JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



BĒRNU APRŪPĒTĀJS


Kods: 5311 05


Darba saturs:
Bērnu aprūpētāja uzmanības lokā ir tikko dzimuši mazuļi un bērni līdz pat 18 gadu vecumam. Viņš rūpējas par šiem cilvēkiem bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk tekstā – bērnu aprūpes iestāde), kurā šie bērni uzturas pastāvīgi, vai arī bērnu un jauniešu dienas aprūpes centrā. Aprūpētājs var strādāt ar šo vecumu veseliem un arī slimiem bērniem (bērniem ar invaliditāti).
Galvenais viņa uzdevums ir novērtēt katra bērna pamatvajadzības, noskaidrot informāciju par viņa veselības stāvokli un citām problēmām un, ņemot vērā šo informāciju, palīdzēt veikt ikdienas darbības, organizēt nodarbības, mācīt un vispusīgi izglītot dažādās jomās. Mazuļiem vai bērniem ar kustību vai garīgiem traucējumiem aprūpētājs palīdz apģērbties, nomazgāties, sakopt sevi, paēst, kā arī māca visas šīs darbības veikt patstāvīgi. Piemēram, pareizi turēt karoti, veikt personīgo higiēnu, ievērot uzvedības normas u.c. Viņš gādā, lai sociālās aprūpes iestādē ievērotu dienas režīmu, ēdienreižu laiku, diendusu utt., tātad lai bērniem būtu veselīgs dzīvesveids, lai viņi neslimotu. Slimības gadījumā organizē medicīniskās palīdzības sniegšanu, aizved bērnu uz poliklīniku, slimnīcu vai kādu citu iestādi, kas viņam jāapmeklē kādā konkrētā gadījumā. Aprūpētājs sastāda arī nedēļas aktivitāšu un katras dienas plānu. Tajā norāda plānotās radošās un sporta nodarbības, sadzīves prasmju apguves nodarbības, pasākumus saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Ieplāno uzdevumus un nodarbības atbilstīgi bērnu vecumam un tām viņa paša aprūpes, mājsaimniecības vai sociālajām prasmēm, kas katram jāapgūst, lai, atstājot sociālās aprūpes iestādi pēc 18 gadu vecuma, šis cilvēks mācētu patstāvīgi organizēt savu dzīvi. Aprūpētājs arī pavada bērnus uz pasākumiem ārpus sociālās iestādes, piemēram, uz kino, koncertiem, muzejiem, ekskursijās un citur. Seko līdzi, lai skolas vecuma bērni pildītu mājas darbus, palīdz izprast un apgūt mācību vielu.
Tā kā bērnu aprūpes iestādē aprūpētājs strādā maiņu darbu, tad, atnākot uz darbu, viņš no
iepriekšējās maiņas darbinieka uzzina informāciju par situāciju iestādē, par iepriekšējā dienā
Bērnu aprūpētājs bērnu paveikto, viņu veselības stāvokli, kādām iespējamām problēmām u.c. Aprūpētājs vienmēr ir gatavs bērnu uzklausīt un palīdzēt jebkurā situācijā, gādā, lai viņš justos psiholoģiski labi. Nepieciešamības gadījumā informē iestādes psihologu par bērna problēmām.
Bērnu aprūpētājs pārsvarā strādā komandā, sadarbojoties ar sociālajiem darbiniekiem, psihologu un citiem, un kopā risina radušās problēmas un konfliktsituācijas. Šis cilvēks aprūpes iestādē ir bērnu „otrā māte”, jo uzklausa un allaž ir gatavs palīdzēt jebkādā veidā.
Dienas aprūpes centrā bērnu aprūpētājs pilda tādus pašus uzdevumus. Atšķirīgais ir tas, ka šo centru no mācībām brīvajā laikā apmeklē bērni, kuri dzīvo ģimenēs. Viņi var būt arī no tā sauktajām riska ģimenēm, kur vecākiem trūkst spēju vai līdzekļu savu pēcnācēju pilnvērtīgai audzināšanai, vai nāk bērni ar invaliditāti, kuri vēlas iegūt draugus un grib pilnvērtīgi attīstīt savas spējas tam atbilstīgi iekārtotā un aprīkotā vidē. Arī dienas aprūpes centrā bērnus paēdina, viņi apgūst dzīvei nepieciešamās prasmes, piedalās radošās un sporta nodarbībās, izpilda skolā uzdotos mājas darbus, tiek nodrošināta iespēja nomazgāties dušā, izmazgāt drēbes, tiek organizēti pasākumi, ekskursijas un nometnes, un par to visu gādā bērnu aprūpētājs.


Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Bērnu aprūpētājs izmanto bērnu aprūpes iestādes aprīkojumu, kāds galvenokārt ir ikviena cilvēka mājās, jo iestādes videi jābūt pietuvinātai ģimenes apstākļiem, kā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Ir veļas mazgājamās mašīnas, virtuves aprīkojums kopīgu maltīšu pagatavošanai u.c. Bērnu aprūpētājs izmanto bērnu spējas attīstošas rotaļlietas, dažādus materiālus radošām nodarbībām un sporta inventāru sporta nodarbībām un spēlēm.


Darba apstākļi:
Darbs parasti ir konkrētās aprūpējamo bērnu grupas telpās vai atsevišķā ģimenes mājā (sevišķi SOS bērnu ciematos1), arī nodarbību telpās. Darbs var būt arī psiholoģiski smags, sevišķi, ja aprūpē ir bērni ar smagiem fiziskās vai garīgās attīstības traucējumiem vai hroniskām slimībām. Tomēr arī rūpes par veseliem bērniem reizēm paaugstina stresu un rada psiholoģisku slodzi, jo šis darbs prasa lielu atbildību, svarīga ir katra bērna veselība un dzīvība, kurš aprūpētājam ir uzticēts. Tā kā fiziski veseli bērni aprūpes iestādē uzturas tāpēc, ka viņu vecāki nespēj par savām atvasēm pienācīgi rūpēties, audzināt vai ir vardarbīgi izturējušies, tad mazo un arī lielo pārdzīvotais atspoguļojas viņu uzvedības problēmās, kuras jārisina bērnu aprūpētājam. Darba laiks aprūpētājam ir atkarīgs no konkrētās iestādes, kurā viņš strādā. Iespējama gan astoņu stundu darbadiena, gan nakts maiņas, gan arī diennakts maiņas. Dienas aprūpes centrā tas var sākties pusdienlaikā, kad bērniem beigušās mācības skolā, un ilgt līdz astoņiem vakarā.

1 Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir sociāla labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, vairāk: www.sosbernuciemati.lv


Darba iespējas:
Bērnu aprūpētājs var strādāt ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (bērnunamos, SOS bērnu ciematos), bērnu un jauniešu dienas aprūpes centros. Tās var būt valsts, pašvaldību, nevalstisko vai reliģisko organizāciju veidotas iestādes un centri.


Nepieciešamā izglītība:
Šai darbā vēlama pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālajā aprūpē, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai akadēmiskā izglītība pedagoģijā, sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā, tomēr katra konkrētā organizācija var noteikt savas prasības. Piemēram, SOS bērnu ciematā netiek izvirzītas noteiktas izglītības prasības, bet gan zināšanas un pieredze bērnu audzināšanā, izglītošanā un aprūpē, kā arī augsta motivācija darbam ar bērniem.



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Izvērtē, vai tevi interesē bērni, vai vēlies izzināt viņu viedokli, izprast viņu problēmas un palīdzēt. Vai vēlies būt kopā ar bērniem ikdienā un dalīties priekos un bēdās? Tāpat pārdomā, vai vēlies un spēsi strādāt ar bērniem, kuriem ir nopietni fiziskās vai garīgās veselības traucējumi, dziļas psiholoģiska rakstura un uzvedības problēmas. Bērnu aprūpētājam jāspēj novērtēt katra bērna pamatvajadzības, jāizprot viņu problēmas un jāatrod veids, kā viņus atbalstīt un problēmas risināt.
Bērnu aprūpētājam jābūt ar augstu atbildības izjūtu, pacietīgam, emocionāli nosvērtam, ar labām saskarsmes prasmēm, lai viegli varētu atrast kopīgu valodu ar katru bērnu. Jāspēj būt labestīgam, jāizturas pret katru ar cieņu un jābūt arī pietiekami stingram un prasīgam. Aprūpētājam jāspēj kļūt par bērnu autoritāti, jāprot tikt galā ar pēkšņām problēmu situācijām, nekrītot panikā un saglabājot mieru, jāprot risināt konflikta situācijas, jāspēj sadarboties ar aprūpes komandas speciālistiem un jāstrādā tā, lai pret visiem bērniem būtu vienotas prasības un attieksme.
Ja esi skolnieks un tevi saista šī profesija, tad interesējies par psiholoģiju un pedagoģiju, lasi literatūru un žurnālus par bērnu aprūpi un audzināšanu. Skolā pievērs uzmanību valodu apguvei, sociālo zinātņu jomas mācību priekšmetiem (psiholoģijai, politikai un tiesībām, ētikai), sportam, mūzikai un vizuālajai mākslai. Vari pieteikties darbā bērnu aprūpes dienas centrā par brīvprātīgo darbinieku un pārbaudīt praksē, vai šis darbs tev tiešām patīk un ir piemērots. Priekšstatu par aprūpes iestādes darbu vari iegūt, organizējot labdarības pasākumus bērniem kopā ar klasesbiedriem vai draugiem. Attīsti prasmi saprasties un aprūpēt viņus, palīdzot ģimenē gādāt par jaunākajiem brāļiem vai māsām, auklējot vai pieskatot citas ģimenes bērnu. Izpēti studiju programmu piedāvājumu sociālajā aprūpē, pedagoģijā, sociālajā darbā un apsver, kurā jomā vēlies iegūt izglītību. Pirms pieņem lēmumu, noskaidro, kādās vēl profesionālās darbības jomās ar šādu izglītību varēsi strādāt.
Ja studē sociālo aprūpi, sociālo darbu vai pedagoģiju, tad studiju laikā īpašu uzmanību pievērs kursiem psiholoģijā (īpaši attīstības un saskarsmes psiholoģijai), pedagoģijā, sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem un medicīnā. Studiju praksi izvēlies veikt bērnu aprūpes iestādē vai bērnu dienas aprūpes centrā. Apgūsti pirmās palīdzības sniegšanas pamatus2.
Ja vēlies specializēties vai padziļināt zināšanas savā profesijā un esi ieguvis 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vari turpināt studijas otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītībā savā vai citā atbilstīgā studiju virzienā. Ja tev jau ir otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, tad studijas maģistrantūrā un maģistra darba izstrāde dos iespēju padziļināt zināšanas kādā konkrētā jautājumā. Tāpat profesionālo kvalifikāciju vari paaugstināt, piedaloties profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmās, kursos, semināros un konferencēs.

2 Pirmā palīdzība – palīdzība, ko cietušajam (slimajam) viņa dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma (Ārstniecības likums).




Interešu joma(s): Sociālā palīdzība, psiholoģija


Radniecīgās profesijas:

SOCIĀLAIS DARBINIEKS

SOCIĀLAIS PEDAGOGS

AUKLE/-IS

INTEREŠU IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS

JAUNATNES LIETU SPECIĀLISTS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

bērnu un jauniešu attīstības posmi bērnu aprūpes un audzināšanas jautājumi
bērni un jaunieši ar invaliditāti, iespējas viņus integrēt sabiedrībā māksla, mūzika, literatūra, kultūras un brīvā laika aktivitātes
radošs un iniciatīvas pilns darbs komandas darbs
pedagoģija, psiholoģija mājsaimniecība

Man raksturīgas šādas īpašības:

draudzīgums augstsirdība stingrība
pacietība sapratne elastība
labestība stabilitāte atklātība
līdzjūtība taktiskums savaldība
atbildība intuīcija* radošums
uzstājība sirsnība enerģiskums

*intuīcija – spēja nojaust, aptvert, neapzināti izjust.

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

aprūpēt bērnus, arī ar veselības problēmām plānot budžetu un veikt mājsaimniecības darbus
organizēt bērna ikdienu, attīstīt intelektu un radošās spējas būt pozitīvās attiecībās ar bērniem, lai grupā valdītu labas attiecības
izprast problēmu un rast tai risinājumu risināt nesaskaņas un konfliktus
atbilstīgi rīkoties krīzes situācijās un sniegt pirmo palīdzību sadarboties ar dažāda vecuma cilvēkiem, strādāt komandā

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv