JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



ŽURNĀLISTS


Kods: 2451 17


Darba saturs:
Žurnālists vāc materiālus, intervē konkrētas personas, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, un sagatavo rakstu vai reportāžu par kādu noteiktu tēmu, kas varētu būt sabiedrībā aktuāla.

Žurnālists darbu sāk ar temata izvēli, vai arī tēmu nereti iesaka redaktors. Tad žurnālists sāk materiāla gatavošanu – vāc informāciju, intervējot speciālistus (lai nointervētu interesējošo personu, vienojas ar viņu par tikšanās laiku, uzdod jautājumus, atšifrē diktofona ierakstus), izmantojot arhīvu, bibliotēku, citu plašsaziņas līdzekļu materiālus, kā arī balstās uz saviem novērojumiem. Ja raksts paredzēts drukātajiem medijiem (avīzēm, žurnāliem), tad atbilstoši izdevuma specifikai savāktais materiāls tiek strukturēts un veidots raksts, kas satur konkrētu skaitu zīmju. Raksta ievaddaļā jeb līdā tiek pateikts būtiskākais, lai intriģētu lasītāju. Līdzīgi arī televīzijā vai radio, balstoties uz savākto materiālu, tiek veidota noteikta garuma reportāža. Žurnālists var turpināt iesākto tēmu un pētīt to dziļāk, veidot rakstu, sižetu sērijas.

Ja žurnālists ir specializējies, piemēram, politikā vai ekonomikā, viņš balstās uz drošiem oficiāliem avotiem, jo tādā gadījumā būtiski ir sniegt patiesas ziņas. Ja žurnālists strādā dzeltenajā presē, viņš nereti atsaucas uz neoficiāliem avotiem, un tas nozīmē, ka ziņas var būt neprecīzas.

Strādājot kā štata darbiniekam, tēmu saskaņā ar medija specifiku visbiežāk nosaka redaktors, bet ārštata žurnālists var izvēlēties savām interesēm atbilstošāku tēmu, veidot rakstu un iesniegt jebkādam medijam, kuru tas varētu interesēt.


Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Žurnālists darbā lieto diktofonu, mikrofonu, datoru, printeri, tālruni, rakstāmpiederumus, papīru piezīmju veikšanai, kā arī izmanto interneta resursus.


Darba apstākļi:
Štata preses un radio žurnālisti parasti darbu veic biroja tipa telpās – redakcijā, kurā strādā arī vairāki citi cilvēki, tāpēc iespējama trokšņaina vide. Ārštata žurnālisti parasti strādā mājās. Vācot materiālu, nākas daudz braukt uz dažādām iestādēm, arī dažādām valstīm, strādāt bibliotēkās. Televīzijas žurnālistiem darba vide ir dažāda – viņam jājūtas brīvi kameru priekšā un var būt jāuzstājas tiešraidēs arī no tā sauktajiem karstajiem punktiem, piemēram, valstīm, kurās notiek karadarbība. Žurnālista darba laiks nav stingri normēts – var būt jāstrādā jebkurā nedēļas dienā gan vēlu vakarā, gan agri no rīta. Darbs bieži tiek veikts pēc iepriekš saskaņota grafika. Darbs var būt jāveic bīstamos vai saspringtos apstākļos, tāpēc vēlams būt izturīgam pret stresu.


Darba iespējas:
Žurnālisti var strādāt laikrakstos, žurnālos, televīzijā, radio, elektroniskajos medijos. Žurnālisti var nebūt piesaistīti kādam konkrētam medijam, bet gan strādāt neatkarīgi un iesniegt savus rakstus, pētījumus dažādiem plašsaziņas līdzekļiem.


Nepieciešamā izglītība:
Žurnālistam nepieciešama augstākā izglītība komunikāciju zinātnēs vai žurnālistikā. Mācību ilgums ir 3 – 4 gadi. Atsevišķos gadījumos žurnālistam var nebūt augstākā izglītība šajā specialitātē, bet gan kādā citā, piemēram, ekonomikā, ja viņš raksta kādam izdevumam, kas specializējies ekonomikas un biznesa jautājumu aplūkošanā. Nepieciešamas svešvalodu zināšanas.


Iespējamais atalgojums:
150 līdz 500 LVL.
Atalgojuma apjomu visbiežāk veido honorāri – tas nozīmē, ka alga atkarīga, piemēram, no uzrakstīto materiālu daudzuma un lieluma (zīmju skaita). Vairāk saņem žurnālisti, kas strādā privātajās struktūrās, bīstamos apstākļos. Ja žurnālists strādā neatkarīgi vai materiāla sagatavošanai izmanto ilgāku laiku, arī ienākumu līmenis ir svārstīgs.


Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tevi interesē sabiedrībā notiekošie procesi? Vai tu vēlies informēt cilvēkus par viņus interesējošiem jautājumiem?

Žurnālistam ir būtiska prasme analizēt informāciju, atšķirt svarīgo no mazāk svarīgā un pasniegt ziņas citiem saprotamā veidā. Tāpat svarīga ir spēja runāt loģiski un argumentēti – īpaši tas attiecas uz žurnāliem, kas strādā televīzijā un radio. Lai attīstītu savu valodas izjūtu, lasi daiļliteratūru, raksti domrakstus, iesniedz publikācijas skolas vai rajona avīzei. Lai trenētu savu runas prasmi – uzstājies publikas priekšā.

Žurnālistam svarīgas arī komunikācijas prasmes, izturība pret stresu, spēja skatīties uz notiekošo objektīvi. Vēlams, lai būtu godprātīga attieksme pret darbu, jo plašsaziņas līdzekļi spēcīgi ietekmē sabiedrības viedokli. Tāpat vēlama radoša domāšana, iniciatīva, vēlme izzināt notiekošo un saņemt atbildes.

No mācību priekšmetiem pievērs uzmanību latviešu valodai un literatūrai, svešvalodām, informātikai, ētikai, politikai un tiesībām.


Interešu joma(s): Komunikācija un mediji


Radniecīgās profesijas:

REDAKTORS

KORESPONDENTS

REPORTIERIS

SABIEDRISKO ATTIECĪBU SPECIĀLISTS

GALVENAIS REDAKTORS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

ziņas un notikumi valsts un pasaules mērogā ekonomika, politika, kultūra
sabiedriskās dzīves un kultūras pasākumi žurnālistu drosme un meistarība
informācijas meklēšana dažādos informācijas avotos rakstu, blogu rakstīšana par dažādām aktualitātēm
plašsaziņas līdzekļu ietekme uz sabiedriskiem procesiem kontaktu veidošana ar dažādiem cilvēkiem

Man raksturīgas šādas īpašības:

uzņēmība elastīgums neatkarība
izlēmība zinātkāre apķērība
enerģiskums impulsivitāte sapratne
iniciatīva radošums intelektualitāte **
ekstraversija * draudzīgums komplicētība ***
godkāre oriģinalitāte intuīcija ****

* ekstraversija apzīmē uz ārējo pasauli vērstu personības tipu, kuram raksturīga atklātība, sabiedriskums, laba saskarsme, spēja ātri iejusties jaunās situācijās un kuram patīk veidot jaunus kontaktus

**intelektualitāte – spēja izzināt un izskaidrot piedāvātos risinājumus, balstoties uz teorētiskām zināšanām

***komplicētība – spēja uztvert pasauli daudzveidīgāk un sarežģītāk

**** intuīcija – spēja nojaust, aptvert, neapzināti izjust

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

saprasties un veidot sakarus ar dažādiem cilvēkiem strādāt ar lielu informācijas daudzumu, to analizēt
loģiski un precīzi formulēt savas domas, jautājumus pārzināt ziņu rakstīšanas principus, rakstu, interviju veidošanu
rast radošus risinājumus dažādās situācijās plānot laiku, veikt uzdevumus noteiktā termiņā
mobilizēt sevi intensīvam darbam neatkarīgi no apstākļiem fotografēt, apstrādāt attēlus

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv