 |
 „Esmu tas, par ko es izvēlos kļūt”
/Šveices psihologs Karls Jungs/
Pat ļoti veiksmīgi profesionāļi atzīst, ka tieši karjeras izvēle ir bijusi viens no grūtākajiem uzdevumiem viņu dzīvē.
Par ko izvēlēsies kļūt šī gada skolu absolventi? Pirms pieņemt izšķirošo lēmumu, ir vērts pārliecināties, cik tas ir pamatots.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras speciālisti palīdzēs pēc iespējas ātrāk apzināt savas vēlmes, spējas un piemērotību kādai profesionālās darbības sfērai!
Kāpēc grūti pieņemt lēmumu?
Ikviena izvēle cilvēka dzīvē tiek izdarīta balstoties uz iegūto informāciju un tās izvērtējumu. Lai gan mūsdienās ir pieejami daudz un dažādi informācijas iegūšanas avoti, tomēr neapjukt lielajā informācijas daudzumā un pieņemt pareizo lēmumu nav viegli.
Pat ja pacietīgi tiktu pētītas izglītības iestāžu mājas lapas vai uzsākts maratona skrējiens pa skolām, koledžām un augstskolām, vispirms ir jāizveido atbilstošs maršruts.
Problēmas, ar kurām jaunieši sastopas visbiežāk:
- Man ir daudz talantu, nezinu kuru izvēlēties un attīstīt…
- Skolā mācījos „viduvēji”, īpašu interesi neizraisīja neviens mācību priekšmets…
- Kā apvienot savas vēlmes un spējas ar to, kas nepieciešams darba devējiem?
Lai rastu risinājumu, informācija vispirms jāmeklē sevī.
Kā „atlasīt” nepieciešamās ziņas?
Lai „iekšējo informāciju” (ziņas par sevi) varētu izmantot savā labā, Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā jauniešiem sevis izpētes kompleksu, kas ietver zinātniski pierādītas un aprobētas karjeras metodikas: www.nva.gov.lv --> Karjeras pakalpojumi --> Izpēti sevi.
Ceļš uz sevis izzināšanu sākas ar anketu „Orientācija”. Sniedzot atbildes uz diviem jautājumu blokiem („Es vēlos” un „Es spēju”), iegūsi informāciju par iespējām strādāt konkrētā sfērā (par ko iepriekš pat ,varbūt, nedomāji) vai apstiprinājumu savai profesionālās jomas izvēlei. Anketa palīdzēs arī novērtēt, kas tu esi vairāk – izpildītājs vai organizators.
Nākamais solis sevis „atšifrēšanā” ir tests „Pašnoteicējs”. Testa pamatā ir pazīstamā amerikāņu psihologa Džona Holanda teorija, saskaņā ar kuru cilvēka atbilstību profesionālajai videi nosaka viņa sekmes darbā. Holands izdalījis sešus personības tipus:
- praktiskais (attīstītas tehniskās spējas),
- mākslinieciskais (mākslinieciskās spējas),
- uzņēmīgais (organizatora spējas),
- izzinošais (nosliece uz zinātnisko darbu),
- sociālais (labas saskarsmes iemaņas),
- konvencionālais (augsta precizitāte darbā ar dokumentiem).
„Praktiķi” dod priekšroku darbam ar instrumentiem; „māksliniekiem” svarīgi būt uzmanības centrā, brīvi izpausties; „uzņēmīgie” – iedzimtie vadītāji un organizatori; „sociālais tips” ir vērsts uz sadarbību ar daudziem un dažādiem cilvēkiem; „pētnieki” – ideju ģeneratori, labprāt strādā patstāvīgi un neatkarīgi; turpretī konvencionālais tips jūtas komfortabli tikai tad, ja strādā atbilstoši noteiktai kārtībai un instrukcijām.
Profesionālā vide veido cilvēku kopumu, kurā viens otru saprot no pusvārda. Tāpēc cilvēks, kam šī profesionālā vide atbilst, jūtas tajā „kā zivs ūdenī”, viņš ar prieku veltīs darbam tik daudz laika, cik nepieciešams, un pat pārslodze nedraudēs viņa veselībai.
Dž. Holands uzskata: vairākumu cilvēku var iedalīt, kombinējot trīs radnieciskus tipus. Tas arī ir tavs personības kods. Lai to atklātu, jāveic savu profesionālo ieceru analīze, jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Bet jauna testa e-versija NVA mājas lapā būtiski atvieglos tavu darbu.
Nākošā pietura sevis izzināšanas maršrutā – motivācija. Profesijas izvēlē svarīgi ir zināt ne tikai ko un kā meklēt, bet arī – kāpēc tieši man tas ir nepieciešams? Vislabāk mēs darām tās lietas, kuras darām no brīvas gribas, nevis piespiedu kārtā. Metodika „Motivācijas izpēte – darba veidu motivācija” palīdzēs tev noteikt savu vadošo motivāciju: strādāt individuāli kā uzņēmējam vai grupā kā padotajam.
Karjeras izvēle nav „laba” vai „slikta”, tā var būt cilvēkam atbilstoša vai neatbilstoša. Piemēram, kautrīgs, neuzņēmīgs cilvēks diez vai būs spējīgs veiksmīgi vadīt lielu uzņēmumu. Nereti jaunieši vēlas kļūt par uzņēmējiem, jo vadās pēc stereotipa - uzņēmējiem ir ļoti labi atalgots darbs un brīvs darba režīms. Tomēr jaunieši ne vienmēr apzinās, ka brīvs darba režīms nozīmē darbu 24 stundas diennaktī, kas ietver problēmsituāciju risināšanu ārpus ierastajām 8 darba stundām dienā, nepārtrauktu ideju ģenerēšanu, strādāšanu brīvdienās u.c.
Ir dažādi paņēmieni, kā pārvarēt šķēršļus, kas traucē uzsākt uzņēmējdarbību, bet svarīgi ir reāli un kritiski izvērtēt savas personiskās īpašības un vadošo motivāciju.
Izveido savu profilu!
Mūsdienu profesiju spektrs ir ne tikai daudzveidīgs, bet arī sarežģīts, viena profesija var ietvert vairākas specialitātes. Lai labāk orientētos plašajā profesiju klāstā, NVA karjeras speciālisti iesaka vispirms noteikt savu profilu – profesionālas darbības jomas, kuras apvieno tev atbilstošās profesijas.
Interešu tests jauniešiem palīdzēs atlasīt no 24 profesionālās darbības jomām tās, kuras atbilst tieši tavām interesēm. Jāņem vērā, ka testa rezultāti atspoguļo gan tavas profesionālās intereses, gan hobijus. Vai esi spējīgs tos atšķirt? Ja nepieciešama karjeras speciālista palīdzība, šī vai citu testu rezultātu skaidrojums un interpretācija, vari pieteikties karjeras konsultācijai jebkurā NVA filiālē.
Analizējot testa rezultātus, īpaša uzmanība jāpievērš profesionālajām interesēm. Virtuālajā vidē Interešu tests ir saistīts ar izglītības iespēju datu bāzi. „Uzklikšķinot” uz izvēlētās nozares, vari iepazīties ar tās saturu un atbilstošajām profesijām, kā arī uzzināt, kādas izglītības programmas tiek piedāvātas Latvijas izglītības iestādēs šajā mācību gadā.
Izglītības iespēju datu bāze (www.nva.gov.lv, sadaļa „Karjeras pakalpojumi”) satur 500 profesiju aprakstus – NVA sagatavoto Profesiju aprakstu katalogu elektroniskās versijas, to skaitā – jaunas profesijas, kuras darba tirgū parādījušās nesen. Tā ir visplašākā profesiju aprakstu datu bāze Latvijā.
Sadaļā „Ko tu vari darīt jau šodien” vari uzzināt, kādas prasmes un īpašības attīstīt, lai kļūtu par profesionāli. Aprakstiem ir pievienotas Prasmju noteikšanas lapas, kuras palīdzēs izvērtēt savu personisko īpašību, interešu un prasmju atbilstību izvēlētajai profesijai.
Izglītības un izvēlētās profesijas lietderība
Par iegūtās izglītības un diploma lietderību jādomā laicīgi: 3 – 5 gadus pēc studiju uzsākšanas situācija darba tirgū (pieprasījums pēc profesijas pārstāvjiem, vakanču skaits) var mainīties. Tieši tāpēc ir svarīgi būt informētam par darba tirgus prognozēm. Darba tirgus īstermiņa prognozēšanu veic Nodarbinātības valsts aģentūra, vidēja un ilgtermiņa prognozes izstrādā Ekonomikas ministrija.
Pēc provizoriskajiem datiem, lai apmierinātu pieprasījumu, vidējā termiņā (līdz 2020. gadam) jāpalielina piedāvājums:
- augstākajā izglītībā – dabas zinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās (nākošajā desmitgadē prognozēts lielākais potenciāls darba vietu radīšanā tieši šajās nozarēs); inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā; lauksaimniecībā, kā arī veselības aprūpē un sociālajā labklājībā;
- profesionālajā vidējā izglītībā – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (galvenokārt metālapstrādes, mašīnzinību un kokapstrādes) jomās; dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, kā arī pakalpojumu (galvenokārt, viesnīcu un restorānu pakalpojumu, transporta pakalpojumu, personu un īpašuma aizsardzības) jomās.
Ilgtermiņā visās nozarēs samazināsies pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas darbaspēka.
Pēdējos gados populārākās, reflektantu vidū, bijušas sociālo zinātņu studiju programmas, tomēr statistika liecina, ka pašlaik Latvijā vērojama šo speciālistu „pārprodukcija”; iespējams līdz 2020. gadam aptuveni 15% humanitāro un sociālo jomu speciālistiem būs nepieciešama pārkvalifikācija.
Šajā pragmatiskajā laikā tieši darba tirgus ir labākais profesionālās darbības izvēles vērtētājs. Filozofs Konfūcijs teicis: „Izvēlies darbu, kas tev patīk, un tev nebūs jāstrādā nevienu dienu savā dzīvē”. Taču, ja profesionālajā izvēlē ņemsim vērā tikai savas vēlmes, atstājot bez uzmanības darba tirgus pieprasījumu, šis solījums var piepildīties savā tiešajā nozīmē!
< Atpakaļ | |
Lapas karte
Sākums
