 |
1. PAKALPOJUMI DARBINIEKU SKAITA SAMAZINĀŠANAS VAI KOLEKTĪVĀS ATLAIŠANAS GADĪJUMOS
Saskaņā ar Darba likumā (DL) noteikto, darba devējam darbinieku skaita samazināšanas vai kolektīvās atlaišanas gadījumā rakstiski jāsniedz informācija par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju Nodarbinātības valsts aģentūrā ne vēlāk kā mēnesi pirms darbinieku skaita samazināšanas (DL 104.panta (2) daļa) un ne vēlāk kā 60 dienas pirms plānotās kolektīvās atlaišanas (DL 107.panta (1) daļa).
Lai atvieglotu paziņojuma sagatavošanu, norādot visu nepieciešamo informāciju, aicinām izmantot paraugu – Darba devēja paziņojums NVA par darbinieku skaita samazināšanu vai kolektīvo atlaišanu 
 Vēršam uzmanību uz to, ka 2010.gada 1.jūnijā stājās spēkā MK noteikumi Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (izdoti 18.05.2010.) http://www.likumi.lv/doc.php?id=210806, tādēļ, norādot no darba atlaižamo darbinieku profesiju, lūdzam izmantot jauno profesiju klasifikatoru.
Darbinieku skaita samazināšana
Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā (DL 104.panta (1) daļa).
Kolektīvā atlaišana
Kolektīvā atlaišana ir tāda darbinieku skaita samazināšana, ja atlaižamo darbinieku skaits 30 dienu laikā ir:
- vismaz pieci darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vairāk nekā 20, bet mazāk nekā 50 darbiniekus;
- vismaz 10 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 50, bet mazāk nekā 100 darbiniekus;
- vismaz 10 procenti no darbinieku skaita, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina vismaz 100, bet mazāk nekā 300 darbiniekus;
- vismaz 30 darbinieki, ja darba devējs uzņēmumā parasti nodarbina 300 un vairāk darbinieku (DL 105.panta (1) daļa).
Aprēķinot atlaižamo darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumus, kad darba devējs nav uzteicis darba līgumu, bet darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas uz citiem pamatiem, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai spējām un ko ir veicinājis darba devējs.
Šā likuma noteikumi par kolektīvo atlaišanu neattiecas uz:
- tālbraucēju kuģu apkalpēm;
- valsts pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem darbiniekiem (DL 105.pants).
NVA piedāvā bezdarba riskam pakļautajiem darbiniekiem:
- individuālās vai grupas informatīvās konsultācijas par brīvajām darba vietām, aktualitātēm darba tirgū un karjeras plānošanas jautājumiem;
- informāciju par Aģentūras pakalpojumiem;
- tikties ar potenciālajiem darba devējiem;
- iesaistīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos un nepieciešamības gadījumā valsts valodas apguvē.
 Papildu informāciju iegūsiet tuvākajā NVA filiālē .
2. BRĪVO DARBA VIETU REĢISTRĒŠANA UN DARBINIEKU ATLASE
Darba devēja ieguvums no sadarbības ar Nodarbinātības valsts aģentūru
Brīvo darba vietu reģistrācija Nodarbinātības valsts aģentūrā darba devējam: - sniedz iespēju bez maksas reģistrēt savas vakances un meklēt nepieciešamos darbiniekus plašākajā CV/Vakanču datu bāzē, kas aptver visus Latvijas rajonus.
- sniedz piekļuvi plašākajai darba meklētāju un bezdarbnieku datu bāzei Latvijā, kā arī Eiropas Savienības kopējai darba meklētāju datu bāzei EURES;
- sniedz iespēju maksimāli ātri un efektīvi izplatīt pieprasījumu pēc darbiniekiem konkrētai darba meklētāju auditorijai;
- palīdz organizēt darbinieku meklēšanu, jo aģentūras atbildīgie darbinieki ne retāk kā reizi divās nedēļās sazinās ar darba devēju, lai pārliecinātos par darba devēja izmantotā aģentūras pakalpojuma veiksmīgu norisi;
- nodrošina iespēju saņemt aģentūras palīdzību potenciālo darbinieku pirmreizējās atlases organizēšanā;
- nodrošina piemērotu darbinieku meklēšanu visā Latvijā, kā arī pēc darba devēja pieprasījuma Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai Šveicē;
- nodrošina iespēju saņemt no aģentūras bezmaksas palīdzību darbinieku meklēšanā.
Pakalpojuma apraksts
Darba devējs reģistrē brīvās darba vietas Nodarbinātības valsts aģentūrā. Brīvo darba vietu var reģistrēt aģentūras filiālēs personīgi, telefoniski vai elektroniski CV/Vakanču portālā. Lai iegūtu informāciju par aģentūrā reģistrēto brīvo darba vietu aktualitāti, aģentūras filiāles ne retāk kā reizi divās nedēļās sazinās ar darba devējiem, kuri apstiprina vai noliedz brīvo darba vietas aktualitāti.
Darba devējs var izvēlēties brīvās darba vietas veidu:
- atklātā brīvā darba vieta, ja darba devējs atļauj pretendentam tieši sazināties ar sevi un piekrīt brīvās darba vietas publiskošanai;
- daļēji slēgtā brīvā darba vieta, ja darba devējs vēlas sazināties ar pretendentu, izmantojot aģentūras starpniecību, un piekrīt informācijas publiskošanai;
- slēgtā vakance, ja darba devējs vēlas saņemt aģentūras palīdzību pretendentu atlasē, bet nepiekrīt informācijas par brīvo darba vietu publiskošanai.
Aģentūras darbinieki veic darbinieku atlasi no bezdarbnieku un darba meklētāja vidus pēc darba devēja pieprasījuma divējādi:
- aģentūras darbinieki izvēlas piemērotāko darbinieku (-us) un nosūta pie darba devēja, kurš pieņem lēmumu par bezdarbnieka (-u) pieņemšanu darbā;
- vispirms no bezdarbnieku vidus aģentūras darbinieki atlasa darba devēja pieteiktajām vakancēm piemērotāko pretendentu (-us). Pēc tam tiek organizēta darba devēja un bezdarbnieka (-u) tikšanās, un notiek nākamais atlases posms.
Ja darba devējs vēlas tikai sniegt informāciju par vakanci bezdarbniekiem, to var izdarīt NVA mājas lapas sadaļā CV / Vakanču portāls. Šajā gadījumā vakanci varēs apskatīt internetā, kā arī informācija par vakanci tiks sniegta bezdarbniekiem, kas apmeklē aģentūras filiāles.
Darba devējam ir arī iespēja:
- ievietot brīvo darba vietu EURES datu bāzē. Šī informācija tiek izplatīta darba meklētājiem visās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs un Šveicē;
- izmantot EURES CV datu bāzi pretendentu atlasei un meklēšanai;
- saņemt EURES konsultanta tiešu atbalstu darbinieku piesaistei no citām Eiropas Savienības valstīm un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.
Papildu informāciju par brīvo darba vietu reģistrēšanu un darbinieku atlasi iegūsiet tuvākajā NVA filiālē .
5. BEZDARBNIEKU APMĀCĪBA PĒC DARBA DEVĒJA PIEPRASĪJUMA
Darba devēja ieguvums no sadarbības ar Nodarbinātības valsts aģentūru
Darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrai var:
- pieprasīt veikt atbilstoši uzņēmuma vajadzībām bezdarbnieku profesionālo apmācību jebkurā izglītības programmā, kas ir noteiktā kārtībā licencēta/akreditēta LR IZM (izvēloties izglītības programmas no izglītības iestāžu un profesiju saraksta, kurā NVA piedāvā apmācību, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu, bezdarbnieku apmācību iespējams uzsākt ātrāk);
- pieprasīt apmācīt konkrētus bezdarbniekus darba devējam aktuālā specialitātē.
NVA organizē un finansiāli atbalsta bezdarbnieku apmācību pēc darba devēja pieprasījuma, ja darba devējs NVA iesniedz pieprasījumu  apmācības organizēšanai un uzņemas pienākumu pēc apmācības pabeigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā un nodarbināt attiecīgajā profesijā vismaz trīs mēnešus.
Pieprasījumā apmācības organizēšanai darba devējs norāda šādu informāciju:
- fiziskās vai juridiskās personas nosaukumu;
- kontaktinformāciju;
- apmācības programmu;
- iespējamo apmācības realizētāju (ja tāds ir zināms), norādot pamatojumu;
- apmācāmo bezdarbnieku skaitu (vārdu un uzvārdu, ja darba devējs vēlas, lai tiktu apmācītas konkrētas personas);
- bruto algu mēnesī vienam bezdarbniekam pēc apmācības pabeigšanas.
Šajā gadījumā darba devējam ir jāpiedalās bezdarbnieku atlasē, komplektējot apmācību grupu (ja izglītības iestāde tādu veic) un jāpiedalās apmācības programmā noteiktās kvalifikācijas prakses nodrošināšanā, lai pārliecinātos par potenciālā darbinieka prasmēm reālā darba vidē un lai pretendents apgūtu konkrētā darba vietā nepieciešamās iemaņas, jāsedz ar mācību praksi saistītās izmaksas un pēc izglītības programmas pabeigšanas bezdarbnieks jāpieņem darbā uz laika periodu ne mazāku par 3 mēnešiem. Ja bezdarbnieks bez attaisnojoša iemesla pēc apmācības pabeigšanas netiek pieņemts darbā, darba devējam jāatmaksā NVA finanšu līdzekļus, kas izlietoti apmācības organizēšanai.
Pēc atlases rezultātu paziņošanas NVA slēdz ar darba devēju līgumu, kurā tiek noteikti pušu pienākumi, tiesības, atbildība un līguma izpildes kārtība.
Papildu informāciju par bezdarbnieku apmācību pēc darba devēja pasūtījuma iegūsiet tuvākajā NVA filiālē .
6. DARBA PRAKTIZĒŠANA PAŠVALDĪBĀS AR 100Ls STIPENDIJU
Pasākuma mērķis:
- Bezdarbnieku fiziska darba iemaņu iegūšana un uzturēšana, veicot mazkvalificētus darbus, pašvaldību izveidotajās darba praktizēšanas vietās, ja dalība noteiktajā darba praktizēšanā rada sociālo labumu sabiedrībai.
Pasākumu īsteno no 2009.gada septembra līdz 2011.gada 31.decembrim.
Pasākumā plānots iesaistīt vismaz 69,5 tūkstošus bezdarbnieku.
Pasākuma pamatprincipi:
- Pasākumā (turpmāk – darba praktizēšana) iesaista aģentūras filiālēs reģistrētus bezdarbniekus, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” vai vecuma pensiju priekšlaicīgi un kuri pēdējo 12 mēnešu laikā pirms iesasites pasākumā nav bijuši nodarbināti institūcijā, kurā tiek organizēta darba praktizēšana.
- Bezdarbnieka nodarbināšanas ilgums, veicot darba praktizēšanu, ir 40 stundas nedēļā (ja bezdarbnieks ir jaunāks par 18 gadiem, tad 35 stundas nedēļā), nav mazāks par divām nedēļām un nepārsniedz sešus mēnešus viena gada laikā.
- Bezdarbnieks darba praktizēšanas laikā tiek apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darba praktizēšanas vietā.
- Par mēnesī nostrādāto laiku darba praktizēšanā bezdarbnieks saņem stipendiju 100Ls apmērā. Šī summa netiek aplikta ar nodokļiem.
No jauna izveidojamās darba praktizēšanas vietas:
- tiek ierīkotas pašvaldībā (bezdarbniekiem darba praktizēšanas vietas var tikt piedāvātas arī pašvaldību aģentūrās, bet nevar tikt piedāvātas pašvaldību uzņēmumos);
- tiek ierīkotas nekomerciāliem mērķiem;
- nav iekārtotas pirms pasākuma uzsākšanas pastāvējušās darba vietās (ja tiek iekārtotas iepriekš pastāvējušā darba vietās, tad darba attiecības ar darbiniekiem, kas iepriekš tika nodarbināti minētajās darba vietās, pārtrauktas vismaz četrus mēnešus pirms līguma ar NVA parakstīšanas);
- tiek nodrošinata pilna laika darba praktizēšana (40 stundas nedēļā).
No 2009.gada oktobra vidus paplašināts to objektu loks, kuros pašvaldības var veidot praktizēšanas vietas NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu!
Darba praktizēšanas vietas nekomerciāliem mērķiem pašvaldības var izveidot savā administratīvajā teritorijā esošajos:
- pašvaldības struktūrvienībās, iestādēs un aģentūrās, izņemot pašvaldību komercsabiedrībās;
- valsts sociālās aprūpes centros;
- valsts robežsardzes objektos iekšējās Eiropas Savienības robežu joslas labiekārtošanai;
- Dabas aizsardzības pārvaldes teritoriālo struktūrvienību atbildībā esošajos objektos;
- Latvijas Nacionālo bruņoto spēku objektos.
Veicamo darbu veidi – mazkvalificēti darbi: labiekārtošanas darbi, darbi sociālajā aprūpē, sabiedrisko ēku remontdarbi, meža atjaunošanas un sakopšanas darbi, ceļu apkopšanas darbi utml.
Aģentūra slēdz ar pašvaldību līgumu par darba praktizēšanas īstenošanu un nodrošina pašvaldībai finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta finanšu līdzekļiem:
- Bezdarbnieku ikmēneša stipendiju 100Ls apmērā par darba praktizēšanas mēnesi:
- Inventāra iegādei un nomai līdz 80 Ls par vienu darba praktizēšanas vietu* (t.sk. inventāra noma nepārsniedz 10 Ls uz vienu darba praktizēšanas vietu);
 Skatīt informatīvu materiālu: inventāra iegādes procesa grafiks  .
- Transporta izdevumiem (degviela, transporta vai sabiedriskā transporta biļetes) bezdarbnieku nokļūšanai uz darba praktizēšanas vietu un atpakaļ ne vairāk kā 72 Ls uz vienu darba praktizēšanas vietu*;
- Darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku veselības pārbaudei līdz 20Ls vienam bezdarbniekam;
- Atlīdzībai darba praktizēšanas vadītājam valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā par kalendāra mēnesi (un arī darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas), ja darba praktizēšanas vadītājs pārrauga ne mazāk kā 30 bezdarbniekus. Jā pārraugāmo bezdarbnieku skaits ir mazāks par 30 bezdarbniekiem, tad proporcionāli bezdarbnieku skaitam;
- Dotācijai darba praktizēšanas organizētāja darba samaksai 90Ls apmērā par kalendāra mēnesi (pašvaldībā paredzēts viens darba praktizēšanas vietu organizētājs).
- Dotācijai darba praktizēšanas grāmatveža darba samaksai 90Ls apmērā par kalendāra mēnesi (pašvaldībā paredzēts viens darba praktizēšanas vietu grāmatvedis).
* Viena darba praktizēšanas vieta ir sešu mēnešu periods viena vai secīgi vairāku bezdarbnieku iesaistei noteiktu darbu veikšanai.
Saistošie dokumenti:
Papildu informāciju par Darba praktizēšanu pašvaldībās iegūsiet tuvākajā NVA filiālē .
7. PROFESIONĀLĀ APMĀCĪBA AR KUPONU SISTĒMU DĪKSTĀVES DARBINIEKIEM
NVA īsteno pasākumu „Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām” Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros. Pasākuma mērķis ir dot iespēju nodarbinātām personām darbspējas vecumā iegūt profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas, veicinot ilgtspējīgu darba vietas saglabāšanu.
 UZMANĪBU!
Nodarbinātības valsts aģentūra no šā gada 1.marta pārtraukusi pieteikumu pieņemšanu dalībai šajā pasākumā.
Bezdarba riskam pakļautie komersantu uzņēmumu darbinieki, kas jau iesaistīti minētajā kuponu apmācībā, mācības turpinās, taču jauni pretendenti dalībai vairs netiks reģistrēti. Plašāka informācija =>
Pasākuma pamatprincipi:
- NVA ESF projekta „Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām” ietvaros piedāvā iespēju bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām darbspējas vecumā iegūt profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas, veicinot ilgtspējīgu darba vietas saglabāšanu;
- atbalsts tiek īstenots, iesaistot bezdarba riskam pakļautos darbiniekus profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programmu apguvē, ar darba devēja profesionālo darbību saistītā jomā;
- darbinieks izvēlas ar darba devēja profesionālo darbības jomu saistītu profesionālās pilnveides*
 vai profesionālās tālākizglītības* programmu, saņemot Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegto kuponu. (*Darbinieks var izvēlēties jebkuru izglītības iestādi un profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu, ne tikai to, kura sākotnēji piedalījusies NVA apmācību programmu iepirkumā.)
- kupona apmērs ir no 300 līdz 500 Ls atkarībā no izvēlētās apmācības programmas,
- apmācības maksimālais ilgums – 6 mēneši,
- stipendija apmācības laikā - 70 Ls par kalendāro mēnesi.
Pasākuma mērķa grupa:
- pasākuma mērķa grupa ir komersantu un pašnodarbināto nodarbinātas personas, izņemot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekus.
Nosacījumi:
- darbiniekam noteikts nepilns darba laiks;
- darbinieks pašreizējā darba vietā nodarbināts ilgāk par 6 mēnešiem,
- darba laiks samazināts vismaz 1 mēnesi pirms iesaistes pasākumā,
- darba devēja rakstisks apliecinājums
 par darbinieka darba laika samazinājumu un apmācību nepieciešamību.
Kas īsteno pasākumu?
- Pasākumu īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra ESF projekta „Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām” ietvaros sadarbībā ar izglītības iestādēm.
Cik cilvēku varēs saņemt atbalstu?
- 2009. gadā un 2010. gadā pasākumā plānots kopumā iesaistīt 5500 bezdarba riskam pakļautos darbiniekus.
Kuponu izglītības kursi - tagad arī NIID.lv datu bāzē!
Kuponu izglītības kursus var sameklēt arī Nacionālajā izglītības iespēju datu bāzē – www.niid.lv sadaļā Izvērstā meklēšana, atzīmējot, ka vēlaties pārskatīt „Tikai NVA kuponu apmācības programmas".
8. PASĀKUMS NOTEIKTĀM PERSONU GRUPĀM
Aktīvās nodarbinātības pasākums „Pasākums noteiktām personu grupām” izstrādāts, pamatojoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras iepriekšējos gados organizētajiem subsidētās nodarbinātības pasākumiem.
Mērķis: bezdarbnieku nodarbināšana valsts līdzfinansētajās darbavietās, lai palīdzētu bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības, veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.
Aģentūra organizē pasākumu šādu mērķa grupu bezdarbniekiem:
- nelabvēlīgākā situācijā esošiem darbiniekiem (ieguvuši bezdarbnieka statusu):
- personām, kurām iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāri apmaksāta darba;
- personām, kas nav ieguvušas vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju;
- personām, kas vecākas par 50 gadiem;
- personām, kurām kā vientuļajiem pieaugušajiem ir viens vai vairāki apgādājamie;
- personām, kuras pieder etniskām minoritātēm un kurām ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu;
- personām, kurām 24 mēnešus vai ilgāk nav bijis darba;
- personām, kurām noteikta invaliditāte (turpmāk – bezdarbnieki – invalīdi);
- citām politikas plānošanas dokumentos noteiktajām mērķa grupām, ja izdots Aģentūras attiecīgs rīkojums.
Pasākumu var īstenot komersanti (izņemot izglītības un ārstniecības iestādes), pašnodarbinātie, biedrības vai nodibinājumi (turpmāk tekstā - darba devēji).
Aģentūra darba devējam nodrošina šādu finanšu atbalstu pasākuma īstenošanai:
1. ikmēneša darba algas dotāciju mērķa grupas bezdarbniekam (turpmāk – dotācija mērķa grupas bezdarbnieka darba algai):
1.1. nelabvēlīgākā situācijā esošam darbiniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ievērojot, ka ikmēneša dotācija normāla darba laika ietvaros nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Ja darbinieks nostrādājis nepilnu darba laiku, dotāciju piešķir atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam;
1.2. bezdarbniekam – invalīdam ikmēneša darba algas dotāciju piešķir atbilstoši profesijām, kas ietvertas šādās Latvijas Republikas Profesiju klasifikatora pamatgrupās:
1.2.1. 9.pamatgrupa – 100% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
1.2.2. 8., 7., 6. un 5.pamatgrupa – 100 līdz 150% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
1.2.3. 4., 3.,2., un 1.pamatgrupa – 100 līdz 200% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
2. ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem – invalīdiem, 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra par bezdarbnieka – invalīda darba vadīšanu, ja darba vadītājs strādājis katru dienu.
3. vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei (turpmāk – dotācija), lai pielāgotu darba vietas darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem – invalīdiem. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienas darba vietas pielāgošanu.
4. izmaksām par asistentu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem - invalīdiem, kuriem nepieciešami minētie pakalpojumi. Asistentu pakalpojumu nodrošināšanai sedz izmaksas 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra par katram bezdarbniekam – invalīdam sniegtajiem asistenta pakalpojumiem. Viens asistents var saņemt ne vairāk kā 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Asistentu pakalpojumi nodrošināmi visu pasākuma īstenošanas laiku;
5. izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu katram bezdarbniekam – invalīdam (ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm).
Katram pasākumā iesaistītajam mērķa grupas bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz mērķa grupas bezdarbniekam apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas.
Viena mērķa grupas bezdarbnieka iesaistes ilgums pasākumā, ieskaitot ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus, ir:
- 12 mēneši, ja pasākumā iesaistīts nelabvēlīgākā situācijā esošs darbinieks;
- 12 - 36 mēneši, ja pasākumā iesaistīts bezdarbnieks – invalīds.
Bezdarbnieki – invalīdi nepieciešamības gadījumā pasākuma laikā var saņemt ergoterapeitu, surdotulku, asistentu pakalpojumus.
 Kā darba devējam savā uzņēmumā izveidot valsts subsidētu darba vietu? Īsa instrukcija soli pa solim =>
Saistošie dokumenti:
Kā notiek subsidēto darba vietu izveide un kāds ir darba devēja ieguvums? Skatiet labas prakses piemēra video! 
© Sižets no TV raidījuma "Kopā", autore: Ieva Gulbe (HansaMedia), 09.2009
Gundars PNPG ietvaros strādā Ogres darbnīcā un apgūst galdnieka amatu. Skatiet labas prakses piemēru video!
© Sižets no TV raidījuma "Kopā", autore: Laura Leitāne (HansaMedia), 21.11.2009
Papildu informāciju par pasākumu noteiktām personu grupām iegūsiet tuvākajā NVA filiālē.
9. KARJERAS KONSULTĀCIJAS
Karjeras konsultāciju mērķis ir nodrošināt atbalstu profesionālās piemērotības, pārkvalifikācijas un karjeras plānošanas jautājumu risināšanā bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām bezdarba riskam pakļautām personām saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu.
Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošina:
- individuālās karjeras konsultācijas;
- grupu karjeras konsultācijas.
Karjeras konsultāciju laikā tiek noteikta profesionālā piemērotība, apmācības spēju izvērtējums pirms iesaistīšanās kursos un pārkvalifikācijas pasākumos. Karjeras konsultanta uzdevums ir arī sniegt psiholoģisko atbalstu un izglītot klientu karjera izvēles un plānošanas jautājumos.
Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātie karjeras pakalpojumu veidi:
- individuāla karjeras konsultācija;
- individuāla diagnosticējoša karjeras konsultācija;
- individuāla pašnoteikšanās karjeras konsultācija;
- grupas karjeras konsultācija;
- grupas diagnosticējošā karjeras konsultācija;
- grupas informatīvā karjeras konsultācija;
- elektroniski karjeras konsultāciju var saņemt arī Karjeras metodikas un klientu apkalpošanas nodaļas mājas lapas sadaļā "Klienti un pakalpojumi => Sarunas”.
Papildu informāciju par karjeras konsultācijām iegūsiet tuvākajā NVA filiālē .
10. PRAKTISKĀ APMĀCĪBA (PIE DARBA DEVĒJA)
Praktiskā apmācība ir bezdarbnieka praktiska apmācība pie darba devēja, lai sagatavotu darba devējam nepieciešamo speciālistu, ja darbībai noteiktajā profesijā nav nepieciešams valsts atzīts izglītības dokuments vai ja bezdarbnieks ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju, bet ir zaudējis darba iemaņas un profesionālās prasmes.
Praktiskā apmācība ietver darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu, kas ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus, kā arī jaunas profesijas ieguvi, kuras kopējais ilgums nevar pārsniegt sešus mēnešus.
Praktisko apmācību organizē, ja darba devējs uzņemas saistības pēc apmācības beigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā un nodarbināt attiecīgajā profesijā ne mazāk kā trīs mēnešus.
Praktiskā apmācība tiek īstenota atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumiem Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” un citiem tiesību aktiem.
Darba devējs Praktiskās apmācības laikā iesaistītajiem bezdarbniekiem nodrošina:
- darba profesionālo prasmju un iemaņu atjaunošanu vai jaunas profesijas apguvi, organizējot nepieciešamo teorētisko un praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par profesionālajiem pienākumiem;
- kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba profesionālās prasmes, iemaņas un zināšanas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieku Praktisko apmācību;
- spēju patstāvīgi veikt attiecīgos profesionālos pienākumus un pamatuzdevumus pēc Praktiskās apmācības pabeigšanas, pēc trīs mēnešu nostrādāšanas izsniedz rakstisku apliecinājumu ar apgūto darba profesionālo prasmju, iemaņu un apgūto zināšanu novērtējumu apraksta veidā.
Darba devējs saņem no Nodarbinātības valsts aģentūras finansējumu:
- iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 120 Ls apmērā, ko izmaksā proporcionāli apmācību dienu skaitam attiecīgajā mēnesī;
- iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju piešķir 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, kuru darba vadītājs saņem par darbu, strādājot ar:
- ne vairāk kā 10 bezdarbniekiem, ja darba profesionālās prasmes un iemaņas tiek iegūtas vai atjaunotas profesijā, kas atbilst Latvijas Republikas Profesiju klasifikatora 8.profesiju pamatgrupai;
- ne vairāk kā 5 bezdarbniekiem, ja darba iemaņas un profesionālās prasmes tiek iegūtas vai atjaunotas profesijā, kas atbilst Latvijas Republikas Profesiju klasifikatora 4., 5., 6. un 7.profesiju pamatgrupai;
- ne vairāk kā 3 bezdarbniekiem, ja darba iemaņas un profesionālās prasmes tiek iegūtas vai atjaunotas profesijā, kas atbilst Latvijas Republikas Profesiju klasifikatora 2. un 3.profesiju pamatgrupai;
- praktiskās apmācības izdevumiem, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu, mācībspēku izmaksām, izņemot ar materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādi un tā uzturēšanu saistītās izmaksas, bet ne vairāk kā 300 Ls darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanai, kas ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus un ne vairāk kā 600 Ls jaunas profesijas ieguvei, kas kopā ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus;
- izdevumu segšanai asistentu (pavadoņu) un surdotulku pakalpojumiem. Asistentu (pavadoņu) pakalpojumu nodrošināšanai sedz izmaksas 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra par katram bezdarbniekam – invalīdam sniegtajiem asistenta (pavadoņa) pakalpojumiem. Viens asistents (pavadonis) var saņemt ne vairāk kā 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Asistenta (pavadoņa) pakalpojumi nodrošināmi visu pasākuma īstenošanas laiku;
- izdevumu segšanai par Aģentūras veiktās iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēto ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem bezdarbniekiem – invalīdiem;
- mācību un prakses vietu pielāgojuma veikšanai (Praktiskās apmācības īstenošanas vietas aprīkošanai ar tehniskajiem palīglīdzekļiem (aprīkojumu, tehniskajām sistēmām)) bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienu mācību vai prakses vietu;
- izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu Praktiskajā apmācībā iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.
Praktiskās apmācības realizētāju izvēle un izvēles principi:
- Iesniegumu no darba devējiem (pieteikums, apliecinājums, Praktiskās apmācības plāns un izmaksu tāme Praktiskās apmācības organizēšanai), kas vēlas iesaistīties Praktiskajā apmācībā, pieņem NVA filiāle, kuras administratīvajā teritorijā tiek plānota tās īstenošana.
- Praktiskās apmācības realizētāju izvēli veic komisija, kurā iekļauj Aģentūras, citu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vai citu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Komisijai ir tiesības pieaicināt attiecīgās nozares ekspertus.
- Darba devēji tiek izvēlēti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumiem Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”, Aģentūras iekšējiem normatīvajiem aktiem un citiem tiesību aktiem.
Saistošie dokumenti:
Papildu informāciju par praktisko apmācību iegūsiet tuvākajā NVA filiālē .
11. JAUNIEŠU DARBA PRAKSE
Jauniešu darba prakses mērķa grupa:
- jaunieši - bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem (turpmāk – jaunieši), kuri:
- ir reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki;
- ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību;
- pēc izglītības iegūšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības;
- darba tiesiskās attiecības līdz dalībai Pasākumā ir nodibinājuši līdz sešiem mēnešiem;
- pēdējā bezdarba periodā nav iesaistījušies kādā no NVA īstenotajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem:
- „Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība”;
- „Pasākums noteiktām personu grupām”;
- „Apmācība pie darba devēja tam vajadzīgā speciālista sagatavošanai”;
- „Darba izmēģinājumi”.
Jauniešu darba prakses mērķis:
- nodrošināt jauniešu iesaisti darba praksē, ietverot teorētisko apmācību (apmācību ilgums nepārsniedz pusi no kopējā darba prakses laika).
Jauniešu iesaistes ilgums darba praksē:
Jauniešu darba praksi organizē un īsteno Aģentūra sadarbībā ar:
- komersantu (izņemot izglītības iestādi un ārstniecības iestādi);
- pašnodarbinātu personu;
- biedrību vai nodibinājumu (izņemot politisko partiju).
Jauniešu darba prakses īstenotājam jāievēro šādi nosacījumi:
- ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko, profesionālo vai cita rakstura darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
- tam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;
- nav pasludināta tā maksātnespēja, tas neatrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, kā arī nav uzsākta tiesvedība par darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;
- tam ir licence akreditācijas lapa vai sertifikāts attiecīgo pakalpojumu sniegšanai, ja tā nepieciešamību nosaka likums;
- nodrošina organizēt darba praksi atbilstoši Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoram izņemot 9.pamatgrupas profesijās (t.i. vienkāršajās profesijās), kā arī reglamentētajās profesionālajās darbībās atbilstoši likumam „Par reglamentētajā profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu”;
- nodrošina ar no jauna izveidotu darba prakses vietu (atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” 47.1punktā noteiktajai jaunas darba vietas definīcijai – darba devējs var pieteikt tikai no jauna izveidotas darba vietas (darba vietā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā uzsākšanas nav tikusi nodarbināta neviena cita persona un attiecīgais bezdarbnieks nav ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā));
- nodrošina teorētisko apmācību, kas nepieciešama jaunietim darba prakses laikā esošo pienākumu izpildes nodrošināšanai, ja darba prakses ilgums pārsniedz 6 mēnešus (apmācību ilgums nepārsniedz pusi no kopējā darba prakses laika);
- pretendentam vai tā personālam ir darba prakses īstenošanai atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze, bet darba praksi īstenošanas vietā ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze, kas nepieciešama konkrētās darba prakses īstenošanai;
- nodrošina kvalificētu darba prakses vadītāju, kurš:
- palīdz iesaistītajiem jauniešiem apgūt nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas darba prakses laikā (viens darba prakses vadītājs vada darba praksi pieciem bezdarbniekiem vai arī mazākam bezdarbnieku skaitam);
- ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā īstenojama darba prakse;
- pēdējo triju gadu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas nav konstatēti pretendenta būtiski profesionālās darbības pārkāpumi attiecīgajā darbības nozarē, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību jomā (pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas atzinumu);
- pretendents vai tā pārvaldes institūciju locekļi nav ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;
- pēdējā gada laikā nav pārkāpis līguma par pasākumu īstenošanu noteikumus (ja šāds līgums ar Aģentūru ir bijis noslēgts).
Jauniešu darba praksei paredzētos finanšu līdzekļus var izmantot izdevumu segšanai par:
- pasākumā iesaistīto jauniešu ikmēneša stipendijām – 120 latu apmērā par viena mēneša darba prakses un teorētiskās apmācības dienām;
- atalgojumu darba prakses vadītājam, kas strādā ar darba praksē iesaistītajiem jauniešiem (viens darba vadītājs vada darba praksi pieciem jauniešiem vai mazākam jauniešu skaitam). Nodarbinot piecus jauniešus, darba prakses vadītājam dotācija tiek piešķirta 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Tādējādi par katru jaunieti darba prakses vadītājs saņem vienu piekto daļu no minētās dotācijas apmēra;
- teorētisko apmācību izdevumiem, bet ne vairāk kā 300 latu apmērā par vienu darba prakses vietu;
- izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu jauniešiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm;
- iespējamo nelaimes gadījumu (kas var notikt darba prakses laikā ar iesaistītajiem jauniešiem) apdrošināšanu saistīto izdevumu segšanai;
- darba prakses vietas pielāgojumu veikšanai jauniešiem, kuriem noteikta invaliditāte, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu apmērā par vienu darba prakses vietu;
- izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte.
Saistošie dokumenti:
Iesniedzot Pieteikumu jāpievieno šādi dokumenti:
- dokuments, kas apliecina, ka darba prakses īstenotājs ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko, profesionālo vai cita rakstura darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām (kopija);
- izziņa, kas ir izsniegta ne agrāk kā trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas un apliecina, ka darba prakses īstenotājam nav nodokļu parādu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;
- Jaunieša darba prakses plānu, kas ietver teorētisko apmācību (apmācību ilgums nepārsniedz pusi no kopējā darba prakses laika) pieteikumā piedāvātajā profesijā (Pieteikuma 1.pielikums);
- Jaunieša darba prakses pienākumu apraksts pieteikumā piedāvātajā profesijā.
Papildu informāciju par Jauniešu darba prakses īstenošanu iegūsiet tuvākajā NVA filiālē pie ESF projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” karjeras konsultanta.
12. JURIDISKĀS KONSULTĀCIJAS
Darba devēja ieguvums no sadarbības ar Nodarbinātības valsts aģentūru
Darba devējs, interesējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā, iegūst savlaicīgu, precīzu un izsmeļošu informāciju par darba devējam nozīmīgām aktualitātēm vai problēmām.
Pakalpojuma apraksts
Rakstveida, mutvārdu, telefoniska vai elektroniska tāda informācija (atbildes vai konsultācijas formā) par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem, kas sniedz darba devējam nepieciešamo izpratni par konkrētu jautājumu un ļauj pieņemt pareizu un precīzu lēmumu.
Rakstveida atbilde darba devējam tiek sniegta 30 dienu laikā.
Aģentūra sniedz juridiskās konsultācijas par:
- aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanu;
- sadarbību un informācijas apmaiņu starp Nodarbinātības valsts aģentūru un darba devēju;
- dialoga iespējām starp darba devēju un bezdarbnieku, lai samazinātu bezdarba līmeni;
- valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu sadarbību;
- darba izsaukumiem;
- licencēm juridiskām personām, kuras sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus.
Pēc īpaša darba devēja lūguma ir iespējams sniegt arī papildu informāciju par nodarbinātības jomas tiesisko regulējumu.
Papildu informāciju par juridiskajām konsultācijām iegūsiet tuvākajā NVA filiālē .
| |