JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



RADIOLOGS


Kods: 2212 88


Darba saturs:
Radiologa profesija ir viena no specialitātēm, kur ārsts analizē cilvēka ķermeņa uzņēmumus uz speciālas filmas vai datorā, izdara virkni speciālu izmeklējumu un diagnosticē slimību. Viņš var strādāt ar plašu iekārtu klāstu, līdz ar to vairākums radiologu specializējas kādu noteiktu procedūru veikšanā. Izņēmums ir neatliekamās palīdzības, vispārējās prakses un radiologi nelielā slimnīcā, kur nav iespējams algot vairākus šīs profesijas ārstus. Specializēties var, piemēram, neiroradioloģijā, muskuļu un skeleta, abdominālā (vēdera) radioloģijā un citās.
Ikdienas darba pienākumi ir atkarīgi no iekārtas, ar kuru strādā. Daudzi radiologi strādā kopā ar saviem asistentiem jeb radiogrāferiem. Ja jāvērtē un jāapraksta konvencionālās rentgenogrammas (jebkuras ķermeņa daļas – galvas, plaušu, vēdera, kaulu – rentgena uzņēmumus) vai magnētiskās rezonanses uzņēmumi, tad pacienta pieņemšana, sagatavošana un attēla uzņemšana ir radiogrāfera pienākums. Savukārt radiologs pēc tam izvērtē, vai rentgenogramma ir veikta kvalitatīvi, izpēta, kas redzams uzņemtajā rentgenā, un sagatavo aprakstu.
Strādājot ar ultraskaņas aparātu, radiologs lielākoties visus izmeklējumus veic viens. Vispirms noskaidro, kāds ir pacienta veselības stāvoklis, ar kādām sūdzībām ieradies, izpēta iepriekš veiktās analīzes un arī slimības vēsturi. Pēc tam ar ultraskaņas zondi apskata pacienta izmeklējamās ķermeņa daļas, piemēram, vēderu, vairogdziedzeri vai kāju vēnas, meklē iespējamās patoloģijas un lielākoties uzreiz pēc izmeklējuma dod slēdzienu.
Datortomogrāfijā izmeklējumus veic ar kontrastvielu vai bez tās. Primāro izmeklējumu bez kontrastvielas izdara radiogrāfers, raksta arī izmeklējuma protokolu un noskaidro pacienta veselības problēmas. Radiologs izmeklējumus veic reti – lielākoties gadījumos, ja pacients ir smagi slims vai ja izmeklējumā nepieciešams izmantot kontrastvielas, kādas citas tehnoloģijas vai specializētās programmas. Viņš, piemēram, nosaka, vai pacientam var ievadīt kontrastvielas, kādu daudzumu un ar kādu ātrumu. Radiologs arī pieņem lēmumu, vai ir nepieciešama papildu izmeklēšana. Pēc tam izvērtē iegūtos rezultātus un sagatavo atbildi.
Viņš var ne tikai diagnosticēt, bet arī piedalīties mikrooperācijās kā invazīvais radiologs, kurš labo asinsvadus un koriģē iedzimtas patoloģijas, izmantojot angiogrāfijas iekārtu. Angiogrāfija ir speciāla radioloģiska procedūra, kur iegūst asinsvadu uzņēmumus jeb angiogrammas. Ar ļoti nelielām ierīcēm, protēzēm vai stīdziņām vispirms izmeklē asinsvadus vai žultsvadus un, ja iespējams, patoloģiju likvidē. Piemēram, ja pacientam galvā ir asinsizplūdums asinsvadu sieniņu vājuma jeb aneirisma dēļ, tad tos no iekšpuses nostiprina ar speciāli tam paredzētām spirālītēm. Tāpat likvidē trombus asinsvados, sašaurinājumus žultsvados un novērš iedzimtas asinsvadu anomālijas. Traumu gadījumos radiologs var palīdzēt novērst traumētā asinsvada asiņošanu.


Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Radiologs strādā ar dažādām rentgena iekārtām konvencionālo rentgenu, datortomogrāfu, magnētiskās rezonanses, ultraskaņas iekārtām, angeogrāfu un citām. Tāpat izmanto datorus ar dažādām speciālām programmām un medicīnas instrumentus pacientu primārajiem izmeklējumiem.


Darba apstākļi:
Darba apstākļi ir ļoti atkarīgi no iekārtām, ar kurām radiologs strādā. Darbs ir arī ar tādām ierīcēm, kas rada veselībai kaitīgu starojumu, tāpēc šīs darba telpas ir būvētas pēc stingriem drošības noteikumiem, lai tur strādājošie cilvēki ar starojumu saskartos pēc iespējas mazāk, bet pašam radiologam stingri jāievēro darba drošības noteikumi. Ar dozimetru katru ceturksni jāpārbauda, cik liela radioaktīvā starojuma deva ir saņemta. Ja strādā ar rentgenoskopijas aparātu, tad jāizmanto speciāls smags aizsargtērps. Savukārt invazīvajā radioloģijā pie operāciju galda nākas stāvēt trīs līdz četras stundas, kamēr noris operācija. Lai gan radiologa darba diena ir astoņu stundu gara, tomēr bieži nākas strādāt arī virsstundas. Tāpat mēdz būt situācijas, kad jāstrādā ļoti intensīvi, darba dienas laikā pieņemot lielu skaitu pacientu un rēķinoties, ka katram veltāmais laiks ir ļoti ierobežots. Radiologam jāiztur liela emocionālā slodze, jo ik dienu jāsastopas arī ar ļoti slimiem cilvēkiem un nereti nākas pavēstīt sliktus pārbaužu rezultātus, tāpēc jāpiedzīvo šo slimnieku ļoti dažādās emocijas un pārdzīvojumus.


Darba iespējas:
Radiologs strādā dažāda profila ārstniecības iestādēs – slimnīcās, veselības aprūpes centros, doktorātos, privātpraksēs. var veikt arī pedagoģisko darbu.


Nepieciešamā izglītība:
Lai kļūtu par radiologu, vispirms jāiegūst augstākā medicīnas izglītība, ko var izdarīt sešu gadu laikā, pēc tam vēl četri gadi jāmācās radioloģijas rezidentūrā1. Radiologam vajadzīgs sertifikāts, kuru pēc pārbaudes eksāmena nokārtošanas izsniedz Latvijas Ārstu biedrība. Tas jāatjauno ik pēc pieciem gadiem, kas apliecina, ka radiologs ir papildinājis un atjaunojis zināšanas savā profesijā. Konferenču, lekciju, semināru un kvalifikācijas kursu apmeklēšana dod noteiktu punktu skaitu, tāpēc, ja ir sakrāti nepieciešamie punkti, sertifikātu pagarina.

1 Rezidentūra ir akreditēta profesionālās izglītības programma noteiktas ārsta specialitātes iegūšanai. To apgūst pēc medicīnas studijām un ārsta grāda iegūšanas. Rezidentūras programmas īsteno Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Studijas rezidentūrā paredz darba līguma slēgšanu ar ārstniecības iestādi, kurā rezidents praktiski mācās, līdz ar to rezidents ārstniecības iestādē, pirmkārt, ir darba ņēmējs un tikai tad studējošais. Ārstniecības iestādē rezidents strādā mācīt tiesīga ārsta vadībā. (Latvijas Republikas Veselības ministrija www.vm.gov.lv).



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tevi interesē cilvēka ķermeņa uzbūve un tajā notiekošie procesi? Vai vēlies palīdzēt un nebaidies ikdienā saskarties ar slimiem cilvēkiem un viņu problēmām? Ja spēj pieņemt, ka tu problēmu tikai konstatēsi, bet ārstēs cilvēku citi speciālisti, tad radiologa profesija ir tev piemērota. Tāpat šī profesija ir piemērota tehniski domājošiem cilvēkiem, kuriem vienlaikus patīk gan medicīna, gan darbs ar datoru. Radiologa darbā jārēķinās ar dinamiskumu, intensīvu darbu un zināšanas nepārtraukti jāpapildina.
Šim speciālistam jābūt uzmanīgam, svarīga ir precizitāte, pacietība, izturība, spēja koncentrēties un paškontrole. Jāprot strādāt kolektīvā un sadarboties ar citu nozaru ārstiem un saviem asistentiem. Tāpat jāspēj veidot saprotošas attiecības ar katru pacientu, jācenšas izprast viņu, pamanīt noskaņojumu, iejūtīgi izskaidrot veselības stāvokli, slimības attīstību un vajadzības gadījumā jāprot savaldīt savas emocijas.
Ja esi skolnieks, tad vari izzināt radiologa ikdienas darbu, piedaloties ārstu Ēnu dienās. Papildu informāciju vari meklēt internetā un medicīnas enciklopēdijās, bet skolā īpaši cītīgi mācies bioloģiju, ķīmiju un fiziku, arī ētiku, psiholoģiju, informātiku un svešvalodas. Iesaisties speciālos pulciņos, kas palīdzēs apgūt pamatzināšanas medicīnā, piemēram, pirmās palīdzības, vai medicīnas pulciņā – tādi mēdz būt gan skolās, gan interešu izglītības iestādēs. Interesējies par anatomiju, apmeklējot medicīnas muzejus, piedaloties bioloģijas un ķīmijas olimpiādēs un zinātniskos konkursos.
Ja vēlies pārkvalificēties un jau esi ieguvis ārsta izglītību, tad meklē iespēju pieteikties rezidentūrā radioloģijā. Rezidentam svarīgi ir apgūt sertifikācijai nepieciešamās iemaņas praksē, ievērojot rezidentūras studiju plānu. Tas izveidots, lai rezidents sistemātiski apgūtu visas attiecīgai profesijai nepieciešamās iemaņas soli pa solim.
Ja medicīniskās izglītības nav, tad pārkvalificēšanās nebūs iespējama. Protams, ja esi apņēmīgs, vienmēr vari sākt mācības no pamatiem, tomēr rēķinies, ka radiologam jāmācās ilgs laiks un mācības ar darbu savienot būs ļoti grūti.
Ja vēlies specializēties vai padziļināt zināšanas savā profesijā, tad meklē pašizglītošanās iespējas, mācies kursos, apmeklē konferences un seminārus Latvijā vai ārzemēs. Iepazīsties ar jaunāko radioloģijas tehniku un lasi zinātnisko literatūru. Atceries, ka ik pēc pieciem gadiem sertifikāts jāatjauno – dokumenti jāiesniedz atkārtotai ārstniecības personas sertifikāta saņemšanai bez eksāmena kārtošanas atbilstīgi 23.12.1997.g. Ministru kabineta noteikumiem nr. 431 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”.
Radiologam jāatrod iespēja atbrīvoties no spriedzes, kas rodas saskarsmē ar smagi slimiem pacientiem, tā pasargājot sevi no stresa izraisītām slimībām. Būtu vēlamas regulāras fiziskās aktivitātes, psiholoģiski līdzsvarojošās metodes (joga u.c.), dalība Balinta grupā, kur kopā ar citiem speciālistiem var runāt par emocionāliem aspektiem saskarsmē ar pacientu un gūt atbalstu brīdī, kad nepieciešams pasargāt sevi no profesionālās izdegšanas sindroma (Latvijas Balinta asociācijas mājaslapa www.balints.lv).


Interešu joma(s): Veselības aprūpe un rehabilitācija


Radniecīgās profesijas:

ĢIMENES ĀRSTS

NEATLIEKAMĀS PALĪDZĪBAS ĀRSTS

ANESTEZIOLOGS REANIMATOLOGS

RADIOGRĀFERS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

cilvēki, viņu slimības bioloģija, fizika, ķīmija
medicīna, radioloģija radioloģiskā diagnostika un terapija
datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, anginogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse radiācijas drošība radioloģiskās diagnostikas izmeklējumos
radiofarmakoloģija* cilvēka anatomija un fizioloģija

* zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu.

Man raksturīgas šādas īpašības:

analītiskums sistemātiskums*** pielāgošanās spēja
komplicētība* vērīgums līdzjūtība
intelektualitāte** neatlaidība spēja pārliecināt
rūpīgums godīgums pacietība
atturība lietišķums taktiskums
kritiskums precizitāte atbildīgums

*komplicētība – spēja uztvert pasauli daudzveidīgāk un sarežģītāk

**intelektualitāte – spēja izzināt un izskaidrot piedāvātos risinājumus, balstoties uz teorētiskām zināšanām

***sistemātiskums - spēja atkārtoti veikt kādas darbības plānā noteiktā secībā

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

sadarboties ar kolēģiem pārzināt diagnostiskās radioloģijas metodes
sarunāties ar pacientu orientēties medicīnas terminos
izturēt spriedzi un strādāt intensīvi darboties ar diagnostiskās radioloģijas datorprogrammām
operatīvi reaģēt atbilstīgi situācijai strādāt ar diagnostiskās radioloģijas iekārtām

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv