APMEKLĒJUMA DATUMU PĀRCELŠANAS GRAFIKS
BEZDARBNIEKA STATUSA IEGŪŠANA
Iepirkumi
Izsludinājumi
Darbiekārtošanas pakalpojumi
NVA privātuma politika
Noderīgas saites
Biežāk uzdotie jautājumi
Sīkdatnes
Trauksmes cēlējs

Roberts Zīle: Bezdarbs nav saistīts ar strukturālām pārmaiņām

 
Portāls Delfi publicējis Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles pārdomas par strukturālo bezdarbu. R.Zīle raksta, ka krīzes laikā kā galveno augstā bezdarba līmeņa cēloni bieži min strukturālo bezdarbu, kad darba ņēmēju prasmes neatbilst darba devēju prasībām. Bezdarbs nav saistīts ar strukturālām pārmaiņām un arguments, ka uzņēmumi aktīvi meklē jaunus darbiniekus, ir maldīgs - uzskata R.Zīle un turpina: "Vislielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits bija tādās profesijās kā palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs, automobiļa vadītājs, sētnieks, pavārs un apsargs jeb profesijās, kuras neprasa ļoti specifiskas zināšanas, bet ir neaizstājamas un līdz ar to nevar tikt saistītas ar ekonomikas pārorientēšanos. (..) Līdz ar to patiesība ir tieši pretēja -- pieprasījuma kritums pēc iepriekšminētajiem profesionāļiem ir saistīts ar ekonomikas kritumu kopumā. (..) Jāpiebilst arī, ka pagājušā gada beigās lielākais reģistrēto brīvo darba vietu skaits NVA bija izsludināts, ar pāris izņēmumiem, tieši iepriekšminētajām profesijām -- palīgstrādniekiem, apkopējiem, utt. Citiem vārdiem sakot, darba ņēmēji spēj piedāvāt darba devējiem tieši tās prasmes, kuras tiek meklētas, kas ir pilnīgā pretstatā strukturālā bezdarba tēzei."
 
R.Zīle atzīst, ka minimāls strukturālais bezdarbs pastāv vienmēr, un tas patiešām nedaudz ir palielinājies krīzes laikā. "Tomēr jāpiezīmē, ka pat būvnieki, kuri tiek uzskatīti kā pats galvenais iemesls strukturālajam bezdarbam, neveido pat 4% pašreizējā bezdarba, ja salīdzina ar nozares ziedu laikiem pirmskrīzes periodā un pieņem, ka visi indivīdi joprojām stingri pastāv par darbošanos tikai un vienīgi šajā jomā. Kamēr celtnieks nevar pāris mēnešos pārkvalificēties par investīciju baņķieri, viņš var nākamajā dienā sākt strādāt kā krāvējs vai pēc īsa laika kā šoferis vai pārdevējs. (..) valstī nav pietiekoši daudz brīvu darba vietu, vienalga vai tā ir finanšu joma, transports, būvniecība vai tirdzniecība.  (..) Plašsaziņas līdzekļos, neskatoties uz visu, gan var lasīt intervijas ar uzņēmējiem un tirgotājiem, kuri ir izbrīnīti, ka nevar atrast kvalificētu darbaspēku. Šiem darba devējiem jāsaprot, ka šis kvalificēto darbinieku trūkums ir saistīts ar darba samaksu. Ar attiecīgu izglītību un pieredzi cilvēki neies strādāt pilnīgā bada maizē, savukārt mazāk kvalificēti darbinieki, kuri gatavi par piedāvāto atalgojumu strādāt, darba devēju prasībām neatbilst. Pēc ekonomikas pamatlikumiem nozarēs, kurās ir izsalkums pēc augsti kvalificētiem, bet darba tirgū grūti atrodamiem profesionāļiem, darba samaksai vajadzētu strauji pieaugt arī augsta bezdarba situācijā. Latvijā, vadoties pēc skaitļiem, tādas nozares nav nevienas. (..) Ja tiktu godīgi atzīts, ka Latvijā pastāv liels cikliskais bezdarbs - ekonomikas lejupslīdes dēļ daudzi zaudējuši darbu - paralēli vajadzētu arī sākt domāt par to, kā ar šo bezdarbu cīnīties." - uzskata R.Zīle un min Vācijas piemēru:

"Vācijā, sākoties ekonomikas lejupslīdei, (..) darba devēji uzsāka izmantot valdības piedāvāto Kurzarbeit programmu. Šīs programmas ietvaros darba devēji saviem darbiniekiem samazina darba laiku par 20%, bet mēnešalgu tikai par pāris procentiem. Lielāko daļu starpības, kura darba devējam rodas, maksājot darbiniekiem vairāk, sedz valdība (60%), bet vēl 20% pats darba devējs. Līdz ar to darbinieks ne tikai nezaudē darbu un saglabā teju tikpat lielu algu, bet arī saīsina savu darba nedēļu, strādājot vairs tikai četras dienas nedēļā. Ieguvēji no Kurzarbeit programmas ir visi, jo darba devējiem nav jālauza galva par to, kuru atlaist, valstij nav jāsatraucas par to, kā cīnīties ar lielo bezdarbu un reintegrēt ekonomiski aktīvos iedzīvotājus darba tirgū, bet ļaudīm nav jākļūst par bezdarbniekiem un atliek vairāk laika, ko veltīt ģimenei vai papildus izglītībai. Šis risinājums ir arī ekonomiski izdevīgāks, jo darbinieku atlaišana, pieņemšana un apmācīšana, darba/darbinieku meklēšana, pabalstu kārtošana un izmaksa rada papildus izmaksas visām pusēm."

R.Zīle ir pārliecināts, ka nopietna ekonomikas izaugsme valstī nevar sākties tad, ja bezdarba līmenis tiek izteikts divciparu skaitlī, un aicina mainīt domāšanu un  nākt klajā ar konkrētām iniciatīvām bezdarba samazināšanai.


Materiāls sagatavots, izmantojot publikāciju portālā Delfi
 

< Atpakaļ

25 NVA FILIĀLES LATVIJĀ

Aizkraukle
Alūksne
Balvi (Gulbene)
Bauska
Cēsis
Daugavpils
Dobele
Jēkabpils
Jelgava
Jūrmala (Tukums)
Krāslava
Kuldīga
Liepāja
Limbaži
Ludza
Madona
Ogre
Preiļi
Rēzekne
Rīgas reģionālā
Saldus
Sigulda
Talsi
Valmiera (Smiltene, Valka)
Ventspils

ELEKTRONISKIE PAKALPOJUMI

JAUNUMU KALENDĀRS




Pēdējās izmaiņas veiktas 29.05.20178. RSS


Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapas tehniskie uzlabojumi, interaktīvās iespējas, vieglās valodas sadaļa, sadaļu tulkojumi angļu un krievu valodās nodrošināti ar
Eiropas Sociālā fonda projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr.1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005.-2016. Izstrādāts: CraftW.
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, tālr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv