JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



NEIROLOGS


Kods: 2212 74


Darba saturs:
Neiroloģija ir „medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, kā arī nervu slimības”1. Neirologa galvenais uzdevums ir pēc neiroloģijas slimību simptomiem (pazīmēm) noteikt pacientam diagnozi, pēc tam ārstēt viņu, izvēloties nepieciešamo ārstniecības kursu. Tajā ietilpst medikamentu lietošana, regulāras neirologa un citu ārstu konsultācijas, arī ārstējošas procedūras, piemēram, fizioterapija.
Pie neirologa ierodas cilvēki, kuriem ģimenes ārsts ir konstatējis neiroloģijas slimību varbūtējus simptomus un tāpēc izsniedzis nosūtījumu pie viņa. Neirologa pacienti valsts veselības aprūpes iestādēs ir gan pieaugušie, gan bērni, bet privāti praktizējošs neirologs var ārstēt tikai bērnus vai tikai pieaugušos, vai arī dažāda vecuma cilvēkus atkarībā no savām iespējām un profesionālās intereses.
Neirologa darbs poliklīnikā un stacionārā vai slimnīcā ir atšķirīgs. Ambulatori strādājošs neirologs pacientu pieņemšanas laiku grafiku saskaņo ar darba devēju. Tiek noteikts laiks, kad pacienti ierodas pēc iepriekšēja pieraksta, bet ir noteiktas pieņemšanas stundas akūtiem pacientiem, kuriem nepieciešama steidzama konsultācija pēkšņas slimības gadījumā. Poliklīnikā neirologs konsultē pacientus, sniedz ziņas par viņu veselības stāvokli, veic nepieciešamos izmeklējumus. Ievāc un apkopo informāciju, kā pacientam slimības simptomi ir attīstījušies, kad un kādā situācijā novēroti pirmo reizi, kādas bijušas sajūtas, kā veselības stāvoklis mainījies pēc pirmo simptomu ievērošanas. Ārsts noskaidro pacienta sūdzības, interesējas par slimības vēsturi un arī par viņa ģimenes slimību vēsturi. Pēc tam izmeklē pacientu – pārbauda galvas nervus (acu zīlīšu reakciju uz gaismu, sejas simetrijas līmeni, pārmaiņas balsī un runā, sejas jutīgumu), roku un kāju refleksus, muskuļu spēku un pacienta fiziskās koordinācijas līmeni. Ar izmeklējumu palīdzību pārliecinās, vai pacienta sūdzības atbilst realitātei, piemēram, ja cilvēks sūdzas par redzes dubultošanos, ārsts var konstatēt, vai tā tiešām ir. Neirologs, novērtējot pacienta veselības stāvokli, nosaka diagnozi un izvērtē, vai slimība būtu ārstējama ambulatori vai stacionāri. Ja secina, ka pacientam jāārstējas stacionāri, tad cilvēku nosūta uz slimnīcas neiroloģijas nodaļu. Ja viņš var ārstēties ambulatori, tad neirologs atbilstīgi diagnozei, pacienta vecumam un vispārējam veselības stāvoklim izvēlas ārstēšanās plānu, izraksta receptes medikamentu iegādei, izskaidro to lietošanu, nosūta uz procedūrām un nosaka nākamās vizītes laiku. Ambulatori strādājošam neirologam jāraksta arī atskaites Veselības norēķinu centram par pieņemto pacientu skaitu un veikto manipulāciju daudzumu un veidu.
Slimnīcas uzņemšanas nodaļas neirologs nozīmē pacientam bioķīmiskās analīzes, galvas un muguras datortomogrāfiju, lumbālpunkciju2, ultrasonoskopiju un rentgena izmeklējumus un pēc rezultātu saņemšanas izvērtē, vai pacientam ir nepieciešama turpmāka ārstēšanās stacionārā.
Slimnīcā pacientu ārstē tur strādājošais neirologs, kurš atkārtoti pēta pacienta slimību, noskaidro tās simptomus un uzklausa viņa sūdzības. Viņš izmeklē pacientu katru dienu, lai noteiktu, vai slimība progresē, vai arī tās izpausmes mazinās. Atkarībā no noskaidrotā nosaka tālāko ārstēšanās norisi – turpināt to stacionāri vai ambulatori, reizēm pacientu nākas pārvietot uz citu slimnīcas nodaļu, jo viņam ir kāda kompleksa slimība, kurai raksturīgi ne tikai neiroloģijas simptomi, bet arī kardioloģijas u.c. Ārstējošais neirologs kopā ar nodaļas vadītāju un citiem speciālistiem izlemj, kurā nodaļā slimnieks jāievieto.
Slimnīcā neirologam ir arī diennakts dežūras uzņemšanas vai savā nodaļā, to vidējais skaits mēnesī parasti ir piecas līdz sešas diennaktis. Ja slimnīcā ārstējas ievērojams skaits pacientu, dežūru daudzums var sasniegt astoņas diennaktis mēnesī. Vienas dežūras laikā neirologa pārraudzībā drīkst būt ne vairāk kā 80 slimnieku. Ārstam jāpalīdz pacientam arī gadījumā, ja vērojamas kādas ar noteikto diagnozi nesaistītas lēkmes, piemēram, sirdslēkmes, vai jānosaka ķirurģiskas iejaukšanās nepieciešamība, par ko jāziņo dežūrējošam ķirurgam.
Stacionārās ārstniecības iestādes neirologs pastarpināti sazinās arī ar pacienta ģimeni, izskaidro viņiem radinieka slimības norisi, tās izpausmes un sekas, informē par ārstēšanās veidiem, gaitu, to iespējamiem riskiem un izmaksām.
Neirologs, ja vien pēc tiešo pienākumu veikšanas vēl atliek laiks, var iesaistīties profilaktiskās aktivitātēs, informējot cilvēkus par neiroloģijas slimībām un to laikus atklāšanu.

