Iepirkumi
Izsludinājumi
Darbiekārtošanas pakalpojumi
NVA privātuma politika
Noderīgas saites
Biežāk uzdotie jautājumi
Sīkdatnes
Trauksmes cēlējs

Mūsdienās pasaule ir maza - atbraukt uz Latviju un aizbraukt, ja tomēr nepatīk, var jebkurā brīdī

 

Marikai (vārds mainīts) Latvijā bija stabils darbs valsts iestādē komunikāciju un mārketinga jomā. Pēc maģistrantūras studijām Latvijā viņai radusies iespēja mācīties Austrālijā, kuru laist garām licies muļķīgi, tāpat sapratusi, ka īstais brīdis apskatīt pasauli un izmēģināt ko jaunu ir pirms vēl izveidojusies ģimene.

 

Doties uz otru pasaules malu gatavojusies, aptaujājot pazīstamus cilvēkus, kam bijusi kāda saistība ar šo valsti, un meklējot informāciju internetā, pārsvarā Austrālijas valdības iestāžu mājaslapās. Marika norāda, ka striktā vīzu režīma dēļ, Austrālijā iebraukt ir daudz sarežģītāk, nekā kādā Eiropas valstī, un nopietnākā problēma bijusi saprast kāda vīza jāiegūst un kādi nosacījumi jāizpilda savu plānu īstenošanai. Dzīves apstākļi tobrīd interesējuši mazāk, jo paļāvusies, ka palīdzēs paziņas Austrālijā. Viņai nav bijis draugu, kas nesen aizbraukuši uz Austrāliju, tāpēc sociālajos tīklos un forumos nodibinājusi kontaktus ar vietējo latviešu kopienu, kas, viņasprāt, varētu būt atbalsta punkts ikvienam, kas nolēmis doties uz tālāku zemi, kurā nevienu nepazīst. ‘’Austrālijā, īpaši lielajās pilsētās, ir diezgan liela un sena latviešu kopiena, kas veidojusies jau sākot no pēckara gadiem – cilvēki, kas tur dzīvo ilgstoši, vairākās paaudzēs. Protams, ne visi grib komunicēt ar saviem tautiešiem, taču ir daudzi aktīvi kopienas locekļi, kas ir gatavi palīdzēt un atbalstīt dažādos veidos”, viņa stāsta.

 

Austrālijā viņa ne tikai mācījusies, ceļojusi un iepazinusi vietējo kultūru, bet arī strādājusi kā brīvprātīgā: “Darbu atrast ir sarežģīti. Turklāt, lai strādātu, ārzemniekiem ir nepieciešama darba vīza un galvojums no darba devēja, ko var iegūt tikai, ja darbs ir sarunāts jau pirms ierašanās, vai ir noteiktas prasmes. Taču brīvprātīgo darbu var atrast gandrīz jebkurā vietā. Atradu vietu, kas man ļoti patika, atsaucoties uz sludinājumu, iesaistījos arī mazākos darbiņos caur latviešu kopienu. Brīvprātīgais darbs ir laba iespēja iepazīties ar cilvēkiem”.

 

Salīdzinot ar Latviju, Austrālijā dzīve esot ļoti dārga – pārtikas cenas ir līdzīgas, bet paliekošākas lietas, piemēram, apģērbi nav lēti. Ja nepieciešama dzīvesvieta, jārēķinās ar ievērojamu uzcenojumu un dažādām papildu izmaksām kādu Latvijā nav.

 

Marika uzskata, ka cilvēks, kas maz ceļojis ārpus Latvijas, Austrālijā var piedzīvot nelielu kultūršoku - citāds klimats, citādi augi, pilnīgi atšķirīga kultūra un sabiedrība. Austrālijā esot Eiropai neraksturīgi lielas pilsētas, kurās dzīves ritms ir pavisam cits un var sastapt daudz dažādu tautību pārstāvjus. Ēdiens ļoti atšķiras no Eiropā ierastā, jo  jūtama spēcīga Āzijas virtuves ietekme. Pārsteigusi krasi atšķirīgā kultūras dzīve: “Austrālijas vēsture ir ļoti īsa. Tur reti var atrast arhitektoniskus apskates objektus – nav skaistu māju no seniem laikiem, sacēluši debesskrāpjus. Vietējā aborigēnu kultūra ir nolīdusi kaut kur pa stūriem un lielā, jaunā ir mūziklu un popkultūras līmeņa kultūra, bet klasiskā kultūra kā teātri, operas, akadēmiskā mūzika ir reti sastopama. Es neesmu aktīva kultūras dzīves sekotāja, tomēr kā cilvēks, kas Eiropā pieradis ik pa laikam saskaries ar šāda veida notikumiem, ievēroju, ka tādu trūkst.”   

 

Esot Austrālijā viņa maz sekojusi notiekošajam Latvijā, par ziņām ieinteresējusies tikai tuvojoties vēlēšanām, lai izdarītu pamatotu izvēli, jo arī Austrālijā esot iespējams nobalsot. Turp braukusi atvērta dažādām iespējām, bet tuvojoties vīzas termiņa beigām nolēmusi, ka nevēlas meklēt ko stabilāku un kārtot dokumentus palikšanai: “Sapratu, ka viss jau ir izpētīts, apskatīts, iepazīts un man nav intereses cīnīties, lai tur paliktu un izsistos”. Viņa atzīst, ka pirms atgriešanās nav īpaši gatavojusies – vien sameklējusi ekonomiski izdevīgāko ceļošanas iespēju, nepieciešamās mantas nosūtījusi pa pastu un zvanījusi mājiniekiem pastāstīt par gaidāmo atkalredzēšanās prieku. Tā kā Marika bijusi projām gadu, atjaunot kontaktus bijis viegli, jo nekas daudz nebija mainījies. Draugi un ģimene priecājušies par viņas atgriešanos un bijuši ļoti ieinteresēti, jo daudzi tik tālu nebija ceļojuši. Jaunietei pašai sākotnēji bijis grūtāk iejusties atpakaļ: “Šeit viss ir krietni citādāk. Bija pierasts pie tās kultūras un ikdienas. Jau atlidojot no dienvidu puslodes uz ziemeļu, klimats uzreiz mainās - no karstāka laika uz aukstu ziemu. Man bija tāds šoks, kamēr es emocionāli atgriezos atpakaļ pagāja ilgs laiks”.

 

Par darbu Latvijā viņa nolēmusi domāt tikai pēc atgriešanās, jo licies bezjēdzīgi meklēt darbu, atrodoties Austrālijā, un nav steigusies to darīt arī pēc atgriešanās. Kādu laiku bijusi reģistrēta bezdarbniece viņa vērtē, ka Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki bijuši ļoti profesionāli un laipni, lai arī viņai radies iespaids, ka tiek uzskatīts, ka viņa ar savām prasmēm un izglītību darbu atradīs arī bez īpašas palīdzības. Viņa uzskata, ka darba meklēšanā ārzemēs gūtā pieredze tikai palīdzējusi un dzīvē noder joprojām – apgūtas papildus lietas un prasmes ar ko papildināt savu CV, iegūtas rekomendācijas un uzlabotas valodu zināšanas. Tā kā viņa nestrādā jomā, kurā nepieciešams nepārtraukti atjaunot zināšanas, neko jaunu iemācīties Latvijā nav bijis nepieciešams, nelielas grūtības sagādājis vien pēc citas valodas izmantošanas ikdienā atkal pierast pie latviešu valodas un gramatikas, taču tas ātri pārgājis. Galu galā darbs atnācis pats: “Man bija iestrādes no laika pirms es aizbraucu. Caur pazīšanos man piedāvāja interesantu darbu.”

 

Viņa norāda, ka sarežģītākais bijis atrast dzīves vietu un uzskata, ka šis ir jautājums, kurā valsts varētu palīdzēt remigrantiem: “Tā ir tāda lieta, kas ir grūtāk atrodama un uzreiz prasa izmaksas. Ja cilvēks, aizbraucot ir pārdevis savu dzīves vietu, un darba vēl nav, tad ir grūti - tas nozīmē, ka atgriežoties jābūt iekrājumiem. Ja atbrauc un dzīvo, esot uz vietas, vari meklēt darbu, iet uz pārrunām un tad jau vari atrast gan darbu, gan visu pārējo. Bet kamēr tu darbu vēl neesi atradis un esi meklēšanas procesā, tas reizēm aizņem pāris mēnešus, pat ja Tevi paņem pirmajā vietā, bet ne vienmēr visi ir gatavi uzreiz ņemt tevi darbā,  pat ja tu esi lielisks profesionālis. Tad kur tu dzīvosi? Ja tev ir ģimene, bērni kaut kur jāliek un viss pārējais. Es pieņemu, ka arī bērnu dārzu lietas un skolu rindas varētu būt problēma, jo bērniem arī kaut kur jāpaliek, lai darbu varētu meklēt. Es pieņemu, ka tās ir tās lietas, kas no valsts puses būtu nodrošināmas”. 

 

Par nākotnes plāniem runājot Marika teic, ka neizslēgtu iespēju doties uz ārzemēm, ja būtu

interesants un labs piedāvājums, taču noteikti brauktu jau uz stabilu vietu ar darbu, nevis atkal dotos meklēt piedzīvojumus.

 

Vaicāta ko ieteiktu citiem, kas vēlas atgriezties viņa teic “Ja par to domā, tad svarīgi ir parūpēties, lai būtu kur dzīvot un strādāt, ja ir bērni, tad dārziņš vai skola. Mūsdienās pasaule ir maza. Lidmašīnas kursē kā autobusi, īpaši Eiropā. Atbraukt uz Latviju un aizbraukt, ja tomēr nepatīk, var jebkurā brīdī.”

 

Ja arī tu vēlies atgriezties Latvijā, vari saņemt konsultācijas un atbalstu no Nodarbinātības valsts aģentūras un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES.

Vairāki NVA pakalpojumi pieejami e-vidē, tostarp iesniegumu bezdarbnieka statusa iegūšanai var iesniegt elektroniski, bet meklēt darbu Latvijā var NVA CV un vakanču portālā. Tiešsaistē var gūt priekšstatu par šībrīža tendencēm Latvijas darba tirgū. Izmantojot NVA e-pakalpojumu “Darba tirgus prognozes”, kādās profesiju grupās un kurā reģionā tuvākajā gadā darba devēji plāno izveidot jaunas darba vietas, likvidēt esošās darba vietas vai nomainīt esošos darbiniekus.

Katras NVA filiāles mājaslapā ir atrodama sadaļa “Darba un sadzīves apstākļi”, kurā var iegūt informāciju par darba un izglītības iespējām, algām, pašvaldību pakalpojumiem attiecīgās NVA filiāles teritorijā esošajos novados.

 

NVA EURES konsultanti varēs sniegt informāciju par darba meklēšanu Latvijā un reģistrēšanos NVA, par tev pieejamo atbalstu un NVA piedāvātajiem pakalpojumiem un aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, par tavām prasmēm un darba pieredzei atbilstošām vakancēm, kā arī par biznesa uzsākšanas iespējām. Tāpat EURES konsultanti sniegs noderīgu informāciju par atgriešanos Latvijā, darba un dzīves apstākļiem, sociālo sistēmu, par citā valstī piešķirta bezdarbnieka pabalsta un pensijas saņemšanu, dokumentu kārtošanas procedūrām un citiem ar likumdošanu saistītajiem jautājumiem.

 

< Atpakaļ

25 NVA FILIĀLES LATVIJĀ

Aizkraukle
Alūksne
Balvi (Gulbene)
Bauska
Cēsis
Daugavpils
Dobele
Jēkabpils
Jelgava
Jūrmala (Tukums)
Krāslava
Kuldīga
Liepāja
Limbaži
Ludza
Madona
Ogre
Preiļi
Rēzekne
Rīgas reģionālā
Saldus
Sigulda
Talsi
Valmiera (Smiltene, Valka)
Ventspils


ELEKTRONISKIE PAKALPOJUMI

JAUNUMU KALENDĀRS




Pēdējās izmaiņas veiktas 06.10.2222. RSS


Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapas tehniskie uzlabojumi, interaktīvās iespējas, vieglās valodas sadaļa, sadaļu tulkojumi angļu un krievu valodās nodrošināti ar
Eiropas Sociālā fonda projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr.1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005.-2016. Izstrādāts: CraftW.
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, tālr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv