JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



ARHEOLOGS


Kods: 2632 02


Darba saturs:
Arheologa darbs un viņa pienākumi ir ļoti dažādi un daudzpusīgi. Arheoloģija ir plašs vēstures zinātnes virziens, kas pēta tautu vēsturi, izmantojot lietiskos avotus – arheoloģijas pieminekļus (senlietas, būves, apbedījumus). Tāpēc arheologs var būt iesaistīts un darboties vienlaikus dažādos ar šo zinātni saistītos darbības virzienos vairākās darba vietās.
Svarīgākās jomas ir darbs arheoloģiskos izrakumos, arheoloģiskā uzraudzība, pieminekļu aizsardzība, vēstures materiālu un liecību izpēte un apzināšana, tēmai atbilstīgu publikāciju – rakstu, grāmatu, aprakstu – sagatavošana un izdošana, sadarbība ar citu nepieciešamo nozaru speciālistiem. Tie faktiski ir tikai būtiskākie arheologa darbības virzieni, un katram ir savi pienākumi un uzdevumi.
Arheoloģiskajos izrakumos darbs iedalāms vairākos posmos. Vispirms tiek noteikts mērķis, kādēļ tie attiecīgajā vietā jāveic. Pēc tam tiek sastādīta darba izmaksu tāme un meklēts finansējums. Ja tas iegūts, var sākties arheoloģiskā objekta iepriekšēja izpēte – tiek analizēti rakstiskie avoti, iepriekšējo izrakumu materiāli un kartes un tad apsekota vieta klātienē. Tālāk jau var sākt izrakumus, kur darba secība parasti ir šāda – laukumu iemērīšana, rakšana, atsegto objektu un priekšmetu dokumentēšana, fotografēšana, filmēšana, zīmēšana, uzmērīšana, arī dažādu paraugu vākšana turpmākām analīzēm laboratorijās. Kad izrakumi pabeigti, iegūto materiālu apstrādā, raksta atskaiti par darbu un apkopo izrakumos iegūtos datus, kā arī veic iegūtā materiāla analīzi un raksta attiecīgās publikācijas.
Arī arheoloģiskā uzraudzība iedalāma līdzīgos posmos. Tā tiek veikta galvenokārt dažādu būvniecības darbu gaitā, piemēram, ierīkojot pilsētā jaunu kanalizācijas sistēmu, ieliekot pamatus jaunai ēkai u.tml. Arheoloģisko uzraudzību mēdz dēvēt arī par aizsardzības izrakumiem jeb saimnieciskajiem izrakumiem. Pirms tiek uzsākta kāda veida būvniecība, attiecīgā teritorija ir jāizpēta, kur parasti tiek iesaistīts arheologs.
Arheologa darbā ietilpst arī tuvākās un senākās vēstures pētīšana. Tāpēc būtiska viņa darba sastāvdaļa ir vēstures materiālu apzināšana un izpēte, orientēšanās tajos, kas parasti noris muzejos, pētot arheoloģiskos materiālus, senlietu izstādes un publikācijas. Arheologs piedalās arī dažādu zinātnisko darbu izstrādē, raksta populārzinātniskas publikācijas presei, akadēmiskiem žurnāliem, raksta un izdod arī grāmatas. Arheologam nereti jāveido sadarbība arī ar citu nozaru speciālistiem, piemēram, ar antropologiem, ģeogrāfiem, biologiem, ģeologiem, etnogrāfiem u.c. līdzīgu profesiju pārstāvjiem, lai iegūtu plašāku informāciju par pētāmo objektu vai jautājumu.
Cilvēks ar arheoloģisko izglītību var strādāt muzejos, kur parasti viņam tiek piešķirts kāds īpašs amata nosaukums. Piemēram, fondu glabātājs, kaut arī darbs daudzkārt ir saistīts ar arheoloģiju, jo viņa pienākumos ietilpst noteiktas arheoloģiskās vai citas kolekcijas pārzināšana, pieņemšana, kārtošana u.c. Arī muzeju arheoloģijas nodaļas darbinieki piedalās vai vada arheoloģiskos izrakumus.


Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Aprīkojums arheologam ir atkarīgs no tā, ar ko attiecīgajā brīdī viņš nodarbojas. Izmanto arī datoru darbam ar programmām Ms Office, Auto-CAD, ĢIS programmatūra u.c., un citu biroja tehniku. Speciālus rīkus un aprīkojumu galvenokārt izmanto arheoloģiskos izrakumos. Tie ir darbarīki zemes rakšanai un pārvietošanai (dažāda izmēra lāpstas, spaiņi, bļodas un ķerras), ja nepieciešams, naži, skalpeļi, cirvji, āmuri, rokas zāģi, motorzāģi, sijājamie sieti, kāpnes utt. Objektu uzmērīšanai vajadzīgas mērlentes, lineāli, nivelieris objekta atrašanās vietas dziļuma noteikšanai, teodolīts horizontālo un vertikālo leņķu mērīšanai. Var izmantot arī kompasu, GPS1 navigācijas sistēmas, ūdens atsūknēšanas ierīces, metāla detektorus, ģeoradaru2, tahimetru3. Svarīga izrakumu darbos ir atsegto objektu fiksēšana. Tai tiek izmantots rasējamais papīrs, otas, fotoaparāts, digitālās kameras. Zīmētājs izmanto speciālu, parasti 1x1m, metāla režģi, lai precīzi fiksētu novietojumu.

1 Globālā pozicionēšanas sistēma ir ASV pavadoņu navigācijas sistēma. Navigācijas pavadoņi pārraida radiosignālus, kurus uztver GPS uztvērēji, lai noteiktu objekta atrašanās vietu, pārvietošanās ātrumu un virzienu.

2 Ģeoradara antena izstaro platjoslas metru un decimetru diapazona elektromagnētisko viļņu impulsus un uztver signālus, kas atstarojas no robežām starp diviem zondējamā materiāla slāņiem ar atšķirīgām elektriskām īpašībām. Ar šīs ierīces palīdzību iespējams konstatēt zem zemes apraktu akmens celtņu atrašanās vietu u.c.

3 Ģeodēzijas instruments, kas apvieno elektronisko teodolītu un gaismas tālmēru.


Darba apstākļi:
Arheologa darba apstākļi ir atkarīgi no tā, ko viņš konkrētajā brīdi veic. Muzejā vai institūtā darbs ir iekštelpās un var būt saistīts arī ar sīku detaļu apstrādi, senu tekstu studēšanu, kas prasa ļoti koncentrētu uzmanību, un pārsvarā ir sēdošs labā apgaismojumā, bieži pie datora. Savukārt arheoloģiskos izrakumus veic dažādās vietās – mežā, laukā, ceļmalā, pilsētas centrā u.c. –, kur mainās arī darba apstākļi. Šis darbs var turpināties gadu, mēnesi jebkurā gadalaikā no janvāra līdz decembrim. Arheologam nākas strādāt saulē, karstumā, vējā, putekļos, lietū, dubļos, aukstumā utt. Izrakumi netiek veikti vienīgi spēcīga lietus gadījumā vai ja ir sniegs un zeme ir sasalusi. Pilsētā reizēm šis darbs ir bīstams – ar blakusesošiem traktoriem, dziļās tranšejās un izrakumu laukumos, nestabilu konstrukciju (ēku pamati, sienas u.c.) tuvumā. Protams, tas var būt bīstams ne tikai pilsētā, tāpēc svarīgi ir ievērot darba drošības noteikumus. Arheologa darbs izrakumos prasa zināmu fizisku spēku un izturību. Īsāku vai garāku laika posmu jāpavada arī prombūtnē no mājām. Var nākties ilgāku laiku dzīvot teltīs. Nereti vienīgā iespēja nomazgāties ir tuvējā upē vai dīķī. Darba laiks muzejos, institūtos u.c. ir katras vietas noteikts. Strādājot pie zinātniskiem darbiem, pētot literatūru un kolekcijas vai rakstot zinātniskas publikācijas, arheologs bieži pats nosaka savu darba laiku. Izrakumos tas ir mazāk normēts nekā kādā iestādē un svārstās robežās apmēram no plkst. astoņiem līdz 19.


Darba iespējas:
Arheologs var strādāt muzejos, Latvijas Vēstures institūta arheoloģijas nodaļā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas centrā, dažādās valsts administratīvajās teritorijās kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, saistībā ar celtniecību, retāk privātos uzņēmumos.


Nepieciešamā izglītība:
Lai strādātu par arheologu, ir nepieciešama augstākā humanitārā izglītība, vēlams maģistra grāds vēsturē vai socioloģijā. Latvijā nav iespējams iegūt speciālo arheologa izglītību, kā tas ir Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Studiju ilgums ir trīs līdz pieci gadi.



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tev patīk apmeklēt vēstures muzejus? Vai ar interesi aplūko to ekspozīcijās izliktos senos priekšmetus un izlasi paskaidrojošo informāciju? Arheologam nozīmīgas ir zināšanas vēsturē un arheoloģijā, kā arī socioloģijā un antropoloģijā. Lasi literatūru un žurnālus, skaties televīzijas raidījumus par vēsturi, arheoloģiju un antropoloģiju, lai uzzinātu ko vairāk. Iepazīsties ar aktualitātēm arheoloģijā Latvijas Arheologu biedrības interneta mājaslapā www.arheologubiedriba.lv. Turpat vari iegūt informāciju par plānotajiem pasākumiem – lasījumiem, plenēriem.
Arheologa darbā svarīga ir pacietība, rūpība un uzmanība pret sīkām detaļām. Jābūt arī fiziski izturīgam, ja vēlies piedalīties arheoloģiskajos izrakumos. Tā kā arheologa darbs bieži norit kolektīvā kopā ar kolēģiem un citiem speciālistiem, tad jābūt labām saskarsmes un sadarbības spējām.
Ja esi skolnieks, tad interesējies par vēsturi, rūpīgi apgūsti to skolā. Apmeklē vēstures muzejus, arheoloģiskos pieminekļus, arheoloģisko izrakumu vietas. Noskaidro iespējas strādāt izrakumos par palīgu. Attīsti savas koncentrēšanās spējas, pacietību, neatlaidību un spēju no sīkām atsevišķām detaļām iegūt kopskatu, saliekot puzles, lego klucīšus, strādājot ar konstruktoriem. Arī rokdarbi, piemēram, izšūšana, palīdz attīstīt vērīgumu un pirkstu veiklību.
Ja esi students, tad pievērsies studiju kursu apgūšanai arheoloģijā, uzzini vairāk par specializācijas iespējām zemūdens arheoloģijā (pēta pieminekļus zem ūdens, kas atrodas jūrās, upēs, ezeros), eksperimentālajā arheoloģijā vai bioarheoloģijā (analizē izrakumos iegūto cilvēku skeletus, lai rekonstruētu seno iedzīvotāju dzīvesveidu un raksturotu tā kvalitāti) un citās jomās. Iestājies Latvijas Arheologu biedrībā un piedalies pasākumos un domu apmaiņā ar pieredzējušiem arheologiem. Lai veiksmīgi orientētos ārvalstu literatūrā un veidotu sadarbību ar citu valstu speciālistiem, arheologam jāpārzina svešvalodas. Tādēļ apgūsti angļu, krievu un vācu valodu, ieteicamas arī citas.
Ja vēlies uzlabot savu kompetenci, izvērtē iespējas turpināt izglītību maģistra vai doktora līmenī. Apzini savu pētniecisko interešu virzienus, regulāri iepazīsties ar zinātnisko literatūru un publikācijām. Noskaidro iespējas piedalīties starptautiskos pētniecības projektos arheoloģijā, piemēram, Eiropas Arheologu asociācijas interneta mājaslapā www.e-a-a.org.


Interešu joma(s): Humanitārās zinātnes


Radniecīgās profesijas:

SOCIOLOGS

VĒSTURNIEKS

ARHĪVISTS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

vēsture un arheoloģija kolekcionēšana, fotografēšana
pētniecisks un zinātnisks darbs arheologa instrumenti
sarežģīti uzdevumi, to risināšana senlietas
vēstures atklājumi arheoloģiskie izrakumi

Man raksturīgas šādas īpašības:

analītiskums intraversija** atturība
zinātkāre sarežģītība materiālisms***
sistemātiskums* patiesums ziņkāre
rūpība izturība intuīcija****
saprātīgums neatlaidība atklātība
kritiskums godīgums oriģinalitāte

*sistemātiskums – spēja atkārtoti veikt kādas darbības plānā noteiktā secībā

**intraversija – uz savu iekšējo pasauli vērsts personības tips, kuram raksturīga noslēgtība, distancēšanās no apkārtējiem, pakāpeniska attiecību veidošana ar cilvēkiem, dodot priekšroku šauram lokam paziņu un dziļām attiecībām

***materiālisms – orientācija uz izdevīgumu, labumu, praktiskumu

****intuīcija – spēja nojaust, aptvert, neapzināti nojaust

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

meklēt informāciju vēstures materiālos un citos avotos strādāt ar arheologa aprīkojumu un instrumentiem
analizēt informāciju, izdarīt loģiskus secinājumus pievērst uzmanību sīkām detaļām un saskatīt to vietu kopumā
rasēt un fotografēt rakstveidā informēt par pētījumu rezultātiem
noteikt lietu piederību grupai, klasificēt strādāt komandā

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv