JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



INTERVĒTĀJS


Kods: 4227 01


Darba saturs:
Intervētāja uzdevums ir izzināt cilvēku viedokļus dažādos jautājumos, viņus iztaujājot. Intervēt var gan privātpersonas, gan uzņēmumu pārstāvjus, gan pa tālruni, gan klātienē.
Vispirms darba vadītājs vai organizētājs izsniedz intervētājam darba uzdevumu, kurā iekļauts aptaujas temats, interviju skaits un vietas, kur tās veicamas, respondentu1 atlases kritēriji un aptaujas anketas, norādes, kas jāievēro intervijas laikā, un uzdoto jautājumu plašāki skaidrojumi. Viņš noklausās arī instruktāžu par intervijas jautājumu specifiku.
Ja plānotas telefonintervijas, tad intervētājs datorā atrod speciāli izstrādātas aptaujas anketas un uzsāk intervijas. Respondentus viņš var izvēlēties gan publiskās, gan klientu vai savas darbavietas datu bāzēs. Ar datorprogrammas palīdzību intervētājs bez konkrētas izvēles atlasa vairākus tālruņa numurus un zvana uz to, kas parādās uz ekrāna. Kad cilvēks sazvanīts un ir piekritis aptaujai, intervētājs secīgi izklāsta aptaujas jautājumus un datorā ieraksta vai atzīmē saņemtās atbildes.
Klātienes intervijas var iedalīt strukturētās un nestrukturētās. Strukturētajās visiem respondentiem tiek uzdoti vienādi jautājumi nemainīgā secībā, savukārt nestrukturētās pieļauj lielāku elastību, papildjautājumus. Tajās lielākoties tiek uzdoti atvērtie jautājumi2, retāk tādi, uz kuriem gaidāma konkrēta atbilde. Reizēm intervētāji saņem tikai intervijas tēmu un dažus pamatjautājumus, bet papildjautājumi un intervijas vadīšana paliek intervētāja ziņā.
Aptaujas klātienē intervētājs pārsvarā veic cilvēku dzīvesvietās, darbavietās vai veikalos. Viņa rīcībā ir aptaujas anketu izdrukas vai tās ir portatīvā datorā, kur viņš atzīmē sniegtās atbildes. Ja kādu jautājumu cilvēks neizprot, tad intervētājs paskaidro, bet neiesaka, kā uz to atbildēt. Klātienes intervijās jāievēro nejaušā maršruta metode, piemēram, aptauju veic katrā trešajā mājā vai dzīvoklī, aptaujā tikai vienu ģimenes locekli u. tml. Lielākoties intervētāji nevar aptaujāt katru pretim nākošu cilvēku, jo aptaujas jāveic, ievērojot noteiktas respondentu grupu proporcijas atkarībā no dzimuma, vecuma, dzīvesvietas, tautības un citiem parametriem, kādus darba vadītājs ir norādījis. Piemēram, ja padziļināti tiks pētīti divdesmit līdz trīsdesmit gadu veci vīrieši, tad nepieciešami precīzāki dati par šo grupu, tāpēc ar šā vecuma vīriešiem intervētājs veiks divreiz vairāk interviju nekā ar citiem respondentiem. Proporciju jeb kvotu sadalījumi tiek norādīti darba uzdevumā, un intervētāja pienākums ir aptaujāt respondentus atbilstīgi tām.
Garas, sarežģītas un nestrukturētas intervijas lielākoties tiek ierakstītas diktofonā. Rakstiski intervētājs atzīmē tikai pamatinformāciju – respondenta vārdu, vecumu, tautību – un pēc vajadzības atbildes uz kādiem atsevišķiem jautājumiem. Šīs atvērtās intervijas risinās kā dialogs, saruna, un atkarībā no darba uzdevuma intervētājs var uzdot precizējošus vai papildjautājumus. Tās arī parasti ir garākas nekā aptaujas, jo intervētājam nereti nepieciešama lielāka iedziļināšanās.
Intervētājam nākas uzdot arī jautājumus, uz kuriem respondenti atbild nelabprāt, tāpēc darbā svarīga ir labas saskarsmes prasme un spēja radīt uzticēšanos. Viņam ne vien jāieinteresē cilvēki atbildēt uz jautājumiem, bet arī rūpīgi jāaizpilda anketas un jāiekļaujas termiņos, kas noteikti katrai aptaujai.
Pēc intervijām jāpārbauda anketu kvalitāte – vai ir atzīmētas atbildes uz visiem jautājumiem, vai viss atbilst prasībām. Nepareizi aizpildītās (piemēram, jautājumos, kur iespējama viena pareiza atbilde, atzīmētas vairākas un līdzīgi) tiek uzskatītas par nederīgām. Savākto datu kvalitāti pārrauga arī darba vadītājs.
Intervētāja darba rezultāts ir statistikas datu kopums. Viņš iesniedz vai nu aizpildītas anketas, vai pats ievada informāciju datorā un vadītājam iesniedz to elektroniski. Lietojot datoru, darba apjoms ir mazāks, jo samazinās iespēja pieļaut kļūdas, datus ievadot vai atzīmējot atbildes uz jautājumiem (piemēram, dators neļauj atzīmēt vairākas atbildes jautājumos, kur atļauta tikai viena).

1 Respondents — persona, kas, piedaloties aptaujā vai intervijā, sniedz atbildes uz noteiktiem jautājumiem.


2 Atvērtais jautājums – jautājums, kam netiek sniegti atbilžu varianti un kas uzdots tādā veidā, kas paredz garāku atbildi saistītā tekstā.




Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Ja intervētājs veic telefonintervijas, tad galvenie darba instrumenti ir dators un tālrunis. Ja veic tiešās intervijas, tad tās var būt gan papīra anketas un pildspalva, gan portatīvais dators, kas mūsdienās pakāpeniski aizstāj papīru. Atkarībā no intervijas specifikas var izmantot dažādus uzskates materiālus, video un audiomateriālus, kas palīdz iesaistīt respondentus sarunā un izskaidrot nianses, kā arī var lietot diktofonus. Lai intervētājus varētu pazīt, viņiem ir apliecības, speciālas vestes, jakas vai datorsomas ar pētniecības uzņēmuma logo.


Darba apstākļi:
Veicot telefonintervijas, darba apstākļi ir līdzīgi kā jebkuram biroja darbiniekam, kurš strādā ar datoru. Tiešām intervijām tie var būt visdažādākie – veikalā, uz ielas, cilvēku dzīvesvietās. Intervētāja darba laiks ir nenormēts. Atkarībā no uzdevuma, interviju veida un respondentu grupas tas var būt gan darbdienās un darba laikā, gan brīvdienās un vakaros. Dzīvesvietās lielākoties nākas aptaujāt tieši darbdienu vakaros un brīvdienās. Intervētājs pats kontrolē savu darba laiku, galvenais ir kvalitatīvi veikt darbu un izpildīt to noteiktajā laikā.


Darba iespējas:
Intervētāji strādā galvenokārt socioloģisko vai tirgus pētījumu uzņēmumos, arī Centrālajā statistikas pārvaldē.


Nepieciešamā izglītība:
Intervētāju darbā izglītībai nav lielas nozīmes, bet ieteicama būtu vismaz vidējā izglītība.



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tev patīk runāt ar cilvēkiem, uzklausīt viņu viedokli, esi sabiedrisks? Vai esi apzinīgs un tev ir nopietna attieksme pret darbu, vai vēlies uzzināt, ko cilvēki domā par dažādām tēmām? Intervēšanu var apvienot arī ar citu darbu un darīt to brīvajā laikā – pēc darbdienas vai brīvdienās. Darba kvalitātes pamatā ir nejauši aptaujāto cilvēku viedoklis un precīza tā pierakstīšana.
Ja esi skolnieks un tevi šis darbs interesē, tad piesakies praksē kādā sociālo pētījumu uzņēmumā. Telefonintervijas ir pirmais solis, kā vislabāk iepazīt šā darba specifiku. Vari arī doties līdzi intervētājam un vērot intervijas ar cilvēkiem viņu dzīvesvietās. Šai darbā liela nozīme ir spējai saprasties, kā arī mācēt atstāt patīkamu iespaidu, lai cilvēks intervijai piekristu. Šeit lieti noderēs ne vien kopta un pareiza latviešu valoda, bet arī krievu un, iespējams, citu svešvalodu zināšanas, arī patīkama uzvedība. Skolā pievērs uzmanību informātikai un valodu apguvei, apgūsti apģērba un runas etiķeti.
Ja esi students kādā no sociālajām zinātnēm, tad intervētāja darbs būs laba prakse, lai izprastu kvantitatīvo datu iegūšanas principus, un piemērots darbs apvienojumā ar studijām.
Ja vēlies pārkvalificēties, piesakies par intervētāju kādā sociālo pētījumu uzņēmumā – tur novērtēs, vai tu spēj ātri izprast situāciju un tai atbilstīgi rīkoties. Apgūsti datora lietošanas prasmi.
Ja vēlies specializēties vai padziļināt zināšanas savā profesijā, lasi praktiskās psiholoģijas un mārketinga literatūru par cilvēku motivēšanu, neverbālo un verbālo saskarsmi, sarunas vadīšanu un kļūsti par labu intervētāju, lai ikviens cilvēks atbildētu uz aptaujas jautājumiem. Labam speciālistam uzņēmums ar laiku var piedāvāt arī augstāku amatu, piemēram, projekta vadītāja asistenta vai analītiķa asistenta, taču ņem vērā, ka tad noteikti būs nepieciešama arī atbilstīga profesionālā izglītība. Lai iegūtu augstāko izglītību šajā jomā, interesējies par studiju iespējām sociālajās zinātnēs, piemēram, socioloģijā.


Interešu joma(s): Sociālās un tiesību zinātnes


Radniecīgās profesijas:

SOCIOLOGS

KLIENTU KONSULTANTS

KLIENTU APKALPOŠANAS OPERATORS

TV ZIŅU RAIDĪJUMU MODERATORS (TV DIKTORS)

PĒTNIEKS (SOCIĀLAJĀS ZINĀTNĒS)

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

cilvēki, viņu domu dažādība apģērba un runas etiķete
intervēšana neverbālā un verbālā saskarsme
sociālie procesi, sabiedrības pētījumu metodes konkrēti uzdevumi, paša plānots darba laiks
mainīga darba vide darbs ar datoru, datu bāzēm, informāciju

Man raksturīgas šādas īpašības:

kārtīgums vērīgums ziņkārība
neatlaidība ekstraversija* apzinība
savaldība precizitāte optimisms
sabiedriskums uzstājība pacietība
pārliecināšanas spēja enerģiskums sirsnība
taktiskums apņēmība disciplinētība

*ekstraversija apzīmē uz ārējo pasauli vērstu personības tipu, kuram raksturīga atklātība, sabiedriskums, laba saskarsme, spēja ātri iejusties jaunās situācijās un kuram patīk veidot plašu paziņu loku

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

strādāt patstāvīgi, izpildīt darbu noteiktajā termiņā izteikties skaidri un precīzi, paskaidrot
pārliecināt un ieinteresēt rīkoties atbilstīgi apstākļiem
uzsākt un vadīt sarunu izprast un uzklausīt cilvēkus
neietekmēt cilvēku viedokli strādāt ar datoru, diktofonu

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv