JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



SOCIĀLAIS REHABILITĒTĀJS


Kods: 3412 02


Darba saturs:
Sociālās rehabilitācijas mērķis ir atjaunot vai uzlabot cilvēka sociālās spējas un prasmes, kas kādu apstākļu dēļ ir zudušas vai mazinājušās, un palīdzēt viņam veiksmīgi atgriezties sabiedriskajā un darba dzīvē. Šos cilvēkus pie sociālā rehabilitētāja nosūta pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, kuri ir izvērtējuši katra cilvēka vajadzības un uzskata, ka sociālā rehabilitācija viņiem ir nepieciešama.
Sociālais rehabilitētājs sadarbojas ar rehabilitējamo, māca zaudētās prasmes un iemaņas, cenšas viņā no jauna radīt interesi, vēlmi un gribu patstāvīgi un pilnvērtīgi dzīvot. Iespējams, ka jāmāca arī rūpēties par personīgo higiēnu, orientēties telpā, apkārtējā vidē, gatavot ēst, pārvarēt psiholoģisko barjeru nepiedzīvotās situācijās, apgūt saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Vājredzīgiem vai neredzīgiem cilvēkiem jāpalīdz apgūt Braila rakstu1 un citas svarīgas prasmes, kas viņiem nepieciešamas ikdienā. Vēl rehabilitācijas programmā ietilpst arī fiziskās aktivitātes, radošās nodarbības, piemēram, grozu pīšana, aušana, zīmēšana. Sociālais rehabilitētājs cenšas iesaistīt šos cilvēkus brīvā laika pavadīšanas pasākumos, piemēram, interešu klubos, diskusiju vakaros, šovos, dažādās spēlēs. Sagādā arī iespēju organizēt, vadīt un apmeklēt izglītojošos, kultūras un sporta pasākumus – teātrus, kino, koncertus, izstādes, pārgājienus, ekskursijas, sporta dienu un citus.
Vispirms sociālais rehabilitētājs iegūst informāciju par katra cilvēka vajadzībām, novērtē viņa spējas un prasmi sociāli darboties, esošo sociālo vidi un resursus. Pēc tam sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas programmu. Turpmākais darbs noris pēc šīs programmas, regulāri novērtējot cilvēka sasniegumus un vispārējo progresu prasmju un iemaņu atjaunošanā. Programma tiek īstenota noteiktā laikā periodā.
Lielās sociālās rehabilitācijas institūcijās rehabilitētājs šādu programmu izstrādā kopā ar citiem speciālistiem un koordinē tās izpildi, piesaistot nodarbību audzinātājus, fizioterapeitus, psihologus, sociālos darbiniekus, psihiatrus. Mazākās institūcijās pats vada nodarbības un māca apgūt zudušās prasmes. Taču visbiežāk tomēr strādā komandā, sadarbojoties ar citiem speciālistiem.
Darbdienas sākumā sociālais rehabilitētājs pārrunā ar cilvēku attiecīgajā dienā ieplānotās aktivitātes un analizē iepriekšējā dienā padarīto. Ja iestādē strādā psihologs, sarunā piedalās arī viņš.
Sociālā rehabilitētāja klienti var būt bērni, kuri cietuši no vardarbības, cilvēku tirdzniecības upuri, no alkohola, narkotikām vai citām apreibinošām vielām atkarīgas personas, redzes un dzirdes invalīdi, cilvēki ar psihiskiem vai garīgās attīstības traucējumiem, bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni, arī veci cilvēki. Rehabilitētāja darba uzdevumi ir vienādi neatkarīgi no grupas, ar kuru viņš strādā, bet atšķiras ikdiena atkarībā no grupas vajadzībām. Piemēram, personām ar garīgās attīstības traucējumiem viņš māca patstāvīgas dzīves prasmes (saskarsmi, budžeta plānošanu, ēdiena gatavošanu, mājokļa uzkopšanu, darba meklēšanu u.tml.), iepazīstina ar veicamajiem pienākumiem (pagarināt īres līgumu, apmeklēt ārstus u.c.), motivē un atbalsta ikdienas vajadzību pildīšanu, pavada pie ārsta vai citiem speciālistiem, palīdz meklēt darbu vai iespēju apgūt profesiju, plānot brīvo laiku u.tml. Līdzīgi noris darbs ar bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri uzauguši aprūpes iestādē un kuriem trūkst iemaņu patstāvīgai dzīvei. Turpretī cilvēkus ar kustību traucējumiem pēc traumām un negadījumiem konsultē par iespējām saņemt tehniskos palīglīdzekļus (kruķus, ratiņkrēslu u.c.), pielāgot mājokli iekļūšanai tajā, pārvietoties pa to saviem spēkiem, pielāgot darba vietu, izvērtēt iespējas turpināt mācības vai līdzšinējo darbu, pārkvalificēties. Sociālais rehabilitētājs cenšas motivēt šādu cilvēku turpināt aktīvu sabiedrisko dzīvi, māca nepieciešamās prasmes un vajadzības gadījumā plāno citu speciālistu (ergoterapeita, psihologa, fizioterapeita, karjeras konsultanta) konsultācijas vai kādu pakalpojumu piesaisti.

1 Braila raksts – rakstības veids, kuru lasīšanai un rakstīšanai izmanto neredzīgi vai vājredzīgi cilvēki. Braila rakstu veido no punktiem (sataustāmiem izciļņiem) veidoti simboli. Šis rakstības veids ir nosaukts tā ieviesēja Luija Braila vārdā.




Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Sociālais rehabilitētājs izmanto biroja tehniku datoru, printeri, kopētāju, tālruni, dažādas sociālo prasmju novērtēšanas veidlapas un diagrammas, metodiskos materiālus, klientu vajadzībām piemērotu aprīkojumu – speciālo balto spieķi vājredzīgiem un neredzīgiem, virtuves piederumus bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ēdiena gatavošanas mācībām u.tml.


Darba apstākļi:
Rehabilitētājs strādā speciāli klientu vajadzībām institūcijas iekārtotajās telpās. Dažas nodarbības notiek ārpus tām, piemēram, ja cilvēkam no jauna jāiemāca patstāvīgi šķērsot gājēju pāreju vai iepirkties. Sociālajā institūcijā telpas ir iekārtotas gan mūzikai un rokdarbiem, gan grupu nodarbībām un pārrunām u.tml., kur cilvēki darbojas sociālā rehabilitētāja vadībā. Speciālists strādā 40 stundu darba nedēļu.


Darba iespējas:
Sociālais rehabilitētājs var strādāt pašvaldību vai nevalstisko organizāciju bērnu, sieviešu, ģimeņu u.c. krīžu centros, bērnu vai pieaugušo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (bērnunami, SOS bērnu ciemati, sociālās aprūpes centri veciem cilvēkiem vai personām ar invaliditāti), dienas un atbalsta centros, arī Sociālās integrācijas valsts aģentūrā un slimnīcās, kur īsteno sociālās rehabilitācijas programmas.


Nepieciešamā izglītība:
Šim speciālistam ir nepieciešama pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība sociālajā rehabilitācijā, sociālā rehabilitētāja profesionālā kvalifikācija. Studiju ilgums ir divi gadi.



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tevi interesē darbs ar cilvēkiem? Vai vēlies palīdzēt viņiem ar padomu un sniegt praktisku atbalstu? Vai spēj pieņemt cilvēkus ar dažādiem fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem un saprast, ka arī viņiem ir plašas iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā? Vai tev patīk rūpēties par cilvēkiem, vai esi labsirdīgs, sirsnīgs un iejūtīgs? Sociālā rehabilitētāja darbs ir mūsdienās pieprasīts, jo strauji attīstās valsts un pašvaldību sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu tīkls. Taču šis darbs prasa koncentrētu uzmanību un garīgo piepūli, arī psihisku noturību, savaldību, iecietību un ātru reakciju krīzes situācijās.
Pirms izlemt, vai tevi interesē šī profesija un ar kādiem cilvēkiem tu nākotnē vēlētos strādāt, ieteicams pieteikties kādā sociālā institūcijā par brīvprātīgo darbinieku. Tā varēsi kaut ko vairāk uzzināt par darbu šādā institūcijā, tās vidi un par klientu vajadzībām. Vēl sociālo institūciju darbu vari iepazīt, organizējot labdarības pasākumus kopā ar klasesbiedriem, studiju biedriem vai darba kolēģiem.
Ja esi skolnieks, pievērs uzmanību latviešu un krievu valodas apguvei, bioloģijai, psiholoģijai, veselības un mājsaimniecības mācībai. Sociālajam rehabilitētājam darbā jāievēro profesionālā ētika, tādēļ šīs stundas būs noderīgas pamatzināšanu apguvei. Viņam jāmāk attīstīt cilvēka prasmes, izmantojot nodarbības mākslā un mūzikā, tādēļ šos priekšmetus rūpīgi apgūsti jau skolā un savas spējas un prasmes attīsti, piedaloties interešu izglītības pulciņos.
Ja esi students, tad nopietni izvērtē, ar kādiem problēmu māktiem cilvēkiem tu gribētu strādāt nākotnē, lai studiju praksi varētu veikt attiecīgās institūcijās. Padziļināti apgūsti zināšanas darbam ar šādiem cilvēkiem, izstrādā pētnieciskos darbus par izvēlēto tematu. Lai vēl labāk varētu izvēlēties darba vietu pēc studijām, pastrādā ar divām vai trim klientu grupām, kas paplašinās tavu redzesloku rehabilitācijas jomā. Izvērtē, kā tavu izvēli ietekmēs personīgās dzīves pieredze, kas dažkārt var traucēt būt objektīvam darbā.
Ja vēlies padziļināt savas profesionālās zināšanas, apmeklē seminārus par rehabilitācijas tēmām, pēc vairāku gadu pieredzes vienā institūcijā maini darba vietu un cilvēkus, ar kuriem strādāji līdz šim. Sociālais rehabilitētājs ar pirmā līmeņa augstāko izglītību var turpināt profesionālo attīstību, uzsākot studijas otrā līmeņa augstākās izglītības studiju programmā sociālajā darbā (ir tiesības studēt tikai divus no četriem studiju gadiem) un iegūstot sociālā darbinieka profesionālo kvalifikāciju.


Interešu joma(s): Sociālā palīdzība, psiholoģija


Radniecīgās profesijas:

ERGOTERAPEITS

SOCIĀLAIS DARBINIEKS

SOCIĀLAIS PEDAGOGS

SOCIĀLAIS APRŪPĒTĀJS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

darbs ar cilvēkiem dzīvesveida un karjeras jautājumi
darbs ar dokumentiem cilvēku attiecību jautājumi, praktiskā psiholoģija
sociālā palīdzība un aprūpe kultūras un brīvā laika aktivitātes
pedagoģisks darbs, sociālā rehabilitācija sociālo problēmu risināšanas veidi

Man raksturīgas šādas īpašības:

draudzīgums pārliecināšanas spēja zinātkāre
izpalīdzīgums sabiedriskums patstāvība
stabilitāte sirsnība emocionalitāte
laipnība taktiskums vērīgums
pacietība akurātums elastīgums
uzticamība sistemātiskums* atklātība

*sistemātiskums – spēja atkārtoti veikt kādas darbības plānā noteiktā secībā

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

veidot attiecības ar cilvēkiem, iegūt viņu uzticību konsultēt, klausīties, izrādīt sapratni, uzdot jautājumus, virzīt un apkopot sarunu
novērtēt jebkura cilvēka spējas sadarboties ar speciālistiem
ieinteresēt un iesaistīt aktivitātēs rast risinājumus problemātiskās situācijās
izstrādāt sociālās rehabilitācijas plānu plānot un organizēt darbu

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv