JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



ANESTEZIOLOGS REANIMATOLOGS


Kods: 2212 05


Darba saturs:
Anestezioloģijai un reanimatoloģijai ir četri darbības virzieni: vispārējā un vietējā anestēzija, intensīvā terapija un reanimācija, neatliekamā medicīniskā palīdzība un sāpju terapija. Anestezioloģija pēta ķirurģiskas operācijas nevēlamo ietekmi uz organismu un meklē metodes šīs ietekmes (galvenokārt sāpju) mazināšanai. Reanimatoloģija pēta patofizioloģiskas likumsakarības organisma terminālos stāvokļos (klīniskā nāve, bioloģiskā nāve) un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un to sistēmu darbības atjaunošanai. Anesteziologa un reanimatologa pienākumus mazākās slimnīcās veic viens ārsts, bet lielajās viens cilvēks tos nevar apvienot.
Anesteziologa galvenais uzdevums ir nodrošināt anestēziju jeb narkozi un arī pacienta dzīvības procesu uzturēšanu operāciju un citu medicīnisku manipulāciju laikā, arī noņemt sāpes operācijas laikā un mazināt tās pēc operācijas. Ārsts iepazīstas ar pacienta veselības stāvokli, pārbaužu un analīžu rezultātiem, slimības vēsturi, plānotās operācijas vai medicīniskās manipulācijas veidu un izvērtē, vai anestēzija konkrētam pacientam ir iespējama un pieļaujama. Izvērtē arī varbūtējos narkozes riskus, izvēlas katram cilvēkam atbilstīgu un pieļaujamu anestēzijas veidu, izstrādā pacienta anestēzijas plānu. Attiecīgos jautājumus anesteziologs pārrunā ar pacientu un citiem speciālistiem.
Slimnīcā strādājošo anesteziologu un reanimatologu darbdiena sākas ar operācijai nozīmēto pacientu apskati un viņu veselības stāvokļa izvērtēšanu. Pēc tam pacientam, kurš jāsagatavo operācijai, anesteziologs iedod nomierinošus medikamentus, ievada pirmsoperācijas narkozi un operācijas laikā uztur anestēziju vajadzīgajā līmenī, lai slimnieks tās laikā neatmostos un nejustu sāpes. Operācijas laikā ārsts novēro pacienta stāvokli un rūpējas par dzīvībai svarīgo procesu – elpošanas, sirdsdarbības, asinsspiediena līmeņa, smadzeņu un nieru darbības – uzturēšanu. Pēc operācijas izmēra sāpju līmeni ar speciālu aparatūru, kurā tas uzrādās pēc 10 ballu skalas (ikdienā nedrīkst pārsniegt trīs balles), un plāno sāpju kontroles pasākumus. Anesteziologs palīdz pacientam atgūties no narkozes un novēro viņu. Ja veselības stāvoklis ir stabils, turpmāk par slimnieka ārstēšanu rūpējas pārējais nodaļas personāls.
Reanimatologs iesaistās brīdī, kad pacients ir nonācis bezsamaņas stāvoklī vai ir tuvu tam. Tas var notikt gan operācijas laikā, gan pēc tās. Ar medicīnas iekārtu palīdzību ārsts stabilizē pacienta elpošanu un palīdz atgūt samaņu. Ja slimniekam iestājusies klīniskā nāve, tad reanimatologa galvenais pienākums ir, lietojot attiecīgās medicīnas iekārtas un pacienta novērošanas sistēmas, nepieļaut tās pāreju bioloģiskajā nāvē.
Anesteziologs izstrādā atsāpināšanas plānu un veic to pacientiem ne tikai operāciju laikā, bet arī pēc citām medicīniskām manipulācijām, arī tiem, kuri atrodas intensīvajā aprūpē un reanimācijā neatliekamās palīdzības nodaļā. Viņš nodrošina nomierinošu medikamentu saņemšanu un anestēziju pacientiem dzemdniecībā, radioloģijas, radioterapijas procedūru saņēmējiem un psihiatrijas pacientiem, kurus ārstē ar elektriskā šoka terapiju.
Reanimatologs strādā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības (reanimācijas) brigādē vai slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, novērtē nelaimes gadījumā cietušā vai saslimušā stāvokli notikuma vietā, sniedz pirmo palīdzību un rūpējas par dzīvības glābšanu un dzīvības procesu uzturēšanu transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi. Viņš pārbauda pulsu, veic elpināšanu, padod skābekli, nodrošina intubāciju1, pievieno monitoru/defibrilatoru2, pārbauda sirdsdarbību, ja nepieciešams, veic sirds masāžu, defibrilāciju vai ievada medikamentus utt. Slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā reanimatologs iepazīstas ar palīdzības brigādes ziņojumu par pacientu un veiktajām darbībām, novērtē viņa stāvokli, nepieciešamības gadījumos uztur dzīvības procesu, pievienojot speciālo medicīnisko aparatūru, kopā ar citiem ārstiem plāno turpmāko pacienta aprūpi.

1 Speciālas caurules ievadīšana balsenē vai elpvadā (trahejā), retāk bronhos, lai atvieglinātu elpošanu vai izdarītu elpināšanu.


2 Medicīnas iekārta operatīvai neatliekamai medicīniskai palīdzībai pēkšņos sirdsdarbības traucējumu gadījumos, kas nodrošina monitoringu, analizē sirdsdarbību, nosaka, vai ir nepieciešama defibrilācija (elektriskais šoks sirdsdarbības atjaunošanai), nodrošina iespēju veikt manuālo defibrilāciju un kardiostimulāciju.




Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Anesteziologs un reanimatologs izmanto speciālas medicīnas iekārtas, piemēram, anestēzijas aparatūru, dzīvībai svarīgo funkciju uzraudzības sistēmas, caurules ievadīšanai kādā orgānā, lai turētu to atvērtu (intubācijas aprīkojums), sūkņus, portatīvos ventilācijas aparātus, fibrobronhoskopus, vietējās anestēzijas komplektus, plaušu ventilācijas (elpošanas) aparatūras u.c.


Darba apstākļi:
Anesteziologs, reanimatologs strādā slimnīcu operāciju zālē pirms un pēc operācijas, reizēm arī operācijas laikā, un intensīvās terapijas nodaļā. Darbs noris sterilā vidē ar stingrām higiēnas prasībām, regulāri dezinficējot priekšmetus un vidi, speciālā apģērbā, maskā un cimdos un lietojot personīgās higiēnas dezinfekcijas līdzekļus. Operācijas zālē var būt trokšņi, piemēram, urbšanas, zāģēšanas, kalšanas vai sūkņu radīta skaņa. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs nereti cilvēks jāārstē automašīnā, dažreiz pat tai braucot. Šo ārstu darbs ir ļoti saspringts, notiek maiņās (ļoti bieži diennakts maiņas) pēc sastādīta grafika.


Darba iespējas:
Abu specialitāšu ārsti var strādāt slimnīcās vai citās ārstniecības iestādēs (piemēram, stomatoloģijas praksē, plastiskās ķirurģijas klīnikā), kur veic operācijas vai citas ar anestēziju saistītas medicīniskās manipulācijas. Var strādāt arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs.


Nepieciešamā izglītība:
Anesteziologam un reanimatologam ir nepieciešama augstākā medicīniskā izglītība (sešu gadu studijas) un pēc tam studijas rezidentūrā3 sertifikāta iegūšanai (studiju ilgums pieci gadi). Ik pēc pieciem gadiem sertifikāts jāatjauno.

3 Rezidentūra ir akreditēta profesionālās izglītības programma noteiktas ārsta specialitātes iegūšanai. To apgūst pēc medicīnas studijām un ārsta grāda iegūšanas. Rezidentūras programmas īsteno Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Studijas rezidentūrā paredz darba līguma slēgšanu ar ārstniecības iestādi, kurā rezidents veic praktiskās mācības, līdz ar to viņš ārstniecības iestādē vispirms ir darba ņēmējs un tikai tad studējošais. Ārstniecības iestādē rezidents strādā mācīt tiesīga ārsta vadībā. (Latvijas Republikas Veselības ministrija www.vm.gov.lv).

Iespējamais atalgojums Anesteziologa un reanimatologa atalgojums ir atkarīgs no viņu darba vietas. Valsts medicīnas iestādēs atalgojums ir zemāks nekā privātajās. Alga par vienu slodzi ir Ls 400-Ls 600.



Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tevi interesē medicīna? Vai patīk darbs ar cilvēkiem? Vai tu spēj saglabāt mieru kritiskās situācijās un meklēt problēmām risinājumu? Vai tev piemīt augsta atbildības izjūta un tu spēj patstāvīgi pieņemt lēmumu? Anesteziologa un reanimatologa darbs ir ļoti nozīmīgs ikvienam, kurš nonācis dzīvības briesmās negadījuma vai slimības dēļ. Šī profesija mūsdienās ir pieprasīta un nodrošina plašas specializācijas un profesionālās izaugsmes iespējas.
Anesteziologa un reanimatologa darbs prasa augsti koncentrētu uzmanību, atbildību un spēju ātri pieņemt lēmumus kritiskās situācijās. No pareizi veiktas anestēzijas vai citas medicīniskās manipulācijas ir atkarīgs turpmākais pacienta fizioloģiskais, bioloģiskais un psiholoģiskais stāvoklis. Šie ārsti ir atbildīgi par cilvēka dzīvības glābšanu un saglabāšanu.
Ja esi skolnieks un vēlies kļūt ārsts, tad vari interesēties par anatomiju, apmeklējot medicīnas muzejus, piedaloties bioloģijas un ķīmijas olimpiādēs un zinātniskos konkursos. Apmeklē ar anatomiju vai medicīnu saistītu pulciņu nodarbības. Ja ir interese redzēt, kā anesteziologs vai reanimatologs strādā ikdienā, vari pieteikties par ēnu Ēnu dienās kādam rezidentam vai jau praktizējošam ārstam. Skolā visvairāk uzmanības pievērs ķīmijai, bioloģijai, psiholoģijai un veselības mācībai.
Ja esi students, tad tev būtiski ir izlemt, vai rezidentūrā vēlies specializēties anestezioloģijā vai reanimatoloģijā. Rezidentam svarīgi ir apgūt sertifikācijai nepieciešamās iemaņas praksē, ievērojot studiju plānu, kas izveidots, lai rezidents sistemātiski apgūtu visas profesijai nepieciešamās iemaņas soli pa solim. Jārēķinās, ka studijas ārstniecībā un rezidentūrā praktiski nav iespējams apvienot ar algotu darbu.
Nozīmīgi ir attīstīt fizisko spēku un izturību, lai spētu pacientu pārcelt, pozicionēt, veikt sirds masāžu, intubāciju, žokļu fiksēšanu un gandrīz visu dienu pavadīt stāvus. Tāpat jāattīsta spēja pārvarēt pretīguma sajūtu, kad nākas saskarties ar vēmekļiem, izkārnījumiem, urīna nesaturēšanu, strutām, nepatīkamām smakām un pacientu spēcīgu asiņošanu.
Anesteziologam un reanimatologam pastāvīgi jālasa zinātniskie žurnāli un jāinteresējas par medicīnas sasniegumiem savā nozarē. Ik pēc pieciem gadiem sertifikāts jāatjauno – dokumenti jāiesniedz atkārtotai ārstniecības personas sertifikāta saņemšanai bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas atbilstīgi 23.12.1997.g. Ministru kabineta noteikumiem nr. 431 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”. Noderīga būs pieredzes apmaiņa un profesionālā izaugsme, ko nodrošina dalība Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijā www.anest.lv.
Šiem ārstiem jāatrod veidi, kā pārvarēt savu emocionālo stresu brīdī, kad jānovērš pacienta dzīvībai kritiskas situācijas vai nākas pieredzēt nenovēršamu pacienta nāvi. Jāatrod iespējas atbrīvoties no spriedzes, lai pasargātu sevi no stresa izraisītām slimībām. Tās var būt regulāras fiziskās aktivitātes vai psiholoģiski līdzsvarojošās metodes, dalība Latvijas Balinta asociācijā, kur kopā ar citiem speciālistiem var runāt par emocionāliem aspektiem saskarsmē ar pacientu un gūt atbalstu: www.balints.lv. Palīdzēs arī tev tīkams nodarbību veids, kas kļuvis par neatņemamu un regulāru ikdienas dzīves daļu jau studiju laikā. Tā kā gan anesteziologam, gan reanimatologam parasti ir maiņu darbs, tad jāizraugās tādas nodarbības, kuras vari darīt savā brīvajā laikā bez noteikta grafika.


Interešu joma(s): Veselības aprūpe un rehabilitācija


Radniecīgās profesijas:

ĢIMENES ĀRSTS

ĀRSTS

NEATLIEKAMĀS PALĪDZĪBAS ĀRSTS

NEIROLOGS

SPORTA ĀRSTS

TOKSIKOLOGS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

medicīna, anestezioloģija, reanimatoloģija veselības problēmu veidi, to risināšana
cilvēku dzīvības jautājumi darbs ar cilvēkiem
bioloģija, ķīmija un veselības mācība atbildīgs darbs
cilvēka anatomija un fizioloģija medicīnas aprīkojums

Man raksturīgas šādas īpašības:

analītiskums pielāgošanās spēja sabiedriskums
zinātkāre praktiskums taktiskums
patstāvība neatlaidība elastīgums
sistemātiskums* patiesums pacietība
akurātums piesardzība izpalīdzība
racionalitāte** lietišķums augstsirdība

*sistemātiskums – spēja atkārtoti veikt kādas darbības noteiktā secībā atbilstīgi plānam

**racionalitāte – spēja būt lietišķam un saprātīgam, attieksmē pret dzīvi dominē prāts un intelekts.

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

sniegt pirmo palīdzību* sadarboties komandā
risināt sarunu ar pacientu novērtēt cilvēka veselības stāvokli
analizēt un secināt noteikt un plānot prioritātes
ātri rīkoties neordinārās situācijās, pieņemt lēmumu ātri lasīt, rēķināt un rakstīt

* pirmā palīdzība – palīdzība, ko cietušajam (slimajam) viņa dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma (Ārstniecības likums).

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv