ŠI lapa izdrukāta no Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapas. 20.06.2013 | ||||||||||||||||||||||
|
Statistika
| ||||||||||||||||||||||
Nodarbinātības un bezdarba jēdzienu skaidrojums Nodarbinātības līmenis - Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā, procentos. (datu avots: CSP) Nodarbinātie iedzīvotāji - Atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas (SDO) definīcijām ir visas tās personas 15-74 gadu vecumā (līdz 2001.gadam 15 gadi un vairāk), kuras pārskata nedēļā veica jebkādu darbu vai nu par samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Obligātajā militārajā dienestā iesauktie (līdz 2006.gadam), kuri pārskata nedēļā veica kādu darbu par samaksu vai atlīdzību, netiek uzskatīti par nodarbinātiem. Savukārt personas, kas atrodas nacionālos bruņotos spēkos virsdienestā, saņemot par to atalgojumu, tiek uzskatīti par nodarbinātām. Personas, kuras atrodas pagaidu prombūtnē no darba sakarā ar grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā, uzskata par nodarbinātām, ja pēc atvaļinājuma beigšanās personai ir garantija atgriezties iepriekšējā darba vietā. Nodarbināto skaitā ietver arī tās personas, kas strādā, lai iegūtu produkciju pašu patēriņam vai pārdošanai. (datu avots: CSP) Darba meklētāju īpatsvars - Darba meklētāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, procentos. (datu avots: CSP) Darba meklētāji (gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie, gan nereģistrētie) – personas (15-74 gadu vecumā), kuras nestrādā un nav pagaidu prombūtnē no darba, pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un tā atrašanas gadījumā bija gatavas nekavējoties (tuvāko divu nedēļu laikā) sākt strādāt. Darba meklētāju skaitā ietilpst arī tās personas, kuras darbu nemeklēja, jo darbu jau bija atradušas un uzsāks to trīs mēnešu laikā. (datu avots: CSP) Bezdarba līmenis – Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku (darbspējas vecuma (15 – 62 gadi)) īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā, procentos. Bezdarbnieku skaits – Visas tās personas vecumā 15 – 62 gadi, kuras reģistrējušās Nodarbinātības valsts aģentūrā un kurām piešķirts bezdarbnieka statuss. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - Abu dzimumu personas, kuras pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus veido nodarbinātie un darba meklētāji (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts aģentūrā, gan nereģistrētie), kuri aktīvi meklē darbu. (datu avots: CSP) Sezonāli izlīdzinātais harmonizētā bezdarba līmenis (seasonally adjusted harmonised unemployment rate) - Eurostat pēc vienotas metodoloģijas aprēķina bezdarba līmeni katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, eiro zonā un Eiropas Savienībā. Šie dati tiek balstīti uz SDO noteikto definīciju. Aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz saskaņotu avotu – Eiropas Savienības Darbaspēka apsekojums (DSA). Balstoties uz SDO noteikto definīciju, Eurostat par darba meklētājiem uzskata personas no 15 līdz 74 gadu vecumam, kuras:
Bezdarba līmenis tiek izteikts kā darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā. Darba meklētāju skaits un ikmēneša bezdarba līmenis tiek noteikts, par pamatu ņemot DSA rezultātus, kas ir pastāvīga mājsaimniecību aptauja, ko, balstoties uz saskaņotu metodoloģiju, veic dalībvalstis. Šie rezultāti tiek interpolēti/ ekstrapolēti uz ikmēneša datiem, izmantojot valstu aptauju datus un/vai valstu ikmēneša reģistrēto bezdarbu (par Latviju izmanto NVA reģistrēto bezdarbnieku skaitu). Jaunākie dati ir provizoriski, jo DSA rezultāti vairumam dalībvalstu ir pieejami 90 dienas pēc pārskata perioda beigām. Katru mēnesi bezdarba un nodarbinātības rādītāji katrai dalībvalstij vispirms tiek aprēķināti četrās grupās (vīrieši un sievietes vecumā no 15-24 gadiem, vīrieši un sievietes vecumā no 25-74 gadiem). Šie rādītāji sezonāli tiek izlīdzināti, un tiek aprēķināti katras valsts un Eiropas Savienības kopējie rādītāji. Dalībvalstīs var publicēt arī citus datus, piemēram, uz reģistriem balstītus bezdarba līmeņa rādītājus vai datus, kas iegūti, par pamatu ņemot valsts darbaspēka apsekojumus vai tiem atbilstošas aptaujas. Šie rādītāji var atšķirties no Eurostat publicētajiem atšķirīgo definīciju un datu iegūšanas metožu dēļ. (Datu avots: Eurostat) Papildu informācija par bezdarba statistiku - NVA Statistikas nodaļā. Kontaktinformācija ->> | ||||||||||||||||||||||