JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



PSIHOTERAPEITS


Kods: 2221 75


Darba saturs:
Psihoterapeiti palīdz indivīdiem, pāriem vai cilvēku grupām identificēt, izprast un risināt emocionālas un psiholoģiskas problēmas.

Pirmoreiz tiekoties ar klientu, psihoterapeits izvērtē viņa emocionālo stāvokli sarunājoties, kā arī ar speciālu testu palīdzību. Psihoterapeits var ar klientu pārrunāt, piemēram, viņa ģimenes stāvokli, pagātni, sapņus un vēlmes. Viņš uzklausa klienta vēlmes par savas personības, uzvedības vai emocionālā stāvokļa mainīšanu. Kopā ar klientu viņš izpēta problēmsituācijas klienta dzīvē, sarunu gaitā palīdz klientam izprast pašam sevi, savas vajadzības un vēlmes un palīdz rast ceļu uz šo vēlmju īstenošanu. Darba gaitā vai pēc sarunas psihoterapeits datorā vai savās piezīmēs piefiksē būtiskākos faktus, lai būtu uzskatāma darba gaita un iespēja analizēt, kā labāk turpināt terapiju ar konkrēto klientu. Pēc terapijas beigām psihoterapeits izvērtē terapijas rezultātus un nosaka tālāko konsultācijas gaitu.

Ikviens psihoterapeits specializējas kādā konkrētā terapijas veidā. Piemēram, psihoterapeits, kas specializējies eksistenciālajā terapijā, cenšas fokusēt klienta uzmanību uz šo brīdi vai pašreizējo periodu viņa dzīvē un, sarunājoties un izjautājot klientu, meklē svarīgākās tendences, risina problēmas.

Psihoterapeits, kas specializējies psihoanalīzē, palīdz klientam atrisināt dažādus pagātnē radušos kompleksus. Kopā ar klientu psihoterapeits sarunu gaitā atgriežas pagātnē, tur meklējot problēmu cēloni. Psihoterapeits ļauj klientam izrunāties, tad izanalizē klienta pieminētos simbolus, sapņus un tēlus, liek atkārtoti izdzīvot pagātnes notikumus. Psihoterapeits palīdz atrisināt vai attīstīt nepabeigtas situācijas klienta dzīvē, risina paškontroles un emociju apzināšanās trūkuma problēmas.

Psihoterapeits, kas specializējies psihoorganiskajā analīzē, psihoterapijā izmanto arī fizisku kontaktu. Piemēram, psihoterapeits uzliek roku klientam uz galvas, krūtīm, plaukstas vai masē galvu, lai palīdzētu klientam atbrīvoties no emocijām. Psihoterapeits liek klientam veikt fiziskus uzdevumus, piemēram, noteiktas acu kustības, lai sasaistītu domāšanu un emocijas ar fizisko ķermeni un tā izpausmēm.

Smilšu terapijas laikā psihoterapeits uzdod klientam (parasti bērnam) zīmēt attēlus smiltīs, lai uzzinātu par problēmām, ko tas nespēj izpaust vārdos, un interpretē šos attēlus. Ja nepieciešams, psihoterapeits vēršas pie valsts palīdzības institūcijām (tādām kā bāriņtiesa, kas noskaidro konkrētos apstākļus vardarbības gadījumā pret bērnu).

Kognitīvi biheiviorālās terapijas laikā psihoterapeits palīdz klientam pārstrādāt izveidojušās domāšanas un uzvedības shēmas un izveidot jaunus uzvedības modeļus. Šo terapiju izmanto, ārstējot dažādas fobijas (piemēram, bailes no zirnekļiem).

Psihoterapeits, kas specializējies ķermeņa terapijā, nodarbojas ar pašsajūtas uzlabošanu, novēršot fizisko sasprindzinājumu. Ar dažādu vingrinājumu palīdzību psihoterapeits palīdz klientam, piemēram, atslābināt ķermeni, uzlabot fizisko kontaktu ar citiem.

Pastāv vēl daudz dažādu terapijas veidu, piemēram, Geštalta terapija, individuālpsiholoģija, mākslas terapija, mūzikas terapija.

Psihoterapeiti piedalās arī regulāros semināros, kur kontaktējas ar citiem psihoterapeitiem un paaugstina savu kvalifikāciju.


Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Psihoterapeits darbā lieto testus, anketas, metodiku, rakstāmpiederumus un papīru piezīmēm, dažādas mapes informācijas un dokumentu uzglabāšanai, skavotājus. Psihoterapeits izmanto arī biroja tehniku, piemēram, datoru, printeri, kopētāju, faksu, telefonu, kā arī dažādus citus priekšmetus konkrētas terapijas veikšanai. Nozīmīga psihoterapeita darba sastāvdaļa ir patīkama vide – harmoniski iekārtots kabinets, ērtas mēbeles.


Darba apstākļi:
Darbs tiek veikts biroja tipa telpās – psihoterapeita kabinetā. Darba laiks atkarīgs no vietas, kur psihoterapeits praktizē, bet parasti tā ir nepilna darba diena. Iespējams, ka jāstrādā brīvdienās un vakaros.


Darba iespējas:
Psihoterapeiti galvenokārt nodarbojas ar privātpraksi, bet var strādāt arī psiholoģiskās palīdzības centros, privātfirmās un uzņēmumos, slimnīcās, sociālās palīdzības iestādēs.


Nepieciešamā izglītība:
Psihoterapeitam nepieciešama augstākā izglītība psiholoģijā vai medicīnā, kā arī kvalifikācija konkrētā psihoterapijas virzienā, kas ilgst apmēram 4 gadus.


Iespējamais atalgojums:
300 līdz 800 LVL.
Atalgojuma apmērs atkarīgs no klientu skaita, kā arī no psihoterapeita popularitātes.


Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tu vēlies palīdzēt cilvēkiem? Vai tevi aizrauj sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem? Vai tev piemīt spēja uzklausīt citus? Vai tu viegli pārvari ikdienas grūtības un morālo nogurumu?

Psihoterapeita profesijā visvairāk ir nepieciešama empātija jeb spēja iejusties cita cilvēka vietā. Mācies uzklausīt citus nepārtraucot, centies izteikties iejūtīgi, bet skaidri. Ja vēlies kļūt par psihoterapeitu, pajautā sev – vai es protu sevi motivēt? Šī spēja būs vajadzīga, palīdzot risināt citu cilvēku problēmas. Katram, kas vēlas strādāt šajā profesijā, būtu vēlams izmēģināt individuālo psihoterapiju, lai iepazītos ar tās procesiem.

Īpašu uzmanību pievērs tādiem mācību priekšmetiem kā psiholoģija, angļu vai vācu valoda, ētika, filozofija un loģika.


Interešu joma(s): Sociālā palīdzība, psiholoģija


Radniecīgās profesijas:

PSIHIATRS

SOCIĀLAIS DARBINIEKS

SOCIĀLAIS PEDAGOGS

PSIHOLOGS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

cilvēka dzīves jēgas, vērtību, morāles jautājumi sapņu simboliskā nozīme
palīdzība cilvēkiem, emocionāls atbalsts filmas, grāmatas par dzīves pavērsieniem, sarežģītām attiecībām, emocionāli smagām izvēlēm
semināri, grupu nodarbības par sevis izzināšanu psihoterapijas virzieni un metodes

Man raksturīgas šādas īpašības:

atbildīgums augstsirdība intuīcija **
līdzjūtība laipnība sapratne
taktiskums pārliecinātība sistemātiskums ***
draudzīgums analītiskums atklātība
izpalīdzīgums zinātkāre emocionalitāte

sirsnība komplicētība * pacietība

*komplicētība – spēja uztvert pasauli daudzveidīgāk un sarežģītāk

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

saprasties ar cilvēkiem kliedēt sasprindzinājumu, nomierināt cilvēkus
būt labs klausītājs precīzi un skaidri izteikt savas domas
konstruktīvi risināt konfliktus ievērot profesionālo ētiku, konfidencialitāti
saglabāt mieru neatkarīgi no situācijas pārliecināt, iedrošināt cilvēkus

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv