JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



SCENĀRISTS


Kods: 2641 10


Darba saturs:
Scenārists ir radoša profesija, viņš raksta scenāriju un darbības norises aprakstu kino un televīzijas filmām, dažādiem raidījumiem, pasākumiem vai šoviem. Scenārists strādā audiovizuālajos1 plašsaziņas līdzekļos, filmu kompānijās, producēšanas vai publisku pasākumu rīkošanas jomā. Māku uzrakstīt oriģinālu, izraudzītajam mērķim atbilstīgu scenāriju varētu salīdzināt ar rakstnieka un teātra dramaturga darbu, tomēr scenārista veikums var būt ne tikai viņa radošās fantāzijas rezultāts, jo viņam jāievēro pasūtītāja noteiktās prasības, jāpārzina dramaturģijas principi un tās dažādie žanri, audiovizuālo darbu īpatnības un arī kino valoda.
Parasti par scenārija pamatu ņem jau zināmu vai iepriekš sacerētu stāstu (piemēram, pasaku), un scenārista uzdevums ir šim stāstam radoši sagatavot tekstu un aprakstīt visu tā norises kārtību, pēc kura varēs filmēt vai vadīt pasākumu. Tātad scenārists uzraksta secīgu satura tekstu aktieriem vai pasākuma vadītājam un arī norādošo informāciju, kādi būs tērpi aktieriem (raidījuma, šova dalībniekiem), kādas būs dekorācijas, kad skanēs mūzika, kur atradīsies kameras utt. Lai to veiktu, viņam jāņem vērā attiecīgās nozares specifika, pasūtītāja noteikumi un žanra izteiksmes līdzekļu iespējas un ierobežojumi. Piemēram, ja scenārijs tiek rakstīts TV šovam vai līdzīgam raidījumam, tad galvenās nebūs dramaturģijas likumības vai norises loģiskums, bet gan izklaides industrijas īpatnības. Te scenāristam jāpārzina audiovizuālie izteiksmes līdzekļi, kino un video montāža, tēlu veidošanas principi un paņēmieni. Savukārt, veidojot dokumentālo kino, būs pilnīgi citi audiovizuālie paņēmieni (kino valoda), tāpat tēmas izklāstā tiks izmantoti atšķirīgi dramaturģijas paņēmieni nekā TV seriālos. Latvijā ne vienmēr ir iespēja šauri specializēties, tāpēc scenāristam jāpārzina dažādi žanri un paņēmieni.
Darba uzdevumu var dot televīzijas vai kinoproducēšanas kompānijas, arī izklaides pasākumu organizētāji, un tā procesā visu laiku jāsadarbojas ar pasūtītāju – producentu un režisoru, kurš scenārista veidoto tekstuālo materiālu iestudēs. Lai arī tekstu scenārists raksta individuāli, tomēr sekmīgam rezultātam nozīmīga ir radošās komandas (scenārists, režisors, mākslinieks, operators u.c.) sadarbība gan TV un izklaides industrijā, gan kino, kur nereti piedalās arī ārvalstu kolēģi.
Bet scenāristam arī pašam jāizrāda iniciatīva un jāmeklē projekti, kuros būtu interesanti darboties, jābūt aktīvam, uzturot un veidojot saskarsmi ar nozares pārstāvjiem. Ja scenārista līgumā nav noteikts citādi, pašam jākārto arī ar autortiesībām saistītie jautājumi. Viņam labi jāprot plānot savu darbu, jo līguma izpildes laiks mēdz būt ļoti ierobežots. Reizēm dažādu iemeslu dēļ nākas mainīt sākotnējo ieceri, tāpēc jābūt pietiekami elastīgam, lai spētu izdomāt vairākus risinājuma variantus vai konstruktīvi un ātri risināt problēmsituācijas.
Scenārists ne tikai raksta tekstus, bet pirms tam veic arī izpētes darbu, kas reizēm var būt visai apjomīgs. Sev nepieciešamo informāciju viņš var meklēt internetā, bibliotēkā vai muzejā, intervēt cilvēkus, doties kādā ekspedīcijā (piemēram, veidojot dokumentālo kino). Būtu labi, ja scenārists veidotu savu arhīvu (apkopotu neīstenotās idejas vai faktus), jo tas var palīdzēt viņam turpmākajā darbā.
Televīzijas darbā ir vairāk rutīnas, bet filmu scenāriju rakstīšana parasti nav regulāra, toties šis darbs var būt ļoti interesants.

1 Audiovizuāls – vienlaikus ietver gan redzes, gan dzirdes uztveri; tādā darbā iespaids tiek panākts, vienlaikus veidojot attēlu kustības, ko pavada dažādas skaņas (teksts, mūzika, trokšņi, arī klusums). Audiovizuālie plašsaziņas līdzekļi ir televīzija, interneta portāli; TV, kino un videodarbi tiek saukti arī par audiovizuālajiem medijiem.




Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Scenārista darbarīki ir dators, printeris, diktofons, DVD atskaņotājs (un cita video un audio tehnika).


Darba apstākļi:
Scenārists parasti strādā telpās ar datoru. Darbs nav piesaistīts konkrētai vietai, var strādāt mājās vai paša izvēlētā darba telpā. Scenārists veic līgumdarbus un attiecīgi pēc līguma izpildes termiņa pats organizē savu darba laiku.


Darba iespējas:
Scenārists strādā izklaides un kino industrijā, audiovizuālajos plašsaziņas līdzekļos, Latvijā visbiežāk televīzijā, kinoprojektos, reizēm arī teātrī un kultūras centros. Var strādāt arī citās radošo industriju nozarēs, reklāmā un mārketingā. Daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka un viņa iniciatīvas. Vairākumā gadījumu scenārists strādā kā pašnodarbinātais, patstāvīgu darbu var iegūt televīzijā (raksta scenārijus raidījumiem, adaptē šovus).


Nepieciešamā izglītība:
Šai darbā vēlama augstākā izglītība humanitārās zinātnēs (studiju ilgums trīs līdz četri gadi) vai teātra, kino un TV dramaturga (scenārista) diploms, audiovizuālo mediju mākslas izglītība (studiju ilgums četri gadi), taču var būt arī augstākā izglītība citā jomā, jo būtiskākais šajā profesijā ir cilvēka radošais talants.



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Scenāristam jāprot saprotamā un labā literārā valodā formulēt un izteikt ne tikai scenārija varoņu domas un sarunas, bet arī jāspēj pamatot savas idejas un izvēlēto risinājumu scenārijam. Šai darbā svarīga ir interese par dzīvi, cilvēkiem un apkārt notiekošo. Jo bagātāka būs iztēle un dzīves pieredze, jo apjomīgāks būs materiāls radošās idejas izstrādei. Scenāristam ir nepieciešams plašs redzesloks un spēja vizualizēt iedomāto notikumu gaitu, labi jāorientējas kultūras notikumos reģiona un valsts mērogā. Jāpārzina kultūras un mākslas vēsture, mūzika un kino joma. Jābūt izlēmīgam un gatavam daudz strādāt, pacietīgam un komunikablam. Noderēs arī mākslinieciskās ambīcijas.
Ja esi skolnieks un tev patīk rakstīt, tad nebaidies sacerēt oriģinālus domrakstus. Tev jāpiemīt ļoti labai latviešu valodas izjūtai, prasmei literāri un oriģināli veidot tekstus. Interesējies par mākslu un kino, esi sabiedrisks. Piedalies radošos konkursos, darbojies teātra studijā, iesaisties mākslinieciskajā pašdarbībā. Skolā īpašu uzmanību pievērs latviešu valodas, literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, psiholoģijas, kultūras un svešvalodu apguvei.
Ja esi humanitāro zinātņu students kādā no bakalaura studiju programmām, atceries, ka scenārista darbā ļoti noderīgas ir zināšanas dramaturģijā. Jāpārzina filmas vai raidījuma tapšanas gaita, filmēšana, gaismošana utt., arī publisku pasākumu norise, tādēļ izvēlies studiju kursus, kuros vari iegūt šīs zināšanas, vai izstrādā studiju praktiskos darbus. Vari pieteikties praksē televīzijā, radošos studiju projektos Latvijā un ārvalstīs. Mācies svešvalodas (angļu, krievu), arī citas, tās ļaus daudz labāk saprast dažādu tautu kultūru.
Ja tev ir augstākā izglītība citā jomā un tu vēlies pārkvalificēties, tad zini, ka par scenāristu var kļūt ikviens, kurš jūt šādu aicinājumu, kuram labi padodas literāru tekstu rakstīšana un ir savs oriģināls skatījums uz dzīvi. Tomēr vēlams arī mācīties literāros kursos un izglītoties dramaturģijas jomā.
Ja vēlies specializēties vai padziļināt zināšanas savā profesijā, vari vairāk iepazīties ar kino industriju, meklējot iespējas piedalīties dažādos kinoprojektos Latvijā un ārvalstīs, apmeklējot kinofestivālus, lasot kritiķu recenzijas par kinofilmām un teātra izrādēm.


Interešu joma(s): Māksla un kultūra


Radniecīgās profesijas:

ŽURNĀLISTS

PRODUCENTS

SKAŅU REŽISORS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

kino un teātris valodas un literatūra, tēlotāja māksla
sabiedriskās norises, pasākumi radošās izpausmes veidi
praktiskā psiholoģija fotografēšana un video uzņemšana
scenārija izveide, dramaturģija darbs komandā

Man raksturīgas šādas īpašības:

bagāta iztēle spēja sadarboties godkāre
izteiksmīgums analītiskums uzņēmība
komplicētība* zinātkāre impulsivitāte
emocionalitāte racionalitāte*** radošums
oriģinalitāte neatkarība sabiedriskums
intuīcija** rūpība vērīgums

*komplicētība – spēja uztvert pasauli daudzveidīgāk un sarežģītāk

**intuīcija – spēja nojaust, aptvert, neapzināti izjust.

***racionalitāte – spēja būt lietišķam un saprātīgam, attieksmē pret dzīvi dominē prāts un intelekts

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

rakstīt literāru darbu analizēt audiovizuālo valodu, tās paņēmienus
vākt un apkopot informāciju analizēt dramaturģisku darbu
argumentēt savu viedokli meklēt alternatīvus risinājumus
veidot māksliniecisko tēlu, sižetu sadarboties ar cilvēkiem

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv