JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



ASTRONOMS


Kods: 2111 05


Darba saturs:
Astronomija ir zinātne, kas pēta Visumu un debess ķermeņus, to uzbūvi, kustību un attīstību. Astronoms apstrādā iegūtos datus, analizē un izskaidro debesu parādības. Viņš var veikt arī lietišķus pētījumus, kurus pēc tam iespējams izmantot dažādās nozarēs: militārajā, ģeogrāfijā, meteoroloģijā u.c. Astronomi strādā arī par pasniedzējiem universitātēs un augstskolās un popularizē šo zinātni plašākā sabiedrībā.
Astronoma darbs var būt visai atšķirīgs, jo šajā zinātnē ir vairākas nozares un apakšnozares, piemēram, astrofizika un kosmoloģija, radioastronomija un optiskā astronomija, arī pētniecības metodes un ierīces ir dažādas. Šie zinātnieki parasti specializējas kādā noteiktā nozarē un atbilstīgi tai nodarbojas ar fundamentāliem vai lietišķiem pētījumiem. Viņi izstrādā un attīsta teorijas, priekšstatus un pētniecības darba metodes, apkopo un seko līdzi informācijai par jaunākajiem pētījumiem nozarē un ar to saistītās apakšnozarēs. Astronoms nestrādā izolēti, bet gan cieši sadarbojas ar citu valstu astronomiem, jo pētniecības instrumenti un ierīces var būt unikālas un pētījumu mērogs – globāls vai reģionāls.
Latvijā astronomi strādā vairākās pētījumu jomās un ar dažādām tēmām, svarīgākie ir vēlo zvaigžņu, Saules, starpzvaigžņu vides, Saules sistēmas mazo ķermeņu (asteroīdu, komētu) pētījumi. Ir pētījumu grupa, kur mēra Zemes mākslīgo pavadoņu attālumus un iegūst informāciju par Zemi, piemēram, tās virsmas formu. Astronomisko objektu radioviļņu pētījumi uztver atstarotos signālus gan no sīkiem kosmiskiem atkritumiem dažu simtu kilometru attālumā no Zemes, gan no objektiem tālu kosmosā.
Astronoma darba dienu var sadalīt vairākos posmos. Vispirms viņš veic novērojumus, tad apstrādā iegūtos datus, izmantojot dažādu programmatūru, datu bāzes un modelēšanas metodes. Pēc tam datus analizē, salīdzina un rezultātus publicē vai izmanto turpmākos pētījumos. Astronoms vai pētnieku grupa sagatavo arī zinātniskās publikācijas par savu darbu, piedalās un uzstājas zinātniskajās konferencēs un forumos.
Dažus pētījumus astronoms veic regulāri, citi ir atkarīgi no gadalaika vai ir pilnīgi jauni. Jārēķinās, ka reizēm iegūtie dati var nebūt tik veiksmīgi vai ir nepilnīgi. Jebkuriem novērojumiem ir iepriekš jāsagatavojas. Ja tie paredzēti naktī, tad noskaidro meteoroloģiskās prognozes. Reizēm vienu objektu pēta ar vairākiem teleskopiem dažādās reģiona vietās. Ja, piemēram, Latvijā nevar novērot kādu objektu meteoroloģisko apstākļu dēļ, ar interneta palīdzību var lūgt to izdarīt citiem astronomiem, kuri arī novēro šo objektu.
Dažkārt, lai iegūtu finansējumu kādas tēmas padziļinātai izpētei, tiek izstrādāts pētniecības projekts. Balstoties uz zinātniskās literatūras studijām, iepriekš veikto pētījumu rezultātiem un secinājumiem, astronoms izvirza jautājumus tālākai tēmas izpētei. Viņš nosaka pētījuma mērķi, uzdevumus, sagaidāmos rezultātus, pamato pētījuma nepieciešamību un plāno tā norisi. Pētniecības projekta pieteikumu astronoms sagatavo rakstveidā atbilstīgi finansētāja norādījumiem. Pēc projekta pieteikuma apstiprināšanas tiek slēgts līgums ar finansētāju par pētījuma norisi un finansējuma saņemšanas kārtību. Un tikai tad sāk veikt projektā ieplānotos darbus: novēro kosmosa parādības un debess ķermeņus, izmantojot dažādu virszemes un kosmisko aparatūru, aprēķina debess ķermeņu orbītas un nosaka to izmēru, formu, spožumu un pārvietošanās raksturu, mēra radio1, infrasarkano2, gamma3 un rentgena4 starojumu no starpplanētu kosmiskām ierīcēm, analizē iegūtos datus ar speciālu datorprogrammu palīdzību, balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādā teorētiskos pieņēmumus, arī instrumentus un iekārtas kosmosa izpētei, programmatūras datu apstrādei u.c. Pētniecības projekta ilgums var būt daži mēneši, gads vai pat vairāki gadi, kā arī projekts var būt vietējs vai starptautisks. Pētījuma rezultātus astronoms apkopo, sagatavo publikācijas vai uzstājas konferencēs, tā sava darba rezultātus darot zināmus citiem zinātniekiem vai plašākai publikai. Projekta laikā jāraksta arī atskaites, ko sagatavo tā vadītājs vai asistents, kurš nereti ir kāds no astronomiem.
Astronomi visbiežāk strādā lielākā vai mazākā pētnieku grupā, kurā ietilpst asistents, pētnieks un vadošais pētnieks, bet var būt arī konsultanti un eksperti ārpus grupas. Prasme strādāt komandā šai darbā ir ļoti noderīga. Astronomam noteikti labi jāzina svešvalodas, turklāt ne tikai angļu, bet arī vēl kāda – franču, krievu vai vācu, kas būtiski palīdzēs veidot un paplašināt starptautiskos sakarus.

1 Elektromagnētisko viļņu starojums.


2 Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,7-4 mikrometriem līdz 1-2 milimetriem un kura spektrs atrodas aiz redzamās gaismas spektra sarkanās daļas.


3 Īsviļņu elektromagnētiskais starojums.


4 Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem.




Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Astronoms novērojumus parasti veic ar teleskopu vai radioteleskopu, izmanto reģistrējošās iekārtas un citu elektronisko aparatūru. Pētījumu veikšanai var būt nepieciešams spektrogrāfs5, interferometrs6, LIDAR sistēmas7. Datus apstrādā ar dažādām datorprogrammām, un katrai astronomijas nozarei ir savas programmas (matemātiskas, datu atainošanas u.c.). Astronoms izmanto arī biroja tehniku.

5 Dažādi spektrālie aparāti, ar kuriem fotografē starojuma spektru.

6 Optisks mērinstruments, kura darbība balstās uz gaismas, skaņas u. c. viļņu interferences parādību. Interferometru lieto precīza attāluma noteikšanai u.c.

7 Mērīšanas sistēma, attālās zondēšanas paņēmiens, ar kura palīdzību iegūst informāciju par objektu no mazāka vai lielāka attāluma.


Darba apstākļi:
Astronoma darba apstākļi ir atkarīgi no darba veida un astronomijas nozares. Ja tas ir teorētisks pētījums vai datu analīze un apstrāde, tad strādā kabinetā. Novērojumus veic naktī pie teleskopa, kur darbs ir atkarīgs no laika apstākļiem. Pie teleskopa strādā stāvus, ir arī jāpārvietojas, ievadot koordinātas u.c., jāredz, kas notiek palīgtelpā, kur saņem datus. Astronomam jāievēro arī darba drošības noteikumi. Darba laiks var būt standarta vai nenormēts. Ja astronoms ir strādājis naktī un veicis novērojumus, tad nākamajā dienā darbs var sākties pusdienlaikā.


Darba iespējas:
Astronoms galvenokārt strādā zinātniskās pētniecības institūtos un centros, observatorijās un dažādās novērošanas bāzēs. Var strādāt arī augstākās izglītības iestādēs.


Nepieciešamā izglītība:
Astronomam ir nepieciešams vismaz maģistra grāds fizikā, matemātikā vai ar IT nozari saistītā jomā. Vispirms jāiegūst dabas zinātņu bakalaura grāds fizikā vai matemātikā (studiju ilgums ir trīs gadi), pēc tam jāstudē fizika vai matemātika maģistrantūrā (divi gadi). Latvijā nav studiju programmas tieši astronomijā, tomēr matemātikas vai fizikas studiju laikā var specializēties kādā no šīm nozarēm pētniecības institūtos. Studiju programma astronomijā jāmeklē ārvalstu universitātēs. Lai astronoms iekļautos starptautiskajā apritē, jāiegūst doktora grāds.



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Astronomam jābūt labam matemātiķim, ar asu prātu, zinātkāram un talantīgam. Jāpiemīt loģiskai domāšanai un jāprot analizēt liela apjoma dati. Astronomi mēdz būt ļoti aizrautīgi ļaudis, kuriem darbs ir arī vaļasprieks. Lielākā daļa viņu par astronomiju ir sākuši interesēties, vēl mācoties skolā.
Astronomam jāspēj patstāvīgi strādāt, organizēt savu darbu. Ikvienā darba posmā jāievēro zinātnes ētika, jābūt godīgam. Būtiska ir paša astronoma iniciatīva uzzināt pēc iespējas vairāk, jābūt iekšējam stimulam pētīt un uzzināt ko jaunu. Jāņem vērā, ka astronomam ne vienmēr izdosies iegūt vēlamo rezultātu.
Ja esi skolnieks, raksti zinātniskos darbus un piedalies fizikas un matemātikas olimpiādēs. Vari lasīt populārzinātnisko literatūru vai arī speciālo literatūru astronomijas jomā. Daudz interesantu rakstu par astronomiju ir žurnālos „Zvaigžņotā Debess” un „Terra”. Skolēni var iesaistīties astronomijas pulciņos, jauno astronomu klubos. Var piedalīties nometnē „Alfa”, kur novēro meteorītus, un Latvijas Astronomijas biedrības (http://www.lab.lv/) sanāksmēs. Tur ir iespēja satikt domubiedrus, uzzināt dažādus jaunumus, klausīties populārzinātniskus priekšlasījumus. Zinātniskie institūti un observatorijas rīko arī atvērto durvju dienas. Skolā īpaša uzmanība jāpievērš matemātikai, fizikai, informātikai, angļu valodai un citām svešvalodām.
Ja iegūsti augstāko izglītību fizikā vai matemātikā, iesaisties vasaras skolās, dažādos kursos un projektos, piedalies studentu apmaiņas programmās ārvalstu augstskolās, kur iespējams mācīties studiju kursos astronomijā. Pētnieciskos darbus izstrādā par astronomijas jautājumiem.
Astronoms savā darbā mācās nepārtraukti, gan iesaistoties dažādos projektos, gan lasot speciālo literatūru un apmeklējot zinātniskās konferences. Iegūts doktora grāds paver iespējas piedalīties nozīmīgos pētījumu projektos un strādāt visā pasaulē.


Interešu joma(s): Dabas, vides zinības


Radniecīgās profesijas:

FIZIĶIS

STATISTIKAS MATEMĀTIĶIS

METEOROLOGS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

debess ķermeņu stāvoklis, kustība, uzbūve un attīstība tehnika, dažādi mehānismi, to darbības principi
fizika un matemātika zinātne un pētniecība
zinātnes un tehnikas jaunumi programmēšana, datori
dažādi eksperimenti Visuma izpētes vēsture un metodes

Man raksturīgas šādas īpašības:

analītiskums intelektualitāte**** neatlaidība
zinātkāre neatkarība piesardzība
komplicētība* bagāta iztēle sabiedriskums
patstāvība oriģinalitāte apķērība
sistemātiskums** vērīgums apzinīgums
racionalitāte*** godīgums savaldība

* komplicētība – spēja uztvert pasauli daudzveidīgāk un sarežģītāk

**sistemātiskums – spēja atkārtoti veikt kādas darbības plānā noteiktā secībā

***racionalitāte – spēja būt lietišķam un saprātīgam, attieksmē pret dzīvi dominē prāts un intelekts

****intelektualitāte – spēja izzināt un izskaidrot piedāvātos risinājumus, balstoties uz teorētiskām zināšanām

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

veikt matemātiskus aprēķinus strādāt ar elektroniskām ierīcēm
programmēt sagatavot pētniecības projektu
analizēt matemātiskus datus rakstīt zinātnisku rakstu
strādāt ar teleskopu sadarboties un strādāt komandā

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv