JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



VĒSTURNIEKS


Kods: 2443 02


Darba saturs:
Vēsturnieks pētī, analizē un izskaidro pagātnes notikumus, dažādos vēsturiskos posmos dzīvojošo cilvēku domāšanas, uzvedības īpatnības, to centienus, kā arī publicē savus secinājumus un iegūto informāciju. Daži vēsturnieki piedalās arhīva materiālu, mākslas priekšmetu un vēsturisku ēku un vietu izpētē un saglabāšanā. Vēsturnieki pārliecinās par kāda konkrēta vēsturiskā perioda paražām un tērpiem, cenšas pārbaudīt hronoloģisku dokumentu ticamību.

Vēsturnieki ievāc informāciju no plaša avotu klāsta. Vispirms tie paļaujas uz uzticamiem rakstveida avotiem – arhīviem, hronikām, līgumiem, protokoliem un citiem dokumentiem, tad vēršas pie grāmatām un periodikas (žurnāliem), nepublicētiem manuskriptiem (dienasgrāmatām, vēstulēm), apskata fotogrāfijas, videofilmas, analizē vēsturiskos objektos atrastos faktus. Visbeidzot vēsturnieki strādā ar subjektīvāku informāciju, ko iegūst, intervējot konkrētu vēsturisko periodu aculieciniekus. Tad vēsturnieki sakārto, izvērtē, izanalizē un interpretē šo informāciju un izdara secinājumus. Par iegūtajiem pētījuma rezultātiem vēsturnieki raksta ziņojumus, rakstus, grāmatas vai sniedz prezentācijas, rada teorijas par vēsturisko notikumu gaitas likumsakarībām, aizstāv tās konferencēs.

Parasti vēsturnieki specializējas konkrētā laikposmā vai nozarē. Arheologi nodarbojas ar izrakumu pārraudzīšanu un atradumu analizēšanu; viņi pēta vēstures posmus, par kuriem nav saglabājušās rakstveida liecības. Arheologi var noteikt kultūras un politikas savstarpējās saistības starp senajām baltu tautām (kuršiem, zemgaļiem). Etnogrāfi pēta seno ģērbšanās stilu, sadzīves kultūru (traukus, mēbeles u.c. sadzīves priekšmetus). Numismāti nodarbojas ar senu monētu pētīšanu un pēc tām izdara secinājumus par naudas apmaiņu starp dažādiem reģioniem. Muzejos strādājošie vēsturnieki izstrādā izstādes plānus, pārskata fondus, izvēlas un sagatavo muzeja eksponātus izstādei. Vasarā muzeju darbinieki var braukt izrakumu izpētē, bet ziemā apstrādāt un analizēt izrakumos iegūtos materiālus, noglabāt tos fondos. Vēsturnieki – muzeju pedagogi – var vēsturiska perioda ietvaros apmeklētājiem izspēlēt dažādas pagātnes situācijas, tērpjoties atbilstošos kostīmos un reālistiski atainojot kādu vēstures periodu. Vēsturnieki var strādāt arī arhīvos kā arhīvisti, kur tie izsniedz, tulko un analizē arhīvu materiālus, kā arī muzeju fonotēkās, kur tie intervē un ieraksta vēsturisku notikumu liecinieku stāstus un atmiņas.

Vēsturnieki raksta grāmatas un rakstus publicistikai. Viņi arī sniedz padomus valsts pārvaldes institūcijām politiskos jautājumos. Balstoties uz vēstures notikumiem, vēsturnieki var censties paredzēt kāda lēmuma politiskās sekas un ieteikt risinājumus. Vēsturnieki var darboties arī kā diplomāti un politologi, strādāt par pasniedzējiem mācību iestādēs, mācot vēsturi, kultūras vēsturi, politiku un ētiku.


Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Darbā vēsturnieki lieto datoru, tālruni, faksa aparātu, printeri un citu biroja tehniku, kā arī magnetofonus, audiovizuālo aprīkojumu (piemēram, videomagnetofonus, projektorus), mikrofilmas. Izrakumos vēsturnieki izmanto otiņas, birstītes, lāpstas, atrasto materiālu uzglabāšanai piemērotus traukus, piezīmju veikšanai nepieciešamos piederumus.


Darba apstākļi:
Parasti vēsturnieki strādā iekštelpās – biroja tipa telpās, bibliotēkās vai savās mājās. Vēsturnieki mēdz doties komandējumos, lai apmeklētu seminārus, konferences un papildinātu zināšanas vai veiktu pētījumus citās valstīs. Vēsturnieki strādā astoņas darba stundas dienā, kuru skaits tomēr var atšķirties atkarībā no veicamā darba – piemēram, neatkarīgie vēsturisko notikumu komentētāji strādā brīvā režīmā, tāpēc var būt nodarbināti jebkurā diennakts laikā.


Darba iespējas:
Vēsturnieki var strādāt mācību iestādēs, kā arī valsts pārvaldes institūcijās, pētnieciskajos institūtos, bibliotēkās, muzejos, arhīvos, ziņu aģentūrās, mediju organizācijās. Tie var būt pašnodarbinātas personas un saņemt honorārus par publikācijām.


Nepieciešamā izglītība:
Nepieciešama augstākā izglītība vēstures zinībās. Mācību ilgums ir 3 – 4 gadi.


Iespējamais atalgojums:
150 līdz 800 LVL.
Vēstures pedagogi atkarībā no slodzes var saņemt 150 – 300 latus, muzeju darbinieki 200 – 300 latus (atkarībā no muzeju finansējošās iestādes budžeta un darbinieka kvalifikācijas alga var sasniegt 600 – 800 latus, bet reti), pētniecisko iestāžu darbinieki – ap 200 latu. Honorāri par rakstiem ir atšķirīgi.


Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tevi saista ne tikai šodienas notikumi, bet arī tas, kas noticis ar cilvēci visas tās pastāvēšanas laikā? Vai tev liekas interesants darbs bibliotēkā, pētot un izzinot vēsturiskus materiālus? Vai, izvēloties lasāmvielu, priekšroku dod vēsturiskiem romāniem un aprakstiem?

Vēsturniekam būtiska precizitāte, zinātkāre, pacietība un neatlaidība. Trenē prasmi koncentrēties, centies starp daudziem faktiem saskatīt galveno. Vēsturniekam jābūt gatavam pieņemt jaunus uzskatus, kā arī būtiski ir izprast dažādas kultūras un to atšķirības – šīs spējas var attīstīt debašu klubos, kā arī ceļojot.

Īpašu uzmanību pievērs tādiem mācību priekšmetiem kā vēsture, kultūras vēsture, ētika, politika un tiesības, ģeogrāfija, latviešu valoda un svešvalodas.


Interešu joma(s): Humanitārās zinātnes


Radniecīgās profesijas:

ĢEOGRĀFS

KULTŪRAS TŪRISMA GIDS

LEKTORS (PEDAGOGS – AUGSTSKOLAS PASNIEDZĒJS)

ANTROPOLOGS

SOCIOLOGS

POLITOLOGS

DEMOGRĀFS

PASNIEDZĒJS

POLITISKAIS ANALĪTIĶIS

ARHĪVISTS

ARHEOLOGS

MĀKSLAS VĒSTURNIEKS

POLITOĢEOGRĀFS

TŪRISMA GIDS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

senatnīgi priekšmeti, to kolekcionēšana dienasgrāmatas, eseju, publikāciju rakstīšana
cilvēku dzīvesveids agrāk un tagad ģimenes ciltskoka veidošana, dzimtās pilsētas, novada vēsture
aculiecinieku stāstījumi par vēsturiskiem notikumiem muzeji, vēstures priekšmetu ekspozīcijas
dažādu vēsturisko avotu pētīšana vēsturisko notikumu atspoguļojums literatūrā, mākslā, kino

Man raksturīgas šādas īpašības:

komplicētība * intraversija *** savaldība
analītiskums rūpīgums sistemātiskums *****
kritiskums racionalitāte **** radošums
zinātkāre atturīgums piesardzība
sapratne neatkarība precizitāte
intelektualitāte ** neatlaidība stabilitāte

*komplicētība – spēja uztvert pasauli daudzveidīgāk un sarežģītāk

**intelektualitāte – spēja izzināt un izskaidrot piedāvātos risinājumus, balstoties uz teorētiskām zināšanām

***intraversija – uz iekšējo pasauli vērsts personības tips, kuram raksturīga noslēgtība, distancēšanās no apkārtējiem, pakāpeniska attiecību veidošana, dodot priekšroku šauram paziņu lokam, dziļām attiecībām

****racionalitāte – spēja būt lietišķam un saprātīgam, attieksmē pret dzīvi dominē prāts un intelekts

*****sistemātiskums – spēja atkārtoti veikt kādas darbības plānā noteiktā secībā

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

saprasties ar cilvēkiem paust savas domas saistošā un literāri pareizā valodā mutiski un rakstos
vākt informāciju un strādāt ar dažādiem informācijas avotiem uzstāties auditorijas priekšā, prast argumentēt savu viedokli
orientēties lielā informācijas daudzumā, atrodot tajā būtiskāko veikt vienkāršus restaurācijas darbus
sistematizēt informāciju, dokumentus, dažādus priekšmetus izstrādāt zinātniskos darbus, veikt pētījumus

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv