Iepirkumi
Izsludinājumi
Darbiekārtošanas pakalpojumi
Noderīgas saites
Jaunumi e-pastā
Biežāk uzdotie jautājumi
Privātuma atruna
Sīkdatnes
Bezdarbnieku un darba meklētāju aptauja (04.07.2009. - 31.08.2009.)

 

Lai izvērtētu bezdarbnieku un darba meklētāju apmierinātību ar Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumiem un nodrošinātu 2008.gada 10.marta noslēgtā Pārvaldes līguma izpildi, laika posmā no 2009.gada 4. jūlija līdz 31. augustam tika veikta bezdarbnieku un darba meklētāju apmierinātības aptauja.

 

Apmierinātības izvērtējums ir viens no pamatfaktoriem Aģentūras darbības pilnveidošanai klientu apkalpošanas jomā.  

Aģentūras Kvalitātes vadības sistēmas procesa 4.2.5. „Bezdarbnieku un darba meklētāju reģistrācija, uzskaite un pakalpojumu sniegšana” kvalitātes raksturotājs nosaka, ka bezdarbnieku un darba meklētāju apmierinātības līmenis ar Aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem nav zemāks par 80%.

 

2009.gada 3.jūnija rīkojumā Nr.158. ir noteikts, ka aptaujā iesaistāmo bezdarbnieku un darba meklētāju skaitam Nodarbinātības valsts aģentūras katrā filiālē jābūt 5% no reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētajiem uz 30.04.2009. Saskaņā ar minēto rīkojumu tika aptaujāti 6195 bezdarbnieki un darba meklētāji.

 

Pievienotie dokumenti:

Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”

 


Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2010.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem”
Darba devēju aptauja (15.04.2009 - 15.05.2009)

 

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 2009.gada 15.aprīļa līdz 15.maijam veica kārtējo darba devēju aptauju, lai apzinātu uzņēmēju plānotās nodarbināto skaita izmaiņas 2009.gada otrajā pusgadā, šo izmaiņu iemeslus un darba devēju pieprasītās un nepieprasītās profesijas.

Tika aptaujāti 2499 visu reģionu darba devēji, kas pārstāvēja gan privāto, gan sabiedrisko sektoru. Darba devēju aptaujas dati tika apkopoti sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi (CSP). Rezultātā ir izstrādāts darba tirgū pieprasīto profesiju saraksts bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšanai atbilstoši darba devēju pieprasījumam. Kopumā pieprasījums pēc speciālistiem gaidāms 101 profesijā.

2009. gada 1. aprīlī salīdzinājumā ar 2008.gada 1.oktobri 14085 uzņēmumos nodarbināto skaits ir samazinājies, 10911 - palicis nemainīgs, 3131 - palielinājies. Kopumā strādājošo skaits uzņēmumos 2009.gada 1.aprīlī salīdzinājumā ar 2008.gada 1.oktobri pēc aptaujas datiem ir samazinājies par 95230 cilvēkiem.

Nodarbināto skaits ir mainījies visās nozarēs. Lielākie darbinieku skaita samazinājumi notikuši būvniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, apstrādes rūpniecības nozarēs.

2009.gada 2.pusgadā lielākā aptaujāto darba devēju daļa (69%) neplāno mainīt darbinieku skaitu savā uzņēmumā, savukārt 10% uzņēmēju darbinieku skaitu plāno samazināt, 7% - palielināt. Visvairāk plāno palielināt darbinieku skaitu ieguves rūpniecības, citu pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes nozares uzņēmumi un iestādes, bet samazināt - profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozares uzņēmumi. Gandrīz nemainīgs nodarbināto skaits tiek prognozēts operāciju ar nekustamo īpašumu uzņēmumos.

Dalījumā pēc vēlamajiem izglītības līmeņiem darba devēji visvairāk plāno palielināt darbiniekus, kam nepieciešama vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība un kam ir iegūta vismaz viena gada darba pieredze. Kā darbiniekiem visvairāk nepieciešamās papildus prasmes darba devēji minējuši valsts valodas zināšanas un saskarsmes un komunikācijas prasmes.

NVA direktore B.Paševica: „Šī aptauja uzrāda jaunu tendenci – darba devēji pirmo reizi kā svarīgu darbinieku papildprasmi min māku strādāt pārmaiņu apstākļos. Daudzās Eiropas Savienības valstīs šīs prasmes nozīme bija uzsvērta jau agrāk, acīmredzot arī Latvijas darba devēji pašreizējās ekonomiskās situācijas apstākļos novērtējuši tās lomu.”

Izanalizējot starpību starp darba devēju prognozēto darbinieku skaita palielinājumu un samazinājumu, tika noteiktas 2009.gada 2.pusgadā darba devēju pieprasītās un nepieprasītās profesijas.

Uzņēmēju prognozētās pieprasītākās profesijas 2009.gada 2.pusgadā:
  • augļu audzēšanas laukstrādnieks,
  • telefonu komutatora operators,
  • apsargs,
  • klientu konsultants,
  • karjera palīgstrādnieks,
  • klientu pārdošanas konsultants,
  • namdaris,
  • programmētājs,
  • veikala kasieris,
  • bārmenis.

Nepieprasītākās profesijas, kurās plānotais darbinieku skaita samazinājums pārsniedz palielinājumu ir:
  • mazumtirdzniecības veikala pārdevējs,
  • celtnieks,
  • būvinženieris,
  • kravas automobiļa vadītājs,
  • siltumnīcas strādnieks,
  • arhitekts,
  • metālmateriālu metinātājs,
  • mežstrādnieks,
  • bruģētājs,
  • kūdras ieguves palīgstrādnieks.


Lai noskaidrotu kurās profesijās veicamas bezdarbnieku apmācības, NVA regulāri - 2 reizes gadā - veic darba devēju aptaujas, pēc kuru rezultātiem tiek sagatavots profesiju saraksts, kurās tiek īstenota profesionālā apmācība. Profesionālās apmācības apgūstamo profesiju saraksts tiek apstiprināts vienu reizi gadā, savukārt pēc otrās aptaujas rezultātiem tas tiek koriģēts.

Pievienotie dokumenti:



Karjeras konsultāciju pakalpojumu etalonmērījums (03.12.2008 - 30.04.2009)

 

Ne tikai biznesa organizācijām, bet arī valsts pārvaldes institūcijām regulāri jāaktualizē sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšana un pilnveide. Institūcijas kvalitāti definē klients. Tieši klientu apmierinātības novērtēšana palīdz identificēt klientu (gan iekšējo, gan ārējo) vajadzības, vēlmes un prasības, parādīt klientu izpratni par organizāciju, sniegt informāciju par pakalpojumu atbilstību klientu vajadzībām, kā arī identificēt pilnveides jomas. Tādēļ karjeras konsultāciju pakalpojumu pilnveidei veikts pētījums, kurā izzinātas Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultāciju pakalpojumu klientu vēlmes, vajadzības, problēmas.

Katrs speciālists un katra institūcija konkrētu darbības pilnveides jautājumu risina savādāk - viens vairāk, cits mazāk efektīvi. Līdz ar to šobrīd daudzas modernas organizācijas visā pasaulē izmanto tādu kvalitātes pilnveides metodi kā etalonmērījums (benčmārkings). Etalonmērījums ir māksla izzināt un īstenot savā darbā citu uzņēmumu sasniegumus, jeb “labākās prakses” modeli. Faktiski etalonmērījums ir alternatīva stratēģiskajai plānošanai, vadoties nevis no pašu, bet gan no citu institūciju sasniegtā. Izmaiņas un pilnveide ir cieši saistītas ar mācīšanos un mācīties no citiem ir galvenais solis ceļā uz panākumiem.

Pētījums, kurā sniegts karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes izvērtējums un identificētas pilnveides jomas, paredzēts kā pamats jaunu konsultatīvā darba formu un karjeras konsultāciju atbalsta metodikas attīstīšanai.


Lai sasniegtu Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk NVA) izvirzīto vīziju - uz klientu orientēta un uz attīstību vērsta valsts institūcija, kas nodrošina profesionālu un kvalitatīvu nodarbinātības pakalpojumu sniegšanu, laika periodā no 01.08.2008.-31.12.2013. NVA īsteno Eiropas sociālā fonda (turpmāk - ESF) projektu „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (projekta identifikācija Nr. 1DP/ 1.3.1.4.0/ 08 / IPIA / NVA / 001).

Projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” mērķis ir izveidot modernu, uz klientiem vērstu darba tirgus institūciju, kas operatīvi reaģē uz klientu pieprasījumu un sniedz atbilstošas un kompetentas konsultācijas, kā arī nodrošina informatīvo atbalstu. Līdz ar to, projekta 4.aktivitātes „Karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes izvērtēšana un labākās prakses pētīšana” ietvaros izstrādāts pētījums „Karjeras konsultāciju pakalpojumu etalonmērījums (bench-marking)”.

Saskaņā ar 21.06.2007. grozījumiem 09.05.2002. pieņemtajā likumā "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums" viena no NVA funkcijām ir bezmaksas karjeras konsultāciju sniegšana bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām, tādējādi palīdzot tām orientēties profesionālās piemērotības, kā arī pārkvalifikācijas jautājumos. NVA nodrošina konsultācijas izglītības un profesijas izvēles jautājumos. Tā īsteno valsts politiku izglītības un nodarbinātības veicināšanā un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu (profesionālās orientācijas un karjeras konsultēšanas) jomā, kā tas noteikts likumā „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”, kā arī veido starpinstitucionālo sadarbību atbilstoši koncepcijai „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” (apstiprināta ar 29.04.2006. MK rīkojumu Nr. 214.)

NVA karjeras konsultanti sniedz individuālās un grupu konsultācijas profesijas un izglītības izvēles un karjeras plānošanas jautājumos, lai nodrošinātu profesionālās orientācijas pakalpojumu pieejamību visdažādākajām iedzīvotāju grupām un sekmētu bezdarba līmeņa samazināšanos ilgtermiņā. NVA karjeras konsultantu pakalpojumus saņēmušo cilvēku skaits pēc NVA datiem katru gadu pieaug 2008.gadā sasniedzot jau 67730 personas.

Mūžizglītības un nodarbinātības veicināšanas kontekstā ir svarīgi nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīvu un jaunākajām teorētiskajām atziņām atbilstošu palīdzību profesijas izvēles un karjeras plānošanā, kas veicina indivīdu veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū, samazina darba zaudēšanas risku, saīsina bezdarba periodu un samazina mācību izdevumus, bet NVA trūkst pētījumu par dažādu iedzīvotāju grupu vajadzībām saistībā ar profesionālās orientācijas un karjeras konsultēšanas pakalpojumiem. Tāpat nav veikts jau esošo karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitātes izvērtējums, kas kalpotu par pamatu to pilnveidei. Šāda pētījuma veikšana ir svarīga, izstrādājot jaunas profesionālās orientācijas metodes un informatīvos materiālus, lai varētu nodrošināt katru Latvijas iedzīvotāju ar palīdzību, atbilstoši tieši viņa specifiskajām vajadzībām.

ESF projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” ietvaros veikts pētījums „Karjeras konsultāciju pakalpojuma pilnveides etalonmērījums (bench-marking)”, kura mērķis ir novērtēt karjeras konsultāciju pakalpojumu kvalitāti, karjeras konsultāciju atbalsta metodikas un informatīvo bāzi, kā arī izstrādāt ieteikumus karjeras konsultantu sertifikācijas sistēmas izstrādei.

Pētījumam definēti un tajā veikti šādi uzdevumi:
  • Izpētīt pastāvošo sistēmu karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanā NVA, izstrādāt priekšlikumus sistēmas uzlabošanai.
  • Veikt karjeras konsultantu viedokļu kvalitatīvu analīzi nodarbinātības un sociālās politikas veicināšanas pasākumu kontekstā.
  • Izzināt NVA karjeras konsultantu klientu apmierinātību ar sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī tās paaugstināšanas iespējas.
  • Veikt etalonmērījuma pētījumu ar mērķi izzināt labāko praksi karjeras konsultāciju pakalpojumu attīstīšanai.
  • Izstrādāt rekomendācijas karjeras konsultāciju pakalpojumu pilnveidei.

Pētījums ”Karjeras konsultāciju pakalpojuma etalonmērījums (bench-marking)” īstenots laika posmā no 2008.gada 3.decembra līdz 2009.gada 30.aprīlim.

Pielikums:


Darba tirgus attīstības tendenču īstermiņa prognoze 2009.gadam (darba devēju aptauja)

 

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 2008.gada novembrī un decembrī veica darba devēju aptauju, lai izanalizētu darba tirgus situāciju un attīstības tendences, izvērtētu darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas un sagatavotu darba tirgus attīstības īstermiņa prognozi. Tika aptaujāti 2392 visu reģionu darba devēji, kas pārstāvēja gan privāto, gan sabiedrisko sektoru. Darba tirgus īstermiņa prognoze tika sagatavota sadarbībā ar Labklājības ministrijas (LM), Ekonomikas ministrijas (EM), Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un LZA Ekonomikas institūta ekspertiem.

Aptaujas apkopotie dati liecina, ka nodarbināto skaita izmaiņas 2009.gadā plānoja ceturtā daļa aptaujāto darba devēju, taču vairāk nekā puse (59,1 %) aptaujāto ziņoja, ka darbinieku skaitu mainīt neplāno. 15,2 % norādīja, ka darbinieku skaita izmaiņas nevar prognozēt, jo ir neskaidra ekonomiskās situācijas attīstība valstī, tāpēc darbinieku skaita izmaiņas būs atkarīgas no darba tirgus pieprasījuma pēc precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. (Jāatzīmē, ka lielākais preču un pakalpojumu pieprasījuma samazinājums sagaidāms būvniecības un operāciju ar nekustamo īpašumu nozarēs, savukārt palielinājums - profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarēs.)

Pēc uzņēmumu īpašuma formas darbinieku skaitu vairāk plāno palielināt privātā sektora darba devēji, bet samazināt – sabiedriskā sektora darba devēji. Pēc profesiju pamatgrupām lielākais darbinieku skaita palielinājums plānots pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, savukārt samazinājums - kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, kā arī vienkāršās profesijās.

Lielākie darbinieku skaita samazinājumi plānoti tādās profesijās kā, piemēram, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs, apsargs, celtnieks, palīgstrādnieks. Savukārt, lielākie darbinieku skaita palielinājumi plānoti mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, apkopēja, klientu/pārdošanas konsultanta, veikala kasiera, programmētāja, kravas automobiļa vadītāja profesijā. Vērojama tendence, ka daļa uzņēmumu vienas profesijas pārstāvjus plāno samazināt, bet citi uzņēmumi šīs pašas profesijas pārstāvjus – palielināt. Tas novērojams tādās profesijās, kā mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs, autobusa vadītājs, kravas automobiļa vadītājs, būvstrādnieks.

Lai noteiktu darba tirgus pieprasījumu, tika aprēķināta starpība starp darba devēju plānotajiem darbinieku skaita palielinājumiem un samazinājumiem, rezultātā tika noskaidrotas 205 pieprasītākās profesijas. Pieprasītāko augstas kvalifikācijas profesiju vidū ir programmētāja, nodaļas vadītāja, tūrisma gida, nekustamā īpašuma aģenta, pamatdarbības struktūrvienības vadītāja mazumtirdzniecībā, pirmsskolas izglītības skolotāja profesija. Pieprasītāko zemas kvalifikācijas profesiju vidū ir krāvējs, dežurants, ceļa strādnieks, apkopējs, biļešu kontrolieris, trauku mazgātājs. Salīdzinot ar NVA 2008.gada sākumā veiktās darba devēju aptaujas rezultātiem, ir samazinājies pieprasījums pēc tādām profesijām kā apsargs, šuvējs un būvniecības nozares speciālists, bet pieprasījums palielinājies pēc traktortehnikas vadītājiem un apdrošināšanas aģentiem.

45% no darba devēju pieprasītākajām profesijām ir augstas kvalifikācijas profesijas, 9% profesiju ir zema kvalifikācija, tāpēc īpaša apmācība tajās nav nepieciešama. Toties 46% pieprasīto profesiju nepieciešams 2. vai 3. profesionālās kvalifikācijas līmenis, un bezdarbnieku apmācību šīm profesijām var veikt NVA.

Kā zināms, Eiropas Komisija finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos ir ieteikusi Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības dienestiem apmācību un pārkvalifikācijas jomā pastiprināti pievērsties uzņēmējdarbības apmācībām, tehniskajai izglītībai un dabaszinātnēm, domājot ne tikai par pārkvalifikāciju, bet arī par kvalifikācijas ievērojamu paaugstināšanu. Balstoties uz veiktās darba devēju aptaujas apkopotajiem datiem un izanalizējot situāciju darba tirgū, NVA Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai nepieciešamo profesiju (arī sociālo un profesionālo pamatprasmju) saraksta apstiprināšanas komisija sagatavojusi profesionālajai apmācībai nepieciešamo profesiju sarakstu 2009.gadam.

Pielikumi:




NVA apkopoja bezdarbnieku un darba meklētāju aptaujas rezultātus

 

2008.gada oktobrī un novembrī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) visās 27 reģionālajās filiālēs veica klientu aptauju, lai izvērtētu bezdarbnieku un darba meklētāju viedokli par NVA darbību un pakalpojumiem.

Kopumā darbinieku attieksme pret klientiem un NVA sniegtie pakalpojumi ir novērtēti pozitīvi. 90% respondentu uzskata, ka NVA darbinieki pilnībā izskaidro bezdarbnieka un darba meklētāja tiesības un pienākumus, 9,9% uzskata, ka izskaidro daļēji un tikai 0,1% jeb 3 cilvēki no kopējā aptaujāto skaita, uzskata, ka tās netiek pienācīgi izskaidrotas. Īpaši atzinīgi vārdi par darbinieku laipnību, pozitīvu attieksmi, atsaucību un veiksmīgo sadarbību saņemti, piemēram, no Kuldīgas, Liepājas, Valmieras un Gulbenes filiālēs aptaujātajiem.

Kā izplatītākie informācijas ieguves avoti par NVA tiek minēti draugi un paziņas (41%), masu mediji (23%), darba devēji (23%) un NVA mājas lapa (16%).

51% respondentu, kas apmeklējuši NVA mājas lapu (www.nva.gov.lv), pilnībā apmierina tajā piedāvātā informācija un iespējas, 43% mājas lapas piedāvājums apmierina daļēji. Kā galvenie ieguvumi no NVA mājas lapas izmantošanas tiek minēti: noderīga informācija (55%) un iespēja atrast darbu (21%), izmantojot mājas lapā publicētās darba devēju vakances, padomus darba meklēšanā un karjeras noteikšanas testus.

NVA šobrīd ir sagatavojusi jauno CV/Vakanču portālu, kas paredz visplašāko vakanču datu bāzi, aptverot visus Latvijas rajonus un iespēju ikvienam darba meklētājam izveidot savu profilu CV publicēšanai. Portāls vistiešākajā veidā paredz NVA misijas realizēšanu elektroniskā vidē – būt par partneri darba devējiem un darba ņēmējiem, veicinot bezdarba samazināšanu un nodarbinātības situācijas uzlabošanu valstī. Šāds CV/Vakanču portāls plašākai sabiedrībai ir pieejams NVA mājas lapā (www.nva.gov.lv).

Atsevišķu NVA pakalpojumu vērtējums:
  • informatīvās dienas (ikvienai personai, iegūstot bezdarbnieka statusu, ir jāapmeklē seminārs par bezdarbnieka tiesībām, pienākumiem un NVA piedāvātajiem pakalpojumiem). Informatīvajās dienās bija piedalījušies 74% respondentu, 60% no tiem informēšanu par NVA piedāvātajiem pakalpojumiem atzinuši par noderīgu ieguvumu, 55% kā noderīgu nosauca informāciju par bezdarbnieka statusu.
  • Karjeras konsultācijas (NVA karjeras speciālisti individuāli vai grupā konsultē bezdarbnieku par profesijas izvēli un piemērotību, kā arī palīdz noteikt nepieciešamās apmācības). 59% respondentu bija apmeklējuši karjeras konsultācijas, 75% no tiem ir apmierināti ar pakalpojumu, 21% daļēji apmierināti un tikai 4% nav apmierināti. Lielākā daļa atzina, ka ir guvuši noderīgas zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas un psiholoģisku motivāciju karjeras pilnveidei.
  • Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (KPP) (lekcijas, semināri u.c. grupu nodarbības par saskarsmes, juridiskiem vai darba meklēšanas jautājumiem). 40% respondentu bija iesaistījušies Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos. Gandrīz 70% atzinuši, ka Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos guvuši noderīgas zināšanas. Pasākuma pilnveidei izteikti priekšlikumi paplašināt lekciju piedāvājumu, palielināt vietu skaitu lekcijās, atjaunot vienas nedēļas apmācības programmas, lekcijas un seminārus sniegt arī krievu valodā.
  • Profesionālā apmācība (kvalifikācijas ieguves, kvalifikācijas paaugstināšanas vai pārkvalifikācijas kursi, lai nodrošinātu bezdarbnieka konkurētspēju mainīgajām darba tirgus prasībām). No tiem respondentiem, kas bija piedalījušies profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, 88% ir apmierināti ar apmācībām, 11% daļēji apmierināti un tikai 1% nav apmierināts. Respondenti izteikuši ierosinājumu palielināt vietu skaitu apmācību grupās un sniegt plašāku programmu izvēli klientiem ar pamatizglītību, piedāvāt daudzveidīgākas kursu programmas, arī ar iespēju tās apgūt ilgākā laika periodā padziļināti, paplašināt iespēju rajonu bezdarbniekiem apmeklēt apmācības Rīgā, mācību firmām nodrošinot kopmītnes, kā arī 100% apmērā segt ceļa izdevumus.
  • Apmācība pie darba devēja. No tiem, kas piedalījušies apmācībās, 87% ir apmierināti ar sniegto pakalpojumu. Respondenti ierosina šajā pasākumā iesaistīt vairāk darba devēju.
  • Neformālās izglītības ieguve (valodu, datorzinību, autovadītāju u.c. mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstoši kursi). 90% no tiem, kas piedalījušies Neformālās izglītības apguvē ir apmierināti ar sniegto pakalpojumu. 59% no aptaujātajiem par ieguvumu uzskata noderīgas zināšanas, 54% - praktiskās iemaņas, savukārt 37% uzskata, ka tas veicinās viņu konkurētspēju darba tirgū..
  • Algoti pagaidu darbi (nekvalificēti vai mazkvalificēti darbi, kuros iesaista bezdarbniekus, kas vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ piemērotu pastāvīgu darbu nevar atrast). 82% no tiem, kas bija iesaistījušies Algotajos pagaidu darbos, bija apmierināti ar sniegto pakalpojumu. 88% kā ieguvumu minēja materiālu atbalstu, 17% iegūtās praktiskās iemaņas un 11% uzskata, ka pasākums palīdzēs viņiem atrast pastāvīgu darbu.
  • Darba izmēģinājumi (iespēja bezdarbniekiem praktiski noteikt savu profesionālo piemērotību, strādājot vairākās darba vietās no 1 līdz 3 mēnešiem). 82% bezdarbnieku, kas bija piedalījušies Darba izmēģinājumos, ir apmierināti ar sniegto pakalpojumu. 41% pasākuma laikā ir atraduši piemērotu profesiju, 42% saņēmuši darba devēju atsauksmes turpmākiem darba meklējumiem, 15% guvuši praktiskās iemaņas. Respondenti ir izteikuši ierosinājumu sarežģītākām profesijām darba izmēģinājumu termiņu pagarināt līdz 6 mēnešiem.


Kopā aptaujāti 2718 NVA klientu. 69% respondentu ir sievietes, 31% - vīrieši. 14% aptaujāto ir vecumā līdz 24 gadiem, 71% - no 24 līdz 54 gadiem un 15% - vecumā no 55 un vairāk gadiem.

Visvairāk aptaujāto – 30% - bezdarbnieka statusā atrodas no 3 līdz 6 mēnešiem, 18% ir ilgstošie bezdarbnieki.

Pielikumi:


28 NVA FILIĀLES LATVIJĀ

Aizkraukle
Alūksne
Balvi
Bauska
Cēsis
Daugavpils
Dobele
Gulbene
Jēkabpils
Jelgava
Jūrmala
Krāslava
Kuldīga
Liepāja
Limbaži
Ludza
Madona
Ogre
Preiļi
Rēzekne
Rīga
Saldus
Sigulda
Talsi
Tukums
Valka
Valmiera
Ventspils

ELEKTRONISKIE PAKALPOJUMI

APTAUJA

Vai Jūs plānojat apmeklēt e-prasmju nedēļas pasākumus?

  Jā – tai skaitā NVA organizētos
  Jā – bet tie nebūs NVA organizētie pasākumi, ko apmeklēšu
 
  Nezināju par e-prasmju nedēļu

DER ZINĀT

JAUNUMU KALENDĀRS

Pēdējās izmaiņas veiktas 06.10.2222. RSS


Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapas tehniskie uzlabojumi, interaktīvās iespējas, vieglās valodas sadaļa, sadaļu tulkojumi angļu un krievu valodās nodrošināti ar
Eiropas Sociālā fonda projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr.1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005.-2016. Izstrādāts: CraftW.
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, tālr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv Jautājumi par mājas lapas saturu un tehnisko nodrošinājumu: nva@nva.gov.lv