JAUNIEŠIEM
PIEAUGUŠAJIEM
DARBA MEKLĒTĀJIEM
 

Profesiju aprakstu katalogu izstrādi līdzfinansējis Eiropas Sociālais fonds.



FIZIĶIS


Kods: 2111 07


Darba saturs:
Fiziķis pēta apkārtējā pasaulē esošos objektus un tajā notiekošās parādības. Atkarībā no pētāmiem objektiem un parādībām fiziķis var specializēties noteiktos virzienos, piemēram, elementārdaļiņu fizikā, astrofizikā, atomfizikā, kondensētas vides fizikā, bioloģiskā fizikā.

Fiziķis eksperimentators veido eksperimentālas iekārtas dažādu parādību pētīšanai, veic mērījumu rezultātu apstrādi, izmantojot datortehniku, un sniedz to interpretāciju, piemēram, pēta magnētiskā lauka ietekmi uz šķidra metāla plūsmu. Zinātniski pētnieciskās laboratorijās fiziķi veic pētījumus, kuri saistīti ar dažādu jaunu objektu un to uzvedības likumsakarību izpēti. Tajās noskaidroto parādību likumsakarības vēlāk kļūst par pamatu dažādu ikdienā izmantojamu iekārtu un procesu izveidošanai. Lielu kompāniju laboratorijās fiziķi veic pētījumus, lai optimizētu un izstrādātu jaunus tehnoloģiskos procesus.

Fiziķi teorētiķi veido jēdzienus un koncepcijas, lai matemātiski aprakstītu apkārtējās pasaules parādības. Loģiski nepretrunīgu jēdzienu un likumu kopa veido teorijas, uz kuru pamata var izdarīt secinājumus un prognozes par parādībām, kuru aprakstam teorija izveidota. Secinājumiem, kuri tiek iegūti ar fizikālas teorijas palīdzību, ir jābūt eksperimentāli pārbaudāmiem.

Būtiska fizikālas teorijas īpašība ir tās kvantitatīvais raksturs (tāds, kas ir ar skaitli izmērāms), kas dod kvantitatīvu atbildi par aprakstāmo parādību. Tas izriet no fizikālās teorijas būtības, kura tiek veidota, matemātiski korektā veidā aprakstot apkārtējo pasauli. Tas nozīmē, ka fiziķis teorētiķis, līdztekus apkārtējās pasaules procesu izpratnei veic nepieciešamās abstrakcijas un formalizācijas, lai novērojamās parādības aprakstītu matemātiski, piemēram, modelē asteroīdu kustību Saules sistēmā.

Matemātika dod precīzas receptes, kā apskatāmās parādības un ar tām saistītie vienādojumi var tikt aprēķināti skaitliski. Fiziķis teorētiķis tās izmanto savā darbā.

Fiziķi savu darbu apkopo rakstu veidā, kurus iesniedz publicēšanai vai apkopo atskaišu veidā gadījumos, kad veiktajiem pētījumiem dažādu iemeslu dēļ ir konfidenciāls raksturs. Savukārt, lai informētu par saviem sasniegumiem, viņi piedalās konferencēs. Konferences un zinātniskie žurnāli, kā arī personiski kontakti veido vidi, kurā notiek pētāmo objektu un parādību izvēle. Lai sekotu pasaulē notiekošajam, fiziķi regulāri strādā ar internetu un dažādām datubāzēm.

Mūsdienu fiziķis eksperimentators orientējas dažādu firmu piedāvāto materiālu un iekārtu klāstā, lai atlasītu un izveidotu iekārtu savu iecerēto eksperimentu veikšanai.

Tā kā iegūstamo rezultātu apjomi ir milzīgi, to apstrāde ir iespējama vienīgi ar jaudīgu datoru palīdzību. Fiziķi savā darbā izmanto dažāda veida programmatūru, kura paredzēta vai nu eksperimentāla procesa vadīšanai un to rezultātu apstrādei, vai dažādu attēlu apstrādei un sintēzei (no vairākiem attēliem uztaisa vienu), kā tas notiek, piemēram, tomogrāfijā, konfokālā mikroskopā.


Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Fiziķi eksperimentatori darbā izmanto speciālu laboratorijas aprīkojumu, sākot no milzīgiem elementārdaļiņu paātrinātāju tuneļiem, beidzot ar optisku pincešu iekārtām. Fiziķis teorētiķis darbā lieto jaudīgus datorus ar speciālu programmatūru, internetu.


Darba apstākļi:
Fiziķis parasti strādā telpā, kura ar apkārtējo pasauli saistīta ar interneta palīdzību vai laboratorijās, astoņu stundu darba dienu, tomēr, tā kā, piemēram, kādas teorijas izveide vai eksperimenta veikšana lielā mērā ir neprognozējams process, darba laiks var būt ļoti dažāds.


Darba iespējas:
Fiziķi var strādāt zinātniski pētnieciskās laboratorijās, izglītības iestādēs, kā arī dažādu firmu zinātniski pētnieciskās laboratorijās.


Nepieciešamā izglītība:
Nepieciešama augstākā izglītība fizikā. Mācību ilgums 4 gadi.


Iespējamais atalgojums:
400 līdz 1000 LVL.
Atalgojuma apmērs atkarīgs no zinātniskā grāda, pedagoģiskā titula un sasniegumiem.


Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tevi interesē, piemēram, kā ūdens blusai izdodas kustēties pa ūdens virsmu, vai kādēļ jūras zvaigznēm parasti ir tikai pieci stari, vai kādēļ zebra izkrāsota ar līnijām, bet žirafes krāsojums atgādina putu struktūru. Prasme novērot bieži saistīta ar dažādu atklājumu izdarīšanu.

Lai matemātiska rakstura grūtības nesarežģītu fizikālas dabas jautājumu noskaidrošanu, fiziķim svarīgas izcilas matemātikas zināšanas, kam nepieciešams regulārs un ilgstošs treniņš. Ģeometrijas un algebras uzdevumu risināšana, programmēšana attīstīs arī tādu būtisku īpašību kā precīzu un loģisku domāšanu.

Tā kā mūsdienu teorētiskā fizika ir tik sarežģīta, ka praktiski nav iespējams gūt nopietnus rezultātus bez citu pētnieku darba un ideju izmantošanas, tad svarīgi mācēt orientēties dažādos informācijas avotos un prast svešvalodas. Tā kā fiziķis teorētiķis pēc savas būtības ir teorētisku koncepciju radītājs, tad vēlami zināmi priekšstati filozofijā.

Tā kā nākotnes fizikas problēmas būs saistītas ar dzīvo pasauli, tad īpaša vērība līdztekus fizikai un matemātikai ir jāpievērš tādiem priekšmetiem kā bioloģija, ķīmija, kā arī informātika un svešvalodas.


Interešu joma(s): Dabas, vides zinības


Radniecīgās profesijas:

PROGRAMMĒTĀJS

MATEMĀTIĶIS

Prasmju noteikšanas lapa

Profesijas piemērotību vari noteikt, ja izvērtē savu interešu, personības īpašību un prasmju atbilstību konkrētajai profesijai. Kvadrātiņos atzīmē savas intereses, raksturīgās īpašības un prasmes, ko esi apguvis vai vēlies apgūt.

Mani interesē:

matemātika, fizika objektu un to uzvedības likumsakarības eksperimenti
informātika un programmēšana svešvalodas
literatūra, populārzinātniski raidījumi dabas zinātnēs teorētiskās fizikas jēdzieni un koncepcijas
pētniecisks darbs visuma un dabas likumi

Man raksturīgas šādas īpašības:

analītiskums intelektualitāte** materiālisms***
zinātkāre pacietība lietišķums
sistemātiskums* apķērība piesardzība
rūpība komplicētība*** neatlaidība
kritiskums radošums saimnieciskums
vērīgums mērķtiecība uzņēmība

*sistemātiskums – spēja atkārtoti veikt kādas darbības atbilstoši plānam, noteiktā secībā

**intelektualitāte - spēja izzināt un izskaidrot piedāvātos risinājumus, balstoties uz teorētiskām zināšanām

***komplicētība – spēja uztvert pasauli daudzveidīgāk un sarežģītāk

****materiālisms – orientācija uz izdevīgumu, labumu, praktiskumu

Esmu apguvis vai vēlos apgūt šādas prasmes:

pielietot zinātniskas metodes problēmu risināšanā saskaņot savu darbību ar citiem
izmantot loģiku alternatīvu risinājumu, priekšrocību un trūkumu izvērtēšanā meklēt informāciju un orientēties dažādos informācijas avotos
programmēt skaidri izklāstīt savas domas rakstveidā
izstrādāt pētījuma koncepciju prognozēt un modelēt procesa attīstību

AUTORIZĀCIJA

Lietotāja vārds

Parole


Lai izmantotu visas lapas iespējas,  reģistrējieties!

SEKO MUMS




Pēdējās izmaiņas veiktas 01.08.2019

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005. Izstrādāts: CraftW
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, t?lr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv
Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: webmaster@nva.gov.lv