Iepirkumi
Izsludinājumi
Darbiekārtošanas pakalpojumi
NVA privātuma politika
Noderīgas saites
Biežāk uzdotie jautājumi
Sīkdatnes

Sadarbspēja arī digitālajā laikmetā būs būtiska

 

Kopš 2017.gada decembra esmu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nodarbinātības dienestu tīkla PES valdes priekšsēdētāja vietniece, un tas sniedz iespēju par nodarbinātības jautājumiem aktīvāk diskutēt ES līmenī, informējot arī par notiekošo Latvijā, kur darba devēji aizvien aktīvāk iesaistās atbalsta pasākumu veidošanas procesā un dalās ar labo praksi, kas saistīta ar darbinieku kapacitātes celšanu, darba vides pielāgošanu darba procesu rezultativitātes sekmēšanai. Pozitīvi tiek vērtēta ciešā Baltijas valstu sadarbība nodarbinātības jomā, kas balstīta uz praktiskās informācijas apmaiņu un atbalstu ikdienas pakalpojumu nodrošināšanā klientiem. Pateicoties Latvijas valsts simtgades pasākumiem, īpašu uzmanību piesaistījām tam, cik atšķirīga ir nodarbinātība Latvijā, akcentējot izaugsmes iespējas un radošumu, kas ir ļoti svarīgs darba tirgus akcents.

 

2018.gadā ES dalībvalstīs situācija nodarbinātības jomā norāda uz pozitīvām tendencēm – pieaug jaunu darbu vietu izveide, ir nodarbināti vairāk nekā 239 miljoni ES iedzīvotāju. Nodarbināto aktivizācija ES darba tirgū pārsniedz Amerikas Savienoto Valstu rādītājus. Kā ir uzsvērusi Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Tīsena – “Šī brīža situācija ir labvēlīga tam, lai mēs vairāk ieguldītu sabiedrībā, savos cilvēkos, nākamajās paaudzēs”.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šī gada rudenī sasniedza 2008.gada novembra bezdarba līmeni – 6,1%, savukārt nākamgad vidējais bezdarba līmenis ir prognozēts 5,9%. Šogad būtiski palielinājies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto vakanču skaits, septembrī bija reģistrēta 24 181 vakance. Notiek aktīva sadarbība ar darba devējiem, lai pēc iespējas rastu darba devējiem atbilstošu darbaspēku. Ir palielinājies to uzņēmēju īpatsvars, kas izvēlas bezdarbnieku praktisku apmācību sava uzņēmuma darba vietā un bezdarbnieku apmācību pēc pieprasījuma, tādejādi sekmējot darba devēja iesaisti darbinieka profesionālajā izaugsmē jau no pašiem pirmsākumiem. Tiek nodrošināts arī individuāls atbalsts bez darba esošām personām pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū vai pilnveidot savas prasmes, lai tās atbilstu darba tirgus prasībām.

Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta radītās izmaiņas skar katru no mums un ietekmē dzīves kvalitāti. Ražošana arī Latvijā kļūst aizvien automatizētāka, robotizētāka un digitālāka. Vienlaicīgi mainās arī sabiedrības prasības pret dzīves vides un arī savas darba vietas vides kvalitāti, tai skaitā attālinātais darbs, darba un privātās dzīves līdzsvars kļūst aizvien aktuālāks. Darba devējiem aizvien biežāk rodas jautājums – kuru darbu, kurā brīdī digitalizēt, nodot mākslīgā intelekta iespējām, bet kuru atstāt tikai cilvēkresursu ziņā. No digitalizācijas procesa darba tirgū nevar izvairīties, taču būtiski ir savlaicīgi šim procesam sagatavoties, un tas ir izdarāms tikai sadarbībā ar darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī sociālajiem partneriem, pēc iespējas precīzāk konstatējot, kāds atbalsts ir nepieciešamas, lai jaunās nepieciešamās prasmes varētu apgūt. Jāņem vērā arī sabiedrības novecošanās aspekts, par kuru tiek runāts katrā nodarbinātības dienestu pasākumā Eiropā – kā kvalitatīvi pagarināt darba mūžu, lai sekmētu valsts ekonomisko izaugsmi un kā koncentrēties uz darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu attīstību visa mūža garumā.

 

Neskatoties uz to, ka, attīstoties modernajām tehnoloģijām, virknē profesiju ar laiku cilvēkresursus draud aizstāt tehnoloģijas, divas trešdaļas Baltijas valstīs strādājošo uzskata, ka tehnoloģiju attīstība un automatizācija vismaz tuvākajā laikā viņu profesiju tieši neietekmēs*.Taču izvērtējot darba devēju prasības dažādām profesijām, reģistrējot vakances NVA, ir novērojams, ka pieprasījums darba tirgū pēc digitālajām prasmēm ienāk aizvien straujāk arī vienkāršajās profesijās.

 

Eiropas Savienībā notiek diskusija par nākotnes nodarbinātību un tās dažādajām formām, un tā attiecas arī uz sociālo aizsardzību un drošību, izglītības un apmācības sistēmu, tādēļ sociālajiem partneriem šajās diskusijās ir nozīmīga loma. Sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) esam uzsākuši īstenot preventīvu projektu, lai palīdzētu darba devējiem pilnveidot gados vecāku nodarbināto (vairāk nekā 50 gadus veci) darba vidi, kas sekmētu šo darbinieku palikšanu darbā un nodrošinātu kvalitatīvāku darba izpildi. Projekta ietvaros atbalsts tiek sniegts arī nodarbinātajām personām, ar iespēju uzlabot savu veselības stāvokli. Šai sadarbības formai līdzīgas būs ļoti nozīmīgas turpmāk, lai sadarbības rezultātā rastu jaunus atbalsta pasākumus ne tikai bezdarbniekiem, bet arī darba tirgū esošām personām.

 

Evita Simsone,
Nodarbinātības valsts aģentūras direktore
 
____________
* "Swedbank" Finanšu institūta pētījums, papildus informācija -https://www.manasfinanses.lv/

< Atpakaļ

26 NVA FILIĀLES LATVIJĀ

Aizkraukle
Alūksne
Balvi (Gulbene)
Bauska
Cēsis
Daugavpils
Dobele
Jēkabpils
Jelgava
Jūrmala
Krāslava
Kuldīga
Liepāja
Limbaži
Ludza
Madona
Ogre
Preiļi
Rēzekne
Rīgas reģionālā
Saldus
Sigulda
Talsi
Tukums
Valmiera (Valka)
Ventspils

ELEKTRONISKIE PAKALPOJUMI

DER ZINĀT

JAUNUMU KALENDĀRS





atkrapies.lv

www.knab.gov.lv
Pēdējās izmaiņas veiktas 06.10.2222. RSS


Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapas tehniskie uzlabojumi, interaktīvās iespējas, vieglās valodas sadaļa, sadaļu tulkojumi angļu un krievu valodās nodrošināti ar
Eiropas Sociālā fonda projekta „Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide” (Nr.1DP/1.3.1.4.0/08/IPIA/NVA/001) atbalstu.

Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Nodarbinātības valsts aģentūru obligāta
© Nodarbinātības valsts aģentūra, 2005.-2016. Izstrādāts: CraftW.
Nodarbinātības valsts aģentūra, K.Valdemāra iela 38, Rīga, LV-1010, tālr.67021706, fakss 67021806, e-pasts: nva@nva.gov.lv