JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



MĀKSLAS TERAPEITS


Kods: 2269 08


Darba saturs:
Latvijā mākslas terapijai ir četras specializācijas – vizuāli plastiskā mākslas terapija, deju un kustību terapija, mūzikas terapija un drāmas terapija. Katrā darba saturs un pienākumi niansēs var atšķirties, tomēr visi mākslas terapeiti ir ārstniecības personas1, tāpēc viņu darbības mērķi un galvenie pienākumi ir līdzīgi. Būtiskākā mākslas terapijas atšķirība no, piemēram, psihoterapijas ir tāda, ka psihoterapijā problēma tiek risināta sarunā ar pacientu, bet mākslas terapijā tās risina ar mākslas palīdzību.
Vispirms tiek noskaidrota cilvēka problēma, tad meklēts tās rašanās iemesls, kā arī iespējamais risinājums. Līdz ar to, protams, var atšķirties arī mākslas terapijas metodes, bet būtība šai terapijai kopumā ir viena – te svarīgs ir gan pats mākslas darba radīšanas, gan izpausmes process, gan tā rezultāts. Mākslas terapeits palīdz pacientam pārvarēt daudzveidīgas sociālās un arī veselības problēmas. Sākotnēji viņš novērtē savus pacientus iepazīšanās procesā, kad ar vienu vai vairākiem kopā tiek pārrunāti un konkretizēti sesijas2 mērķi, ko katrs cilvēks vēlas darīt un ko sagaida no sesijas. Tālāk turpina šo procesu, izmantojot attiecīgo mākslas formu atkarībā no tā, kurš veids ir izvēlēts un kurā viņš ir specializējies. Pats process var risināties dažādi. Mākslas terapeits var ieteikt, koordinēt un palīdzēt pacientam risināt viņa problēmas ar izvēlēto mākslas veidu vai arī ļaut viņam brīvi izpausties pašam, tikai vērojot darbību un izdarot attiecīgos secinājumus.
Pēc radošā procesa seko tā sauktā refleksija. Tajā pacients vai grupa pacientu pārrunā ar terapeitu gan šā procesa norisi, gan tā rezultātu. Tiek apspriests, ko radītais mākslas darbs nozīmē, ko darbojoties katrs cilvēks saprata par sevi, par savām jūtām, domām, problēmām utt. Pacienta radītais mākslas darbs un tā radīšanas process palīdz terapeitam risināt sarunu par viņam aktuālo jautājumu un problēmu. Ja pacientu pie mākslas terapeita atsūtījis ārsts sakarā ar kādu slimību, tad viņš parasti nevis izārstē slimību, bet gan atvieglo tās simptomus (slimības izpausmes).
Mākslas terapeitam arī jānoformulē mākslas terapijas rezultātu kritēriji, lai varētu novērtēt, vai sākotnēji izvirzītais mērķis ir sasniegts. Pēc tam viņš izsaka savu slēdzienu par terapiju, izstrādā pacientam turpmākās ārstēšanās rekomendācijas un pieraksta visu mākslas terapijas procesu ar konkrēto pacientu.
Nereti viņš veido sadarbību un strādā komandā ar citiem speciālistiem un nozaru profesionāļiem, piemēram, ar psihologiem, psihoterapeitiem, ārstiem slimnīcās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u.c. Mākslas terapeita klienti galvenokārt ir pacienti, kuri uzturas kādā no šīm iestādēm un kurus pie viņa norīkojis ārsts.
Savukārt sociālās aprūpes iestādēs vai pie mākslas terapeita, kuram ir sava privātprakse, cilvēki parasti ierodas paši, ja viņi uzskata, ka ir nepieciešama tieši šā terapeita palīdzība. Kopumā pacientu loks, ar kuriem var strādāt mākslas terapeits, ir diezgan plašs. Tie var būt bērni, pieaugušie un arī veci cilvēki ar veselības vai psiholoģiska rakstura problēmām: depresijas mākti, ar ēšanas traucējumiem, ar uzvedības problēmām, mācīšanās problēmām, garīgās veselības traucējumiem u.tml. Mākslas terapeits ar pacientiem var strādāt gan individuāli, gan ar grupu, bet biežāk darbs risinās grupā. Ar katru pacientu vai grupu tiek izvirzīts savs terapijas mērķis, lai apmierinātu katra cilvēka vajadzības. Terapeits pārrunā un izskaidro pacientam un viņa piederīgajiem vai aprūpētājiem mākslas terapijas procesu, tā rezultātus un ietekmi uz viņu veselību.
Speciālists regulāri piedalās supervīzijās, kurās ar vairāk pieredzējušu mākslas terapeitu pārrunā savu darbu ar pacientu, atzīst savus profesionālos ierobežojumus un iespējas un tādējādi pilnveido zināšanas. Šajā profesijā regulāri jālasa jaunākā profesionālā literatūra un periodiskie izdevumi.