1 Latviešu literārās valodas vārdnīca. http://www.tezaurs.lv/sv/.


2 Diagnostikas un ārstēšanas metode – punkcija ar speciālu adatu starp 3. un 4. jostas skriemeli. Latviešu literārās valodas vārdnīca. http://www.tezaurs.lv/sv/




Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Neirologs savā darbā izmanto gan lukturīti acu zīlīšu izpētei, neiroloģijas āmurīti refleksu pārbaudei, adatiņu jušanas līmeņa noteikšanai, gan kamertoni vibrācijas sajūtu, dzirdes un līdzsvara funkciju pārbaudei, garšas sajūtas testus, kā arī vajadzīgo medicīnas aparatūru (piem., datortomogrāfu, ultrasonoskopu utt.).


Darba apstākļi:
Gan ambulatorā, gan stacionārā ārstniecības iestādē neirologa darba apstākļiem jāatbilst Ministru kabineta 20.01.2009. noteikumiem nr. 60 „Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”. Tie precīzi nosaka, kā jābūt ierīkotām pacientu pieņemšanas telpām, ārstu kabinetiem u.tml. Ambulatorā iestādē neirologs strādā savā kabinetā, slimnīcas telpās – ārsta kabinetā, pacientu palātās, arī izmeklēšanas un procedūru telpās, kurām jābūt tīrām un sterilām, jo slimnīcās neirologam nākas saskarties ar bioloģiskajiem aģentiem – infekcijām, ar kurām, veicot medicīnisko izmeklēšanu, var inficēties arī pats. Ambulatorā iestādē neirologs strādā arī vakara stundās, lai uz pieņemšanu varētu ierasties strādājoši pacienti. Slimnīcās viņš strādā pēc sastādītā darba un dežūru grafika, kurā ietilpst diennakts dežūras un dežūras nedēļas nogalēs. Praktizējot privātpraksē, neirologs var izvēlēties sev vēlamo darba laiku un noteikt, cik daudz pacientu ir gatavs pieņemt vienas dienas laikā.


Darba iespējas:
Neirologs var strādāt uzņemšanas vai neiroloģijas nodaļā valsts vai privātajā slimnīcā, poliklīnikā u.c. ambulatorās veselības aprūpes iestādēs, kā arī izveidot savu privātpraksi.


Nepieciešamā izglītība:
Neirologam nepieciešama augstākā medicīniskā izglītība (seši studiju gadi) un rezidentūra3 neirologa sertifikāta iegūšanai (četri gadi).

3 Rezidentūra ir akreditēta profesionālās izglītības programma noteiktas ārsta specialitātes iegūšanai. To apgūst pēc medicīnas studijām un ārsta grāda iegūšanas. Rezidentūras programmas īsteno Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Studijas rezidentūrā paredz darba līguma slēgšanu ar ārstniecības iestādi, kurā rezidents veic praktiskās mācības, līdz ar to šajā iestādē viņš vispirms ir darba ņēmējs un tikai tad studējošais ārsts. Ārstniecības iestādē rezidents strādā mācību ārsta vadībā. (Latvijas Republikas Veselības ministrija www.vm.gov.lv).



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai esi ieturēts, iejūtīgs un spēj saprasties ar dažādiem cilvēkiem –noslēgtiem, hiperaktīviem, agresīviem, nomāktiem? Vai tev piemīt gribasspēks, nesavtība un tu mīli cilvēkus? Neirologam jābūt pašaizliedzīgam, jo viņš ir ārsts 24 stundas diennaktī – ja pacients ierodas uz konsultāciju pēc pieņemšanas laika vai uzkavējas tur ilgāk, viņam nevar norādīt, ka darba laiks ir beidzies. Cilvēkam, kurš nākotnē vēlas kļūt par neirologu, jāpiemīt misijas izjūtai un izteiktai interesei par anatomiju un medicīnu.
Ja esi skolnieks, tad skolā īpašu uzmanību pievērs ķīmijas, bioloģijas, psiholoģijas apguvei un veselības mācībai. Vasaras brīvlaikā vari pieteikties darbā par sanitāru slimnīcā, jo tad redzēsi, kā norit ikdiena stacionārā, saskarsmē ar pacientiem sapratīsi, vai slimnīcas vide tev patīk. Pirms tam ar stacionāru vari iepazīties virtuāli bērniem domātā interneta lapā http:// slimnicaberniem.lv, kas sniegs noderīgu informāciju arī tev. Ja rūpēsies par kādu dzīvnieciņu ģimenē vai būsi brīvprātīgais palīgs dzīvnieku patversmē, tad attīstīsi spējas uzņemties atbildību par citiem.
Ja esi students, tev būtiski ir izlemt, kādā ārstniecības nozarē vēlies specializēties rezidentūrā, kur svarīgi ir apgūt sertifikācijai nepieciešamās iemaņas praksē, ievērojot rezidentūras studiju plānu. Tas izveidots, lai rezidents sistemātiski apgūtu visas profesijai nepieciešamās iemaņas soli pa solim. Jārēķinās, ka studijas ārstniecībā un rezidentūrā praktiski nav iespējams apvienot ar algotu darbu un rezidentūras laikā noteiktais atalgojums ir Ls 388.
Neirologam regulāri jāinteresējas par aktualitātēm nozarē un medicīnas sasniegumiem pasaulē, jābūt ieinteresētam pastāvīgā profesionālā izaugsmē, jālasa zinātniskie žurnāli neiroloģijā un jāpiedalās konferencēs, lai savu praksi balstītu uz jaunāko pētījumu atziņām. Ik pēc pieciem gadiem jāatjauno sertifikāts – dokumenti jāiesniedz atkārtotai ārstniecības personas sertifikāta saņemšanai bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas atbilstīgi 23.12.1997. Ministru kabineta noteikumiem nr. 431 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”.
Nozīmīgi ir attīstīt un pilnveidot saskarsmes un konfliktu risināšanas prasmi, tāpēc noderīga ir literatūra par saskarsmes psiholoģiju un dalība šo prasmju treniņa semināros.
Neirologam jāspēj pārvarēt emocionālo stresu darbā, ko rada sastapšanās ar pacientu sāpēm, agresīvu uzvedību, viņa ģimenes locekļu negatīvām emocijām un pacientu nāvi. Jāapzinās, ka vairākas neiroloģijas slimības nav izārstējamas, ārsts var tikai kādu noteiktu laika periodu atvieglot pacienta stāvokli. Tādēļ būtiski ir jau laikus atrast veidu, kā atbrīvoties no spriedzes un pasargāt sevi no stresa izraisītām slimībām, piemēram, regulāri nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm – skriešanu, peldēšanu, psiholoģiski līdzsvarojošām metodēm – jogu, cigun vai meditāciju. Atbrīvoties palīdzēs arī mākslinieciskā pašdarbība. Katrā ziņā jāatrod sev piemērotākais nodarbību veids un jau studiju laikā jāpadara tas par neatņemamu un regulāru ikdienas dzīves daļu.
Ikvienam ārstam noderīga var būt dalība Balinta grupā, kur kopā ar citiem speciālistiem iespējams runāt par emocionāliem aspektiem saskarsmē ar pacientu un gūt atbalstu brīdī, kad jūti sevī profesionālās izdegšanas sindromu. Latvijas Balinta asociācijas mājaslapā www.balints.lv var iegūt sīkāku informāciju.


Interešu joma(s): Veselības aprūpe un rehabilitācija


Radniecīgās profesijas:

ĢIMENES ĀRSTS

PSIHIATRS

ĀRSTS

NEATLIEKAMĀS PALĪDZĪBAS ĀRSTS

ANESTEZIOLOGS REANIMATOLOGS

SPORTA ĀRSTS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

medicīna, neiroloģija ētikas jautājumi
ķīmija, bioloģija, veselības mācība veselība un veselīga dzīvesveida jautājumi
pētniecisks un radošs darbs cilvēka anatomija un fizioloģija
darbs ar cilvēkiem problēmu risināšana

Man raksturīgas šādas īpašības:

analītiskums racionalitāte* sabiedriskums
zinātkāre prātīgums taktiskums
patstāvība komplicētība** pielāgošanās spēja
stabilitāte pacietība praktiskums
akurātums izpalīdzība neatlaidība
kritiskums augstsirdība patiesums

* racionalitāte – spēja būt lietišķam un saprātīgam, attieksmē pret dzīvi dominē prāts un intelekts

**komplicētība – spēja uztvert pasauli daudzveidīgāk un sarežģītāk

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

sniegt pirmo palīdzību* sadarboties ar citiem speciālistiem
risināt sarunu ar pacientu un viņa ģimenes locekļiem saprasties ar cilvēkiem, arī ar agresīvi noskaņotiem
analizēt un secināt saprotami izskaidrot sarežģītu informāciju
risināt sarežģītas situācijas ievērot ētiku saskarsmē ar pacientu

*pirmā palīdzība – palīdzība, ko cietušajam (slimajam) viņa dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma (Ārstniecības likums)

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv