JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



ĀRSTS


Kods: 2221


Darba saturs:
Ārsts dziedina cilvēkus ar dažādiem veselības traucējumiem, kā arī iesaka preventīvos jeb aizsargājošos pasākumus, lai novērstu saslimšanas iespēju vai slimības tālāku attīstību. Ārsts gan veic praktisko ārstēšanas darbu, gan konsultē pacientus vai viņu piederīgos. Ārsts parasti ir specializējies kādā konkrētā medicīnas nozarē, piemēram, oftalmoloģijā (acu ārstēšana un redzes koriģēšana), psihiatrijā (ar psihi saistīta medicīnas nozare), reimatoloģijā (locītavu, kaulu un saistaudu ārstēšana), imunoloģijā (ar imunitāti jeb organisma aizsargsistēmu saistīta medicīnas nozare), hematoloģijā (asins, asinsrites saslimšana un ārstēšana), ginekoloģijā (sieviešu reproduktīvās sistēmas veselība), nefroloģijā (ar nieru veselību saistīta medicīnas nozare).

Ārsts ambulatorā pieņemšanā iztaujā un izmeklē pacientu, izvērtē sūdzības, nosaka diagnozi. Viņš izvēlas terapiju jeb ārstēšanu: medikamentu lietošanu, procedūras vai arī analīzes un citu papildus izmeklēšanu, piemēram, ultrasonogrāfijas izmeklēšanu. Ārsts arī izvērtē, vai pacientam nepieciešama vēl kādas specializācijas ārsta konsultācija. Tāpat viņš nosaka, vai ārstēšanos var veikt mājās vai arī pacients jānosūta uz stacionāru (slimnīcu). Ārsts izlemj, vai pacientam jāierodas uz atkārtotu konsultāciju. Pacienta pieņemšanas laikā ārsts ieraksta pacienta ambulatorajā kartiņā, slimības vēsturi un ieteikto ārstēšanas kursu, un izraksta pacientam receptes medikamentu iegādei vai nosūtījumu uz papildus izmeklēšanu.

Ārsts stacionārā, uzsācis dežūru, apzina pacientu veselības stāvokli – vai ir bijušas sāpes, paaugstināta temperatūra, vai ir bijusi asiņošana (ķirurģiskajiem pacientiem), kā arī uzzina, vai slimnīcā iestājušies jauni pacienti. Izvērtējot pacientu stāvokli, ārsts izlemj, kādā secībā viņus apskatīt. Ārsts iet rīta vizītē pa palātām vai arī apskata un izmeklē pacientus apskates telpā. Piemēram, otolaringologs (ausu kakla deguna ārsts) pieņem stacionāra pacientus apskates kabinetā, jo apskatei nepieciešams īpašs apgaismojums, kā arī speciāli apskates instrumenti. Ķirurgs (ārsts, kas operē jeb ķirurģiski iejaucas ievainojuma vai kādas sistēmas saslimšanas gadījumā) pēc operācijas maina pārsējus pārsiešanas kabinetā. Dažkārt pārsējus maina medicīnas māsa, pēc tam, kad ķirurgs apskatījis brūci un norādījis medicīnas māsai, kāds pārsējs jāuzliek.

Ārsts katru dienu izvērtē slimības dinamiku un izlemj - turpināt noteikto ārstēšanas kursu vai nozīmēt papildus analīzes, izmeklēšanu (piemēram, rentgenu, ultrasonogrāfiju, datordiagnostiku), sadarbojas un konsultējas ar kolēģiem, citu specialitāšu ārstiem vai kādu augstākas kvalifikācijas speciālistu pēc iespējas labāku ārstēšanas rezultātu sasniegšanai, kompleksai terapijai.

Pēc apskates ārsts aizpilda pacienta slimības vēstures veidlapas. Viņš dokumentē ārstniecības procesu. Ja pacientu izlaiž no stacionāra, ārsts raksta pacienta slimības vēstures izrakstu, kā arī citus dokumentus, piemēram, darba nespējas lapu.

Daži ārsti apmāca topošos mediķus, lasot lekcijas medicīnas izglītības iestādēs vai vadot praksi savā darba vietā, medicīnas iestādē.


Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Ārsts darbā lieto diagnostikas instrumentus un iekārtas atkarībā no savas specialitātes. Piemēram, terapeits izmanto fonendoskopu pacienta plaušu un sirds izklausīšanai; otolaringologs pacienta apskatei lieto, piemēram, pieres reflektoru vai pieres lampu ar akumulatoru, ausu un deguna spoguļus, špāteles, audiometru dzirdes izmeklēšanai; acu ārsts (oftalmologs) lieto keratometru vai oftalmoskopu. Apskates telpa un pārsienamā telpa ir aprīkota ar pacienta apskatei vai pārsiešanai nepieciešamo, piemēram, kušeti vai speciālu krēslu, vienreizējas lietošanas cimdiem un pārklājiem, dezinfekcijas līdzekļiem, pārsienamiem materiāliem, šķērēm. Ķirurģiskas iejaukšanās gadījumā ārsts valkā speciālu operāciju apģērbu un apavus, sterilus vienreizējas lietošanas cimdus, sejas masku un priekšautu. Pacienta ārstēšanas dokumentēšanai ārsts lieto gan kancelejas piederumus (pildspalvu, veidlapas), gan biroja tehniku, piemēram, datoru, printeri, kopētāju.


Darba apstākļi:
Ārsts strādā sertificētā ārstniecības iestādē, medicīnas pakalpojumu sniegšanas prasībām atbilstošās telpās. Ārsts ambulatorā ārstniecības iestādē strādā dažāda garuma darba dienu (līdz 40 stundām nedēļā), atkarībā no pieņemšanas laika. Ārsts stacionārā strādā astoņu stundu darba dienu un papildus, pēc iepriekš saskaņota grafika, dežurē naktīs un brīvdienās.


Darba iespējas:
Ārsts var strādāt jebkuras formas un piederības uzņēmējsabiedrībā veselības aprūpes sistēmā vai arī kā pašnodarbināta persona. Ārsts var būt ārstniecības persona, zinātniski pētniecisku projektu veicējs, ārstniecības iestādes vai struktūrvienības vadītājs, pedagogs medicīnas izglītības iestādē.


Nepieciešamā izglītība:
Nepieciešama augstākā medicīniskā izglītība ārsta specialitātē. Mācību ilgums - 6 gadi. Lai patstāvīgi nodarbotos ar ārstniecību, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas ārsts 5 vai 6 gadus (atkarībā no specializācijas) mācās specialitātes, piemēram, ķirurģijas, rezidentūrā (rangs starp pamatstudijām un patstāvīgu darbu). Nokārtojot rezidentūras beigu eksāmenu, ārsts iegūst sertifikātu specialitātē un tiek reģistrēts ārstniecības personu reģistrā.


Iespējamais atalgojums:
250 līdz 1000 LVL.
Atalgojums atkarīgs no darba vietas uzņēmējdarbības veida (privātuzņēmumā tā var būt lielāka), padarītā darba apjoma, ieņemamā amata. Slimnīcā ārsts saņem piemaksas, piemēram, par dežūrām naktīs, vai arī - ķirurgs saņem darba līgumā noteiktu samaksu par maksas operācijām.


Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai esi līdzjūtīgs? Vai tevi interesē medicīna un vēlies palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš no dažādām slimībām? Vai esi iecietīgs un vari uzklausīt otru? Vai tu glabā uzticēto noslēpumu? Vai tu respektē dažādību cilvēkos? Vai tu spēj strādāt patstāvīgi - plānot savu darbu, pieņemt lēmumus? Vai tev sagādā gandarījumu pētīt, analizēt sarežģītus uzdevumus un atrast tiem risinājumu?

Ārsta profesijā tev noderēs pacietība, izturība un spēja izskaidrot sarežģītas lietas vienkāršiem vārdiem, kā arī emocionāla stabilitāte, prasme saprasties ar dažādiem cilvēkiem un māka iejusties cita cilvēka situācijā, vienlaikus saglabājot distanci. Būtiska arī spēja operatīvi rīkoties un saglabāt mieru kritiskās un sarežģītās situācijās.

Īpašu uzmanību pievērs tādiem mācību priekšmetiem kā ķīmija, bioloģija, veselības mācība, svešvalodas, ētika, psiholoģija un sports.


Interešu joma(s): Veselības aprūpe un rehabilitācija


Radniecīgās profesijas:

ĢIMENES ĀRSTS

ZOBĀRSTS

PEDIATRS

UZTURA SPECIĀLISTS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

bioloģija, ķīmija, veselības mācība veselīga dzīvesveida principi
saistība starp cilvēka emocionālo stāvokli un fizisko pašsajūtu dažādu medicīnas preparātu pielietojums
cilvēka fizioloģiskie procesi ārstu darba specifika
„placebo” efekta fenomens darbs, kurā es varētu praktiski palīdzēt cilvēkiem

Man raksturīgas šādas īpašības:

analītiskums rūpība izpalīdzīgums
kritiskums patstāvība labestība
zinātkāre stabilitāte līdzjūtība
piesardzība spēja pielāgoties izturība
sistemātiskums * pacietība lietišķums
racionalitāte ** atbildība nepiespiestība

*sistemātiskums - spēja atkārtoti veikt kādas darbības plānā noteiktā secībā

**racionalitāte - spēja būt lietišķam un saprātīgam, attieksmē pret dzīvi dominē prāts un intelekts

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

saprasties ar dažāda vecuma un sociālā slāņa cilvēkiem vienkārši un saprotami izskaidrot sarežģītus medicīniskus jautājumus
koncentrēties atbildīga uzdevuma veikšanai nomierināt, iedrošināt cilvēkus
spēt saglabāt mieru kritiskās situācijās sniegt pirmo medicīnisko palīdzību***
pamanīt būtiskāko lielā informācijas daudzumā uzturēt kārtīgu un tīru savu darba vidi

*** pirmā palīdzība – palīdzība, ko cietušajam (slimajam) viņa dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma (Ārstniecības likums)

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv