ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas.
18.11.2019


NVA izvērtē skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norisi

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) tikās Rīgas, Tukuma un Ventspils pašvaldību, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Labklājības ministrijas (LM), Valsts darba inspekcijas (VDI) un NVA pārstāvji, lai pārrunātu šogad atjaunotā NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norisi un apspriestu ierosinājumus tā veiksmīgākai īstenošanai nākamvasar.

 

Kopumā skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni: jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%). Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961.

 

Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni. Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā, kur tika nodarbināti 1 282 skolēni, vismazāk - Vidzemē, kur vasaras brīvlaikā ar NVA atbalstu strādāja 589 skolēni. Kurzemē šovasar bija nodarbināti 1 149, Latgalē - 630 un Zemgalē - 637 skolēni. Pasākuma īstenošanai aģentūra izlietoja 742 962 eiro, par viena skolēna nodarbināšanu darba devējs no NVA saņēmis vidēji 173,31 eiro.

 

Visbiežāk skolēni bija nodarbināti vienkāršajās profesijās, kurās savus spēkus izmēģināja 3 060 jaunieši, savukārt 575 skolēni veica pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku pienākumus, 292 palīdzēja dažādu jomu speciālistiem un vecākajiem speciālistiem, 162 iepazinās ar kalpotāju profesijām, 92 iejutās kvalificēto lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieku profesionālajā ikdienā, 67 "pielaikoja" kvalificēto strādnieku un amatnieku darbu, 36 iepazina iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru arodus, bet 1 skolēns bija palīgs amatpersonai.

 

Sanāksmes dalībnieki uzsvēra sadarbības ar pašvaldībām nozīmi veiksmīgai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norisei, kā labās prakses piemērs tika minēta NVA sadarbība ar Ventspils pašvaldību, kas darba devējiem, kuri NVA pasākuma ietvaros nodarbināja skolēnus, sniedza arī savu atbalstu.

 

VDI pārstāves informēja, ka veikto pārbaužu laikā skolēnu vasaras darba vietās netika konstatēti būtiski pārkāpumi, tāpat arī no skolēniem, kuri piedalījušies NVA pasākumā, VDI nav saņēmis sūdzības. Tas liecina par darba devēju atbildīgu pieeju, ar NVA atbalstu pieņemot darbā skolēnus. VDI pārstāve piebilda, ka no skolēniem, kuri vasaras darbā bija iekārtojušies patstāvīgi, bez NVA atbalsta, sūdzības par darba devēju negodprātīgo attieksmi ir saņemtas.

 

Pašvaldību un klātesošo organizāciju pārstāvji sanāksmē pauda gandarījumu par to, ka NVA ir atjaunojusi skolēnu nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā, un izteica savus priekšlikumus pasākuma īstenošanai turpmāk. Visi klātesošie bija vienisprātis, ka pašvaldības un darba devēji par pasākuma norisi un nosacījumiem ir jāinformē savlaicīgi, pirms tiek saplānots nākamā gada budžets, lai varētu paredzēt līdzekļus skolēnu nodarbināšanai. Latvijas Jaunatnes padomes pārstāve ierosināja izskatīt iespēju biedrības, kuru darbība nav saistīta ar peļņu, atbrīvot no līdzmaksājuma, nodarbinot skolēnus. Pie pašreizējiem nosacījumiem, kad darba devējam NVA pasākuma ietvaros jāveic 50% līdzmaksājums skolēna algai un jānomaksā nodokļi, biedrībām šī programma nav draudzīga.

 

Pašvaldības ierosināja mazināt birokrātisko slogu un, piemēram, pēc atšķirīgiem kritērijiem pasākumā iesaistīt pilngadīgos un nepilngadīgos skolēnus. Tāpat tika spriests par nepieciešamību jau nākamvasar ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) atrisināt situāciju ar nodokļu atvieglojumiem vecākiem par apgādībā esošu bērnu, kurš strādā NVA vasaras pasākumā. Aizvadītājā vasarā skolēnu «noņemšana» no apgādības uz vasaras darba laiku radīja neērtības daudziem vecākiem.

 

Tikšanās dalībnieki uzsvēra – pasākums ir sasniedzis mērķi, un vairāk nekā 4 000 skolēnu vasaras brīvlaikā saņēma iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi, kā arī iespēju apdomāt savu turpmāko karjeru. Var uzskatīt, ka skolēnu vasaras nodarbinātība ir ieguldījums skolēnu nākotnes karjeras izvēlē!