās, savukārt, nodarbinātības līmenis pieauga no 58,6% 2001. gadā līdz 65,4% 2006.gadā. Vakanču skaits valstī ir no 60 līdz 80 tūkstošiem, taču arī darbaspēka rezerve – no 60 līdz 80 tūkstošiem. Pieprasītāko profesiju augšgalā – mazumtirdzniecības veikala pārdevēji, mežsaimniecības mašīnu operatori, kravas automobiļa vadītāji, projekta vadītāji, pavāri. Visvairāk bezdarbnieku ir šādu profesiju pārstāvji – palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs, pavārs.

R.Beinarovičs uzsvēra, ka bezdarbniekus var sarindot 4 grupās: kas vēlas un var strādāt; kas var, bet nevēlas strādāt; kas vēlas strādāt, bet nevar; kas nevēlas un nevar strādāt. Kā liecina NVA veiktie pētījumi, no 73 000 reģistrēto bezdarbnieku apmēram 30 000 (40%) tuvā vai vidējā perspektīvā ir iesaistāmi darba tirgū, taču 18% bezdarbnieku nevēlas vai nav gatavi tuvākajā laikā sākt strādāt, daudzi šīs grupas pārstāvji sirgst ar dažāda veida atkarībām. 25% bezdarbnieku izteikuši gatavību tuvākā gada laikā braukt strādāt uz ārzemēm. Latvijā vērojams kvalificētu strādnieku trūkums un darba devējiem grūti konkurēt ar citās nozarēs un Eiropas Savienības valstīs pieejamo darba algu līmeni. Meklējot ilgtermiņa nodarbinātības risinājumus, jāņem vērā, ka turpināsies emigrācija, demogrāfijas dēļ samazināsies darbaspēka rezerves, bet ekonomikas attīstības rezultātā var pieaugt pieprasījums pēc darbaspēka.

NVA Starptautisko attiecību departamenta direktore Guntra Zariņa informēja par Nodarbinātības valsts aģentūras kā Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) dalībnieces pienākumiem un darbību. Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā dalība EURES ir nevis brīva izvēle, bet gan obligāta ES dalībvalsts saistība – uzsvēra G.Zariņa. EURES konsultanti Latvijā sniedz visiem darba meklētājiem, kuri vēlas izmantot Eiropas Savienības darba tirgus iespējas, informāciju par vakancēm, darba un dzīves apstākļiem ES valstīs.

Diskusijas gaitā tās dalībnieki iezīmēja nodarbinātības veicināšanas pamatvirzienus: precīzas valsts darba tirgus stratēģijas izstrāde un darba tirgus ilgtermiņa prognozēšana, reģionu attīstība, iekšējo darbaspēka mobilitāti veicinoša reģionu infrastruktūras attīstība, valstisks atbalsts mazajam un vidējam biznesam, samazinot arī nodokļu un uzraudzības slogu, moderno tehnoloģiju un rūpniecības attīstība, darba meklējumus nemotivējošas bezdarba pabalstu sistēmas pārskatīšana un pabalstu izmaksāšanas termiņa saīsināšana, ar nodokļiem neapliekamā darba samaksas minimuma paaugstināšana, profesionālās un augstākās izglītības atbilstība darba tirgus pieprasījumam, zinātnes līdzdalība uzņēmējdarbībā, lai rastos perspektīvi uzņēmumi, kuri spētu konkurēt starptautiskajā darba tirgū...

Runājot par viesstrādnieku ievešanu no trešajām valstīm, diskusijas dalībnieki atzina, ka dažās nozarēs, kurās akūts ir speciālistu trūkums, darba spēks būs jāieved, taču tas būtu jādara uz noteiktu konkrēta projekta realizācijas laiku.

Uzmanības centrā bija arī Latvijas iedzīvotāju aizbraukšana darba meklējumos uz ārvalstīm. Tika izteikts viedoklis, ka cilvēki aizbrauc ne tikai zemo algu dēļ, bet arī darba un dzīves apstākļu spiesti, tāpēc darba devējiem jādomā par savu attieksmi pret darbiniekiem, par psiholoģiski labvēlīgu gaisotni darba vietā un dzīves kvalitātes uzlabošanu valstī kopumā. Vairāki diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību aicināt ārzemēs strādājošus Latvijas iedzīvotājus atgriezties dzimtenē, sniedzot viņiem aktuālu informāciju par iespējām, kas paveras Latvijas darba tirgū.


NVA Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr. 7021812; 7021744; 26114728
Dainis.Jukonis@nva.lv