1 Ārstniecības persona – persona, kurai ir medicīniskā izglītība un kura nodarbojas ar ārstniecību. Lai iegūtu tiesības nodarboties ar ārstniecību, atbilstīgi Ārstniecības likumam ir jāiegūst ārstniecības personas sertifikāts – dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona kā speciālists ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību (speciālista praksi) konkrētajā nozarē.


2 Mākslas terapeita un klienta vienu tikšanos vai nodarbību ar vairākiem klientiem grupā sauc par sesiju.




Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Tā kā mākslas terapeitam nākas strādāt ar dažādiem dokumentiem, piemēram, atskaišu sagatavošanu, tad, protams, vajadzīgs dators, tomēr tas nebūt nav svarīgākais darbarīks. Šā terapeita darbā lietojamie instrumenti ir tie, kurus viņš piedāvā pacientam kā mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un liek ar tiem darboties. Šo darbarīku klāsts būtiski atšķiras atkarībā no tā, kurā mākslas terapijas veidā terapeits ir specializējies. Vizuāli plastiskajā mākslas terapijā tie ir zīmuļi, flomāsteri, akvareļkrāsas, guaša, krītiņi, māls, ogle u.c., ar kuru palīdzību var veicināt pacienta radošo izpausmi. Mūzikas terapijā tie var būt dažādi mūzikas instrumenti, mūzikas atskaņotājs, diski u.c. Drāmas terapijā izmanto dažādu teātra atribūtiku un rekvizītus, piemēram, krāsainus lakatus, maskas, roku lelles u.c. Tie palīdz iejusties un izspēlēt lomu spēles un miniatūrus uzvedumus, kas ir drāmas terapijas būtība. Deju un kustību terapijā vajadzīga dažādu ritmu mūzika un līdzīgi kā drāmas terapijā var lietot palīgmateriālus – apļus, bumbas, lakatus u.c.


Darba apstākļi:
Arī tie var atšķirties atkarībā no tā, kur terapeits strādā (privātprakse, slimnīca, rehabilitācijas centrs u.c.) un kurā mākslas terapijas jomā viņš ir specializējies. Tomēr darbs vienmēr notiek telpās. Drāmas, deju un kustību terapeita kabinetā parasti sarunas zona ir atdalīta no kustību zonas. Mūzikas, deju un kustības terapeita darba vietā ik dienu skan mūzika un citas skaņas. Darba laiks galvenokārt ir atkarīgs no darba vietas, jo veselības un sociālās aprūpes iestādēs tas ir normēts ar konkrētu stundu skaitu, bet privātpraksē atkarīgs no paša izvēlētā pacientu daudzuma un apmeklējumu biežuma.


Darba iespējas:
Mākslas terapeits var strādāt veselības aprūpes iestādēs (slimnīcas, rehabilitācijas centri), dažādās sociālās aprūpes iestādēs, arī citās pašvaldību institūcijās, biedrībās vai nodibinājumos. Šis speciālists var strādāt pie komersantiem vai savā privātpraksē, protams, arī izglītības jomā un piedalīties zinātniskās pētniecības projektos, veicinot specialitātes attīstību.


Nepieciešamā izglītība:
Mākslas terapeits saskaņā ar pašreizējo likumdošanu ir ārstniecības persona. Tāpēc jāiegūst otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (maģistra grāds) veselības aprūpē un profesionālā kvalifikācija – mākslas terapeits ar specializāciju kādā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Svarīgi, ka divus gadus pēc nepieciešamās kvalifikācijas iegūšanas mākslas terapeits strādā ārsta uzraudzībā. Pēc tam viņš var saņemt sertifikātu un strādāt patstāvīgi.



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Mākslas terapeitam jābūt radošam ar interesi par izvēlēto mākslas terapijas specializāciju un tai atbilstīgo mākslas veidu, jāpiemīt empātijai, spējai radoši domāt, fantazēt un apvienot realitāti ar fantāziju. Jāprot strādāt ar augstu atbildības izjūtu un iejūtību.
Viena no svarīgākajām prasmēm ir izprast cilvēkus un viņu problēmas, bet jāspēj pacienta problēmas norobežot no sevis, lai tās nekaitētu paša personībai un profesionālajai darbībai. Mākslas terapeitam jābūt gatavam ar kādu pacientu vai arī grupu uzturēt ilgstošas attiecības, reizēm pat vairākus gadus. Jāapzinās, ka ne vienmēr izdosies sasniegt iecerēto rezultātu. Vienmēr jābūt atvērtam jaunai pieredzei un vēlmei mācīties, paplašināt savu redzesloku.
Ja esi skolnieks, tad atbilstīgi mākslas terapijas veidam, kurā tu vēlētos specializēties, vari pastiprināti interesēties par šiem priekšmetiem skolā. Apgūsti psiholoģiju, ētiku, bioloģiju, piedalies interešu izglītības programmās vizuāli plastiskajā mākslā, mūzikā, dejās, dziedāšanā vai drāmā. Izvērtē, vai tevi interesē intensīva saskarsme ar cilvēkiem. Apmeklē teātra izrādes, mākslas izstādes, lasi grāmatas un citādi bagātini savu valodu un iztēli. Attīsti savas radošās spējas, veidojot, zīmējot, gatavojot apsveikumus un dāvaniņas, kopā ar draugiem vai klasesbiedriem iestudējot lugas, rīkojot koncertus. Interesējies par psiholoģiju un medicīnu. Būtiski ir izvērtēt, kur studēt un iegūt bakalaura grādu. Tiem, kuri vēlas iegūt maģistra grādu veselības aprūpē un mākslas terapeita kvalifikāciju, pirms tam jāiegūst bakalaura grāds psiholoģijā, veselības aprūpē vai medicīnā, sociālajās zinātnēs, mākslā vai pedagoģijā.
Ja esi students, tad paralēli studijām nodarbojies ar kādu no šajā terapijā pielietojamo mākslu veidiem. Attīsti saskarsmes iemaņas, īpaši prasmi klausīties, uzdot jautājumus, atspoguļot dzirdēto, virzīt un apkopot sarunu, arī spēju novērot un izprast cilvēku neverbālo valodu. Ja psiholoģija vai medicīna nav tavs studiju virziens, tad interesējies un lasi literatūru par šīm jomām. Pats vari apmeklēt mākslas terapijas individuālās vai grupas sesijas, lai izprastu šo ārstniecības veidu un tā metodes no cita skatpunkta un reizē attīstītu sevi kā personību.
Ja vēlies pārkvalificēties, jāiegūst iepriekšminētā izglītība, jāattīsta savas radošās spējas, mākslinieciskās intereses un saskarsmes prasmes.
Ja vēlies specializēties vai padziļināt zināšanas savā profesijā, tad vari iesaistīties dažādos zinātniski pētnieciskos projektos, izstrādāt zinātniskos darbus, piedalīties semināros un kursos, konferencēs un kongresos. Vari paaugstināt savu kompetenci, lasot jaunāko profesionālo literatūru un periodiskos izdevumus. Atbilstīgi Latvijas Mākslu terapijas asociācijas apstiprinātajam Mākslas terapeitu sertifikācijas nolikumam (skatīt www.arttherapy.lv) nokārto sertifikācijas eksāmenu. Vari apsvērt iespēju turpināt izglītību doktorantūrā.
Ikviens interesents vairāk informācijas par mākslas terapiju un tās virzieniem var iegūt Latvijas Mākslu terapijas asociācijas mājaslapā www.arttherapy.lv.


Interešu joma(s): Sociālā palīdzība, psiholoģija


Radniecīgās profesijas:

SOCIĀLAIS DARBINIEKS

SOCIĀLAIS PEDAGOGS

PSIHOTERAPEITS

PSIHOLOGS

INTEREŠU IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

cilvēka anatomija un fizioloģija ārstniecība, rehabilitācija
mūzika, dejas un kustības problēmas un to risināšanas veidi
vizuāli plastiskā māksla vai drāma radošs darbs
psiholoģija, konsultācijas terapijas veidi

Man raksturīgas šādas īpašības:

draudzīgums uzticamība emocionalitāte
dāsnums līdzjūtība radošums
izpalīdzība taktiskums intuīcija**
zinātkāre sapratne oriģinalitāte
laipnība sirsnība atklātība
pacietība komplicētība* elastība

*komplicētība – spēja uztvert pasauli daudzveidīgāk un sarežģītāk

**intuīcija – spēja nojaust, aptvert, neapzināti izjust.

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

veidot labu saskarsmi ar cilvēku un panākt uzticēšanos izprast un lietot neverbālo saskarsmi*
motivēt darbam, palīdzēt pārvarēt cilvēka pretestību, nedrošību izvērtēt terapijas rezultātus un pārrunāt tos ar cilvēku
izprast cilvēka problēmas un vajadzības strādāt ar cilvēku individuāli un grupā
izvēlēties un lietot piemērotāko mākslas terapijas metodi un tehniku atbilstīgi specializācijai sadarboties komandā ar citiem speciālistiem

*neverbālā saskarsme – sazināšanās bez vārdiem, izmantojot ķermeņa pozu, žestus, mīmiku, balss toni, intonāciju.

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv