ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas.
09.04.2020


Mihails Hazans, LU profesors: „Simtlatnieku” programma domāta neatliekamam bezdarbnieku atbalstam

Ņemot vērā publiskajā telpā bieži pasniegto viedokli, ka līdzekļi „simtlatnieku” stipendijām tiek tērēti neracionāli, jo „darba vietām ir jārada pievienotā vērtība” (R. Ķīlis), gribu izteikt savu viedokli par šo jautājumu.

M.Hazans NVA organizētajā konferencē par darba tirgus situācijas  uzlabošanu un risinājumiem 27.11.2009Nodarbinātības valsts aģentūras ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenotā programma „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai" nav domāta darba vietu vai pievienotās vērtības radīšanai, bet gan neatliekamam bezdarbnieku atbalstam. Tas nav mūsu darba tirgus problēmu ilgtermiņa risinājums, bet veids, kā var Eiropas Sociālā fonda un Pasaules Bankas naudu tērēt bezdarbnieku tiešam atbalstam.

Lai radītu stabilas darba vietas visiem bez iztikas avota palikušajiem bezdarbniekiem, būs diemžēl nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt tas būs iespējams tikai, ja būs papildus pieprasījums (iekšējais vai ārējais) pēc precēm un pakalpojumiem. Tā ir darba tirgus ābece. Tuvā perspektīvā pieprasījuma pieaugums tādā apjomā nav sagaidāms - tieši pieprasījuma kritums ir esošā augstā bezdarba iemesls. „Simtlatnieku” stipendijas, starp citu, palielina iekšējo pieprasījumu ātrāk nekā citi valdības izdevumi, jo šī nauda tiek uzreiz tērēta pamatvajadzību apmierināšanai. Savukārt atdeve no uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem (kuri, protams, arī ir nepieciešami) nav tūlītēja un īstermiņā nevar palīdzēt izdzīvot vairākiem tūkstošiem bezdarbnieku. Tāpēc „simtlatnieku” stipendijas un uzņēmējdarbības atbalsts nav konkurējoši, bet gan savstarpēji papildinoši politikas instrumenti.

Darbam, kuru veic stipendiāti, nav jārada pievienota vērtība, bet ir jāapmierina trīs citi noteikumi. Pirmkārt, tas kalpo kā atlases instruments, lai pie stipendijām tiek tie, kam tās ir visvairāk nepieciešamas. Otrkārt, darbam jābūt sabiedriski noderīgam un kontrolējamam. Treškārt, ir jāizslēdz iespēja, ka stipendiāti izkonkurē parastus darbiniekus.

Kā vienu instrumentu, kurš vienlaikus palīdzētu uzņēmējiem un bezdarbniekiem, varu piedāvāt nodokļa atlaidi par sociālā nodokļa (VSAOI) apjoma pieaugumu. Tāds pieaugums var rasties, palielinoties uzņēmuma darbinieku skaitam vai samazinoties aplokšņu algu īpatsvaram. Ja gribam īpaši stimulēt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, var atlaidi piemērot tikai tiem uzņēmumiem, kuros pieaug gan sociālā nodokļa apjoms, gan strādājošo skaits, turklāt tiek pieņemti darbā bijušie bezdarbnieki.


Mihails Hazans, LU profesors