ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas.
04.04.2020


NVA - 20

„Īsu ceļu nemēdz būt! Lai gūtu lielus panākumus, jāceļas mazliet agrāk, jāstrādā mazliet smagāk un jāpaliek darbā mazliet ilgāk.“


Atskatoties uz padarīto 20 gados, jāteic, ka Aģentūra spējusi veiksmīgi īstenot savu svarīgāko misiju – būt par uzticamu partneri darba meklētajam un darba devējam, veicinot bezdarba samazināšu un nodarbinatības attīstību valstī. 2011.gadā esam pietuvinājuši savus pakalpojumus cilvēkiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai - esam pieejami ikvienam - 28 filiālēs un 3 klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.
Esam stiprinājuši sadarbības saites ar darba devējiem, sociālajiem partneriem, jo īpaši pašvaldībām. Tas rada pārliecību, ka mēs spējam pilnveidoties, mobilizēt savus resursus un pieņemt pareizus lēmumus, noteikt  prioritātes atbilstoši mūsu valsts cilvēku vajadzībām konkrētajā brīdī. Mēs spējam elastīgi, atbilstoši darba tirgus prasībām, nodrošināt cilvēkiem atbilstošu darba vietu un konkurētspējīgu izaugsmes iespējas. Mēs spējam palīdzēt uzņēmējiem atrast piemērotus darbiniekus, bet bezdarbniekiem un darba meklētājiem - savu vietu darba tirgū. Sasniegt šo mērķi nevar bez darba devēju un pašvaldību līdzdalības, bez politiķu ieinteresētības un atbalsta.


1990.gada Ziemassvētkos Saeiemas Juridiskā komisija kopā ar Ekonomikas ministrijas Nodarbinātības departamentu strādāja pie likuma “Par nodarbinātību”.

1991.gadā Ekonomikas ministrijā tika izveidots Iedzīvotāju nodarbinātības departaments. Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis un valdības lietu ministrs Kārlis Līcis nosaka, ka par departamenta direktoru tika iecelts Sergejs Blaževics.
1991.gada 17.aprīlī Latvijas Republikas Ministru Padome pieņēma lēmumu izveidot Nodarbinātības valsts dienestu. Iestāde strādāja Labklājības ministrijas pārraudzībā. Dienesta centri un nodaļas tika izvietoti pa visu valsti. Sistēma tika veidota elastīga, jo atkarībā no situācijas izmaiņām darba tirgū, bezdarba līmeņa izmaiņām un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā tika atvērti vai slēgti Nodarbinātības valsts dienesta biroji. Dienesta pienākumos ietilpa bezdarbnieku reģistrēšana un pabalsta izmaksāšana. Ik mēnesi tika uzskaitīts un analizēts pa rajoniem brīvo darbavietu skaits, tās personas, kuras nevar atrast darbu, reģistrētie bezdarbnieki, uzņēmumi un to darbinieku skaits, kas tiks atbrīvoti no darba.
1991.gadā Latvija atjaunoja arī dalību Starptautiskajā darba organizācijā - International Labor Organization (ILO), ratificējot un izpildot tās konvencijas, kā arī iesniedzot valdības ikgadējos ziņojumus. Dienests regulāri sniedz informāciju Starptautiskajai darba organizācijai par darba tirgus un bezdarba situāciju Latvijā, tādejādi radot iespēju starptautiski salīdzināt Latvijas ekonomiskos rādītājus ar citām valstīm.

1992. gada 15.janvārī tika reģistrēts pirmais nestrādājošais darba meklētājs, pēc 14 dienām (saskaņā ar tā laika likumu) pirmajai personai tika piešķirts bezdarbnieka statuss. Gada laikā bezdarbnieku skaits no nulles pieauga līdz 31 000. Šī paša gada decembrī tika uzsākta bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos – algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un profesionālajā apmācībā.

1993.gads iesākās ar reģistrētā bezdarba līmeni 2,7%. Gada laikā tika izstrādātas un sāka darboties bezdarbnieku un brīvo darba vietu uzskaites datorprogrammas, uzsākta statistikas atskaišu formēšana. Šis gads vēsturiski 20 gadu periodā iezīmējās ar vismazāko brīvo darba vietu skaitu marta mēnesī – 1262. Gada laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga līdz 76 744 ( 5,7%).

1994.gada martā tika uzsākta darba izsaukumu apstiprināšana ārzemnieku nodarbināšanai. Jūlijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no dienesta pārņēma bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanas un izmaksas pienākumus. Šajā gadā tika veiktas arī pirmās darba devēju aptaujas nodarbināto skaita prognozēšanai. Gada vidējais bezdarbnieku skaits sastādīja 83 790.

1995.gadā tika izstrādāti pirmie nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni.

1996.gada sākuma bezdarba līmenis pieauga no 83 tūkstošiem (6,6%) līdz 90 819 (7,2%) gada beigās. Kā papildu pakalpojums bezdarbniekiem Rīgā un Cēsīs tika organizēti darba meklētāju klubi.

No 1997.gada Nodarbinātības valsts dienestu vadīja Andris Siliņš. Šajā laikā sākās aktīva sadarbība ar pašvaldībām, tika izstrādāti nodarbinātības veicināšanas plāni. Darba meklētāju klubā tika iesaistīti 5501 bezdarbnieki. Šajā gadā tika aizsākta tradīcija organizēt Nodarbinātības dienesta darbinieku sporta spēles.

1998.gadā Rīgā tika atvērts Darba informācijas kabinets. Šajā gadā sākas tā saucamā „Krievijas krīze”, kuras rezultātā gada pēdējos mēnešos bija vērojams būtisks bezdarba līmeņa kāpums (9,2%). Gada sākumā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 84 934, bet jau gada beigās to skaits sasniedza 111 383.

1999. gada sākumā Nodarbinātības valsts dienesta struktūrā ietilpa centrālais aparāts, 20 finansiāli patstāvīgi Nodarbinātības valsts dienesta centri, 8 Nodarbinātības valsts dienesta nodaļas, 38 Nodarbinātības valsts dienesta biroji.
1999.gada 1.jūlijā uz Labklājības ministrijas pārraudzībā esošās civiliestādes - Nodarbinātības valsts dienesta bāzes nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Nodarbinātības valsts dienests". Valsts kapitāla daļas turētājs BO VAS "Nodarbinātības valsts dienests" bija Labklājības ministrija. BO VAS "Nodarbinātības valsts dienests" bija divu līmeņu organizācija un sastāvēja no akciju sabiedrības pārvaldes un filiālēm, kurās, savukārt, ietilpa 28 centri un 34 sektori. Tādējādi tika aptverta visa valsts teritorija, un "Nodarbinātības valsts dienesta" pakalpojumus klienti varēja saņemt iespējami tuvu dzīves vietai. Vēl 1999.gads ir bijis zīmīgs ar ļoti augstu bezdarba līmeni, augstāko līmeni sasniedzot aprīlī – 121 760 reģistrēto bezdarbnieku (10,2%).

No 2000.gada 11.septembra BO VAS Nodarbinātības valsts dienestu vada - Alvis Vītols. Šajā gadā uzsāka izdot NVD laikrakstu “Darbdiena”. Gada vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits joprojām bija ļoti augsts – 100 554.

2001.gada maijā Nodarbinātības valsts aģentūra iestājās Pasaules publisko nodarbinātības dienestu asociācijā - The World Association of Public Employment Services (WAPES). Dalība šajā organizācijā paredz iespēju regulāri iegūt jaunāko informāciju par nodarbinātības jautājumiem un to risināšanu pasaulē, kā arī veicina sadarbību starp dažādu valstu nodarbinātības struktūrām.
Šajā gadā tika uzsākti vairāki pilotprojekti – “Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja”, “Subsidētās darba vietas invalīdiem-bezdarbniekiem” un “Sociālie uzņēmumi darba tirgū mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai”.

2002.gadā Darba meklētāju kluba aktivitātes tiek modificētas par pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai. Uzsākti pasākumi noteiktām personu grupām, t.sk. “Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem”.

Ar 2003.gada 1.oktobri Ministru Kabinets bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību „Nodarbinātības valsts dienests” pārveidoja par Nodarbinātības valsts aģentūru. Reorganizācijas rezultātā tika izveidota Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kas sastāvēja no pārvaldes, 28 filiālēm (pa vienai katrā rajona centrā) un 31 sektora. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Aģentūra ir Ministru Kabineta locekļa - labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.

Ar 2004. gada 12.janvāri par NVA direktoru kļūst Ringolds Beinarovičs. Šis gads bija zīmīgs ar to, ka 2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un Nodarbinātības valsts aģentūra pievienojās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstu nodarbinātības dienestu sadarbības tīklam – European Employment Services (EURES). Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā būtiski paplašinās NVA funkcijas. Aģentūra apstiprina darba izsaukumus, uzsāk realizēt Eiropas Savienības struktūrfondu projektus, piedalās starptautisku sadarbības līgumu projektu izstrādē, kā arī šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas un darbaspēka kustības jomā. Šī gada 1.martā tiek izveidots Eiropas Sociālā fonda departaments, kurš nodrošina struktūrfondu projektu ieviešanu un uzraudzību.

2005. gads iezīmējas ar to, ka Aģentūra izstrādā jaunus pasākumus: gan darba meklētājiem – atbalstu tiem, kuriem uzteikts darba līgums, gan bezdarbniekiem – pilotprojekts darbam nepieciešamo praktisko prasmju apguvei darba vietā, kā arī atbalsts personām ar garīga rakstura traucējumiem.

2006. gadā pēc Rīgas reģionālās filiāles reorganizācijas Nodarbinātības valsts aģentūra sastāvēja no 27 filiālēm, 6 klientu apkalpošanas centriem un 25 sektoriem. Šajā gadā Aģentūra sāka strādāt saskaņā ar kvalitātes vadības sistēmas standartiem. Notika arī līdz šim plašākā aktuāliem nodarbinātības jautājumiem veltītā publiskā diskusija.

Ar 2007.gada 1.februāri Aģentūra tika iekļauta valsts civildienesta iestāžu sastāvā. Šajā gadā Aģentūrā tika veikta tās funkciju centralizācija un visas atbalsta funkcijas – finanšu resursu plānošana un izmantošanas kontrole, grāmatvedības uzskaite, personāla vadība, saimnieciskie jautājumi, tika centralizēti, lai filiāļu darbinieki visu darba laiku varētu veltīt tiešo uzdevumu veikšanai – pakalpojumu sniegšanai un dialoga ar sadarbības partneriem organizēšanai.

Ar 2007.gada 1.septembri Aģentūrai tika pievienota Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra (PKIVA) un tika izveidots Karjeras pakalpojumu departaments, kas bija vienīgā valsts nozīmes Aģentūras struktūrvienība, kas nodrošina karjeras konsultāciju sniegšanas organizāciju izglītības un profesijas izvēles jautājumos. Līdz ar to tika izveidota vienas pieturas aģentūra, t.i., bezdarbnieki un darba meklētāji nodarbinātības un karjeras pakalpojumus varēja saņemt vienkopus.
NVA tika izstrādāti jauni pasākumi atsevišķu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanai darba tirgū – personām, kam noteikta invaliditāte, apmācība personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Vēl 2007.gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem 20 gadu periodā (4,8%) un mazāko bezdarbnieku skaitu 51 660. Šī gada augusta mēnesī Aģentūrā tika reģistrēts pagaidām lielākais brīvo darba vietu skaits – 24 613.

No 2008.gada 25.februāra Nodarbinātības valsts aģentūru vada Baiba Paševica. Kaut gan Latvijai kopumā gads sākās mierīgi un nekas neliecināja, ka varētu būt gaidāmi kādi ekonomiskie un finansiālie satricinājumi, tas tomēr notika. Šis gads iezīmējās ar strauju Aģentūrā reģistrēto vakanču skaita samazināšanos (no 17 662 gada sākumā līdz 3205 gada beigās), ko izraisīja gan nekustamā īpašuma „burbuļa” plīšana, gan nesabalansētā Latvijas izaugsme, to pastiprinot pasaules finanšu krīzei. Gada nogalē strauji sāka pieaugt bezdarbnieku skaits sasniedzot -76 435 (7%). Šajā gadā NVA uzsāka jaunu atbalsta pasākumu bezdarbniekiem - komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.
2008.gada oktobrī Aģentūra saņēma Latvijas darba devēju konfederācijas un Valsts kancelejas efektīvas pārvaldības gada balvu - „Par labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldes institūcijā”.

2009.gads – jauna, biedējoša aktualitāte mūsu visu dzīvē – krīze (darba vietu samazināšana, bezdarbs, darba vietu trūkums, nabadzība, bezcerība, emigrācija). Šī situācija būtiski mainīja Aģentūras darba ritmu un atbildību. Globālās krīzes pārvarēšanā būtiska loma un uzdevumi tika izvirzīti tieši nodarbinātības dienestiem visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī mums.
Neskatoties ne uz ko, Aģentūras darbinieki spēja sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem. Pieauga pieprasījums pēc Aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem. Darba temps bija ļoti straujš, bet darbinieki izturēja un sniedza atbalstu visiem, kam tas bija nepieciešams. Bezdarbnieku skaits gada nogalē sasniedza vēl nebijušus apmērus 179 235 (16%), brīvo darba vietu skaits nokritās līdz 1389, gada laikā no jauna reģistrēto bezdarbnieku skaits sasniedza vēsturiski augstāko rādītāju - 223 000.
Nepieredzēti īsos termiņos tika sagatavoti un ieviesti jauni aktīvās nodarbinātības pasākumi – darba praktizēšana pašvaldībās ar Ls 100,- stipendiju, profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautajām personām, pilnveidota bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība. Lai nodrošinātu pieejamību klientiem, tika izveidota Siguldas filiāle.

2010.gada laikā īstenotos darba tirgus politikas pasākumus iespējams iedalīt divās galvenajās grupās: pasākumi, kuri ir mērķēti uz bezdarbnieku prasmju un kvalifikācijas pilnveidošanu, zemāka darba ražīguma kompensēšanu, un pasākumi, kuru mērķis bija mazināt krīzes izraisītās nelabvēlīgās sociālās sekas un mazināt bezdarba straujo pieaugumu.
NVA uzsāka jaunus pakalpojumus: Profesionālās augstākās izglītības ieguve bezdarbniekiem, Nodarbinātības valsts aģentūras inspektoru asistentu apmācība un prakse, Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām, Jauniešu darba prakse.
2010.gada martā tika reģistrēts lielākais bezdarbnieku skaits aģentūras vēsturē – 194 253 ( 17,3%). Šis gads 20 gadu periodā raksturojas arī ar augstāko vidējo reģistrēto bezdarbnieku skaitu – 177 700. Tomēr, neskatoties uz problēmām un grūtībām 97 100 no reģistrētajiem bezdarbniekiem iekārtojās gada laikā patstāvīgā darbā. No tiem 72 300 jeb 75% bija piedalījušie kādā no Aģentūras aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem.

2011.gadā gandrīz 80 tūkstoši bezdarbnieku saņēmuši NVA atbalstu, piedaloties darba praktizēšanā pašvaldībās.
NVA uzsākusi īstenot jaunus pasākumus: Pabalsta izmaksa asistenta izmantošanai personām ar I grupas redzes invaliditāti, kā arī “Darba vieta jaunietim”, sagatavošanā arī citi jauniešiem mērķēti pasākumi. Uzsākta bezdarbnieku apmācības organizēšana, izmantojot kuponu sistēmu profesionālās un neformālās izglītības programmu apguvei.

NVA direktore Baiba Paševica

 

Īsti laimīgs būsi vien, juzdams, ka ar kalpošanu cilvēkiem maini pasauli.